Saimnieks LV / 2020.gads (Augusts.)

Vasaras viducī vienas no lielākajām augu aizsardzības līdzekļu un sēklu ražošanas kompānijām Syngenta pārstāvji no Baltijas valstīm tikās Latvijas maizes klētī Zemgalē, lai paviesotos lielākajās augkopības saimniecībās un novērtētu šī gada ražas potenciālu, kā arī lai pārliecinātos par Syngenta jaunās paaudzes Vibrance® ģimenes kodņu Vibrance® Duo, Vibrance® Pro un Vibrance® Star popularitāti un izmantošanas potenciālu, jo to aizsardzības spektrs ir plašs: sniega pelējums, kviešu cietā un putošā melnplauka, kviešu plēkšņu plankumainība, sakņu un dīgstu puves, rudzu stiebru melnplaukas un citas slimības.

Ir lietas, ko nevar nedarīt
Pirmā saimniecība, kur iegriežas Syngenta pārstāvji, ir SIA Ceraukstīte (nosaukums radies no upes nosaukuma), kuras īpašnieks ir Ainārs Jasūns. Saimniecībā apsaimnieko ap 1400 ha zemes, no kuriem lielākā daļa ir īpašumā. Augsnes saimniecībā ir dažādas, vienā laukā tās var mainīties no sarkanā māla līdz smiltij. Zemi pārsvarā ar un disko, bet esot iecere pāriet vairāk uz minimālo augsnes apstrādi. Rapšu sējai ir iegādāts agregāts tiešajai sējai, tiesa, vēl nav izmēģināts.

SIA Ceraukstīte īpašnieks Ainārs Jasūns.

Saimniecībā lielākoties audzē ziemājus – kviešus un rapšus, no vasarājiem tikai pupas un nedaudz vasaras kviešus. Saimnieks izvēlējies ziemas kviešu šķirnes ‘Skagen’ un ‘Zeppelin’. „Daudzus gadus audzēju latviešu šķirni ‘Edvins’, ar kuru bija visādas problēmas. Nu jau piecus gadus audzēju ‘Zeppelin’, ar kuru esmu apmierināts, jo ir gan laba raža, gan nekrīt veldrē, izturēja pat šīs vasaras negaisus. ‘Zeppelin’ parasti sēju pirms rapšiem, jo tā nogatavojas nedēļu agrāk nekā citas šķirnes un laikus var uzsākt rudens sēju,” apmierināts stāsta saimnieks.

Ainārs Jasūns allaž izvēlas jaunākās tehnoloģijas un produktus. Šī pieeja attiecas arī uz sēklu kodnes izvēli – uzņēmuma Syngenta inovatīvās Vibrance kodnes, kas sniedz divkāršu aizsardzību graudaugiem ne tikai no sakņu kakla, bet arī no agrīnajā augšanas stadijā izplatītajām slimībām. Uz jautājumu par kodināšanas nozīmi, saimnieka atbilde ir strikta: „Ir lietas, ko nevar nedarīt, un kodināšana ir viena no tām, jo augu no rudens līdz pat nākamā gada pavasarim, izņemot kodni, nekas neaizsargā. Esam pārliecinājušies, ka aizsardzība no kodnes ir ilgam laikam. Turklāt arī jauno produktu cena ir adekvāta.”

Saimniecībā ziemāju sējai rudenī vajag 300 t kodinātu sēklu, kuras apstrādā uzreiz pēc ražas novākšanas speciālā kodināšanas punktā. „Sēklas materiālu cenšas nokult pirmo un vajadzīgo daudzumu var nokodināt pāris dienās. Reizēm ar kodināšanu izlīdzam arī kādam kaimiņam – nokodina un uzreiz ber piekabē, lai var transportēt uz sējmašīnu,” stāsta saimnieks.

