Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Monochamus ģints ūsaiņi ir liela izmēra vaboles ar gariem taustekļiem. To kāpuri barojas koksnē, veidojot ejas un līdz 1 cm lielas, apaļas izskrejas. Tiešs kaitējums no šiem kukaiņiem ir samērā neliels, jo tie invadē tikai kritušus vai stipri novājinātus skujkokus. Invadētiem zāģbaļķiem samazina koksnes kvalitāti. Patiešām postošas Monochamus vaboles kļūst tikai kombinācijā ar priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus), skujkoku masveida kalšanas izraisītāju. Eiropas apstākļos šī slimība ir ļoti destruktīva. Priedēm tiek traucēta ūdens cirkulācija, skujas dzeltē, vēlāk nokalst. Vesels koks var aiziet bojā dažu nedēļu laikā.

Priežu koksnes nematode Bursaphelenchus xylophilus izcelsmes vieta ir Ziemeļamerika. 20. gadsimta sākumā tā ir ievesta Japānā, no kurienes izplatījusies uz Korejas pussalu un Ķīnu. Eiropā nematode pirmo reizi konstatēta 1999. gadā Portugālē. Šobrīd tā izplatījusies visā Portugāles teritorijā, kā arī 2008. gadā konstatēta Spānijā. Starptautiski lielākais risks nematodi ievest ir ar koksnes iepakojamo materiālu. Savukārt dabā nematode izplatās galvenokārt ar Monochamus ģints ūsaiņu starpniecību.

Priežu koksnes nematode ir pielāgojusies ūsaiņu dzīves ciklam. Ja vabole izlido no Bursaphelenchus xylophilus novājināta vai nonāvēta koka, tā pārnēsā nematodi uz jauniem saimniekaugiem. Pieaudzis ūsainis barojas ar skujām, mizu un jauniem dzinumiem, tādā veidā ļaujot nematodei iekļūt veselā kokā, kas izraisa tā kalšanu. Nokaltis vai kalstošs koks pievilina saproksilofāgus kukaiņus, kas, pabeidzot savu attīstību, kalpos par nākamās nematožu paaudzes pārnēsātājiem. Nematode var nonākt jau nedzīvā kokā ar ūsaiņu olām. Šādā gadījumā izveidojas populācijas rezervuārs, no kura nematode var izplatīties tālāk. Tas sarežģī apkarošanu, jo kaitēklis var palikt teritorijā pat pēc simtomātisku koku izvākšanas. Nematode var invadēt dažādus skujkokus, bet tikai Pinus ģints kokos iziet pilnu dzīves ciklu un izraisa kalšanu.

Eiropā ir sastopamas piecas Monochamus ūsaiņu sugas. Tiek uzskatīts, ka, nonākot saskarē ar priežu koksnes nematodi, visas piecas spētu kalpot par nematodes vektoru. Divas Eiropas sugas – Monochamus galloprovincialis un M. saltuarius ir zināmi Bursaphelenchus xylophilus pārnēsātāji. M. galloprovincialis ir Eiropā plaši izplatīta suga, kas ir atbildīga par nematodes izplatīšanos Portugālē. M. saltuarius Eiropā ir sastopams retāk. Austrumāzijā tas ir zināms kā viens no priežu koksnes nematodes izplatītājiem. Galvenais nematodes vektors Āzijā ir ne-Eiropas Monochamus suga M. alternatus. Tiek uzskatīts, ka šī ūsaiņu suga ir visefektīvākais nematodes vektors ārpus tās dabiskā areāla.

Lielākais risks valstī ievest priežu koksnes nematodi ir ar koksnes iepakojamo materiālu, tādēļ ES dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību ievestā koksnes iepakojamā materiāla kontrolei. Dabisko izplatību ar vaboļu vektoriem kontrolēt ir ievērojami sarežģītāk.

Valsts augu aizsardzības dienests pēdējos divus gadus izliek lamatas ar mērķi apzināt Monochamus ģints ūsaiņu izplatību un daudzveidību Latvijā un konstatēt ne-Eiropas sugas, kas varētu būt ievestas valstī. Lamatas izliktas skujkoku mežaudzēs, kā arī invazīvu sugu ievešanas riska zonās, piemēram, robežkontroles punktu tuvumā, ap vairumtirdzniecības bāzēm, pie ostām un dzelzceļu tuvumā. Konstatēts, ka Latvijā sastopamas visas piecas Eiropas Monochamus sugas, tajā skaitā abi nematodes vektori. Vaboles sastopamas visā Latvijas teritorijā vienmērīgi, izņemot Rīgu, kur ūsaiņu daudzveidība un blīvums ir zemāks. Ūsaiņu, īpaši M. galloprovincialis, skaits ir ievērojami lielāks ap kokapstrādes vietām, kam ir liela nozīme koksngraužu un mizgraužu pulcēšanai un potenciālai slimības izplatībai. Var secināt, ka gadījumā, ja priežu koksnes nematode nonāk Latvijas mežos, tālāka izplatība dabiskā ceļā ir iespējama. Neviens ne-Eiropas sugu īpatnis netika konstatēts. Ūsaiņu monitorings turpināsies arī nākotnē.

Monochamus saltuarius

Monochamus alternatus

Monochamus galloprovincialis