Dārzs un Drava / 2019.gads (Ziema.)

Iepriekšējā numurā iepazīstinājām ar vircām, salmiem un kūtsmēsliem. Šoreiz uzmanības centrā dažādi komposti, biohumuss, digestāts, kūdra, sapropelis un citi organiskā mēslojuma veidi.

Komposts
Komposts (latīņu valodā compositus – saliktais) ir viens no galvenajiem orga­niskajiem mēslošanas līdzekļiem, plaši pielietojams dažādām augu kultūrām. Dārzkopis to var sagatavot pats. Vienīgais, kas vajadzīgs, − prasmīgs darbs. Gatavs komposts parasti ir tumšā krāsā, irdens un ar patīkamu trūda vai augsnes aromātu. Pareizi pagatavotā kompostā NPK vidējā attiecība ir 1:0,8:0,8.
Atsevišķi tiek nodalīti tie komposti, ko gatavo rūpnieciski, mākslīgi regulējamā vidē, izmantojot ne tikai lauksaimniecībā iegūtās izejvielas, bet arī tās, kas rodas pilsētas vidē un komunālajās saimniecī­bās.

Priekšrocības
• Ļauj regulāri samazināt izmetamo orga­nisko atkritumu daudzumu, tā samazinot apkārtējās vides noslogojumu.
• Pateicoties izmantotajām izejvielām, būtiski samazinās vajadzība pēc citiem mēslošanas līdzekļiem.
• Tik plašs izejvielu spektrs, ka šo mēs­lošanas līdzekli ir iespējams sagatavot jebkurā dārzā. Komposta receptūras pēc sastāvdaļām var būt ļoti atšķirīgas, bet pa­gatavošanas principi visām ir vienādi.
• Viens no lētākajiem organiskiem mēslo­šanas līdzekļiem.
• Uzlabo augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības.
• Paaugstina augsnes bioloģisko un mik­robioloģisko aktivitāti.
• Ja komposts ir ar skābu reakciju, tam var pievienot kaļķojamo materiālu.

Trūkumi
• Lai pilnvērtīgi audzētu dažādas vien­gadīgās kultūras vai ierīkotu ilggadīgos stādījumus, nepieciešamas lielas komposta devas. Bez tehnikas dārzkopim tas var būt īsts izaicinājums.  
• Ja, kompostu gatavojot, pieļautas kļū­das, tas var būt sliktas kvalitātes − ar nesa­balansētām augu barības vielām. Turklāt šādā kompostā var atrasties gan nezāļu sēklas, gan slimību ierosinātāji. Līdz ar to nāksies tērēt laiku un līdzekļus nezāļu un slimību apkarošanā.

Biohumuss, vermikomposts vai sliekkomposts
Vērtīgs organiskais mēslošanas līdzek­lis, izmantojams arī sertificētā bioloģiskā lauksaimniecībā. Latviešu valodā apritē ir trīs dažādi nosaukumi, lai gan būtībā ir runa par vienu un to pašu organisko mēs­lojumu. Turpmāk tekstā lietosim vienu no tiem – biohumuss. Latvijā praktiski katrā reģionā ir pa kādai biohumusa ražotnei. Biohumuss pieejams fasēts dažādos iepa­kojumos − no dažiem kilogramiem (mazos maisiņos vai dažkārt plastmasas spainīšos) līdz pat lielajiem big bag maisiem. Džkārt iespējams iegādāties arī nefasētu.

Priekšrocības
• Lielisks līdzeklis ne tikai augsnes orga­niskās vielas saglabāšanai, bet arī tās pakā­peniskai paaugstināšanai.
• Satur lielāko daļu augiem nepieciešamo makro un mikro elementu.
• Sablīvētu augsni pakāpeniski padara irdenāku, uzlabojot tās struktūru. Uzlabo augsnes gaisa caurlaidību, no­drošinot skābekļa piegādi augu saknēm, uzlabo augsnes ūdens saistīšanas spēju.
• Uzlabo augsnes gaisa caurlaidību, no­drošinot skābekļa piegādi augu saknēm, uzlabo augsnes ūdens saistīšanas spēju.                                                                                                                                                                                                   • Sastāvā esošās humīnskābes sekmē lab­vēlīgās augsnes mikrofloras veidošanos. Veicina augu sakņu attīstību un pozitīvi ietekmē augsnes struktūru.
• Uzlabojoties mikrobioloģiskajai aktivitā­tei augsnē, labāk atbrīvojas tādi barības ele­menti kā fosfors un kālijs. Palīdz līdzsvarot pārējo barības elementu uzņemšanu.
• Daudzās bioloģiski aktīvās vielas palīdz uzlabot augsnes un augu veselību, tā sa­mazinot vajadzību pēc augu aizsardzības līdzekļiem.

