Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Jau vairākus gadus strādājot ar mulču, esmu pārliecinājies par tās ārkārtīgi plašajām izmantošanas iespējām. Šajā rakstā pastāstīšu par saviem novērojumiem, pārdomām un secinājumiem, cerot tādējādi palīdzēt dārzkopjiem un kliedēt kādus aizspriedumus.

Mulča – mīti un patiesība

Nav dekoratīva
Izskats (arī dārza) lielā mērā, protams, ir gaumes lieta, tomēr atzīmēšu, ka rezultāts ir atkarīgs no mulčas materiāla. Arvien vairāk izmanto ģeotekstilu, visbiežāk apdobēs, izskatās gana labi. Arī šķelda dārza izskatu nebojā. Biju nesen kādā dārzā, kura īpašnieks krūmmellenēm sameklējis mežā sausu priedi un sastrādājis tās mizu. Izskatījās vairāk nekā eleganti. Zinu, ka mēdz apakšā paklāt ģeotekstilu, bet pa virsu sabērt šķembas, oļus un citus minerālās izcelsmes materiālus. Savā dārzā esmu pārliecinājies, ka pat rūpīgi uzklāta siena mulča izskatās ļoti labi, kur nu vēl ēvelskaidas, kas dārzam piešķir jau pavisam interesantus akcentus. Esmu redzējis zaļās zāles mulču izmantotu ne tikai ābelēm un precīzos apļos izveidotas apdobes. Ja cilvēki ir izdomas bagāti, tad mulčēšanas rezultāts patiks gan saimniekam, gan citiem.

Sarežģīti uzklāt
Visu izšķir darba metodes un organizācija. Jo īpaši, ja jānoklāj lielāka platība. Vispirms ir jātiek skaidrībā, cik liela platība jāmulčē un, ja paredzēts izmantot sintētisko materiālu mulčas, cik tas izmaksās. Esmu kopā ar citiem licis ģeotekstila materiālu bioloģiskajā augļu dārzā. Tas patiešām ir komandas darbs, taču, prasmīgi organizēts, ritēja gana raiti. Vispirms rulli visā garumā izritina, tad ar gāzes lampu izdedzina caurumus. Liesma tūlīt pat jānodzēš, lai caurumi neizdegtu pārāk lieli. Tad četratā pa posmiem mulčas materiālu uzliek ābeļu viengadīgajiem acotņiem.

Lietojot beramos organiskās izcelsmes materiālus, nepieciešami speciāli dalītāji, kas ar transportieriem mulču vienā vai abās pusēs izber uz apdobēm. Klājot sienu vai salmus, ideāls variants ir rituļi, jo tad var izmantot tehniku. Zara pīķi uzliekot uz uzkares, rituli var uzdurt tieši pa vidu. Tad, braucot pa rindām, rituli var nolaist lejā un vienkārši izritināt. Parasti biezums, ar kādu prese satin salmus vai sienu, atbilst vajadzīgajam mulčas biezumam. Turklāt iztītā masa ir salīdzinoši blīva un nav nepieciešamas nekādas papildu darbības tās noklāšanā. Vienīgi jāņem vērā, ka tad, ja paredzēta mulčas klāšana, sējot un stādot jāizvēlas tāds rindstarpu attālums, lai šo darbu varētu izdarīt ātri un racionāli.

Ja mulčai izmanto pļauto zāli, vajag censties to uzklāt uzreiz pēc mauriņu nopļaušanas, jo tad šo darbu būs iespējams izdarīt gan ātrāk, gan ērtāk. Koku lapas rudenī jāklāj lietainā laikā, jo samirkušas lapas vējš tik viegli pa gaisu neaiznesīs. Tādējādi katra mulčas materiāla uzklāšanai var atrast racionālāko un ērtāko pieeju.

Dārga
Situācija nav gluži viennozīmīga, tādēļ sākšu ar materiālu, kuru šobrīd patiešām neieteiktu izmantot mulčēšanai, un tā ir šķelda. Materiāls, kas bija kļuvis tik pieejams, pēkšņi ir sadārdzinājies. Viss ir likumsakarīgi, Latvijā ir sabūvētas daudzas koģenerācijas stacijas, katlu mājas, ko kurina ar šķeldu. 2017./2018. gada ziemas sala periods bija par īsu, lai pēc ilgstošajām rudens lietavām šķeldu sagatavotu pietiekamā daudzumā. Rezultātā pieprasījums pieauga un cenas uzkāpa. Pašlaik pat tiem, kam ir savi meži, neieteiktu šķeldu izmantot kā mulču, labāk to būtu pārdot. Piedāvājumam stabilizējoties, viss nostāsies atkal savās vietās.

