Saimnieks LV / 2018.gads (Novembris.)

10. novembrī SIA Nīcas siers svin savas pastāvēšanas pirmo gadskārtu. Uzņēmums tapa, pateicoties LEADER uzņēmējdarbības attīstības projektam*, kas piedāvāja izveidot nelielu amatniecības ražotni. „Kāpēc siers? Manas sievas Janas krustvecākiem Nīcā ir liela piensaimniecība, un iepriekš arī viņi bija darbojušies mājražošanā. Mēs pacēlām to nedaudz augstākā līmenī, ar mūsdienīgām iekārtām ražojot tiešām kvalitatīvu sieru,” teic SIA Nīcas siers valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sīlis.

Ar sieru mācās un eksperimentē
Pirmie Nīcas siera soļi bija – uzrakstīt projektu, iegādāties iekārtas un, kas īpaši svarīgi, atrast labu meistaru ar pieredzi šajā jomā un atvērtu jaunām idejām. Siera pasaule ir ļoti daudzveidīga, un nīcenieki joprojām mācās. Lai gan siera veidus tik vienkārši nesaskaitīt, pamatklasifikācija šim produktam nav sarežģīta – svaigie, mīkstie, puscietie un cietie sieri. „Mums šobrīd top cietie sieri, kas nogatavojas, ir puscietie – Gaudas tipa sieri, kas gatavoti pēc Nīderlandes receptūras. Ir arī svaigie sieri, kas top uz Mocarellas siera bāzes. Mēs gan tos nekarsējam, esam atraduši savu pieeju. Tādējādi pašlaik mums ražošanā ir trīs siera veidi,” uzskaita Mārtiņš.

Pieprasījums visu vasaru bijis ļoti stabils. Pašlaik gan jādomā par izplatīšanas iespējām. Vasarā nīcenieki nogādāja sieru taisnā ceļā uz restorāniem Upe, Jūrnieku ligzda, Bernātu Dzintariņu.

Pēdējais ir viens no svarīgākajiem siera ražotāja partneriem. „Nav runa tikai par siera piegādāšanu un ēšanu. Mēs meklējam jaunus sieru pasniegšanas veidus. Piemēram, sieru cept un piedāvāt kā atsevišķu pamatēdienu. To dara Dzintariņā, līdzīgs stāsts ir ar restorānu Upe. Restorānu nedēļā viņi izdomāja, kā mūsu gatavotajam gardumam pievienot savu vērtību – sieru marinēja dažādās garšvielās un tad piedāvāja salātos. Bija pat tā, ka pirmās nedēļas beigās Upes vadītāja zvanīja mums un teica: „Mārtiņ, mums tā siera pietrūkst!” Tad es aizvedu visu, kas mums bija. Nesaku, ka tas būtu tikai siera nopelns, bet tik un tā patīkami. Šī nedēļa bija noorganizēta tik labi, ka veidojās liels apmeklējums,” stāsta SIA Nīcas siers valdes priekšsēdētājs un turpina: „Mēs arī eksperimentējam, aizvien piedāvājot kaut ko jaunu. Ja cilvēks aiziet uz restorānu, viņš izvēlas ko īpašu – bieži vien vietējo produktu ar kādu interesantu garšas akcentu. Tā ir mūsdienu tendence – tūristam, dodoties tuvākos vai tālākos ceļos, nobaudīt to, kas tapis pie vietējā ražotāja, nevis masu produkciju.”

„Svaigo sieru gatavojam reizi nedēļā un visiem pasūtītājiem, jo tam ir ierobežots derīguma termiņš – 10 līdz 14 dienas. Ražojam tik daudz, cik zinām, ka nopirks. Savukārt Gaudas tipa sieram ir pavisam cits stāsts – ražojam to katru nedēļu, liekam plauktā, un tas nogatavinās četrus mēnešus,” ar tirgošanas un ražošanas noslēpumiem turpina iepazīstināt Mārtiņš.