Trūkumi
• Līdzīgi kā kompostam ir jāiestrādā salī­dzinoši lielas mēslošanas devas, kas fiziski ir dārzkopim liels izaicinājums.
• Barības vielu atbrīvošana nenotiek uz­reiz kā minerālmēsliem, bet ātrāk nekā kūtsmēsliem.

Digestāts
Latvijā nu jau ilgāku laiku ir attīstījusies biogāzes ražošanas nozare. Tās blakuspro­dukts ir digestāts. Fermentācijas procesi fermenteros noris anaerobos apstākļos, t.i., bez gaisa klātbūtnes. Kompleksie organiskie savienojumi tiek noārdīti līdz vienkāršajiem.

Priekšrocības
• Makro un mikroelementi, ko satur digestāts, izmantojas ātrāk nekā no kūts­mēsliem. Digestāta šķidrā frakcija satur 0,2–0,5 % slāpekļa (N) un 0,3–0,5 % kālija (K2O). Cietā frakcija satur daudz organiskās vielas un arī fosforu (P2O5).
• Tas ir videi draudzīgs risinājums saim­niecībām, kas atrodas tuvu biogāzes stacijām, mazinot vajadzību pēc minerāl­mēslojuma.
• Šis mēslojums ir praktiski bez smakas, to izkliedējot un iestrādājot, tiek nodroši­nāti labi sanitāri higiēniskie apstākļi.
• Ļauj pārstrādāt ne tikai kūtsmēslus, bet arī citas bioloģiskās izcelsmes izejvielas, kas citkārt nonāktu izgāztuvē, radot papildu riskus vides piesārņojumam.
• Spēj radīt paaugstinātu mikrobioloģisko aktivitāti, papildina augsnē organiskās vielas krājumus. Uzlabo augsnes veselību, mazinot augsnes patogēnu vairošanos un slimību izplatīšanās risku.
• Uzlabo augsnes fizikālās īpašības un struktūru.

Trūkumi
• Ierobežota pieejamība mazajām saim­niecībām.
• Izkliedei un iestrādei ir vajadzīga specia­lizēta, dārga tehnika.
• Ne vienmēr ir skaidras rekomendācijas dārzkopības kultūrām nepietiekamā apjo­mā veikto izmēģinājumu dēļ.

Kūdra
Atkarībā no kūdras veidošanās vietas izšķir augsto purvu kūdru, zemo purvu kūdru un pārejas tipa kūdru.

Augsto purvu kūdra
Raksturīga gaiši brūna krāsa. Maz sada­lījusies, tāpēc kūdrā ir daudz augu atlieku. Augsts organiskās vielas saturs (vidēji apmēram 20 %), pārējo barības elementu saturs ir zems. Parasti ieguves procesā tiek žāvēta, tad frēzēta  (t.s. frēzkūdra) un frak­cionēta.

Priekšrocības
• Piemīt augstas ūdens uzsūkšanas spējas, tādēļ, pievienojot augsnei, ļoti rūpīgi jāsa­mitrina.
• Ļoti skāba − pH_kcl 3,8−4,5 (2,8−3,2), līdz ar to rada sterilu vidi, kurā nav prak­tiski nekādu augsnes patogēnu. Tātad uz­labo augsnes  fitosanitāro stāvokli.
• Pateicoties ļoti mazajam tilpumsvaram, 10 litri sver tikai 1,4−1,9 kg. Pievienota augsnei, būtiski uzlabo tās ūdens un gaisa režīmu. Īpaši ieteicama smagām māla aug­snēm. 95 % kūdras tilpuma veido poras, rupjās satur gaisu, bet sīkās − ūdeni, vei­dojot augu saknēm ideālu gaisa un ūdens attiecību. Der kā smilts, tā māla augsnēm.
• Lai mikroorganismi sekmīgi noārdītu kūdrā esošo organisko vielu, pirmajos di­vos mēnešos papildus jāiestrādā slāpeklis (virca, zaļa zāle).
• Pateicoties labākai ūdens un gaisa attie­cībai, uzlabojas augu barošanās un augu barības elementu uzņemšana.
• Ļoti augstais organiskās vielas saturs no­drošina labus slāpekļa krājumus, kas no tās atbrīvojas pakāpeniski, līdz minimumam samazinot izskalošanās riskus.
• Izmantojot kā mulčas materiālu, var uzlabot slimību profilaksi.
• Labi piesaista siltumu.
• Labi izmantojama dažādām segtām pla­tībām – siltumnīcām, tuneļiem, arī dēstu audzēšanai paredzētajiem substrātiem.