Vēl speciālisti saimniecībā novērtēja divas tehnoloģijas aizsardzībai pret slimībām ziemas kviešu ‘Skagen’ un ‘Zeppelin’ sējumos. Apsekojot laukus, saimnieks lēš, ka apmēram 50 % ziemas kviešu sējumu tieši ‘Skagen’ varētu būt sakritusi veldrē pēc Jāņu negaisa nakts. „Gaidīsim, kad nogatavosies, un tad vērtēsim, ko darīt tālāk. Daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem. Lauki ir apdrošināti,” cerīgi raugoties uz nākotni, sarunu noslēdz A. Jasūns.

Efekts gan augiem, gan makam
Tuvojoties draudīgiem negaisa mākoņiem, piebraucam pie zemnieku saimniecības Eriņi, kas apsaimnieko ap 3000 ha zemes. Kopā ar saimnieku Andri Grantiņu iebrienam ziemas kviešu izmēģinājumu laukos, kur tiek salīdzināti dažādi augšanas regulatori un fungicīdi. Andris ir atklājis arī savu augu augšanas regulatoru un fungicīdu kombināciju, kas gan sniedzot vēlamo efektu, gan esot draudzīga makam.

ZS Eriņi saimnieks Andris Grantiņš.

„Nevaru teikt, ka mūsu augsnes būtu izcili labas – Dāviņu pagastu šajā ziņā nevar attiecināt uz auglīgo Zemgali. Savus laukus rūpīgi kopjam, veicot augšņu analīzes. Būtiska loma ir augsnes organiskajam sastāvam, tāpēc papildus minerālmēsliem lauki rudenī tiek bagātināti ar vistu mēsliem – uz hektāru izkaisām aptuveni 5 tonnas sausu ekskrementu. Vienā kilogramā mēslojuma ir 1.7 % N, 1.7 % P un 0.7 % K. Mēslojam parasti rudenī, lai sagatavotos ziemāju sējai, jo mēslos esošais slāpeklis diezgan ātri sadalās un augiem ir vieglāk uzņemams. Daudz darba prasa lauku kaļķošana un meliorācijas sistēmu sakārtošana,” stāsta Andris.

Eriņos pārsvarā sēj ziemājus – 1000 ha ziemas kviešu, tikpat ziemas rapšu un ap 400 ha vasarāju. „Pēdējie gadi ir pierādījuši ziemāju agrotehniskās priekšrocības, tie ir arī ekonomiski izdevīgāki,” pārliecināts ir saimnieks.

Augsnes tiek gan artas, gan apstrādātas minimāli. Andris stāsta – ja kaut kas noejot greizi ar augu seku, tad palīdzot aršana. Citādi tā neesot vajadzīga.

Saimniecībā mērķtiecīgi attīsta sēklaudzēšanu, uzbūvēti 13 sēklu torņi, kuros vienlaicīgi var uzglabāt 13 šķirņu sēklu. Radot produktus ar pievienoto vērtību, liela loma tiek piešķirta sēklu ieguvei, realizācijai un apstrādei, kas nevar iztikt bez kodināšanas „Sēklu kodināšanai izmantojam divus Syngenta produktus – Vibrance® Trio un Vibrance® Duo, kas mūs apmierina gan kvalitātes, gan arī cenas ziņā. Saviem graudiem kodnes mētelīti vēl papildinām ar kodni Latitude XL – sakņu kakla puves ierobežošanai, tad esam droši par sagaidāmo rezultātu. Rudenī sēklu kodināšanas laikā darbinieki strādā pat divās maiņās, lai spētu nodrošināt nepieciešamos apjomus. Salīdzinot, kādas sēklas gatavojām un kādas kodnes izmantojām pirms gadiem desmit, tagad kvalitāte noteikti ir augusi,” sarunu noslēdz Andris Grantiņš.

Andris Grantiņš kopā ar Syngenta Latvijas nodaļas vadītāju Gaidi Meikšānu.

