Pamatojoties uz ilgstošu, publisku lauksaimnieku savstarpēju pretnostatīšanu - Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) un Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības biedri iestājas par kopīgu saimniekošanu un līdzāspastāvēšanu, kas lielākoties arī ir normāla prakse mūsu saimniecībās. Kopīgi līdzās pastāv gan konvencionālais lauksaimnieks, gan biškopis, gan bioloģiskais lauksaimnieks un visi spēj rast kopīgu valodu un kopīgi saimniekot.

Jebkurš saimniekošanas vieds spēj pastāvēt līdzās, ja ir normāla lauksaimnieku savstarpēja komunikācija un dialogs. Lai to nodrošinātu vēl labāk, šogad Lauku atbalsta dienests ir izstrādājis Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pārskatāmu rīku - “Lauku tuvumā esošie bišu stropi”.

Lai lauksaimnieks tiktu pie ražas, ir nepieciešama apputeksnēšana – un šo lielo darbu izdara bites, lai bites spētu ievākt medu ir nepieciešami ziedoši lauki – un šo darbu dara lauksaimnieki audzējot rapsi. Līdz ar ko abpusēji šis process ir nesaraujams un nepieciešams. Mēs saprotam, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar pietiekoša apjoma veselīgu pārtiku, kopā ir jāstrādā gan  biškopjiem, gan graudaudzētājiem. Tikai kopīgi mēs varam attīstīties un iet uz priekšu, un izaugsmē, dzīves līmenī un konkurētspējā panākt citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Nemitīgā cīņa un nozares savstarpējā šķelšana nav mūsu nākotne. Mūsu nākotne ir kopīgs stāsts sabiedrībai, par atšķirīgo pārtikas produktu audzēšanas niansēm un bišu lomu tajā. Mēs varam un ticam, ka spējam visi kopā pabarot Latvijas tautu ar veselīgu un drošu vietējo pārtiku.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis: “Šodien, 9.jūnijā Vides un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Artūrs Toms Plešs tiksies ar atsevišķām lauksaimnieku organizācijām, un tiks pārrunāti savstarpējās sadarbības jautājumi, bet LSA aicina VARAM ministru uz saimniecībām, kur roku rokā, jau gadiem līdzās strādā gan biškopji, gan lauksaimnieki. Protams, jebkura kopīga saimniekošana mēdz radīt nesapratni un aizspriedumus, bet mēs vēlamies parādīt, ka savstarpēju kompromisu un sadarbības ceļā ir iespējams sakārtot izaicinājumus un veiksmīgi pastāvēt līdzās, kā to pašlaik jau dara liela daļa mūsu biedri, lauksaimnieki.”

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns: “Vēlamies atzīmēt, ka, līdzīgi kā farmācijā, katrā ES dalībvalstī augu aizsardzības līdzekļu pielietošana tiek stingri uzraudzīta un kontrolēta. Pirms atļauj preparātu reģistrēt, tas specializētajos institūtos tiek ilgstoši pētīts un izvērtēts no efektivitātes un dabas aizsardzības viedokļa. Tikai pēc tam, ja preparāts atbilst kritērijiem, paredz tā limitētu pieejamību un lietošanu konkrētām kultūrām, lietošanas devu un atbilstību konkrētai veģetācijas stadijai. Par to tiek veikta stingra uzskaite un kontrole.”