Uzņēmumā ir viens siera meistars – Pēteris Mikulaņecs, dzimis Liepājā, bet tagad dzīvo Bernātos. Sieru viņš gatavo jau ir 8–10 gadus un visu ir apguvis pašmācības ceļā – siera meistara specialitātes papīra neesot, toties liela interese par savu darbu gan.

Piens silts – no govs pupa
Konkurences tuvākajā reģionā nīceniekiem neesot, jo šāda veida mājražotāju gatavotus sierus tuvākajā apkārtnē nepiedāvā. Draugi, kuri palīdzējuši ar padomu siera ražošanā, dzīvo Vidzemē. „Tur ir vairāki siera ražotāji. Ir tāda neliela siera ražotne Soira, padomu neliedz arī z/s Mazlauri saimnieks Māris Rehtšprehers, šad tad viņam piezvanu un pavaicāju, ko varbūt vajadzētu darīt savādāk. Protams, ir lielie siera ražotāji, ir kazas siera ražotāji, kurus varētu pieskaitīt konkurentiem, bet mēs tomēr sieru ražojam no govs piena. Un nedrīkst kazas pienu jaukt ar govs pienu! Ja gatavo no viena, tad viena,” siera ražotājs ir strikts un piebilst, ka jāuzmanās arī no nevēlamām baktērijām. Tāpēc siera glabātuvē nīcenieki vairs nelaižot apmeklētājus.

Nedēļā Nīcas siers saražo apmēram 50 kg produkcijas. Apjoms atkarīgs no pieprasījuma. Pienu siera ražotāji iepērk no lielsaimniecības Birzmaļi–2, kas atrodas turpat blakus. Pie ražotājiem piens atnāk vēl silts – tikpat kā no govs pupa. „Tā ir liela vērtība, ka varam šo produktu dabūt svaigu, tikko slauktu – to neviens lielais kombināts nekad nevarēs panākt. Mums ir daudz plusu – svaigi slaukts piens, roku darbs un rezultātā unikāls produkts, kas nav plaši pieejams veikalos,” Mārtiņš Sīlis neslēpj lepnumu.

Sieru regulāri var iegādāties Liepājā Graudu ielas ekoloģisko produktu veikalā Dabas ķocis. Arī paši braucot uz tirdziņiem, bet tagad tiek mainīta stratēģija un iespējams, ka siers būs iegādājams vēl vairākos citos veikalos. Ir uzsāktas sarunas ar Kuldīgas veikalu, ar dažiem Rīgas tirgotājiem. Diemžēl uz vietas Nīcā šo sieru nevar iegādāties, bet plāno, ka tāda iespēja būs. Tas būtu lieliski – uz Nīcu pēc Nīcas siera. Vaicāts, vai pašiem ģimenē garšo siers, Mārtiņš atbild apstiprinoši. Siera meistars teic, ka ir jāgaršo, lai paši zinātu, kāds tad sanācis.

 Īpašais siera iesaiņojums un etiķete, kuru arī ražo vietēji  –  Liepājas Papīrs.

Vietējie ražojumi piesaista
„Siera ražošana man ir tikai tāds hobijbizness, tāpēc es strādāju vairākos darbos. Ja ražošanu palaistu lielākā apjomā, tad varbūt būtu īsts bizness,” smaida Mārtiņš un turpina, ka ražotne atrodas zemnieku saimniecības Birzmaļi–2 īpašumā. Perspektīvā esot vēl paplašināt telpas, kuras aprīkot pēc vajadzības, bet pagaidām ražotne ir ļoti neliela – viena noliktavas telpa, viena, kur notiek ražošanas process, tad vēl glabātuve. Viss ļoti kompakti.

