Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

Muguras veselības problēmas neizveidojas vienā dienā, tās attīstās pakāpeniski. Fiziski smaga darba veicējiem raksturīgas regulāras piespiedu pozas, smagumu nešana, celšana, pārvietošana, kā rezultātā var rasties muguras sāpes, saišu sastiepumi, starpskriemeļu diska trūces u.c. muguras veselības problēmas. Tāpat, strādājot fizisku darbu, visbiežākās sūdzības ir sāpes muguras jostas daļā, kakla daļā, kā arī no tām izrietošās galvas sāpes, sāpes kakla – plecu joslas muskuļos. Par biežākajiem muguras sāpju iemesliem, kā arī veidiem, kā tos iespējams uzveikt, stāsta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri neiroloģe Ildze Krieviņa.

Katrs cilvēks, kurš kaut reizi mūžā ir izjutis muguras sāpes, piekritīs, ka vesela mugura ir zelta vērta. Vairumā gadījumu tieši mēs paši un mūsu ikdienas paradumi ietekmē to, kā jūtas mugura. Vienkārši sakot, muguras pamatu veido mugurkaula skriemeļi, iegurņa kaulu augšējā daļa, ribas muguras daļā, ka arī galvaskausa pamatne, muskuļi nervi, muguras smadzenes. Respektīvi, mugura ir sarežģīts mehānisms, kuru iztraucēt ir ļoti vienkārši. Ilgstoša statiski fiksēta poza, bieža locīšanās vai pagriešanās, bieža smagumu celšana, vibrācijas negatīvā ietekme smagās tehnikas, traktoru vadītājiem, fiksēta poza ar noliektu galvu, piepūle plecu joslas muskuļiem, rokām – tie ir tikai daži no nelabvēlīgajiem faktoriem, kuru gadījumā pacienti nereti sūdzas par izteiktām muguras sāpēm. Bieži vien cilvēki maldīgi domā, ka labāk veselībai būtu veikt darbu, kas prasa kustību un fizisku slodzi, nevis pavadīt laiku sēžot biroja krēslā un skatoties datora monitorā. Visam ir jābūt līdzsvarā un fizisku darbu nevar piemērot kā vingrošanu, jo nepareizs slodzes sadalījums var tieši kaitēt mugurai, pārāk noslogojot muguras muskuļus. Tāpat, arī pārlieku aizraujoties ar pasīvu dzīvesveidu, varam kaitēt mugurai, bieži vien pat pārslogojot atsevišķas muskuļu grupas.

Kādēļ sāp?
Par muguras sāpēm, īpaši jostas daļā, sūdzas aptuveni 80 % pieaugušo, bet pašlaik muguras sāpes kļūst arvien biežāka sūdzība arī jauniešiem. Muguras sāpes visbiežāk ir trulas, velkošas, reizēm asas vai šaujošas.

Bieži vien muguras sāpju iemesls ir miofasciālas sāpes jeb sāpes, kas rodas paaugstināta muskuļu tonusa rezultātā. Bieži pacients stāsta, ka ir strauji noliecies vai piecēlies, pacēlis smagumu vai pagriezies un pēkšņi saķēra muguru. Šādi uzvedas mūsu muskuļi. Mums ir diezgan spēcīgs muskuļu aparāts, kas cenšas pasargāt mugurkaulu no traumām, kuras ikdienā paši radam. Neveiksmīgas kustības rezultātā muskulis strauji saraujas un nevar pilnībā atbrīvoties. Rodas sāpes, jo šādā muskulī palēninās asinsapgāde, veidojas tā sauktie trigera punkti (sāpju punkti).

Protams, no muguras sāpju iemesliem nedrīkstam izslēgt arī mugurkaula problēmas. Starpskriemeļu diska protrūzija vai trūce, spondiloze, spinālā jeb mugurkaula kanāla sašaurinājums. Spondiloartroze ir samērā biežs muguras sāpju iemesls.

Muguras sāpju iemesls var būt nerva saknītes nospiedums. Tas rodas diska trūces vai spinālā kanāla sašaurinājuma gadījumā. Pacienti ar minēto problēmu parasti stāsta diezgan tipisku slimības gaitu – bija stipras sāpes muguras jostas daļā, tad sāpes nedaudz mazinājās, parādījās sāpes kājā, citreiz arī notirpums un vājums kājā. Šajā gadījumā gan pēc iespējas ātrāk jāmeklē ārsta palīdzība.