Trūkumi
• Kūdras skābums nav piemērots lielākajai daļai kultūru (ar retiem izņēmumiem). Tādēļ plašai pielie­tošanai tiek neitralizēta, izmanto­jot kaļķojamos materiālus.
• Materiāls nav no lētajiem, kas ierobežo tā plašāku izmantošanu.
• Sakūdrotas augsnes lēnāk iesilst. Pārmērīga augsnes apstrāde izraisa paātrinātu kūdras noārdīša­nos (gaisa piekļuves rezultātā).

Zemo purvu kūdra
Raksturīga tumši brūna līdz melna krā­sa. Tās sadalīšanās pakāpe ir daudz augstā­ka, parasti vairāk nekā 30 %, reakcija vāji skāba līdz neitrāla pH_kcl 5−7 (4,6−6,5). Bāziskāka tā veidosies tur, kur ir vērojama avotu darbība un cilmiežos ir karbonātus saturošu iežu klātbūtne. Mineralizācijas pakāpe ir apmēram 10 %. Zāļu purva kūdra ir bagāta ar minerālvielām, tajā veidojas karbonāti, sulfīti un pat fosfāti. Noregulējot mitruma režīmu, šādas platī­bas var kalpot kā produktīvi zālāji. Tieša kūdras ieguve no tādām platībām nav mērķtiecīga.

Priekšrocības
• Latvijā visvairāk izplatītais purvu tips, līdz ar to šis resurss pieejams biežāk nekā augsto sūnu purvos.
• Bagātīgi satur kalciju, magniju, dzelzi, mikroelementus, jo sevišķi mangānu.
• Pievienojot augsnei, uz labu rezultātu nav jāgaida. Efekts ir tūlītējs.
• Augstais humīnvielu saturs ne tikai labvēlīgi ietekmē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, bet arī sekmē augu sakņu dar­bību.

Trūkumi
• Tādās augsnēs nevar audzēt rindu kultū­ras, kas jārušina, jo ātri pārkarst un apstrā­des rezultātā noārdās. Pievienojot minerālaugsnēm, iedarbība nebūs ilglaicīga.

Sapropelis
Grieķu valodā sapros – satrūdējis, sapu­vis; pēlos – māls, dubļi. Tie ir organiskas izcelsmes nogulumi ezeros, dīķos ar stā­vošu ūdeni vai purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi ir veidojušies no ūdens augu un dzīvo organismu daļiņām, kam klāt piejaukušās minerāldaļiņas. Sastāvā līdz 95 % ir organiskās vielas, kā minerālvie­las klāt piejaukušās smilts, māla, kalcija karbonāta daļiņas. Var saturēt celulozi, humīnskābes, aminoskābes u.c. vielas. Gaisa sausā sapropelī ir 15 % un vairāk aļģu, augstāko augu, ūdens dzīvnieku at­lieku. Satur 75−99 % ūdens − gan brīvā, gan saistītā formā. Krāsa var variēt no tumši brūnas, olīvbrūnas līdz pelēkai vai zaļganai. Želejveida konsistence. Sapropelī ir daudz bioloģiski aktīvu vielu – vitamīni un hormoni. Ne velti to izmanto kā bāzes produktu dažādiem netradicionāliem augu augšanas veicinātājiem. Sapropelis satur daudz ūdens, taču gaissauss, izžāvēts prak­tiski vairs nemirkst. Kā liecina pētījumi (LU), dārzkopībā efektīvas būtu sapropeļa granulas, jo darbotos lēni un pamazām, tā novēršot barības elementu izskalošanos.

