Dažādu apsvērumu – kvalitatīva darba spēka trūkuma, piena kvalitātes uzlabošanas, saimniecību ražošanas efektivitātes palielināšanas – un citu iemeslu dēļ arvien vairāk Latvijas piensaimniecību izvēlas robotizētās slaukšanas sistēmas.

Pasaulē pirmā robotizētā govju slaukšanas iekārta sāka strādāt kādā Nīderlandes zemnieku saimniecībā 1992. gadā, bet Latvijā govju slaukšanas robotus sāka izmantot 2007. gadā, kad tos ieviesa trīs saimniecībās: Smiltenes novada Blomes pagasta z/s “Dimanti”, toreizējā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” un Mazsalacas pagasta z/s “Kūdras”. Katrā šajā saimniecībā samontēja divus govju slaukšanas robotus, un tie visi bija zviedru firmas DeLaval ražojums. Nākamajā gadā Latvijā ieviesa vēl divus šīs firmas robotus, bet tad piena lopkopībā sākās krīzes situācija un turpmāka govju slaukšanas modernizācija tika pārtraukta uz vairākiem gadiem. 2018. gada sākumā Latvijā jau darbojās 53 govju slaukšanas roboti, no kuriem 38 bija firmas DeLaval ražotie, 29 roboti – firmas Lely un 6 –  firmas GEA. Kopš 2018. gada Latvijā tiek izmantoti arī Lielbritānijas firmas Fullwood roboti, bet kopš 2023. gada – arī ASV ražotie firmas BouMatic roboti. Patlaban Latvijā darbojās jau vairāk nekā 200 slaukšanas robotu un to skaits nepārtraukti palielinās.

Tāpēc, patiecoties Zemkopības ministrijas, LAD un ES līdzfinansējumam, LLKC tika dota iespēja izveidot demonstrējumu par tēmu: „Piena ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana, izmantojot robotizētās slaukšanas iekārtas”. Demonstrējuma mērķis ir iespējami vienādos ražošanas apstākļos demonstrēt un salīdzināt dažādu robotizētu slaukšanas sistēmu (vismaz divu) ekonomiskās efektivitātes rādītājus, izmantojot šo sistēmu digitālos un uzskaites iekārtu datus, kā arī to ierīkošanai un ekspluatācijai izlietoto līdzekļu un materiālu izmaksas, tai skaitā fiksējot saimnieku patērēto laiku, kas izlietots slaukšanas iekārtu efektīvas darbības nodrošināšanai.

Demonstrējumā ir iesaistītas divas saimniecības: Madonas novada Ošupes pagasta z/s “Cīrulīši” un Rēzeknes novada  Dekšāres pagasta z/s “Lazdu mājas”, kurām ir vienādi slaucamo govju kūts projekti un salīdzinoši vienādi ražošanas līmeņi.
Zemnieku saimniecība “Cīrulīši” dibināta 05.10.2005. ar mērķi izveidot konkurētspējīgu uzņēmumu, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, gūstot peļņu no kvalitatīvas lauksaimniecības produkcijas realizācijas. Lauksaimnieciskajai darbībai uzņēmums izmanto 221 ha īpašumā un nomā esošu LIZ. Uzlabo to un palielina apstrādājamo zemju platības, tās iegādājoties īpašumā. Darbības veids – jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība). Pamatnozare ir piena lopkopība. Ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās šķirnes krustojumi un tīršķirnes dzīvnieki. Patlaban 171 slaucama govs un 150 dažādu vecumu jaunlopi un liellopi. Vidējais izslaukums no govs 2025. gada deviņos mēnešos – 11 503 kg. Z/s “Cīrulīši” vēlas veidot lielāku saimniecību, palielinot ganāmpulku. Augkopības nozare ir pakārtota piena lopkopības attīstībai. LIZ platības iekoptas rupjās lopbarības ražošanai. Īstenoti ES ELFLA projekti pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”, 2012. gadā uzbūvējot slaucamo govju novietni, mēslu krātuvi un iegādājoties pamatlīdzekļus. 2019. gadā uzbūvēta jaunlopu/liellopu novietne un mēslu krātuve. Realizēts 2022. gadā apstiprinātais projekts,  izbūvētas skābbarības tranšejas. Realizēts 2023/2024 projekts – uzcelta slaucamo govju ferma, aprīkota ar nepieciešamajām iekārtām un 2 firmas Lely slaukšanas robotiem, kā arī tapusi vēl viena mēslu krātuve.

Z/s “Lazdu mājas” ir ģimenes saimniecība, kuru 1991. gadā dibināja tās pašreizējais pārvaldnieks Antons Ikaunieks. Saimniecības pamatdarbība ir piena lopkopība un augkopība. Antona dēls Lauris Ikaunieks 2021. gadā uzņēmās saimniecības pārvaldnieka pienākumus, savukārt kopš 2023. gada ir pārņēmis saimniecības vadību, kļūstot par saimniecības īpašnieku. Zemnieku saimniecība ir biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) biedrs. Zs “Lazdu mājas” pēdējo 10 gadu laikā veiksmīgi realizējusi vairākus projektus ES fondu līdzekļu apguvē, tajā skaitā meliorācijas sistēmas atjaunošana, jaunu augsnes apstrādes agregātu, graudu kombaina, miglotāja un citas tehnikas iegāde. Savukārt 2023. gadā realizēts projekta “Slaucamo govju kūts kompleksa būvniecība un aprīkošana” pirmā kārta, uzbūvējot un aprīkojot kūti ar 139 guļvietām un 2 vietām selekcijas zonā, uzstādīti 2 firmas DeLaval slaukšanas roboti. 2025. gadā realizēti divi projekti, aprīkojot kūti ar ventilatoriem un iegādājoties barības maisītāju–dalītāju, kā arī organiskā mēslojuma izkliedētāju. Saimniecības mērķis – veicināt saimniecības attīstību, attīstot lopkopības nozari, kāpinot ražošanas efektivitāti un līdz ar to konkurētspēju tirgū.

Izvēloties automatizētās slaukšanas sistēmas, svarīgas ir ne tikai iegādes izmaksas, kvalitatīva servisa pakalpojumu pieejamība, rezerves daļu un materiālu piegādes operativitāte, attieksme pret klientu, bet arī robotizēto iekārtu ekspluatācijas izmaksas. Demonstrējuma laikā tiks uzskaitīts arī strādājošo darba laika patēriņš robotizēto  slaukšanas sistēmu funkcionalitātes nodrošināšanai. Līdz šīm laikam praktiski dati un informācija par ekspluatācijas izmaksām un darba laika patēriņu no ražojošām saimniecībām Latvijā nav pieejami. Demonstrējuma laikā tiks uzkrāti un analizēti automatizēto slaukšanas sistēmu darbības parametru dati (robota noslodze, dīkstāve, slaukšanas laiks, slaukšanas intervāls, slaukšanas efektivitāte u. c.). Demonstrējuma laikā, izanalizējot uzkrātos datus, tiks veikti ekonomiskie aprēķini un veidoti ieteikumi saimniecībām ražošanas ekonomiskās efektivitātes uzlabošanai.

Abās saimniecībās tika uzstādītas automatizētas energoefektivitātes uzskaites sistēmas iekārtas, kas automātiskā režīmā uzskaita elektroenerģijas un ūdens patēriņu slaukšanas robotu darbības nodrošināšanai.  Ar pirmajiem iegūtiem rezultātiem būs iespējams iepazīties lauku dienu seminārā, kas notiks rudenī Madonas nov. Ošupes pag. z/s “Cīrulīši”, kā arī LLKC tīmekļvietnē.