Nereti sāpes rodas arī tad, ja nesargājam muguru no aukstuma, mitruma, caurvēja vai esam guvuši mehānisku traumu trieciena vai kritiena rezultātā.

Muguras sāpju ārstēšanai tiek izmantota arī ūdens terapija.

Bieži par muguras problēmu cēloni tiek minēts stress. Cik lielā mērā tas ietekmē muguras veselību?
Protams, mūsu psihoemocionālā veselība ietekmē mūsu organismu, arī ķermeņa funkciju un struktūru līmenī. Ķermenis un prāts ir saistīti mehānismi. Ne velti ir arī vesela medicīnas nozare – psihosomatiskā medicīna. Tā ir medicīnas nozare, kas pēta ķermeņa, psihes un sociālo faktoru savstarpējo mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko jeb ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē. Arī muguras sāpēm var būt somatoforma izcelsme. Tad izmaiņas organismā, kas varētu radīt sāpes, netiek konstatētas vai tās nav saistāmas ar sāpju cēloni. Bieži vien muguras sāpes var izpausties arī gadījumos, ja cilvēks ilgstoši veic intensīvu darbu, kā rezultātā cieš no stresa, kā arī neievēro sabalansētu
atpūtas un darba režīmu. Vajadzība pēc regulāras atpūtas un atjaunošanās sakņojas fizioloģijā, un, jo vairāk respektē šo vajadzību, jo labāku pašsajūtu un pozitīvus rezultātus ilgtermiņā var gaidīt.

Pie kā meklēt palīdzību?
Jūtot pirmās sāpju pazīmes, ir ļoti svarīgi sākt ar profilaksi, negaidot, līdz sāpes kļūs neizturamas un krietni izjauks ikdienas ierasto ritmu. Lai neiedzīvotos sāpēs, ir jāievēro, lai fiziski smago darbu cilvēks ikdienā veiktu atbilstoši ergonomikas principiem –
pareizi celtu, nestu, pārvietotu smagumus, kā arī pielietotu tehnoloģijas, kas palīdz darba veikšanu atvieglot. Protams, arī pauzēm jeb atpūtas ievērošanai darba laikā ir ļoti liela nozīme. Darba apstākļi viennozīmīgi ietekmē hronisku muguras sāpju attīstību. Muguras audu novecošana un mugurkaula deģeneratīvas pārmaiņas notiek ātrāk ilgstošas neadekvātas fiziskas pārslodzes gadījumā, un pārmērīga fiziska slodze ir muguras sāpju riska faktors.

Ja cilvēkam ir pēkšņas sāpes, protams, jādodas pie neirologa, lai ārsts, izvērtējot pacienta sūdzības, slimības vēsturi un citus faktorus, spētu plānot tālāko izmeklēšanas un ārstēšanas taktiku. Ja, izvērtējot pacienta stāvokli, neatrod nozīmīgas izmaiņas, var lieti noderēt vizīte pie fizioterapeita, kurš novērtēs pacientu, piemēros atbilstošu fizioterapijas plānu, nepieciešamības gadījumā – strādās individuāli.

Ko muguras veselībā var palīdzēt fizioterapeita konsultācija un fizioterapijas nodarbības?
Fizioterapeita konsultācija būs noderīga jebkuram cilvēkam muguras veselības profilakses nolūkos, kā arī tiem, kuri vēlas uzsākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Fizioterapeits izvērtē pacienta funkcionālo stāvokli, piemēram, stāju un gaitu, kustību – balsta aparāta sistēmas darbību u.c. Galvenais mērķis ir mazināt un likvidēt pacienta funkcionālos traucējumus un sāpes, atgriežot viņu ierastajā vidē. Fizioterapeits būs tieši tas speciālists, pie kura vērsties muguras veselības jautājumu gadījumos, jo spēs ieteikt un pacientu apmācīt veikt vingrinājumus, lai uzlabotu muguras veselību. Fizioterapeiti savā darbā pielieto arī dažādas citas metodes, piemēram, slinga terapiju, kinezioloģisko teipošanu, mājas vingrošanas programmas sastādīšanu, kā arī izglītošanu.

Fizioterapeita mērķis ir mazināt pacienta funk­cionālos traucējumus un sāpes.

Ārstēšanas taktika
Pie akūtām muguras sāpēm būtu jāievēro mērenas fiziskas aktivitātes, izslēdzot lielas pārslodzes. Šajā gadījumā gultas režīms nebūs efektīvs, tādēļ to būtu jācenšas ierobežot.

