Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Katram zemniekam ir motivācija, kāpēc viņš pievērsies lauksaimnieciskajai darbībai. Motivācija ir signāls rīcībai, savukārt rīcība noved pie rezultāta. Cilvēciski ir sevi pasaudzēt, kaut ko neizdarot vai veicot ko paviršāk. Tomēr lauksaimniecība ir bizness laukos strādājošiem, un diemžēl vai par laimi mainās ļaužu uzskati par to, kādam jābūt ikdienas darbam uz lauka. Arvien sevi pierāda precīzāki aprēķini, rūpīgāka pieeja un efektīvāka saimniekošana arī laukaugu mēslošanā.

Ar šodienas realitāti un nākotnes prasībām, kā arī vēršot skatu uz pieredzi, strādā mēslojumu izstrādātāji. Tieši pieredze ir tā, kas liek mainīt rekomendāciju mēslošanas programmās. Piemēram, augu maiņā, pateicoties zaļināšanai, iekļautie tauriņzieži un krustzieži ražas veidošanā izmanto boru. Bors tiek smidzināts vai citādā veidā ar to tiek nodrošināti minētie laukaugi. Tomēr, intensīvi audzējot tauriņziežus un krustziežus, bora līmenis augsnē krītas un sāk trūkt pēcaugiem, piemēram, labībai. Ar šo apstākli ir jārēķinās un jālieto minerālmēsli, kuru devām jābūt pamatotām ar augsnes vai augu lapu analīzēm un barības elementu iznesi.

Dažādu lapu mēslojumu devu salīdzināšana ziemas kviešiem.

Augu nodrošināšana ar barības vielām pamatā un papildmēslošanā ir un paliek mēslojums, kas auga vielmaiņā nonāk caur sakni. Audzējot labību un citus laukaugus intensīvi, uzmanība jāpievērš lapu mēslojumam, kam ir nenoliedzama loma ražas līmeņa celšanā. Lietojot lapu mēslojumu, var augus nodrošināt ar mikroelementiem, ja to uzņemšanu kavē klimatiskie apstākļi vai augsnes īpašības. Ar lapu mēslojumu var samazināt mikroelementu deficītu. Lietojot mūsdienīgus ārpussakņu mēslojumus, augā bez mikroelementiem nonāk augšanu veicinošas vielas, kas ir to sastāvā, piemēram, aminoskābes. Līdzīgi, kā attīstība notiek tehnikas un citās jomās, tā ir notikusi mēslošanas līdzekļu ražošanas tehnoloģijās. Barības vielas tiek ražotas smalku molekulu veidā, ievērojot lādiņu polaritāti (katjoni, anjoni), kas caur lapas virskārtu, to nebojājot, nonāk auga vielmaiņā.

Minerālvielu uzņemšanas intensitāti caur lapām būtiski ietekmē gan ārējie (minerālvielu koncentrācija un temperatūra), gan iekšējie (šūnu metaboliskā aktivitāte) faktori. Šie ir vērā ņemami apstākļi, ar kuriem ir jārēķinās, ja augkopība ir bizness.

Neskatoties uz to, ka lapas virskārta ir tendēta uz jebkādu šķīdumu atgrūšanu, izšķīdušo vielu uzņemšana ir iespējama tikai vietās, kur izveidotas hidrofilas poras. Poras ar diametru, kas mazāks par 1 nm, sa-stopamas blīvumā apmēram 10¹⁰ uz cm^2.1.

Ievērojot auga lapas fizioloģiskās īpašības, mēslojumu ražotājam ir samērā augsti uzstādījumi kvalitatīva mēslojuma ražošanai. Mazāk cietušai lapas virsmai ir lielāks fotosintezējošs laukums, kas veicina ražas veidošanos. Mēslojuma izejvielas tiek izvēlētas pēc iespējas mazāk kaitīgas, vieglāk uzņemamas un efektīvāk izmantojamas augam. Liela loma ir saistvielām vai palīgvielām, kas nodrošina barības elementa iekļūšanu, virzību un izmantošanu. Mūsdienīgi augu lapu mēslojumi kļūst aizvien efektīvāki uzņemšanas un izmantošanas ziņā, tāpēc lietotājiem ir jāapzinās, ar kādiem produktiem tos var maisīt bākas maisījumā, lai sasniegtu iecerēto.

