Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Kaitīgo organismu rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) ir viena no mūsdienu lauksaimniecības aktuālākajām problēmām. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi ir svarīgi nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošanai, taču tie ir jālieto atbildīgi, saudzējot vidi un rūpējoties par to, lai novērstu rezistences izveidošanos. Ilgstoši paļaujoties tikai uz ķīmisko AAL lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanā, kaitīgie organismi pielāgojas lietotajām vielām un kļūst izturīgi – rezistenti.

Rezistence pret AAL ir organisma iegūtā izturība pret vielu, kura iepriekš to ierobežoja efektīvi. Tāpat kā nezālēm var izveidoties rezistence pret herbicīdiem, patogēniem var izveidoties rezistence pret fungicīdiem, bet kukaiņiem – pret insekticīdiem. Rezistences pamatā ir izmaiņas gēnos (mutācijas), kuras sākumā ir raksturīgas tikai dažiem īpatņiem. Ilgstoši lietojot vienu un to pašu vai līdzīgas vielas, rezistentie īpatņi vairojas un izveidojas rezistentā nezāļu populācija, jo rezistence ir ģenētiski pārmantojama.

1. attēls. Rezistences izveidošanās mehānisms.

Diemžēl paļaušanās uz herbicīdiem kā galveno nezāļu ierobežošanas metodi ir sekmējusi rezistences izveidošanos dažādām nezāļu sugām visā pasaulē. Šobrīd konstatēti 490 rezistences gadījumi pret herbicīdiem ar dažādām darbīgajām vielām. No tiem 253 ir divdīgļlapju un 237 – viendīgļlapju nezālēm. Visvairāk nezāļu rezistences gadījumu ir konstatēts kviešu un kukurūzas sējumos (pēc www.weedscience.org datiem 2018. gada 23. februārī). Rezistento nezāļu populācijas ir liela problēma vairākās Eiropas valstīs, arī Latvijā jau konstatēti vairāki nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumi. Rezistentas nezāļu populācijas izveidošanās nozīmē to, ka nezāles vairs nav iespējams ierobežot ar to herbicīdu, pret kuru ir izveidojusies rezistence, un arī ar tiem, kuru darbīgo vielu iedarbības mehānisms ir līdzīgs. Ja attīstās metaboliskā rezistence (auga organisma spēja noārdīt herbicīdu aktīvās vielas), augi var būt rezistenti pret herbicīdiem ar dažādiem iedarbības mehānismiem un ļoti grūti ierobežojami.

Kas ir jāzina par herbicīdu, kuru plānojat izmantot nezāļu ierobežošanai savā laukā?
Katra produkta sastāvā ir viena vai vairākas darbīgās vielas. Pat tad, ja produktu nosaukumi atšķiras, darbīgās vielas var būt vienas un tās pašas! Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā, kā arī preparātu marķējumā iespējams atrast informāciju par herbicīdu sastāvā esošajām darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiem augos. Vadoties pēc šīs informācijas, ir jāatceras, ka herbicīdi ir jāmaina, izvēloties produktus, kuru darbīgajām vielām ir dažādi iedarbības mehānismi.

Visas herbicīdu darbīgās vielas saskaņā ar Herbicīdu rezistences darbības komitejas (HRAC no angļu val. – Herbicide Resistance Action Committee) klasifikāciju atkarībā no iedarbības veida ir sagrupētas 16 grupās (apzīmētas ar burtiem) pēc to iedarbības veida augos. Informācija par Latvijas Republikā reģistrēto herbicīdu darbīgajām vielām un to piederību HRAC grupām apkopota 1. tabulā.

Starp darbīgajām vielām, pret kurām visbiežāk izveidojas rezistence (dati no www.weedscience.org), ir tādas, kuras ir Latvijā plaši izmantotu herbicīdu sastāvā (piemēram, metil-tribenurons, hlorsulfurons, metil-metsulfurons, glifosāts, nātrija metil-jodosulfurons, etil-fenoksaprops-P, metil-tifensulfurons, butil-fluazifops-P un citas). Arī vairākas no nezāļu sugām, kurām konstatēts visvairāk rezistences gadījumu pasaulē, pie mums Latvijā ir plaši izplatītas, piemēram, parastā gaiļsāre, maura skarene un vējauza.

