Dārzs un Drava / 2024.gads (ZIEMA)

Foto: Z. Stūrmanes personīgais arhīvs

Zemnieku saimniecībā Pasakas Vircavas pagastā kopš 2015. gada saimnieko Denis un Madara Skvorceviči. Denisa vecāki, Vladimirs un Tamāra, kas sākotnēji piepalīdzēja tikai sezonas laikā, kopš atgriezušies no saviem darbiem ārzemēs, arī noenkurojušies saimniecībā. Tagad rūdītie zemeņu audzētāji atzīst – ja vēlreiz uzsāktu uzņēmējdarbību, vispirms izpētītu tirgu, šķirnes un tehnoloģijas, tikai tad sāktu ieviest praksē. Taču tas prāts nāk ar laiku...

Zemeņu ceļš
Zemeņu audzēšana uzsākta burtiski no nulles, apgūstot prasmes un iemaņas darot. Pirmie kucēni bija četru šķirņu zemenes, bet tagad bizness aptvēris 2 ha un 12 šķirnes. Daļa zemeņu tiek audzētas segtajās platībās – tuneļos, tāpēc raža ienākas vismaz divas nedēļas ātrāk, nekā tas būtu uz lauka.

Zemenes nu papildina ķiploki un avenes. Uzsākta pārstrāde, pievienojot vērtību izaudzētajam produktam. Vislielākās izmaksas ir pavasarī, kad jāiegādājas plēve, iepakojums, jāpasūta stādi, darbinot iekārtas, pieaug elektrības patēriņš.

Pieredze, kā efektīvi saimniekot un pozicionēt savu darbības virzienu, gūta sūrā darbā un dzīves skolā. Pirmajā gadā (2015) 0,8 ha platībā bija iestādīti 80 000 stādi, kas izrādījās krietni par daudz šādai platībai. Zemenes nespēja laikus nolasīt, 4‒5 t ogu sapuva un nācās izmest.

Pirmos saldētos frigo stādus atveda no Holandes, vēlāk 5 ha sastādīja šķirnes ‘Āzija’ zemenes. Ogas bija tik skaistas, saldas, ka pircēji pat negribēja ticēt, ka tās tiešām ir vietējās. Tas bija 2019. gadā. Skvorcevičiem toreiz bija jāpieņem nopietnslēmums ‒ audzēt zemenes lielās platībās un produkciju nodot realizēt uzpircējiem vai koncentrēties uz mazākām platībām, izkopt augstu kvalitāti un veidot tiešus kontaktus ar katru pircēju. Madara ar Deni-su izlēma par labu otrajam variantam, t.i., kaPasakas būs saimniecība ar nelielām audzēšanas platībām, augstas kvalitātes produkciju un pievienoto vērtību. Pasakas bija viena no pirmajām saimniecībām Lat-vijā, kas sāka piedāvāt pašlasīšanas iespē-ju. Pie viņiem brauc ogotāji no Jūrmalas un Rīgas, sakot, ka tā ir labākā atpūta un terapija.

Avoti attīstībai
Lai attīstītu savu saimnieciskās darbības modeli, nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī fi nanses. Tāpēc gudri liktas lietā pieejamā atbalsta iespējas. Piemēram, ar Eiropas Savienības līdzfi nansējumu, 2020. gadā īstenojot Mazā lauksaimnieka projektu, iegādāts metāla cauruļu locītājs tuneļu siltumnīcu izbūvei, plēves ieklājējs, kas būtiski atvieglo darbu, kā arī citi noderīgi agregāti. Pārstrāde attīstīta, 2022. gadā īstenojot Leader projektu. ‒ Uz-stādīta moduļu ēka, kur izvietotas ogu un dārzeņu pārstrādes un sublimācijas iekārtas. Vispirms eksperimentēja, liofi lizējot izaudzēto un dodot testēt saviem klientiem. Tā pamazām noskaidrojās, kas būs tirgus prece pārstrādes segmentā. Pirmās tika leofilizētas zemenes, tad rudens avenes un ķiploki.

Pašlaik saimniecībā ir 25 pārstrādes produkti, to skaitā pašu audzētās me-lones un arbūzi. Pārstrādes produktu Top 5 ir: zemenes, avenes, cukīni čipši, ķiršu tomātiņi, melones, universālā garšviela un karamelizēti sīpoli. Svaigos produktus vispirms sasaldē, pēc tam ziemā pakāpeniski tos leofi lizē un pārdod svaigi sagatavotu produkciju. Šādi saimniecība nodrošina pilna cikla ražošanu visa gada garumā. 2025. gadā plānots algot vienu darbinieku, kas veiks pārstrādi.