Priekšrocības
• Augtais organiskās vielas saturs to pada­ra par lielisku augsnes ielabošanas līdzekli.
• Sapropeļa organiskie koloīdi spēj saistīt lielu daudzumu ūdens.
• Tam piemīt neitrāla reakcija, tādēļ skā­bās augsnēs var kalpot kā augsnes skābuma neitralizētājs vai kaļķošanas līdzeklis.
• Daudz bioloģiski aktīvo vielu, būtiski uzlabo augsnes veselību, aktivizējot kopējo mikrobioloģisko fonu augsnē.
• Izmantojot sapropeli, augiem tiks tādi barības elementi kā kalcijs (CaO), Mg(MgO), kālijs (K₂O).
• Var izmantot, sajauktu ar sausu frēz­kūdru. Rezultātā kūdra uzsūc ūdeni no sapropeļa un samitrinās, bet sapropelis kļūst sausāks. Tādu masu ir vieglāk iestrā­dāt. Kūdrai gan ir jābūt neitralizētai.

Trūkumi
• Nav iegūstams ar vienkāršiem tehnis­kiem līdzekļiem, tādēļ ieguve ir saistīta ar konkrētu kompāniju darbību.
• Tālākā darbība pēc ieguves saistīta ar nosēdbaseinu veidošanu, kas ir darbietilpī­gi un dārgi.

Dūņas
Veidojas kā smalks, mīksts organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālvielu un organisko vielu maisījuma. Veidojas kā nosēdumi ezeros, dīķos un upēs. Tajās ir daudz organiskās vielās, slāpekļa, fosfora un kālija. Pēc salīdzinoši neilgas žāvēšanas var izmantot jau kā organisko mēsloju­mu. Sevišķi ir ieteicamas smilts augsnēs 30−90 kg/m2. Dabiskos apstākļos dūņas ir tekošas, bet izžūstot, kļūst par cietu vielu. Dūņas par 30−50 % sastāv no daļiņām, kas ir mazākas par 0,01 mm. Dūņas ir nogulumiežu veidošanās pirmā stadija. Ir dūņas, kas sastāv no dažādiem smalkgrau­dainiem erodētiem iežiem, kā arī dažādu jūras organismu atliekām. Dažkārt dūņas var bagātināties ar organiskajām atliekām, tās tad sauc par organogēnām dūņām un var izmantot lauku mēslošanai.
Var lietot visu to kultūru mēslošanai, kurām var dot organisko mēslojumu. Iz­kliedējot svarīgi, lai liekais ūdens iesūcas augsnē un augsne būtu mīksta. 

Jūras mēsli
Parasti tiek izskaloti rudens vētrās. Tā ir brūnaļģu vai sārtaļģu masa, kas vētras laikā tiek atrauta no jūras dibena. Apgalvo, ka to paliekot mazāk, tādēļ dārzkopjiem, kam dārzi ir piejūras zonas smiltiņā, tādus mēs­lus savākt ir īsta veiksme. Gaissausi jūras mēsli satur 70–78 % sausnas, 1,6–2,5 % slāpekļa (N), 0,3 % fosfora (P₂O₅) un 1,6–3,5 % kālija (K₂O). Izmanto kartupe­ļiem, zemenēm u.c. kultūrām.

Priekšrocības
• Katru gadu var iegūt no jauna. Augiem viegli uzņemams mēslojums, tādēļ droši izmantojams.
• Palielina organiskās vielas saturu smilts augsnēs.

Trūkumi
• Savākt ir smags fizisks darbs, vajag spe­ciālu transportu, lai smiltīs nenogrimtu.
• Pieejami īsu brīdi, jo drīz jūra tos atkal aizskalo prom.

Kokskaidas un koku miza
Kokskaidas un koku miza ir ierobežotas pieejamības organiskais mēslojums. Dārz­kopjiem, kam ir pieejami savi meži un tie tiek izstrādāti, skaidas varbūt labs resurss. Var izmantot arī dārzkopībā. Lai skaidas va­rētu uzskatīt par pilnvērtīgu mēslošanas lī­dzekli, tās kompostē. Vienkāršākais veids – kompostēt ar dzīvnieku vircu. Tad veido kaudzi līdzīgi kā kompostam, liek kārtu skaidu, salej viegli ar vircu un tā turpina, līdz kaudze gatava. Apakšā un augšā skaidas saber, nepievienojot vircu, lai pasargātu no straujas sadalīšanās. Cits veids – skaidas var vienmērīgi sajaukt ar augu atliekām, koku lapām. Saliktās kaudzes ieteicams divas reizes pārjaukt. Mizas kompostē līdzīgi kā skaidas, tikai tās iepriekš ir jāsasmalcina mazākos līdz 4 cm gabalos.