Jau minēju, ka, lietojot lapu mēslojumu, iespējams augu nodrošināt ar mikroelementiem, kas nav uzņemami no augsnes kādu apstākļu dēļ. Labība un rapši pēdējos gados nereti cieš no mangāna (Mn) un cinka (Zn) deficīta. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka no lauka tiek aizvests vairāk nekā iedots ar mēslojumu, līdzīgi kā tauriņziežiem un krustziežiem ar boru? Risinājums – sabalansēts mēslojums!

Augam ir svarīgi daudz dažādi makro- un mikroelementi, reizēm tieši mikroelementi ir tie, kas būtiski ietekmē ražu. Makroelementi NPK un sekundārie elementi – sērs, magnijs un kalcijs tiek lietoti, aprēķinot to nepieciešamību pēc izneses ar ražu. Diemžēl mikroelementi aizvien daļai augkopju ir apmēram. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka mikroelementi ir tie, kas augam liek efektīvāk izmantot lietoto NPK mēslojumu. Mangānam ir būtiska nozīme dažādās metabolisma reakcijās, piemēram CO₂ fiksācijā. Mn ir loma vairāk nekā 30 enzīmu darbībā un aminoskābju radīšanā. Aminoskābju veidošana nozīmē efektīvāku slāpekļa mēslojuma izmantošanu ražas veidošanā, kas nozīmē reālu naudas saimnieciskāku izmantošanu, iegādājoties N mēslojumu.

Cinks piedalās augu šūnu elpošanas procesā, tam trūkstot, samazinās fotosintēzes efektivitāte. Pavasarī zemās temperatūras dēļ Zn uzņemšana ir lēnāka, kā tas būtu nepieciešams, tāpēc augs būs pateicīgs, to saņemot ārpussakņu mēslojuma smidzinājuma veidā. Zn deficīts ietekmē lapu izmēru, tās attīstās vājāk, samazinot fotosintezējošo virsmu. Cinks ietekmē fosfora izmantošanu auga vielmaiņas procesā, no tā izriet, ka, trūkstot Zn, augā var veidoties fosfora toksiskums. Tas notiek tāpēc, ka cinka deficīta gadījumā šūnu membrāna paliek viegli caurlaidīga, zaudējot savu dabīgo aizsargspēju. Zn mēslojumam ir būtiska ietekme uz graudu attīstību, samazinot graudu un salmu attiecību cinka deficīta gadījumā.

Boru (B) no augsnes ir grūti uzņemt, ja pH ir augstāks par 6. Bora deficītu var izjust augi augsnēs, kas ir ar zemāku pH, kas tiek kaļķotas, jo tas saistās ar brīvo karbonātu molekulām. Bora deficīts būtisku ražas samazinājumu rada tauriņziežiem, krustziežiem, nakteņiem un graudzālēm, jo īpaši kukurūzai. Trūkstot B, daļa ziedu nav spējīgi apaugļoties un nobirst. Tas ir būtisks ražu ietekmējošs apstāklis sēklu laukos. Ja B trūkst, atmirst auga augšanas konuss un galotņu pumpuri. Boram ir būtiska loma augu rezervju – cukuru, cietes, eļļas uzkrāšanā. Bez tā rezervju krājumi neveidojas, un augs nav spējīgs pārciest smagākus apstākļus – salu, karstumu, sausumu, mitrumu. B augos pārvietojas lēni, tāpēc no tā smidzināšanas biežāk un mazākās devās būs lielāks ieguvums nekā to darot retāk un palielinot devas. Bora vajadzība ir stipri atkarīga no ārējas vides apstākļiem. Saulainā un sausā laikā bora vajadzība papildmēslojuma veidā ir ļoti būtiska, savukārt mitrā un mākoņainā laikā, esot zemākai temperatūrai, bora deficīts nebūs tik izteikts un lietojamo devu var samazināt.