Kas attiecas uz citiem materiāliem, tad viss ir atkarīgs no pieejamības. Citiem vārdiem sakot, liec lietā to, kas jau ir tavā rīcībā. Nav racionāli pirkt salmus mulčai, ja mājās stāv siena rituļi. Paša materiāli vienmēr būs daudz lētāki. Jo lielāka saimniecības kopējā platība un vairāk darbības nozaru, jo vieglāk būs atrast materiālu mulčēšanai. Ja ir lielas pļavu un ganību platības, tad mulčēšanai var izmantot siena rituļus. Atstāt tos uz lauka, lai sapūst, nav prāta darbs, jo ir tērēta degviela, laiks, tāpat jāņem vērā traktora un preses amortizācija. Saimnieciskās darbības rezultātā veidojas dažādi blakus produkti, tad bieži pat tos var izmantot. Zāģskaidas, ēvelskaidas, jāņogu izspiedas, kaņepju spaļi un vēl un vēl. Visbeidzot – cilvēki bieži vien nepadomā par tādiem būtiskiem aspektiem kā ietaupītais laiks, mulčas labvēlīgā ietekme. Pareizi, īstajā laikā un vietā uzlikta mulča noteikti atmaksāsies.

Savairo kaitīgos organismus
Te galvenais, kādā veidā klāj mulču un cik tā ir kvalitatīva. Tas nozīmē, ka ir jāprot novērtēt mulčas kvalitāti, lai saprastu, vai konkrētais materiāls ir labs vai slikts. Ir vajadzīgas zināšanas. Liela daļa cilvēku maldīgi uzskata, ka zem mulčas kārtas savairojas visdažādākie kaitīgie organismi, lai gan vairumā gadījumu ir tieši pretēji. Zem mulčas kārtas koncentrējas visdažādākie derīgie organismi. Tur pulcējas sliekas, kukaiņi, kas ir cieši saistīti ar nedzīvo augu izcelsmes materiālu noārdīšanu. Nezinātājam, paceļot uz augšu mulčas kārtu un ieraugot, cik daudz tur ir visādu radību, šķiet, ka tūlīt dārzu pārņems kaitnieku armija. Taču šī dzīvo radību rosība zem mulčas liecina, ka jūsu dārzā ir daudz mazo palīgu, kas ne tikai uzlabos augsnes auglību, bet arī ierobežos daudzu kaitīgo organismu darbību. Noteikti jāpatur prātā, ka zem mulčas nekad nedzīvosies maijvaboļu kāpuri, tie ēd tikai un vienīgi dzīvo augu saknes. Tie, ko var ieraudzīt zem mulčas kārtas, ir maijvabolēm ļoti līdzīgie, bet ļoti derīgie rožvaboļu kāpuri. No šī viedokļa skatoties, organiskas izcelsmes mulčas materiālus izmantot vienmēr ir izdevīgāk, jo tie dod krietni lielāku pienesumu augsnes auglībai, bioloģiskai daudzveidībai augsnē, tā radot vidi, kurā pavisam minimālas kļūst iespējas darboties kaitīgiem organismiem – kaitēkļiem un slimībām. Vai bažām tomēr ir kāds, kaut neliels pamats? Jā, bet tie ir konkrēti gadījumi, kas tā ir arī jāvērtē. Nezāļaini salmi, uzklāti nepietiekamā biezumā un mitrā laikā, var veicināt nezāļu sēklu sadīgšanu. Salmi, kas ir pilni ar graudiem, loģiski var piesaistīt peles. Savukārt, ja zem mulčas slāņa parādās kurmis, tad tam ir tikai pastarpināts kaitīgums, jo pašas alas zem mulčas slāņa augu sakņu sistēmai būtiski nekaitē, kas būtu pilnīgi pretēji gadījumā, ja tas būtu bez mulčas slāņa.