Kas veicina nezāļu rezistences pret herbicīdiem izveidošanos un kā no tās izvairīties?
Lai novērstu rezistences izveidošanos, nezāļu ierobežošanā nevar paļauties tikai uz herbicīdiem. Integrētās augu aizsardzības principi paredz, ka vispirms jāizmanto citas pieejamās nezāļu izplatīšanās un savairošanās novēršanas un ierobežošanas metodes. Šos principus var attēlot piramīdas veidā, kuras pamatā ir nezāļu sastāva izpēte konkrētā laukā un piemērotu agrotehnisko pasākumu veikšana (2. attēls). Daudzveidīga augu maiņa un daudzveidīgu augsnes apstrādes metožu izmantošana var palīdzēt novērst konkrētu nezāļu savairošanos. Nezāļu savairošanos var palīdzēt novērst arī kvalitatīvi sagatavota cieta sēklas gultne vai novēlota ziemāju sēja (ar nezāļu dīgšanas provocēšanu un tam sekojošu ierobežošanu). Mehāniskā nezāļu ierobežošana un konkurētspējīgu kultūraugu audzēšana arī kavē nezāļu augšanu. Apzinoties, ka viens no nezāļu izplatīšanās veidiem ir ar sēklas materiālu, jāiegādājas un jāsēj tikai sertificēts sēklas materiāls, kas ir brīvs no nezāļu sēklām!

Ja, apsekojot lauku, ir konstatēts, ka nezāļu skaits ir pieaudzis vai ir savairojušās konkrētas nezāļu sugas, to ierobežošanai ir svarīgi izvēlēties atbilstošu herbicīdu. Viena kultūrauga audzēšanas ciklā nedrīkst atkārtoti lietot herbicīdus, kuri satur vienādas darbīgās vielas vai pat vielas ar vienādu iedarbības mehānismu. Ir ieteicams nezāļu ierobežošanai lietot dažādu produktu tvertnes maisījumus (pārbaudot, vai attiecīgos produktus drīkst lietot maisījumos, neizraisot kultūrauga bojājumus). Veidojot tvertnes maisījumus, jāizvēlas produkti ar dažādiem iedarbības mehānismiem. Lai nezāļu ierobežošana būtu optimāla, svarīgi izmantot rekomendētās produktu devas un ievērot marķējumā norādītās lietošanas instrukcijas (nezāļu un kultūrauga attīstības stadijas, bezlietus periods, vides apstākļi apstrādes veikšanas laikā). Nepietiekama nezāļu ierobežošanas efektivitāte un samazinātu devu lietošana var veicināt rezistences veidošanos!

Lauka vēsturē obligāti jāieraksta informācija par lietotajiem AAL, to darbīgajām vielām, pielietotajām devām. Jāatceras, ka, dažādojot produktu darbīgās vielas, rezistences izveidošanos var palēnināt, taču ir nezāles, kuru ierobežošanai paredzēto produktu skaits tirgū ir neliels. Intensīva herbicīdu lietošana, īpaši laukos, kuros augu maiņa balstīta uz ziemas kviešu un rapšu audzēšanu, rada pastiprinātu rezistences izveidošanās risku. Iekļaujot augu maiņā pēc iespējas dažādākus kultūraugus, palielinās iespējas variēt ar herbicīdiem un to iedarbības mehānismiem augos, tādējādi samazinot rezistences izveidošanās risku.

Pēc lauka apstrādes ar herbicīdu ir svarīgi apsekot lauku un novērtēt herbicīda iedarbības efektivitāti. Ja nezāles izdzīvojušas pēc apstrādes ar herbicīdiem, iemesls ne vienmēr ir rezistence. Nepareizas herbicīda izvēles gadījumā izpaužas nezāļu dabiskā izturība. Herbicīda marķējumā ir norādīts, kuras nezāļu sugas attiecīgais produkts ierobežo ar augstu efektivitāti un pret kurām iedarbība ir vāja (nezāles ir dabiski izturīgas).

Tāpat, pamanot savos sējumos nezāļu sugu, kas pārcietusi apstrādi ar herbicīdiem, ir svarīgi izvērtēt citus iespējamos faktorus, kas varēja ietekmēt lietoto herbicīdu efektivitāti. Herbicīdu efektivitāti var ietekmēt dažādi vides faktori, herbicīdu smidzināšanas kvalitāte, kā arī ar nezālēm saistītie faktori, kas apkopoti 3. tabulā.

Kas liecina par rezistenci?
Ja pēc apstrādes ar herbicīdu viss lauks ir nezāļains (lielā skaitā sastopamas dažādas nezāļu sugas), tad iemesls visticamāk ir kāda iepriekš aprakstītā faktora neievērošana. Ja nu tomēr visas citas nezāles ir aizgājušas bojā, bet viena suga, kuru šim herbicīdam vajadzēja ierobežot ļoti labi, tomēr ir izdzīvojusi un turpina vairoties, tas liecina, ka nezāļu sugas nepietiekamās ierobežošanas efektivitātes iemesls tiešām varētu būt rezistence. Vēl viens no rādītājiem, kas varētu liecināt par rezistenci, varētu būt tas, ka līdzās izdzīvojušiem konkrētās sugas augiem atrodami arī bojāgājuši īpatņi.

