Dārzs un Drava / 2020.gads (Rudens.)

Milzīgie Ķīnas rožu krūmi (retāk augststumbra formas) pie mums telpās satopami tikpat bieži kā fikusi jeb gumijkoki. Labi jūtas istabas temperatūrā un neiebilst pret apmiglošanu ar siltu, mīkstu ūdeni reizi nedēļā. Ķīnas rožu ziedēšanas bums ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ja pietiek gais- mas, tad zied arī ziemā. Tā kā katram telpaugam oficiāli pienākas atpūta, tad rudenī pēc noziedēšanas apgriežam, jo ziedi veidojas uz jauna- jiem dzinumiem, ļaujam Ķīnas rozēm ziemas mēnešos uzkrāt spēkus, lai pavasarī sāktu intensīvi augt un veidot ziedpumpurus. Teicami aug dažādos substrātos ar viegli skābu reakciju. Mēslo reizi mēnesī ar kādu no ziedošām puķēm paredzētiem mēslojumiem. Ķīnas rozes pamatīgi bojā baltblusiņas.

Āfrikas sparmāniju (S. africana) koki un krūmi ar sīku matiņu klātām, liepām līdzīgām lapām uzzied dzinumu galotnēs ar baltiem, klajiem ziedu čemuriem, ko izceļ dzelteni un brūni putekšnīcu pušķi. Aug istabas temperatūrā, bet ziemas periodā augiem jānodrošina 8−12 °C. Ja tiek pārlieta un iekaltēta, kā arī trūkst gaismas, – birdina lapas. Ar gadiem augu apakšējie stumbri paliek bez lapām, kas ir dabisks process. Ja vajadzīgs, augus var apgriezt. Āfrikas sparmānijas ir ātri augoši augi, kas 2−4 gadu laikā izaug par milzīgiem telpaugiem. Āfrikas sparmānijām kaitēkļu nav.

Japānas fatsijas (F. japonica) krūmi telpās var sasniegt pat 3 m augstumu, ja izveidojas vairāki stumbri, tad arī platumā augi būs iespaidīgi. Japānas fatsijas ir vēso telpu augi, kam ne sevišķi tīk vasaras mēneši, kad telpās ir karsti. Pārmērīgs siltums un sauss gaiss var aktivizēt tīklērču parādīšanos, kas īsā laikā spēj iznīcināt lapas, izsūcot šūnsulu. Japānas fatsijas bez pretenzijām aug dažādos substrātos. Augus nedrīkst iekaltēt, citādi noliecas garo kātu lapas. Atsākot normālu laistīšanas režīmu, tās vairāk uz augšu nepaceļas. Japānas fatsijas aptuveni 5−8 gadu vecumā sāk ziedēt, tuvu galotnei veidojot lielu, saliktu, gaišdzeltenu ziedu čemuru. Pēc noziedēšanas ienākas dīgstošas sēklas. Regulāri apgriežot,fatsijas ar gadiem var izveidot par burvīgas formas augiem. Mēdz būt tīklērces.

Krūmveida pelargoniju šķirne, ļoti sena, tās nosaukums pazudis. Pirms 30 gadiem šādu pelargoniju raksta autorei uzdāvināja ļoti cienījama vecuma kungs, kurš zināja stāstīt, ka tādu ir audzējusi viņa vecmāmiņa. Iespējams, šķirne vairs varbūt atrodama vienīgi botānisko dārzu kolekcijās. Gada laikā tā izaug 2 metrus augsta, zied čemurā ar spilgti sarkaniem, pildītiem ziediem garos ziedkātos. Milzīgs plusiņš šai pelargonijai – nebirst noziedējušās ziedlapiņas, tās sakalst! Pēc noziedēšanas ziemas sākuma dzinuma galotnes jānogriež, jo jaunie ziedi attīstās tikai uz jaunajiem dzinumiem. Labi aug istabas temperatūrā, ziemā gaisa temperatūrai jābūt zemākai, jo nepietiek gaismas. Pelargonijas nedrīkst pārlaistīt, lieks mitrums veicina lapu pūšanu un biršanu, kā arī jauno dzinumu bojāeju. Nav kaprīzas augsnes izvēlē, ja vien no pavasara līdz vēlam rudenim katru otro nedēļu tiek mēslotas pamīšus ar organiskajiem un minerālmēslojumiem. Pelargonijas apdraud baltblusiņas.

