Saimnieks LV / 2020.gads (Februāris.)

Lietuvas Agrārās ekonomikas institūts 2019. gada jūlijā prognozēja 2019. gada graudaugu ražu 5.1 milj. t apjomā. Šī gada sākumā Lietuvas Republikas Statistikas departaments publicēja provizoriskus datus par 2019. gada graudaugu kopražu – 5.129 milj. t. Skaitlis atbilst prognozei. 2019. gada graudaugu raža ir lielāka nekā 2018. gadā, bet krietni mazāka kā 2015.

Dažiem zemniekiem uzsmaida veiksme

Daudziem Lietuvas lauksaimniekiem 2019. bija īsts rūpju gads, bet Vilkavišķu rajona zemniekiem Jolantai un Dainim Karaškām šis gads bija veiksmīgs! Zemnieki pēdējos gados piedzīvoja vienu neveiksmi pēc otras: viņu sējumus postīja salnas, sausums un nemitīgas lietusgāzes, nomāca parādi. Jolanta un Dainis jau bija sākuši šaubīties par savu nākotni lauksaimniecībā, bet ienākumi no 2019. gada graudaugu ražas sedza visus izdevumus un galvenais – deva iespēju nokārtot iekrājušos parādus. Zemnieks priecājās par rapšu ražu – vidēji 4 t/ha, kviešu – aptuveni 8.5 t/ha. No atsevišķiem laukiem nokults pat vairāk nekā 10 t/ha.

Karaškas apstrādā 160 ha lielu platību, lielākā daļa no tās ir nomas zemes, pašu īpašumā ir tikai nedaudz vairāk par 50 ha. Zemnieki plāno paplašināt lauku platību līdz 200 ha. D. Karaška lēš, ka tā būtu optimāla lauksaimniecības zemes platība saimniecībā. Kļūda esot izdarīta saimniekošanas sākumperiodā, kad pirkta galvenokārt tehnika, bet zemes iegāde atlikta, domājot − gan jau paspēšu. Tagad jau esot skaidrs, ka ieguvēji ir tie, kas sākotnēji investējuši lauksaimniecības zemes paplašināšanā, tagad zemes cena augsta – par vienu hektāru nācies samaksāt pat 18 tūkst. EUR.

Kā pārziemos ziemāji?

Gads gadam nav līdzīgs. Vienam plusi, citam mīnusi. Slapjie gadi, sausie gadi, bargās ziemas, siltās ziemas utt. Klimatologi brīdina, ka ekstremālu dabas parādību, tostarp arī silto ziemu būšot aizvien vairāk. ANO eksperti 2019. gada decembrī ziņoja, ka šis gads būšot viens no siltākajiem pasaulē kopš meteoroloģisko mērījumu sākuma. Lietuvas meteorologi jau ziņo, ka 2019. gads ir bijis pats siltākais 250 gadu meteoroloģisko novērojumu laikā. Šī ziema apstiprina prognozi, ka nākotnē aukstajā gada laikā temperatūra aizvien retāk būs zem nulles. Kā pārziemos ziemāji?

Ziemeļlietuvā zemnieki lielās platībās ir iesējuši ziemāju kultūras, no kurām visvairāk ir rapši. Zemnieku savienības Jonišķu rajona nodaļas priekšsēdētāja vietniece Lilija Šermūkšniene intervijā šā gada 8. janvārī laikrakstā Ūkininko žinias (Saimnieka ziņas – no lietuviešu val.) informē, ka ziemāju sējumi Lietuvas ziemeļu daļā esot labā stāvoklī. Sējumiem derētu silta ziema bez krasām temperatūras svārstībām. Situācija krasi pasliktinātos, ja pēkšņi iestātos bargs kailsals. Ja temperatūra pazeminātos līdz mīnus 15 grādiem, rapšu sējumi izsaltu, skaidro L. Šermūkšniene.

Tāpat lauksaimniekiem nemieru vieš mazais nokrišņu daudzums. Mitrums ir tikai augsnes virsējā kārtā. Pērn arī trūka mitruma. Siltā ziema ir labvēlīga augu slimībām un nezāļu izplatībai ziemas rudzu, kviešu un rapšu sējumos. Ziemas aukstums iznīcina ne mazums kaitēkļu un nezāļu, bet, ja ziema silta, nezāles pavasarī būs stiprākas un labi konkurēs ar kultūraugiem.

Vai jāizvēlas mazāk salcietīgas šķirnes?

Dienvidu zemju graudaugu ziemāju šķirnes, kas gan pret salu mazāk izturīgas, Lietuvas lauksaimniekiem nav nekāds jaunums. Varbūt zemnieki, piedzīvojot aizvien maigākas ziemas, varētu drošāk pāriet pie ražīgākām, bet mazāk salizturīgām graudaugu šķirnēm? Lietuvas Lauksaimniecības Konsultāciju dienesta Telšu rajona biroja konsultants Antans Mažeika to apšauba: ,,Pievērsties dienvidu šķirnēm būtu riskanti. Tās ir daudz jutīgākas pret aukstumu, tām var kaitēt pat mērens aukstumiņš, un mēs jau nezinām, kad tas uzklups. Laika apstākļi ir nepastāvīgi, katrā sezonā tie dažreiz grūti prognozējami, tāpēc es neieteiktu riskēt.”

Lietuvas Agrāro un mežu zinātņu centra Zemkopības institūta Labības sekcijas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks dr. Vītauts Ruzgas ir pārliecināts, ka, neskatoties uz aizvien siltākām ziemām un mainīgo klimatu, lietuvieši arī turpmāk audzēs ziemas šķirņu labību: ,,Lauksaimnieki visvairāk audzē ziemas kviešus, tiem ir augstas ražas, to graudus var pārdot visā pasaulē. Lietuvā ir daudz ziemas kviešu šķirņu, Nacionālajā sarakstā ir 69, vēl 60 – tiek pētītas. Pēdējos desmit gados trīs ziemas bija kritiskas, kad izsala gandrīz visi ziemāji, bet zemnieki atceras tikai pēdējo ziemu.”

Zinātnieks ar nožēlu atzīst, ka, neskatoties uz lielo Nacionālajā sarakstā iekļauto šķirņu skaitu, lauksaimnieki ieved jaunas, nepārbaudītas rapšu un kviešu šķirnes, riskē – vai izsals, vai būs raža un kāda būs graudu kvalitāte. Citās valstīs tādu sēklas materiālu neviens nepirktu. Lietuvai pasaules tirgū konkurences cīņā aizvien svarīgāka kļūst labības ražība. Zinātnieki cenšas radīt jaunas ziemāju šķirnes, kas būtu ražīgas un izturīgas mainīgos dabas apstākļos.