AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidkurzemes reģionā Rendas iecirknī, mežu masīvā Usmas ezera apkārtnē, LVM vides eksperts Gaidis Grandāns novērojis visā Latvijā ļoti reti sastopamo priežu krustknābi. Vides eksperts kustknābju pāri konstatējis ligzdošanai piemērotā biotopā.

Gan priežu krustknābji, gan samērā bieži izplatītie egļu krustknābji ir vienas no Latvijā visagrāk ligzdojošajām putnu sugām. Krustknābju ligzdošanas sezona ir izstiepta, bet agrākajos perējumos krustknābju ligzdās jau šobrīd ir iespējami mazuļi.

“Priežu krustknābju skaits – gan ligzdojošo pāru, gan klejojošo putnu skaits ārpus ligzdošanas sezonas – Latvijā ievērojami svārstās saistībā ar skuju koku sēklu ražu. Latvijā ligzdojošās populācijas lielums tiek vērtēts kā 5 līdz 20 pāri, tomēr, iespējams, ka atsevišķos gados šī suga Latvijā neligzdo vispār,” skaidro Gaidis Grandāns.

Priežu krustknābim vizuāli ļoti līdzīgs ir egļu krustknābis. Visvieglāk priežu krustknābi var atpazīt pēc tā masīvā knābja, kuram ir plata un augsta pamatne, knābis ir izteikti liekts, līdzīgs papagaiļa knābim (angliski priežu krustknābis – Parrot Crossbill) un piemērots, lai no čiekuriem izlobītu sēklas. Pretēji nosaukumam, priežu krustknābis barojas ne vien ar priežu sēklām, jaunajiem dzinumiem un pumpuriem, bet arī ar egļu sēklām un dzinumiem. Krustknābji pārsvarā dzīvo koku galotnes daļā, tāpēc to iemūžināšana fotografējot vienmēr ir apgrūtināta.