Jaunas šķirnes un tehnoloģijas
Bauskas novada Gailīšu pagastā iegriežamies uzņēmumā SIA Uzvaras lauks, kas ir viena no lielākajām saimniecībām Latvijā un apsaimnieko 6000 ha zemes, lielākā daļa tās ir pašu īpašumā, daļa tiek nomāta. Te galvenokārt audzē ziemas un vasaras kviešus, rapsi, nedaudz pupas un zirņus. Pēdējos gados eksperimentē ar zālāja sēklu audzēšanu. Par šī gada ziemas kviešu ražu, par spīti iespaidīgajai negaisa naktij pēc Jāņiem, kad krusa, vējš un lietavas piebriedušās vārpas daudzviet Jelgavas un Bauskas apkārtnes laukos sagāza veldrē, pagaidām šeit nesūdzas – ražīgākie lauki varētu ienest pat vairāk nekā 10 t kviešu no hektāra. „Tādēļ jācer, ka līdz kulšanai pieturēsies draudzīgāki laika apstākļi,” sarunu uzsāk valdes loceklis un galvenais agronoms Sergejs Kataņenko.

Augsni saimniecībā apstrādā jauktā sistēmā – apmēram puse platības tiek arta, visbiežāk sējot kviešus pēc kviešiem, savukārt otru pusi disko, audzējot kviešus pēc rapšiem vai pupām. „Tā nav tiešā sēja, tomēr zemi apstrādājam, jo salmiem pēc kulšanas jābūt iestrādātiem augsnē. Mums patīk arumi, jo uzsūc vairāk ūdens un zeme ir irdenāka, turklāt ziemāji bez aršanas sliktāk pārziemo. Tāpēc divus gadus aram, divus – nearam. Augu seka ir svarīga rapsim, kuru sējam apmēram 25 % no platības, bet maznozīmīgāka ziemas kviešiem, kurus var audzēt vairākus gadus pēc kārtas,” pieredzē dalās zinošais agronoms.

„Esam liels uzņēmums, un mums ir garš kulšanas periods – 45 dienas, tāpēc saimniecībā ir gan agrīnas, gan vēlīnākas šķirnes. Daudz izmēģinām arī jaunas ziemas kviešu šķirnes, piemēram, augstražīgās šķirnes ‘Tobak’ pirmie izmēģinājumi notika mūsu saimniecībā, un tikai pēc tam realizējām kā sēklas materiālu citiem, jo esam arī sēklaudzētāji,” stāsta Sergejs.

Pēc pieredzējušā agronoma domām, augu slimības nāk no augsnes, jo tās sastāvs mainās atkarībā no apstrādes veida. Tāpēc arī saimniecībā izmanto jaunas tehnoloģijas, kas saistītas ar bioloģiskas izcelsmes preparātiem un baktērijām, kas augsnē veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību, vienlaikus kavējot vai nomācot patogēnos slimību izraisītājus. „Pērn rudenī nopirkām Syngenta ražotās rapšu sēklas, kas papildus kodnei bija apstrādātas ar baktērijām, kas palīdz aizsargāt augus citādi. No Syngenta man patīk trīs produkti – kodnes, augšanas regulatori un fungicīds Elatus Era, to šogad jau esam iegādājušies un likuši lietā 1000 l. Ķimikāliju arsenālu papildinām ar dabiskas izcelsmes augšanas biostimulatoru – Florone, kas satur aminoskābes un fitohormonus, palīdzot nostiprināt auga stiebrus. No kodnēm izmantojam Vibrance® Star, ar kuru apstrādājam saimniecībā izmantotās sēklas. Šis produkts spēj aizsargāt jaunos augus no rudens sējas līdz pat pirmajam fungicīdu miglojumam aprīlī. Rudens sējai jau esam iegādājušies četras mucas šīs kodnes,” sarunas noslēgumā min Sergejs Kataņenko.

SIA Uzvaras lauks agronoms Sergejs Kataņenko.

