Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Lietuvas Seima Lauku lietu komisija gada sākumā vērsās Lietuvas Lauksaimniecības palātā ar aicinājumu atrisināt jautājumu par pārtikas piegādes ceļa saīsināšanu: ,,Sekmīgāk organizēt kooperatīvus, ražotāju grupas un citas lauksaimniecības ražošanas subjektu sadarbības formas, lai iegūtu lielāku ietekmi tirgū un panāktu skaidrāku lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes organizēšanu.” Aicināt un pateikt ir viegli, īstenot – jau grūtāk. Un problēma nav jauna.

Seima Lauku lietu komisijas priekšsēdis Andrejs Stančiks ar nožēlu atzīst, ka Lietuvā sabiedriskās ēdināšanas apgādes iespējas pamatā izmanto 3–4 lielie piegādātāji. Sabiedriskā iepirkuma likums, protams, visiem ir viens. ,,Sabiedriskos iepirkumus parasti centralizē. Piemēram, pārtikas produktus katrai armijas daļai atsevišķi nepērk. To dara viens centrs visai armijai. Rezultātā zemniekiem šī iespēja ir liegta: piemēram, armijas vienības daļai blakus ir liela vai vidēja zemnieka saimniecība, bet zemnieks piegādāt karavīriem svaigu pārtiku nevar (kartupeļu lauks blakus, bet kartupeļus ved no kādas atālas vairumtirdzniecības bāzes, kura varbūt tos pirkusi Polijā). Lauksaimniecības palātai jābūt aktīvai, decentralizējot sabiedriskā iepirkuma sistēmu, tad arī Seima Lauku lietu komisija maksimāli to atbalstīs. Ja kaut cik izmainīsim sabiedriskā iepirkuma noteikumus, varēsim atvieglot lauksaimniecības kooperatīviem un zemniekiem piedalīšanos sabiedriskos iepirkumos,” cer A. Stančiks.

Tagad zemnieki savu produkciju tirgo stacionāros un mobilos zemnieku tirdziņos. Piedalīties sabiedriskā iepirkumā būtu jau cits mērogs, atvērtos plašāks produkcijas realizācijas tirgus. Zemniekiem, ražotājiem būtu jāvienojas par sadarbību, lai nodrošinātu nepieciešamo produkcijas klāstu un apjomus. Viens no sadarbības veidiem – kooperatīvi. Kooperatīvs Lietuviskās saimniecības kvalitāte (Lietuviškio ūkio kokybė) katru nedēļu pārdod savu produkciju mobilajos tirdziņos: Viļņā tādu ir 23, Kauņā – 15, Klaipēdā – 4 un Šauļos –2. Kooperatīvs ir panācis vienošanos arī ar lielajiem tirdzniecības centriem par savas produkcijas realizāciju specializētās nodaļās, kuru nosaukums – Sveicieni no laukiem. Šīs specializētās nodaļas, kā uzskata daudzi lauksaimnieki, izkropļojot īsās pārtikas ķēdes ideju. Mobilie tirdziņi ir populāri, un katram pārdevējam jau ir savi uzticīgi pircēji. Uz šo dienu kooperatīvā ir 13 biedri, bet mobilajos tirdziņos katru nedēļu savu audzēto un arī pārstrādāto produkciju tirgo aptuveni 300 zemnieki. Pēdējos četros gados kooperatīva vidējais gada apgrozījums pārsniedz 1 milj. EUR. Kooperatīva vadītājs Mindaugs Maculēvičs uzsver paškontroles nozīmi – zemnieki nepieņem tos, kas tirgo importa produktus.

2011. gadā dibinātā kooperatīva Ģimenes saimniecība (Šeimos ūkis) galvenais uzdevums – pašu audzētās un daļēji pārstrādātās produkcijas realizācija. Viena no kooperatīva problēmām, pēc kooperatīva vadītāja Vidas Jodsnuka vārdiem, esot tā, ka atsevišķas pašvaldības neesot ieinteresētas ierādīt piemērotas vietas tirdzniecībai. Atsaucīgas esot Kauņas un Paņevežas pašvaldības. Tādus veiksmīgus kooperatīvus kā minētie Lietuvā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Tirdziņi ir laba lieta, bet bez kooperācijas, bez apvienošanās, atzīst lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks, lielas jēgas nebūšot, jo atsevišķs zemnieks, lai aizvestu uz tirdzniecības vietu savu produkciju, tērēs tik daudz laika, ka nez vai vairs gribēs braukt uz pilsētu.

Pēc Ukmerģes rajona zemnieces Audrones Kazlauskienes domām, jo zemniekam lielāka izvēle, jo labāk. Katram savs modelis. Piena produktu piegāde organizācijām būs atkarīga no saimniecības lieluma. Vienas, divu govju īpašnieki nespēs piegādāt bērnudārzam pietiekamu daudzumu piena produktu, šī niša derētu vidēja lieluma saimniecībām. Pašai pietiekot ar vietu tirdziņā. Biržu rajona zemniece Sandra Šimiene uzskata, ka iespējamie piedāvājumi piedalīties publiskajā iepirkumā esot nokavēti, daudzi piena ganāmpulki jau likvidēti.

Kooperatīva Zaļā pļava (Žalioji lanka) vadītāja Nijole Barkauskiene atbalsta ideju par zemnieku piedalīšanos publiskajā iepirkumā. Līdz šim konkursos piedalās tikai lielie uzņēmumi – lielas naudas, tā teikt, lielas iespējas. N. Barkauskiene uzskata, ka tieši mazās un vidējās zemnieku saimniecības varētu piegādāt kvalitatīvus produktus bērnudārziem, skolām un slimnīcām.

Ja ražotajam ir noiets, novadā paliek cilvēki, jo ir darba vietas, un tālāk – nopelnīto naudu iedzīvotāji tērē konkrētās pašvaldības teritorijā, izmantojot friziera, amatnieka u.c. pakalpojumus.

Īstenojot Lauksaimniecības Lauku attīstības 2014.–2020. g. programmu, zemnieki un juridiskas personas varēs 2018. gadā saņemt ES atbalstu pasākuma Atbalsts īsās pārtikas ķēdēm un vietējā tirgus attīstībai. Viena projekta maksimālā summa ir 120 tūkst. EUR.

Lauksaimnieki prasa, lai valdība un Seims līdz šā gada 1. septembrim izmainītu sabiedriskā iepirkuma likuma noteikumus tā, lai zemnieki varētu piedalīties lauksaimniecības un pārtikas produktu publiskajos iepirkumos. Jācer, ka vārdiem sekos darbi, jo bērniem bērnudārzos un skolās, slimniekiem slimnīcās pienāktos saņemt kvalitatīvu un veselīgu pārtiku.