Madara un Deniss ir dzimuši un auguši tepat Vircavas pagastā. Denisa izglītība ir saistīta ar būvniecību, bet Madara ir fitnesa trenere, fi zioterapeite un sejas estētikas speciāliste. Šīs jomas Madarai ir tikpat tuvas kā darbošanās saimniecībā. Ziemas sezonā, kad nav lauku darbu, viņa pieņem klientus uz sejas kopšanas procedūrām savā kabinetā Jelgavā. Madarai patīk darbs ar cilvēkiem, patīk sagādāt prieku un gandarījumu. Vērtīgs šķiet šis holistiskais process, tā ir kā sava veida maģija, cilvēki pat reizēm nesaprot, kur bijuši, bet efekts ir unikāls. Spati – tā sauc Madaras loloto kosmētikas kabinetu, tas nozīmē ‒ telpa sev.

Saprašana par lauku darbiem daļēji vei-dojusies, pašiem uzaugot lauku sētā. Speci-fi skās zināšanas zemeņu, aveņu un ķiploku audzēšanā apgūtas, piedaloties dažādos izglītojošos semināros, pieredzes apmaiņās un pašmācības ceļā. Tā viņi rod idejas, kā attīstīt un optimizēt saimniecisko darbību.

Ar prieku un atbildīgi
Saimnieki uzskata, ka viņu produkcijas lielākā vērtība ir tā, ka viss ir pašu audzēts, pašu pārstrādāts, nodrošinot pilnu ciklu un izsekojamību no izejvielas līdz gala produktam un tā piegādei klientiem. Tas ir 100 % dabīgs, vienā saimniecībā ar mīlestību izlolots produkts. Par to vēstī smarža un garša, jo Pasakās nelieto konservantus un krāsvielas. Turklāt, liofilizējot produktus, tajos saglabājas visas vērtīgās vielas gan-drīz 99 % apmērā.

Prieks un patikšana ir svarīga arī darbu sadalē. Vīri pārzina tehniku un apstrādā laukus. Dāmas gādā par spodrību un karo ar nezālēm. Komunikācija ar pircē-ju sociālajos tīklos ir vairāk Madaras un Denisa māsas pārziņā. Uz tirgu gan brauc visi kopā, gan vīri, gan sievas. Vīratēvam patīk pieņemt pašlasītājus saimniecībā, aprunāties, visu pastāstīt. Viņš varētu arī uzņemt tūristu grupas. Denisa mamma ir no Moldovas, prot gardi gatavot un ļoti sirsnīgi uzņemt viesus, ikdienā aizrautīgi rosās pa saimniecību gluži kā jaudīgs traktors.

Darbošanās kopā ģimenē iedvesmo. Savukārt tirdziņos stiprina un ielīgsmo pircēju atzinīgie vārdi, pieredzes apmaiņa ar kolēģiem.

Realizācija

Pircēju iedvesmoti, protam izaudzēt, pār-strādāt un pasniegt klientiem vislabākās kvalitātes produktus.

Tuvākā tirdzniecības vieta Denisam un Madarai ir Jelgavā, pie tirdzniecības centra Vivo. Tālākais tirdziņš ir Ogres pilsētā. Pagājušajā ziemā bija liels noiets produk-tiem, jo šeit uzņēmumu pārstāvji mēdz noskatīt korporatīvās dāvanas. Pasūtījumi ir apjomīgi. Sociālajos tīklos arī bija liela atsaucība, un produkti ar pakomātiem tika sūtīti pa visu Latviju. Drīz produkcija būs pieejama vietējā bio veikaliņā Zaļā Zeme, kas atrodas Jelgavā. Viņi savus ražojumus piegādā arī dažiem restorāniem. Top interneta veikals. Rīga pagaidām vēl nav apgūta, bet drīzumā varētu būt sadarbība ar kādu no bio veikaliņiem.

Pēc novērotā tirdziņos secināts, ka attieksme pret vietējiem ražojumiemvisur nav vienāda. Piemēram, Mārupē tā ir diezgan vienaldzīga, bet Ogrē un novadā – gluži pretēji. Vispār laukos atsaucība esot lielāka. Kalnciema tirdziņā Rīgā pircējiem jau katram savi nolūkoti tirgotāji. Jaunpienācējiem jāiekaro sava vieta pamazām. Pašmāju tirdziņā Pie Zemnieka cienasta Līčos, Jelgavas novadā sokas ļoti labi. Tas ir tālu no centra, tomēr cilvēki brauc iepirkties. Šeit vajadzētu biežāk tirdziņus rīkot. Jauns tirdziņš veidojas Ozolniekos, bet tam vēl jāpiestrādā pie reklāmas. ZS Pasakas savai atpazīstamībai izmanto Jelgavas novada preču zīmi Vietējais ražotājs – novada lepnums.

