Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs. Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā ražas prognozēšana.

Ziemāju lauku apskates un sējumu novērtēšanu LLKC augkopības konsultanti veica maijā, secinot, ka ražas potenciāls prognozējams no laba līdz augstam. Tik labvēlīgs vērtējums iespējams tādēļ, ka 2020. gada rudenī ziemāji labi saceroja un sagatavojās ziemai. Sējumus ziemā pasargāja sniegs. Saņēmušies arī tie ziemāju lauki, kuros pavasarī bija vērojams sniega pelējums un izsušana.

Dažviet Zemgalē ziemājos vēl manāmas pārziemošanas sekas – pleķaini lauki, kuros kvieši ir īpaši gaišāki. Ziemas rapsis visā valstī pārziemojis labi, vienīgi Zemgalē un Kurzemē tas vairāk cietis no salnām un sausuma. Vidēji valstī rapša ražīgums pašlaik tiek prognozēts nedaudz vairāk kā 3t/ha. Taču ražas galīgos apjomus izšķirs pareizs agrotehnikas pielietojums tagad – mēslojums un augu aizsardzība pret kaitēkļiem un balto puvi, kuras risks šogad ir lielāks kā citus gadus.  Savukārt ziemas mieži, kas šogad tiek vērtēti pirmo reizi,  jau sākuši vārpot. Arī šajos sējumos pēc pārziemošanas manāmi pleķi, taču mitrums tiem tagad kaitē mazāk. Ziemas miežu vidējā ražība valstī pašlaik tiek prognozēta nedaudz vairāk kā 4 t/ha.

Maijs, pretēji ierasti sausam mēnesim, šogad bija gana mitrs, lai augi labi izmantotu mēslojumu, palīdzot saglabāt augstu ražas potenciālu. Tomēr dažviet valsts austrumu un centrālajos rajonos lauki ir pārmitri – ziemājus tas ietekmēs mazāk, bet saimnieki bažījas par vasarājiem.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Pārmitrais laiks krietni aizkavējis vasarāju sēju –  tiem labākais sējas laiks bija aprīļa beigas, maija sākums. Taču lietavas šo darbu neļāva veikt. Pašlaik ir skaidrs, ka daži saimnieki neapsētos vasarāju laukus atstās un gatavosies ziemāju sējai.”

Anita Dzene, LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante: “ Liela daļa lauku ir mitri, šur tur mazliet dzeltē lapu gali, šur tur palikuši gaišāk zaļi plankumi, taču pagaidām zemnieki nav ziņojuši, ka būtu slikti. Mūspusē pabeidz vasarāju sēju, veic miglošanu. Kur nestrādā meliorācija, tur, protams, stāv ūdens. Šādas vietas laukos,  kas pārplūst , iesakām iezīmēt un ilgtermiņā domāt par risinājumiem meliorācijas kopšanai vai remontam.”

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Pārmitrie vasarāju lauki, kas saņēmuši tikai pamatmēslojumu, pēc iespējas ātrāk jāmēslo ar slāpekli.  Artajos laukos ātri vien saules un vēja ietekmē  izveidosies "garoza" un samazināsies slāpekļa  iedarbība uz augsni.”