„Es domāju, ka katrai pilsētai, katram mazam ciematam būtu ļoti labi, ja darbotos daudzas mazas ražotnes. Vērojot mūsu valsts stratēģiju, viss tiek koncentrēts uz pilsētām, uz kādu vienu vietu. Respektīvi, globalizācija mums ir izdarījusi arī kādu ļaunumu, jo viss tiek koncentrēts lielās ražotnēs. Manuprāt, vajadzētu decentralizāciju, lai taptu nelielas ražotnes dažādās jomās. Ja, piemēram, paskatāmies uz Itāliju un Franciju, kur ir ļoti daudz mazu siera, vīna ražotņu, beķereju, – tur vietējie ļaudis izvēlas pašu ražoto produkciju. Tādā veidā notiek naudas aprite, un viņi uztur sava ciemata dzīvi ar mazajām ražotnēm, kur ir gan darbs, gan kvalitatīvs galaprodukts. Man ļoti patīk mazie siera veikaliņi – tur iekļūsti kā sieru paradīzē! Tā ir fantastiska lieta, un es redzu, ka mūsu valstī arī tādi kādreiz varētu būt. Tāds ir mans sapnis,” atklāj SIA Nīcas sieri valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sīlis.

Ir pircēji, kuri izvēlas šo vietējo ražojumu ikdienā, un tūristi, kuri to nopērk, lai aizvestu mājās kā kaut ko īpašu. Nīcā pēdējā laikā iegriežas daudz tūristu, viesu nami ir pilni. Pastarpinātā veidā viņi kļūst arī par Nīcas siera klientiem, baudot restorānu un kafejnīcu piedāvāto. Nīcenieku siers jau nobaudīts Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā. 2.2–3 kg smagie rituļi kļuvuši par reprezentatīvu dāvanu.

Ražošanu vērtē racionāli
Mārtiņš atzīst, ka ražošanā viss viņam esot jauns – gan no uzņēmuma vadīšanas viedokļa, gan darbinieku piesaistīšanas un pārdošanas ceļu meklējumu ziņā. Tā esot laba skola – saprast, kā tas viss notiek. „Daudzi uzņēmēji saka – mums te ir nenormāla birokrātija, bet es varu teikt, ka tik traki nemaz nav. Pašam cītīgi ir jādara un nevar teikt, ka viss ir slikti, ka valsts aparāts strādā slikti. Aiz jebkura aparāta ir cilvēki, kuri ir saprotoši un palīdz ar padomu, ne vienmēr uzreiz soda par lietām, kuras neesi izpratis un tādēļ palaidis garām,” spriež nīcenieks. No valsts puses gan vēlētos citu nodokļu politiku – stabilāku un skaidrāku. Birokrātija, viņaprāt, ir mazinājusies, tomēr aizvien ir lietas, ko varētu vienkāršot.

Par savu ražotni domājot, Mārtiņš teic, ka ir reālists. Pārlieks optimisms vai pesimisms ir nevietā, un katra uzņēmējdarbība ir sava veida risks. „Esam pārliecināti, ka mūsu siers ir garšīgs. Dod Dievs, lai tam būtu daudz pircēju! Cilvēku gaume un vēlmes ir atšķirīgas, bet mēs cenšamies piedāvāt pēc iespējas ekoloģiskāku, dabiskāku galaproduktu, ar patiesu siera garšu. Tādu, kas nav piesātināts ar kaut kādām nevajadzīgām papildu vielām,” saka siera ražotājs.

Šobrīd tiek prātots par to, ka uz Ziemassvētkiem droši vien vajadzēšot īpašāku noformējumu. Pašlaik siers tiek iesaiņots papīrā, apsiets ar diedziņu un etiķeti, kuru ražo Liepājas Papīrs. Tagad tirdzniecības prasība ir vakuumot preci, lai paildzinātu siera derīguma termiņu.

*Projekts tika iesniegts Liepājas rajona partnerības administrētās LEADER uzņēmējdarbības attīstības projektu programmas 2. kārtas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2014.–2010. gadam pasākuma Atbalsts LEADER vietējai attīstībai un Zivsaimniecības Rīcības programmas 2014.–2020. gada pasākuma Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana ietvaros.