Priekšrocības
• Ļauj ievērojami celt augsnes auglību, uzlabojot augsnes gaisa caurlaidību un ūdens ietilpību.
• Labs resurss dārzkopjiem, kuriem pieder mežs.

Trūkumi
• Publiskajā telpā šīs izejvielas praktiski vi­sas tiek pārstrādātas (briketes un granulas), savukārt miza tiek sagatavota mulčai. Līdz ar to mēslošanai izmantot šīs izejvielas praktiski nav pieejamas.

Zaļmēslojums
Viens no vērtīgākajiem organiskajiem mēslojumiem, ko var izmantot dārzā − gan viengadīgajām (eļļas rutks, baltās sinepes, lopbarības redīss, griķi, vīķi, lopbarības pupas, zirņi, facēlija, saulespuķes, lupīnas), gan divgadīgajām kultūrām (ziemas rudzi, ziemas vīķi).

Priekšrocības
• Ļoti liela zaļmēslojumam izmantojamo sugu dažādība.
• Daudzveidīga ietekme gan uz augsnes fizikālajām īpašībām, gan tās mikrobiolo­ģisko aktivitāti.
• Līdz minimumam samazina augsnes erozijas procesus, ko izraisa vējš un ūdens (lietus, sniega ūdeņi).
• Pēc vērtības var pielīdzināt kūtsmēsliem. Mikroorganismi, augsnē sadalot zaļma­su, atbrīvo augu barības elementus, kas vēlāk kļūst pieejami augu saknēm.
• Zaļmēslojuma organiskā viela palīdz veidoties augsnes organiskajai vielai.
• Grūti šķīstošos fosfora savienojumus palīdz šķīdināt tādas zaļmēslojuma kultū­ras kā lupīna, griķi, baltās sinepes. Lupīna un facēlija palīdz šķīdināt augsnē grūti pieejamos kālija savienojumus.
• Universāli izmantojams gan veģetācijas periodā, gan pirms kultūru audzēšanas, gan starpkultūrām.

Kokogles
Viena no senākajām organiskām sub­stancēm, kas jau daudzus gadu tūkstošus tiek izmantota Amerikā. Par iespēju to pielietot ir radusies interese arī Latvijā un Eiropā. Kas tad ir kokogle – tā ir koksne, kas ir pārogļota ierobežota skābekļa pie­kļuves rezultātā.

Priekšrocības
• Kokogles būtībā ir tīrs ogleklis ar uni­kālām īpašībām. Tas ir absolūti inerts ma­teriāls, ko augsnes mikroorganismi nespēj noārdīt. Vienreiz iestrādātas, kokogles augsnē paliek uz visiem laikiem. Vecāka­jām ar radioaktīvo izotopu metodi analizē­tajām kokoglēm ir vismaz 2000 gadu.
• Kokoglēm ir milzīga virsma, jo tās ir ļoti porainas. Lai arī mikroorganismi kokogles nenoārda, tiem patīk atrasties uz to porai­nas virsmas un tur vairoties, tā ievērojami paaugstinot augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.
• Kokogļu virsmai, ko veido koksnē esošās sveķvielas, piemīt unikālas īpašības. Proti, spēja pieturēt mikroorganismu atbrīvoto barības elementu jonus, līdz tos uzņem iesēto vai iestādīto augu sakņu sistēma. Tāpat tur uzkavēsies tie barības elementu joni, kas atbrīvojas, mikroorganismiem šķīdinot barības elementus no augsnes minerāliem.
• Ar kokoglēm bagātināta augsne, pēc til­puma 10−30 %, spēj pati uzturēt augiem vajadzīgo barības elementu atbrīvošanos augu sakņu sistēmai uzņemamā veidā.

Trūkumi
• Kokogļu ieguve prasa zināmu piepūli, lai izveidotu dedzināšanas bedri.
• Iestrādi nepieciešams veikt maksimāli delikāti, lai neciestu kokogļu struktūra.
• Koksnei ir jābūt iepriekš sagatavotai, savs mežs ir liela priekšrocība.