Atšķirīgu lapu filodendri, kuru kāpelējošajiem daudzmetrīgajiem dzinumiem ir vajadzīgi stipri balsti. Telpās audzē F. panduriforme, F. hastatum, F. cordifolium, F. sanquineum u.c. Filodendrus audzē līdzīgi monsterām – istabas temperatūrā, gaišā – saulainā vietā. Arī filodendri labi aug dažādos neitrālas reakcijas, vieglos substrātos ar izcilu gaisa un ūdens caurlaidību. Ar gadiem filodendriem veidojas daudz gaisa sakņu, kas augiem ir nepieciešamas. Gaisa saknes pie nogriezta stumbra spraudeņa palīdz tam ātrāk iesakņoties. Nereti gadās, ja apsakņo galotnes spraudeni, tas var uzziedēt jau nākošajā gadā, tas nozīmē, ka zieds jau bija noformējies auga galotnē. Kaitēkļi nemēdz apdraudēt filodendrus.

Dracēnu šķirņu un sugu izvēle ir fantastiska, arī lapu krāsas variē dažādos toņos. Telpās audzē D. draco, D. aloifolia, D. deremensis, D. tricolor, D. fragrans u.c. Dracēnas līdzinās sukulentiem, kas ir jālaista, bet ko nekad nedrīkst pārlaistīt. Labāk kādu reizi nedaudz iekaltēt nekā peldināt liekā ūdenī, kā ietekmē brūnē lapu malas un gali, pūst galotnes. Dracēnas ļoti viegli sakņojas ar bezlapainiem, puspārkoksnētiem stumbra spraudeņiem, kas var būt dažāda garuma − 20−120 cm un vairāk. Ar gadiem savu vienstumbra dracēnu var pārvērst par daudzstumbru dracēnu audzi, blakus pamatstumbram iespraužot dažāda garuma stumbra spraudeņus. Dracēnu spraudeņi labi labi sakņojas ista bas temperatūrā. Spraudeņiem iesakņojoties un pieaugot, izveidojas interesanta, ļoti kupla dracēna ar vairākiem stumbriem atšķirīgos līmeņos. Daudzgadīgas dracēnas dzinuma galotnēs attīsta ziedus, tos, neļaujot uzziedēt, izkniebjam, lai nebojātu lapu skaistumu. Dracēnas nav kaprīzas substrātu izvēlē. Kaitēkļu nav.

Dažādkrāsu neīsto ziedu bugenvilejas var audzēt gan kā krūmus, regulāri piegriežot dzinumus, gan kā vīteņaugus, piestiprinot pie balstiem. Vecie, noziedējušie dzinumi noteikti jāapgriež, jo arī šiem augiem jaunie ziedi attīstās uz jaunā gada dzinumiem. Ja bugenvilejas negriež daudzus gadus, tās zied, bet vecie neziedošie stumbri pārkoksnējas, zaudē lapas, augu kopējais izskats kļūst nepievilcīgs. Bugenvilejas piemērotas istabas temperatūrai. Vēsumā augiem var pabirt lapas, kas ir dabiska parādība. Lapas birst, ja augi ir pārlieti. Bugenvilejas necieš caurvēju, auga izskatā tas izpaužas ar lapu vīšanu. Nepieciešama neitrāla, trūdvielām bagāta, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne, kas ir svarīgi smalkajai, biezajai sakņu sistēmai. Kaitēkļu nav, reti mēdz būt tīklērces.

Visiem iepriekš minētajiem milzu telpaugiem uzskaitītie kaitēkļi uzrodas tad, kad uz augu iedarbojas kāds nelabvēlīgs faktors, piemēram, augam, kam vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums, tas izpaliek un ir sauss gaiss. Augu kaitēkļi var uzrasties no grieztajiem ziediem, no dažādajem svaigajiem augļiem, citiem veikalos pirktajiem telpaugiem. Tādējādi telpaugi ļoti rūpīgi jāsargā no kaitēkļiem, kas, ātri un nemanāmi savairojoties, var nodarīt neatgriezenisku postu.