Saimnieks LV / 2019.gads (Septembris.)

Pusceļā no Bauskas uz Mežotnes pili nevar nepamanīt Mārītes Škapares zirgu ganāmpulku. Lai gan Mārīte ir rundāliete un sporta klubs Lejnieki reģistrēts Rundāles novadā, zirgiem mājvieta atrasta Mežotnes pagasta Jumpravās. Vasaras mēnešos biežāk nekā citā gadalaikā ap zirgiem rosās bariņš bērnu un jauniešu. Kustība, darbošanās un prieks, ko sniedz lielie dzīvnieki, rada gandarījumu gan saimniecei, gan nodarbību apmeklētājiem.

Mārīte Škapare ir dzimusi rīdziniece, bet jau no divpadsmit gadu vecuma viņa mērojusi ceļu uz Allažiem, kur bija iespēja būt skaisto dzīvnieku tuvumā un doties izjādēs. 90. gadu sākumā dzīve atveda uz Rundāles novada Lejniekiem, kur tika atgūts un kristīgi sadalīts vectēva īpašums. Pilsrundāles ciemats esot uzbūvēts uz vectēva zemes. Sākumā, kā daudzi tolaik, Mārītes ģimene nodarbojās ar lopkopību, arī kāpostus mēģināja audzēt, bet zirgu aicinājums tomēr izrādījās spēcīgāks. Latvijas Lauksaimniecības  universitātē iegūtā veterinārārsta profesija bija labs zināšanu pamats, lai nodarbošanās ar zirgiem būtu itin piemērota.

Mārītes saimniekošana pirms 20 gadiem, 1999. gada martā, kad Svitenē iegādājusies grūsnu ķēvīti ar visiem ciltsrakstiem. Vēlāk ganāmpulks izaugas līdz vairākiem desmitiem zirgu. Vilināja sapnis par lielo sportu, bet smaga trauma tam pārvilkusi svītru... gadu bija jāievēro ārstu liegums kāpt zirga mugurā. Tas varēja kļūt arī par psiholoģisku trumu un likt atteikties no zirgiem vispār, bet ne Mārītei. Uzņēmība un uzticība savam sapnim lika meklēt un atrast nišu, kurā rast gandarījumu sev un dāvāt prieku arī citiem.

Patlaban Mārītes Škapares pārziņā ir 15 zirgi, divi izīrēti Rīgas sportistiem. Austrijā iejādēs strādā viņas Kalifs. Nesen uz Somiju aizceļojusi ķēvīte Džudija. Pirms pāris gadiem iegādāts slavena tēva dēls Gvidons Juniors, niķīgs, bet pēc regulāriem treniņiem jau varējuši startēt Latvijas sacensībās. Mārīte atzīst: „Lai ietu lielajā sportā, Eiropā un pasaulē, abiem – zirgam un jātniekam jābūt nedaudz trakiem, lai šķēršļu lēkšana būtu vienīgā dzīves jēga. Taču par Latvijas sportistu panākumiem ir milzīgs prieks, jo zinu, kāds darbs tur ieguldīts...” Dažkārt cilvēki domā, ka jātniekam jābūt svarā ļoti vieglam, bet Mārīte skaidro: „Nebūt ne, normāli zirgs var nest 20 procentus no sava svara. Ierobežojumi ir tikai žokejiem, bet konkūrā šādu noteikumu nav.”

Mārīte Škapare kopā ar meitu Kitiju nesen ciemojušās Vācijā un guvušas jaunu pieredzi dažādos staļļos, kuru saimnieki labprāt iepazīstinājuši ar savu darbu un zināšanām. Vecākajai meitai Elīnai zirgi ir sirdslieta, viņa sākusi trenēties, tiklīdz ļāvis vecums. Labi apmaksāta darba meklējumi aizveduši uz Holandi, kur laimīgā kārtā viņai atkal ir iespēja brīvajā laikā būt kopā ar zirgiem, jo tie pieder darba devējam. Interesanti, ka Vācijā un Holandē ir daudz nelielu saimniecību, kur zirgi tiek turēti, lai noganītu pļaušanai nepieejamas platības. Zirgi kalpo arī kā tūrisma objekti, – saimnieki dodas pie klientiem un piedāvā izklaides braucienus ar ratiem vai karietēm.

Mārītes zirgu pulciņa tuvumā gluži labi jūtas arī daži poniji – Boržomi un pavisam mazais Portobello, kas pieder Rundāles novada Svitenes pagasta zemniecei Mārai Cimermanei. Arī dzīvniekam taču svarīgi atrasties starp savējiem, tāpēc Portobello draudzīgi pieņemts Mārītes saimniecībā.