Molibdēna trūkums rada slāpekļa vielmaiņas un ūdens apmaiņas traucējumus. Jo īpaši Mo lietošana attaisnojas, ja tiek izmantots nitrāta mēslojums, jo tas ietilpst nitrātu reduktāzes procesa sastāvā. Mo nitrāta slāpekli pārveido amonija formā, kas tiek izmantots aminoskābju veidošanai. Mo uzlabo kalcija uzņemšanu, kas ir īpaši būtiski skābākās augsnēs, kur augsnē esošais Mo nav izmantojams. Vienīgā iespēja to piegādāt ir, smidzinot caur lapām.

Tāpat kā bez mikroelementiem, mūsdienu mēslošanas tehnoloģijas nav iedomājamas arī bez biostimulantiem, tajā skaitā brīvajām aminoskābēm (AS), kas ir bioloģiski nozīmīgi organisku vielu savienojumi, kam ir būtiska nozīme augu veģetācijas laikā. Tās aktivizē augu vielmaiņu un samazina augam patērējamo enerģiju ražas veidošanai. Kvalitatīvas aminoskābes tiek sintezētas no augiem, tāpēc tās ir augiem saprotamas un efektīvāk izmantojamas. AS stimulē augu dabīgo izturību pret bioloģiskajiem (slimības, kaitēkļi), ķīmiskajiem (pesticīdi) un vides radītiem (t ^oC, mitrums, sausums) stresiem. AS veicina citu augam vajadzīgo produktu iekļūšanu augā un to asimilāciju. AS ir fitohormonu izejvielas un augšanas procesu aktivētājas, piemēram, L–etionīns ir etilēna izejviela, L–triptofāns ir auksīnu sintēzes izejviela, L–arginīns stimulē ziedu veidojošos hormonus. Aminoskābju labā īpašība – uzsmidzinātas augam, tās vienkārši iekļaujas auga vielmaiņā un nekavējoties sāk pildīt aizsardzības funkciju. Aminoskābes ir tikai neliela daļa no augu stimulējošām vielām UAB Vitera Baltic piedāvātajos mēslojumos. Mēslojumu sastāvos iekļauti arī jūras aļģu ekstrakti, augu hormoni un citas organiskas vielas, kas veicina augu augšanu.

Ziemas kvieši, pa kreisi lietots Zn, Mn saturošs mēslojums, pa labi – kontrole.

Par papildu palīdzību laukaugiem jādomā, ja audzēšanas tehnoloģijā tiek ievērots efektivitātes princips, ja uzstādījums ir ar mazākiem izdevumiem panākt lielāku peļņu. Dabiski augā stresa apstākļos notiek iekšējas izmaiņas, aktivējas iekššūnas mehānismi. Ieslēdzas aizsargmehānismi pret kaitīgo faktoru jeb imunitāte, bet šo faktoru pārvarēšana prasa lielus iekšējos resursus, kas attiecīgi samazina ražu. Lai šo apstākli mazinātu, jālieto augu augšanu veicinošas vielas.

Tomēr ir apstākļi, kad nav nepieciešams augiem veikt papildu piebarošanu ar lapu mēslojumu vai augu augšanu stimulējošām vielām intensīvas audzēšanas tehnoloģijas apstākļos – saimniecībā tiek ievērota pareiza augu maiņa, lietots organiskais mēslojums atbilstoši iznesei un augsnē ir pietiekami barības elementu krājumi. Otrs apstāklis – tiek lietotas samazinātas NPK devas vai šo mēslojumu nelieto vispār – augu augšanu nevajadzētu stimulēt, ja augam nav iespējams no augsnes paņemt tam nepieciešamo.