Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Ilgstošās piena krīzes laikā piensaimniecības savus ganāmpulkus padarījušas efektīvākus, atstājot tajos vērtīgākās govis. Piena cenai ceļoties, saimniekiem ir viena vēlme – lai būtu vairāk piena. Pamatā veselas govis, kas labi un komfortabli jūtas un saņem no dienas dienā vienādu barības devu, ir gatavas to saražot. Piena kāpumu un kritumu ietekmē pamata barība – skābbarība, kas diktē enerģijas un proteīna barības līdzekļu izvēli barības devā. Tomēr ikdienas ēdināšanā ir barības līdzekļi, kuri tūlītējas piena daudzuma izmaiņas negarantē, tomēr jo cieši ir saistīti ar izvēlēto ēdināšanas shēmu.

Viens no šādiem barības līdzekļiem ir minerālbarība. Minerālbarības risinājums nepieciešams ilglaicīgai lietošanai un ar konkrētu mērķi. Par minerālbarības izvēli runājot, katra saimniecība stāsta savu stāstu. Kā veikt izvēli par labu savam ganāmpulkam?

Saimniecība A savā saimniekošanā pakāpusies līdz stabilai 10 000 kg atzīmei. Ganāmpulkā ir minimāls melnraibo govju īpatsvars. Pamatā dominē brūna krāsa. Ar rūpīgi ikdienā samaisītu barības devu un sekojot līdzi govju veselībai, šis izslaukums panākts samērā neilgā laikā. Latvijā daudzi saimnieki uzskata, ka liels piena izslaukuma kāpums rada tikai liekas problēmas. Savukārt ēdinātāji parasti domā, ka saimniecības govju ražības latiņa ir tā, kas saimniekiem uzliek sava veida pienākumus.

Mūsu jau pieminētajā saimniecībā, strauji ceļoties izslaukumam, ik pa laikam parādījās govis, kas pēkšņi vairs negribēja celties, bet ne vienmēr tas bija traumu dēļ. Tāpat govju kondīcijas, uzsākot laktāciju, bija tiešām labas. Izskatījās, ka govīm paliek pārāk vājas priekškājas, kas traucē piecelties. Otra problēma govīm parādījās uzreiz pēc atnešanās. Arvien vairāk bija jāstrādā ar enerģijas piedevām, un to iedarbība bija daudz gausāka kā citviet līdzīgās situācijās. Saimnieki mēģināja govīm palīdzēt ar papildu B vitamīnu un tāpat ADE vitamīnu injekcijām, tomēr tas bija periodiski un nedeva gaidītos rezultātus.

Kad īsā laikā pagājušā vasarā no ganāmpulka jau pieminēto problēmu dēļ piespiedu kārtā tika likvidētas vairākas govis, veicām papildu izpēti, lai noskaidrotu cēloni. Ganāmpulkā paņēmām urīna analīzes. Tās nosūtījām uz laboratoriju Itālijā, lai noteiktu makroelementu izmantošanos. Paraugus paņēmām govīm visās laktācijas fāzēs, tajā skaitā vēlā laktācijas fāzē un pirmsatnešanās fāzē. Rupjās lopbarības paraugus nosūtījām detalizētai izpētei, kur minēšu, ka citu rādītāju vidū veicām makroelementu noteikšanu. Pārsteigumu radīja jau urīna analīžu atbildes. Tās uzrādīja Ca (kalcija) deficītu govīm visās laktācijas fāzēs. Arī govīm laktācijas beigu fāzē rezultāti rādīja Ca deficītu. Veicām Ca pārbaudi gan TMR (barības maisījumā), gan barības galda daļējas noēšanas gadījumā barības atlikumos. Ca daudzums kā TMR, tā barības atlikumu paraugā bija pietiekams, lai vispār nerunātu par Ca trūkumu barības devā. Tomēr bija skaidras norādes, ka tiešais vaininieks ir nevis Ca, bet kāds tā draugs vai nedraugs. Minerālvielu gadījumā arvien ir savstarpēja mijiedarbība. Ir minerālvielas, kas viena otras ietekmi uzlabo. Tāpat ir minerālvielas, kas, ja to būs par daudz, bremzēs otras ietekmi.

Ca izmantošanos saistām ar Mg (magniju) un P (fosforu). Tomēr kā P, tā Mg visos urīna paraugos visās laktācijas fāzēs bija labs. Ca izmantošanos saistām ar D3 vitamīnu. Parasti nekad neviens nav norādījis, ka šī būtu problēma. Tomēr minētās saimniecības govis, lai arī nepiesietajā turēšanā, tika turētas salīdzinoši tumšā kūtī un ganībās arī vairs negāja. Risinājumam tika izstrādāta minerālbarība ar augstāku D3 vitamīna normu un aktīvāku vitamīna formu.