Dažkārt būtisku postu var izdarīt jebkura mulča, kas daudzgadīgajiem augiem ir uzlikta cieši apkārt ap sakņu kaklu. Tas var izraisīt sakņu kakla izzušanu, kā rezultātā augļu koks vai ogu krūms var iet bojā. Pārāk agri uzlikta mulča, bremzēs augu attīstību, taču tam nav pilnīgi nekāda sakara ar mulčas kaitīgumu. Cilvēks ir pieļāvis kļūdu, un tai ir sekas. Esmu pārbaudījis, vai mulčēšanai der mitrs, jau pelēt sācis siens. Izrādījās, ka der, bet ne visos gadījumos. Šādu sienu nedrīkst izmantot zaļumu un salātu kultūru mulčēšanai. Toties tas ir ļoti piemērots, piemēram, ziemas ķiploku un tomātu, kartupeļu mulčēšanai. Ne visi zina, ka ar pelējuma sēnīti nesadzīvo Phythothora infestans sēne, līdz ar to ir mazāk bēdas ar tik ļoti nopietno kartupeļu lakstu puvi un tomātu augļu brūno puvi. Tādus piemērus varētu minēt vēl un vēl.

Ko tik labu mulča dod dārzam?

Nodrošina mitrumu
Šogad šis ir kļuvis par jautājumu numur viens, jo daudzviet Latvijā nav lijis vairāk nekā 45 dienas. Sausums kļūst par nopietnu draudu jau tā daudzviet no iepriekšējā gada slapjuma cietušiem sējumiem. Mulča var glābt šo nopietno situāciju. Mulčēšanu var uzskatīt par sauso laistīšanu.

Ja augsnes virskārta ir bez mulčas, tad mitrums, kas no augsnes dziļākajiem slāņiem ceļas uz augšu, pa augsnes plaisām pastiprināti iztvaiko. Ir milzīgi mitruma zudumi. Ja augsne ir nomulčēta, tad ūdens, ceļoties augšup, sastopas ar mulčas kārtu un kondensējas, tā rezultātā atgriežas atpakaļ un nepazūd. Veidojas tāds kā noslēgts mitruma aprites cikls. Tikai jāņem vērā viena ļoti būtiska detaļa – mulčas kārtai jābūt pietiekami biezai, t.i., vismaz 7–10 cm; jo irdenāks mulčas slānis, jo biezākam tam jābūt. Liekot irdenu mulčas slāni, vienmēr jāatceras, ka tas sasēdīsies, tādēļ, ja liks tikai 10 cm biezu, tad paliks labi ja 5 cm, kas ir par maz, lai mulča labi saglabātu mitrumu.

Vai uz izkaltušas augsnes virskārtas ir jēga likt mulčas kārtu? Vispirms gan vajadzētu salaistīt, lai aizpildās plaisas augsnē. Ja tas nekādi nav iespējams, tad ir jāuzliek dubultbieza mulčas kārta, ar nosacījumu, ka neliek cieši ap daudzgadīgajiem augļu kokiem un krūmiem. Nav jābaidās, ka pati mulčas kārta sablīvējas, jo augsne apakšā būs irdena. Šogad mulča lieliski parādīs mitruma saglabāšanas priekšrocības.

Uzlabo augsnes struktūru
Latvijā daudzviet augsnes ir ar sliktu un ļoti sliktu struktūru. Trūkstot organiskai vielai, nedodot organisko mēslojumu, augsne noplicinās, tās struktūra kļūst ļoti mainīga un viegli pakļaujas nelabvēlīgo apstākļu iedarbībai. Tāda augsne strauji blīvējas, slikti uzņem un atdod ūdeni, satur maz gaisa. Mulčējot sāk darboties mikroorganismi un citi dzīvie organismi, tā rezultātā augsnē veidojas ejas, slieku pārstrādātā augsne sāk veidot augsnes agregātus, tai uzlabojas struktūra. Regulāri mulčējot, šie procesi turpināsies.

Gaisa un mitruma režīma izmaiņas
Lai arī pati mulča var izveidot salīdzinoši blīvu slāni, augsne zem tās, kur jāaug augu saknēm, pateicoties mikroorganismu un citu augsnes dzīvo radību darbībai, būs irdena. Tā rezultātā būtiski uzlabojas augsnes ūdens un gaisa režīms, tātad labāk augs sētie vai stādītie dārza augi. Tādos apstākļos augsnes slānis kopumā var uzņemt un novadīt gruntsūdeņos daudz vairāk ūdens nekā parastos apstākļos. Vienmērīgais mitruma režīms nodrošina vienmērīgu augšanu. Sevišķi tas ir svarīgi sausuma apstākļos, kad augi mitruma trūkuma dēļ var pārstāt augt. Varētu teikt pat, ka regulāra mulčēšana ir sava veida meliorācija. Mulča kalpo arī kā lielā mitruma akumulētājs. Pats esmu pieredzējis, kas notiek, ļoti mitrā rudenī nomulčējot uz ziemu kartupeļu vagas ar salmiem. Pavasarī, mulču ņemot nost, no tās ūdens burtiski pil, bet zem tās ir pilnīgi normāli augsnes mitruma apstākļi. Ja vēl mulčas tehnoloģija tiek papildināta ar organiskā mēslojuma iestrādi un zaļmēslojuma audzēšanu, tad rezultāti nebūs ilgi jāgaida.