Ārstēšanas taktikas ir ļoti individuālas. Ir gadījumi, kad jāuzsāk medikamentozā terapija, proti, slimības ārstēšanā un sāpju mazināšanā tiek izmantoti speciālista nozīmēti medikamenti. Pretsāpju medikamenti ir dažādi, to izvēle ir atkarīga no sāpju veida un pavadošajām slimībām, tieši tādēļ to nepieciešamība ir jāizvērtē ārstam.

Iespējams, ir vajadzīga vizīte pie ergoterapeita. Ergoterapeitu uzdevums ir iemācīt ergonomikas pamatprincipus. Te ir svarīga pacienta darba ikdiena – ko viņš dara darbā, ceļ smagumus vai sēž pie datora. Atbilstoši aktivitātēm ergoterapeits izstāsta un apmāca pacientu pareizam kustību stereotipam, ceļot smagumus, vai arī rekomendē, kā pareizi jāiekārto darba vieta, lai, sēžot pie datora, slodze plecu joslai nebūtu tik liela.

Fizikālās terapijas tehnoloģijas. Fizikālajā terapijā tiek pielietota ārējās vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu. Terapijas faktori uz cilvēka organismu iedarbojas caur ādu, audiem un orgāniem. Fizikālajā terapijā tiek izmantoti gan pārveidoti, piemēram, elektrība, gaisma, ultraskaņa, gan nepārveidoti – ūdens, dūņu, saules un citi dabas līdzekļi. Pie fizikālās terapijas pieder arī tādas visiem labi zināmas procedūras kā ultraskaņa, elektroforēze, magnētterapija un daudzas citas. Arī masāžas pieder pie fizikālās terapijas – var būt klasiskā, zemūdens vai ājurvēdiskā masāža, arī Šarko duša. Starp citu, ūdens procedūras ļoti labi palīdzēs tieši pret hroniskām sāpēm.

Blokāde. Šī procedūra ietver sevī pretsāpju un iekaisumu mazinošu līdzekļu ievadīšana precīzi nepieciešamajā vietā, neietekmējot citus orgānus. Ja blokāde veikta precīzi, tā dod ātru rezultātu. Lai blokādi veiktu precīzāk, tiek izmantota arī ultrasonogrāfija vai rentgens.

Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus. Tai ir vairāki virzieni, viens no tiem – reitterapija, otrs – terapeitiskā jāšana. Reitterapiju plaši pielieto bērniem ar izmainītu stāju, skoliozi. Zirga radītās kustības veicina pareizu gaitas stereotipu jātniekam un visu muskuļu grupu iesaisti jāšanas procesā.

Dažkārt ir nepieciešama arī uztura terapija. Nereti viena no rekomendācijām cīņā ar muguras sāpēm ir svara korekcija un uztura paradumu maiņa.

Būtiska nozīme ir arī psihoterapijai.
Jebkurās sāpēs var būt arī psiholoģiska komponente. Sāpes rada psiholoģisku diskomfortu, kas var provocēt garastāvokļa svārstības un depresijas epizodes. Psiholoģisks diskomforts (stress, pārslodze) darbojas arī kā sāpju uzturētājs. Iespējams, visi minētie faktori ir jāveic kompleksi un pacientam multiprofesionālas rehabilitācijas komandas uzraudzībā ir jāsaņem rehabilitācijas kurss.

Kas būtu jāatceras?
Muguras sāpju brīdinošie simptomi, kad pie ārsta jāgriežas nekavējoties: paaugstināta temperatūra, urīna aizture, parādās nespēks rokās vai kājās, tirpšana, neizskaidrojama novājēšana, sāpes nakts laikā.

Pārsvarā muguras sāpes mazinās 4–6 nedēļu laikā, biežāk pirmajās divās nedēļās. Ir pacienti, kas pēc ārstēšanas jūt manāmus uzlabojumus, muguras sāpes ir mazinājušās, bet, atgriežoties ierastajā ritmā, neņem vēra speciālista ieteikumus, nevingro, neievēro apmācītos ergonomikas principus. Pēc gada šie pacienti atgriežas ar tieši tādām pašām sūdzībām. Ir arī pozitīvi piemēri, kad pacients strādā ar sevi ikdienā, ievēro visu, ko speciālists norādījis, un var pilnvērtīgi strādāt, baudīt brīvā laika aktivitātes. Muguras veselības problēmu gadījumā noteikti ar sevi ir jāstrādā katru dienu!