Turpinot stāstu, jāpiemin, ka govīm pirmsatnešanās fāzē urīna analīžu paraugi rādīja ļoti augstu K un arī nepietiekamu Ca saturu. Jau iepriekš bijām mēģinājuši šīs govis ēdināt ar anjonu sāļus saturošām barībām, tomēr nebijām ieguvuši gaidīto rezultātu. Rupjās lopbarības paraugos konstatējām izcili augstu K (kālija) saturu un zemu Cl (hlora) saturu. Pie augsta K satura govīm pirmsatnešanās periodā veidojas hipokalcēmija, kuras izpausmi redzam pēcatnešanās periodā. Savukārt zemais Cl saturs ir atbilde, kādēļ nestrādāja tradicionālā anjonu sāļu izēdināšanas taktika. Lai kontrolētu anjonu sāļu iedarbību, govīm mēra urīna pH. Mērķis ir 6.5. Ja vismaz 3–4 dienas ir ēdināti anjonu sāļi, var veikt urīna pH mērījumu. Jau 7.00 ir par augstu, tas liecina, ka attiecīgā anjonu izēdināšanas taktika nav pietiekami efektīva. Hipokalcēmija pēcatnešanās periodā ietekmē spurekļa darbību, kas izraisa enerģijas deficītu. Risinot enerģijas deficītu gadījumā, kad cēlonis ir hipokalcēmija, nevaram gribēt labus rezultātus. Risinājums palīdz tikai tad, ja ir atrasts pareizais cēlonis. Anjonu sāļu lietošana nedeva gaidītos rezultātus, jo pirms tam nebija konstatēts, cik daudz K un Cl satur rupjās lopbarības. Lai panāktu pēcatnešanās govju maksimāli labu Ca izmantošanos, tika sagatavots ēdināšanas plāns, kas ietver pilnīgi citādu anjonu sāļu ēdināšanas shēmu un speciāli formulētu minerālbarību kā risinājumu šim specifiskajam gadījumam.

Saimniecībā B slauc 13 000 kg. Saimniecības govju ēdienkartē ir izcili laba kukurūzas skābbarība, bet problēmas rada zāles skābbarība, kuras ieskābšanas rādītāji neļauj zāles skābbarību ēdināt kā dominējošo rupjo lopbarību. Palielināta zāles skābbarības deva samazina kopējo sausnas apēdamību, kas saimniecībā būtu vēlama daudz augstāka. Var novērot, ka guļvietu rindu skaits kūtī ierobežo lopu komfortu. Lai arī barība uz barības galda pieejama nepārtraukti, apēdamību ietekmē komforta trūkums.

Jo augstāki izslaukumi, jo komplicētāka ēdināšana. Saimniecības mērķis ir maksimāli uzlabot govju imunitāti. Govju ēdināšanas shēmā ir iekļauti lieli rapšu daudzumi, jo pieejami barības līdzekļi, kas lēti iegādājami. Tas papildus liek kontrolēt tauku procentu piena analīzēs. Ēdinot lielus rapšu daudzumus, jāveido minerālbarība ar augstāku I (joda) saturu. Rupjās lopbarības detalizētas analīzes rāda zemāku Co (kobalta) saturu kā būtu pieņemams. Un saimniecības augstie izslaukumi, izvirzītie mērķi un apēdamības nepietiekamība pieprasa risinājumu, kur papildu uzmanību pievēršam E vitamīnam.

Risinājumam minerālbarība tiek formulēta ar dabīgo E vitamīnu, kas ir govij pieejamāks nekā sintētiskais E vitamīns. Dabīgais E vitamīns šobrīd ir gan slaucamo govju, gan pirmsatnešanās govju devās. Minerālbarībā sakārtota I deva saistībā ar augsto rapšu devu, tāpat paaugstināta biotīna deva un sakārtota Co deva. Pirmie rezultāti bija pārsteidzoši un rādīja, ka govis, kuras pirms tam bija grūti apsēklot, sēklojas labi. Tāpat pieaudzis to govju īpatsvars, kas apsēklotas ar pirmo reizi. Veiksmīgs risinājums, ka minerālbarība ar dabīgo E vitamīnu ir, sākot ar pirmsatnešanās govju grupu, jo govju imunitātes celšana sākas ar šo grupu.

Abu reālo saimniecību risinājumi no minerālbarību viedokļa ir pilnīgi dažādi. Tikpat atšķirīgas ir katras saimniecības vēlmes. Taču katrā saimniecībā situācija noteikti ir cita. Saimniecības A gadījumā rezultātus garantēs labāka govju veselība un laktācijas veiksmīga uzsākšana, kam papildu pierādījums būs urīna analīžu Ca rādītāji, kam vajadzētu samazināt govju piespiedu brāķēšanu. Savukārt saimniecības B gadījumā jau ir pirmie rezultāti, tomēr mēs sagaidām vēl imunitātes uzlabošanos, kam secīgi vajadzētu būt redzamam caur somatisko šūnu daudzumu.