Nomāc nezāles
Starp visiem citiem pozitīviem aspektiem ir viens, kas ļoti būtiski atvieglo dzīvi bioloģiskajās saimniecībās. Katrā seminārā saku, ka ir jāiet prom no kapļa kultūras. Diemžēl kaplis vēl ir galvenais darbarīks cīņā ar nezālēm un kaplētāja muguras bendētājs lielākajā daļā bioloģisko saimniecību. Būtiski – izvēloties cīņai ar daudzgadīgajām nezālēm mulču, jāzina, ka pilnībā var līdzēt tikai ģeotekstila klājums, daļēji melnais biezais agrotīkls, bet organiskās mulčas ātrāk vai vēlāk padosies nezāļu spiedienam. Tādēļ jāatgriežas pie tā, ka daudzgadīgo nezāļu apkarošana ir jāveic iepriekš (mehāniski vai regulāri audzējot zaļmēslojumu). Toties mulča perfekti ierobežo sēklu nezāles, jo tās zem mulčas kārtas vai nu iet bojā, vai vispār nespēj sadīgt. Līdz ar to, stādījumus vai sējumus mulčējot, var ievērojami ietaupīt resursus, laiku un līdzekļus. Sarēķiniet, cik stundas, enerģijas tērējat ravējot, tad vēl sāpošā mugura, kad katras dienas vakarā lien kaut rāpus nost no lauka. Zinu, kā tas ir, jo pats esmu daudz to darījis. Cik nezāles spēj patērēt barības vielas, ūdeni, cik vietas aizņemt (konkurence), nespēj uzskaitīt neviens, taču tas notiek. Atkal jāatceras, ka svarīgs ir uzliktā mulčas slāņa biezums, lai saules gaisma nespētu aizsniegt augsnes virskārtu un nezāļu sēklas nedīgtu.

Tātad mulčēšanas rezultātā uzlabojas augu augšanas apstākļi. Lūk, viena no atslēgām, lai iegūtu lielākas ražas dārzkopības saimniecībās. No tāda viedokļa skatoties, ir ļoti diskutabls jautājums par to, ka pēc ražas novākšanas mēs augsnes virskārtu kopā ar mulču sastrādājam. Atkal dīgst nezāles, atkal atsākas cīņa ar tām. Vai tiešām tā vajag? Arvien biežāk es uzdodu sev šo jautājumu.

Pasargā no erozijas
Var droši teikt, ka mulča pilnībā novērš ūdens un vēja iespējamo eroziju. Šie procesi var būt ļoti postoši un augsni degradējoši, īpaši viegla mehāniskā sastāva augsnēs un izmantojot intensīvās augsnes apstrādes tehnoloģijas. Ja lauki ir atklātās platībās, tad noteikti jāizvērtē mulčas izmantošana.

Pasargā no barības elementu izskalošanās
Barības tīrvielu kilogrami ir aktuāli, katru pavasari veidojot mēslošanas plānus, taču tikai retais nojauš, cik daudz tos zaudējam, augsnei mineralizējoties (augsnes apstrāde) un ūdens noteces rezultātā. Tādi nokrišņi, kādi bija 2017. gadā, radīja ievērojamus zudumus. Ja augsnes virskārta ir nomulčēta, zudumus var samazināt. Tādēļ ne tik ļoti būtiski ir dzenāt katru tīrvielas kilogramu mēslošanas plānā, cik rūpēties par minimālu augsnes apstādi, zaļmēslojuma audzēšanu un mulčas likšanu.