Vienā laukā trīs ražas
Viesošanās Zemgalē noslēdzas plašo Zemgales līdzenumu vidū – Jelgavas novada Platones pagastā pie SIA Lielvircava agro. Saimniecība apsaimnieko 3400 ha un audzē lielāko daļu graudaugu kultūru, rapsi, kā arī zālājus, jo saimniecībā ir 300 slaucamas govis. Pamatā visus laukus apstrādā rudenī, jo ziemas kviešus sēj apmēram 2000 ha, rapsi līdz 800 ha, pavasara sējai vien paliek ap 500 ha. „Audzējām arī zālāju sēklu, tieši sarkano auzeni, lai iemēģinātu kombainus pirms lielajiem darbiem, jo tā ir kuļama jūlija sākumā,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis un agronoms Kaspars Antīpins.

Šogad saimniecībā ir plaši uzņēmuma Syngenta ziemas kviešu šķirņu – ‘Zeppelin’, ‘Galerist’ un ‘Findus’ izmēģinājumi. Pēdējās divas SIA Lielvircava agro laukos ir jaunums, tāpēc saimnieki ir ieinteresēti izmēģinājumu rezultātos.

Saimniecībā jau otro gadu audzē netradicionālu kultūru – ziemas zirņus, pirmajā gadā bija iesēti 5 ha, šogad jau 28 ha.„Zirņus sējam augsekas un agrā kulšanas laika dēļ, jo tie ir gatavi pirms rapšiem. Sējam septembra vidū – 150 kg/ha. Zirņu augšana atkarīga no dienas garuma, tāpēc rudenī paspēj izdīgt un arī veiksmīgi pārziemot. Problēmas rada pavasara salnas, kas nokož centrālo dzinumu, bet augs tomēr izdzen 3–4 sānu dzinumus. Pērn raža bija 2 t/ha, bet vajadzēja vismaz piecas. Taču mēs pie tā piestrādāsim!” pārliecināts Kaspars. Izaudzētos zirņus pagaidām izbaro saimniecības govju ganāmpulkam.

Lielvircavieši ir dažādu inovatīvu tehnoloģiju un metožu piekritēji, piemēram: „Pērn izdevās no viena lauka novākt trīsražas – nokūlām auzeni sēklām, nopļāvām sienu, uzarām un jūlijā vēl iesējāmkukurūzu, ko rudenī sagatavojām govīm barībai,” apmierināts ar veikumu jaunais zemnieks.

 SIA Lielvircava agro valdes loceklis un agronoms Kaspars Antīpins.

Arī Syngenta graudu kodņu izvēlē bijuši pionieri, jo piedalījušies Vibrance® Duo izmēģinājumos. Salīdzinot Vibrance ģimenes kodnes ar citām, Kaspars pārliecinājies: „Mēs kodinām ar Vibrance® Duo, tikko tas parādījās, papildinot ar mikroelementiem un aminoskābēm. Pirms pāris gadiem iegādājāmies jaunas ziemas kviešu šķirnes ‘Galerist’ sēklas, kas jau bija kodinātas. Iesējām blakus šīs sēklas un saimniecībā ar Vibrance kodinātās ‘Skagen’ sēklas. Novērojām, ka mūsu sēkla strauji uzdīgst un aug, veidojot kapacitāti ziemošanai, savukārt pirktā dīga un attīstījās lēni. Vienīgā atšķirība tik agrā augu attīstībā varēja būt kodnes ietekme.”

Saimniecībā kodina visas sēklas, arī realizācijai paredzētās. Reizēm, pat ja pietrūkst 200–300 kg sējas sezonas pabeigšanai, lielvircavieši negrēko un nesēj nekodinātu, bet iedarbina kodinātavu un sagatavo graudus sējai. Kā teic Kaspars Antīpins, „uz to nedrīkst ekonomēt, jo no tā atkarīga ne tikai sējumu pārziemošana, bet arī potenciālā raža”.