Ko darīt, ja kādā no laukiem konstatētas rezistentas nezāļu sugas?
Ja laukā ir konstatētas nezāles, kuras izdzīvojušas pēc apstrādes ar herbicīdiem, un ir pamats aizdomām par rezistenci, apstiprināšanai ir jāveic rezistences pārbaude. Tam ir nepieciešams ievākt izdzīvojušo nezāļu augu paraugus vai arī to sēklas. Gadījumā, ja ir aizdomas par kādas nezāļu sugas rezistenci, lūdzam sazināties ar konkrētā produkta ražotājfirmas pārstāvi Latvijā vai ar Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra (LAAPC), vai Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pārstāvjiem un informēt par šādiem gadījumiem.

Ja ir apstiprināta rezistences parādīšanās kādai no nezāļu sugām, ir svarīgi rīkoties nekavējoties! Jācenšas pilnībā iznīcināt rezistento nezāļu populāciju un nepieļaut sēklu nogatavošanos. Kamēr rezistento augu skaits ir neliels, tās var izravēt. Ieteicams rezistentās nezāles ierobežot mehāniski vai izmantot plaša spektra iedarbības herbicīdu ar atšķirīgu iedarbības mehānismu, ja tas iespējams. Jāņem vērā, ka vizuāli rezistenci var konstatēt uz lauka tikai tad, kad vismaz 30 % no attiecīgās sugas populācijas jau ir rezistenta.

Ir svarīgi izstrādāt nezāļu ierobežošanas stratēģiju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem, iekļaujot atbilstošu augu maiņu, augsnes apstrādes metodes, dažādojot nezāļu ierobežošanas metodes un lietotos herbicīdus (to darbīgās vielas). Iekļaujot augu maiņā pēc iespējas vairāk dažādu kultūraugu, ir lielāka iespēja, ka tiem paredzētie herbicīdi saturēs atšķirīgām grupām piederošas darbīgās vielas. Ja rezistence izveidojusies pret konkrētas grupas darbīgajām vielām, turpmāk jāizvairās no šīs grupas darbīgo vielu lietošanas. Svarīgi maksimāli novērst rezistento nezāļu izplatības iespēju uz citiem saimniecībā esošajiem laukiem ar lauksaimniecības tehniku.

2. attēls. Kā samazināt rezistences izveidošanās risku: pamatprincipi.

Pētījumi Latvijā
Latvijā pētījumus par nezāļu rezistenci pret herbicīdiem veic zinātniskās institūcijas (LAAPC) un herbicīdu ražotājfirmu pārstāvji. Saņemot informāciju par nezālēm, kuras, iespējams, ir rezistentas pret herbicīdiem, tiek veiktas ģenētiskās analīzes vai veģetācijas trauku izmēģinājumi siltumnīcas apstākļos rezistences apstiprināšanai.

Latvijā parastajai rudzusmilgai ir konstatēta rezistence pret A un B grupas darbīgajām vielām laukos, kur vairākus gadus pēc kārtas lietoti šo grupu herbicīdi. Parastajai virzai konstatēta rezistence pret B grupas darbīgajām vielām laukos, kuros ilgstoši lietotas šīs grupas darbīgās vielas un intensīvi audzēti ziemas kvieši. Arī parastajai rudzupuķei firma Bayer 2017. gadā apstiprinājusi rezistenci pret B grupas darbīgajām vielām laukā, kur ilgstoši lietotas šīs grupas darbīgās vielas.

Ņemot vērā, ka Latvijai ģeogrāfiski tuvu esošās valstīs ar līdzīgu saimniekošanas intensitāti un augu maiņas struktūru jau ir konstatēta arī citu nezāļu sugu rezistence pret herbicīdiem (3. attēls), ir laikus jāpadomā par šo nezāļu sugu efektīvu ierobežošanu katrā saimniecībā atbilstoši integrētās nezāļu ierobežošanas principiem, nepaļaujoties tikai uz herbicīdiem.

3. attēls. Latvijā izplatītas nezāles, kurām konstatēta rezistence pret herbicīdiem
tuvējās valstīs.

Pēdējo gadu pētījumi pierāda, ka nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir aktuāla problēma arī Latvijā. Katra saimnieka interesēs ir savlaicīgi novērst rezistento nezāļu populāciju izveidošanos savos laukos, jo rezistento nezāļu ierobežošana ilgtermiņā ir saistīta ar lieliem izdevumiem un ražas zudumiem.