Specifiski formulēta minerālbarība ir risinājums, kas ļauj sasniegt katrai saimniecībai savus mērķus un labi iekļaujas kopējā ēdināšanas shēmā. Minerālbarības izvēle vienmēr būs saistīta ar:
• rupjās lopbarības minerālvielu saturu;
• saimniecības ganāmpulka veselības statusu;
• barības devā iekļaujamo barības līdzekļu specifiku;
• barības devas apēdamību (sausnas apēdamību).

Sausnas apēdamība saistīta gan ar komfortu, gan apsaimniekošanas stratēģiju. Ja apēdamība ir neatbilstoša ražībai, tad būtu vēlams lemt par risinājumiem, lai to uzlabotu. Jo šajā gadījumā, meklējot pēc iespējas augstākas koncentrācijas minerālvielas, lai ar tām aizstātu labturības trūkumus, saimniecība var nonākt diskomfortā, jo devas cena būtiski pieaugs.

Ir vērts izmantot barības devā barības līdzekļus, kas pieejami attiecīgajā reģionā lētāk, bet tas noteikti jāņem vērā, izvēloties minerālbarības risinājumu.

Kā viens no galvenajiem faktoriem saimniecībai, meklējot atbilstošākās minerālpiedevas, ir ganāmpulka veselība, pievēršot uzmanību cipariem. Piemēram, ja mēnesī atnesas 10 govis un 5 govīm ir asiņains piens, tad tie skaitļos jau ir 50 % dzīvnieku ar iespējamām hipokalcēmijas pazīmēm. Neviena no problēmām (asiņains piens, placentas aizture, ketoze, mastīts, dzemdes iekaisumi) nav vēlama vairāk kā 10 % govju, kas atnesušās konkrētajā mēnesī. Tomēr par veiksmīgu saimniekošanu vēsta slimību gadījumi, kas ir zem 5 % robežas.

Jo labāk saimnieks savu ganāmpulku apskatīs ciparu izteiksmē, jo skaidrāk viņš sapratīs, vai vajag ko uzlabot. Bieži, ja pierakstus neveic ik dienas, aizmirstas, vai vispār ir kādas problēmas. Vaicāts, vai govis pēc dzemdībām notīrījušās, saimnieks parasti atcerēsies tikai pēdējo govju situācijas, mēneša beigās viņam būs grūti atcerēties, kas noticis mēneša sākumā. Ja pierakstus veic ikdienā un tā ir kā daļa no apsaimniekošanas procedūras, tad mēneša beigās cipari tikai jāapkopo. Turklāt tos vēlams izteikt %, jo gadījumu skaits var neatklāt problēmu. Kādēļ matemātiskās uzskaites veikšana Latvijas saimniecībās sokas tik grūti? Tādēļ, ka tas ir saistīts ar kopējo standarta procedūru, ko veic darbinieki. Bieži saimniecībās trūkst skaidras informācijas par to, kādi pienākumi katram strādniekam jāpaveic. Līdz ar to strādnieks īsti nezina savus darba pienākumus, kā arī, kāda jēga ir tam, ko viņš dara. Varbūt arī pats saimnieks bieži nesaskata jēgu skaitļiem, un tad jau nav, kam rūpēties, lai strādnieki tos iesniegtu. Labākajās pasaules piensaimniecībās saskata, ka mērķus var izpildīt un ekonomiski saimniekot tikai tad, ja tiek apkopoti skaitļi. Visiem skaitļiem galu galā jānoved pie saimniecības ekonomikas.

Tātad, ja ganāmpulkā samazināsies slimību skaits, tad to apliecinās skaitļi. Ja tas būs izdarīts, strādājot ar speciāli izvēlētu minerālbarību, tad nākamais, ko saimnieks redz, ir ieņēmumi, atskaitot barības izmaksas. Veselāks ganāmpulks ar laiku apēdīs vairāk sausnas kilogramu. Apēst vairāk sausnas kilogramu nozīmē veidot vēl lētāku barības devu, ja ir laba rupjā barība. Apēst vairāk sausnas kilogramu nozīmē saražot vairāk piena tauku. Visbeidzot, jo rūpīgāk strādājam, jo augstāka veidojas ganāmpulka efektivitāte. Tādējādi, pievēršoties minerālbarības risinājumam, saimnieks daudz labāk izprot savu ganāmpulku un var celt savas saimniecības ienesīgumu.