Deniss un Madara atzīst, ka Latvi-jas lauksaimniecībs produktu tirgus nav viegls. Sezonas laikā, kad pašiem netrūkst ogu, pilns ar importētajām. Uzdarbojas pārpircēji. Tirgu un pircēju uzticību iekarot ir grūti. Ja cena ir augsta un tas ir vietē-jais produkts, cilvēki to novērtē. Ja cena ir zema, tad ir vienalga, no kurienes šis pro-dukts nācis. Norvēģijā, piemēram, no pa-vasara līdz pat rudenim ir aizliegts importēt to, kas pa vasaru izaug pašiem. PVN likme arī daudz ko maina. Latvijā zemenes sanāk izaudzēt dārgāk nekā Polijā, tas arī veido augstāku cenu. Visvairāk zemeņu ieved no Grieķijas, Polijas un Lietuvas.

Zemeņu audzētāju Latvijā ir diezgan daudz, bet ne visi ir nopietni audzētā-ji. Nereti mazdārziņu saimnieki notirgo zemenes par neadekvāti zemu cenu. Labā ziņa: visiem nopietnajiem audzētājiem Latvijā ir kopīgs saziņas rīks ‒ WatsApp čats. Tajā kopš 2022. gada komunicē 86 zemeņu audzētāji no visas Latvijas, tiek ievietota aktuālā informācija par zemeņu slimībām, audzēšanu, cenām, notiek domu un informācijas apmaiņa.

Plāni ‒ pasakaini
Nākotnē saimnieki iecerējuši veidot siltumnīcas ar substrātiem, automatizētām laistīšanas sistēmām, palielināt siltumnīcu platības, pāriet uz citu audzēšanas tehnoloģiju. Jau šogad lielajā siltumnīcā zemenes audzē substrātā uz paneļiem, cilvēka augumam ērtā augstumā. Plānots pāriet tikai uz segtajām platībām un audzēt substrātā. Tad vajadzēs aukstuma iekārtas, kur ievietot stādus. Lai varētu paplašinātu pārstrādi, vajadzēs jaudīgākas iekārtas, šoka terapijas ledusskapjus. Būtu nepieciešama uzlīmju drukas iekārta un iekārta, kas uzliek uzlīmes uz burkām automātiski. Noderēs automātiskie griezēji, lai nevajadzētu to, kā tagad, darīt ar rokām.

Jau otro gadu ZS Pasakas darbojas pēc integrētās lauksaimniecības principa. Ieviests stikla iepakojums, jo tas ir draudzīgs dabai, var redzēt, kas traukā ir iekšā. Tas ir otrās pārstrādes ma-teriāls. Sanāk dārgāk, toties veselībai draudzīgāk. Iepakojuma dizains ir grafiskās dizaineres zīmēts roku darbs. Kopumā tas veido augstas kvalitātes gala produktu.

Denisam ir arī brīnišķīga iecere izveidot zemeņu un dzīvnieku pilsētiņu ‒ radošas izziņas vietu ģimenēm ar bērniem. Attīstīt piedāvājumu tūristu grupām.

Vērtīgi padomi citiem un pašiem
Ko ieteikt iesācējiem šajā jomā? ‒ No-teikti stādīt un ieklāt plēvi, lai izvairītos no nezālēm, rūpīgi izvēlēties šķirnes ‒ vidēji agrās un vēlākas. Agrās šķirnes ātrāk sāk ražot, bet var nebūt piemērotas vietējiem laikapstākļiem. Tad jāaudzē tuneļos, lai būtu atbilstoša temperatūra. Jāņem vērā reģions, kurā audzē. Zemenes iestāda un maina ik pēc trīs gadiem, citādi sāk slimot, odziņas arvien mazākas izaug. Ja mērķē uz biznesa vēriena audzēšanu, tad vajag 1 ha pienācīgi sagatavotas zemes, pareizās šķirnes un tikt skaidrībā, ko darīs soli pa solim.

Ko nopietni likt aiz auss pašiem un kolēģiem? ‒ Mācīties atpūsties, lai neiz-degtu! Madara un Deniss gan atzīst, ka šajā ziņā paši vēl ir tālu no pilnības. Vairāk apmeklēt kādus pasākumus, citas saim-niecības, jo tas ļoti iedvesmo. Viņi vēlas aizbraukt uz Nīderlandi, lai apskatītu tur audzēšanas tehnoloģijas un attīstības virzienus, lai spētu maksimāli visu auto-matizēt, samazinot roku darbu savā saim-niecībā.

Tātad – būt savas laimes kalējiem!