Palīdz veidoties augsnes organiskai vielai
Mikroorganismu darbības pamats, sadalot organiskās augu atliekas, ir augsnes organiskās vielas veidošana. Ilgtermiņā tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai augsne saglabātos vairākas paaudzes un būtu auglīga. Ja saglabājas augsnes auglība, veidojas pārējās labās īpašības – tā ir spējīga pretoties daudziem negatīvajiem faktoriem. Parūpējoties par ēdienu mikroorganismiem, tie parūpēsies par augsnes organisko vielu.

Kalpo kā mēslojums
Mulčas materiālam pamazām sadaloties, pakāpeniski, atbilsoši augu vajadzībām notiek barības vielu atdalīšanās, gan ar piebildi, ka, izmantojot tādu mulču, kurai ir daudz oglekļa, mikroorganismiem papildus tiek dots slāpekļa avots. Zaļā zāle ir būtisks slāpekļa avots, tāpēc to uz apdobēm pēc jūnija vairs neliek.

Veicina mikrobioloģisko aktivitāti
Šis ir viens no būtiskākajiem rādītājiem augsnē bioloģiskajās dārzkopības saimniecībās. Mulča piesaista mikroorganismus, jo tie aktīvi piedalās tās sadalīšanā. Līdz ar to galvenais uzdevums ir nodrošināt mikroorganismus ar barību. Regulāri katru gadu augsnē ir jāiestrādā organiskā viela. Lieliski to papildina zaļmēslojums. Šajā sistēmā labi iekļaujas mulčēšana. Vislabāk mikroorganismiem var palīdzēt, zem mulčas pasmidzinot biokompostētājus. Tikai jāņem vērā, lai būtu mitrums, ko pašlaik nodrošināt ir problemātiski. Pats esmu novērojis, ka pietiek, ja ir neliels kontakts ar augsni un veca zālāja velēna tiek noklāta ar nopļauto sienu. Rezultāts ir pārsteidzošs, vecā velēna tikai 2,5 mēnešu laikā ir pilnībā sadalījusies, ejot pa augsni, kājas grimst līdz 5 cm dziļi, kas liecina par irdenu augsni un uzlabotu struktūru. Līdzīgā veidā esmu pārliecinājies par augsnes irdenumu pēc ķiploku novākšanas. Pirmkārt, ķiplokus bija vieglāk novākt, otrkārt, augsnes tālākajā apstrādē nebija nekādu problēmu. Principā tādā platībā varēja veikt seklu virskārtas apvēršanu un iesēt zaļmēslojumu. Ļaujot mikroorganismiem darboties, rezultāti ir apbrīnojami.

Ja mulčēšanai tiek izmantota mulča, kas daudz satur oglekli, tad tā noārdīšanai ir nepieciešams slāpeklis (pašu mikroorganismu enerģijai). To tad dod papildus, uz augsnes pirms tam izsmidzinot atšķaidītu vircu un noklājot mazliet (aptuveni 5 cm) zaļo zāli, būs labs starteris mikroorganismu darbībai. Ko darīt, ja tomēr rodas kāda vajadzība pēc rušināšanas? Par to gan nedrīkst spriest pēc mulčas kārtas, kas varbūt sablīvējusies, bet apakšā augsne ir mitra un irdena. Pareizi tad būtu rušināt bez augsnes apvēršanas un ne dziļāk par 12–15 cm. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai sekmētu aerobo mikroorganismu darbību. Tie ir mikroorganismi, kas noārda organisko masu skābekļa klātbūtnē. Zināt un saprast, kas notiek augsnē, nav tik vienkārši. Tas daudz tiek pētīts un skatīts. Par to stāstīsim plašāk kādā citā rakstā rudenī.

Saimnieciskais aspekts
Bioloģiskajām saimniecībām gan pamatoti, gan nepamatoti tiek pārmests, ka to darbība nav pietiekami efektīva, arī ražas nav tās augstākās. Viens no atslēgas pasākumiem, kas dod ļoti būtisku pienesumu saimniecības sakārtošanā, ir mulčēšana. Savā saimniecībā esmu definējis, ka mulčas materiālu sagatavošana un mulčēšana būs galvenie darbi, lai nodrošinātu labākus augu augšanas apstākļus. Iesaku katram ķerties pie mulčēšanas jaudas pārbaudes. Lai arī es jau daudz ko zināju, mulčēšanas rezultāti nebeidz pārsteigt. Nu, piemēram, mulčas klājums rudens avenēm, kur ir ogu pilns, jaunie dzinumi nāk spēcīgi un daudz. Mulčas kārta lieliski palīdz saglabāt mitrumu.