Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Skaistums un veselība ir vārdi, kas asociējas ar ārstniecības augu jeb zāļu tējām. Latvijas mežos un dārzos plaši sastopami dažādi ārstniecības augi, garšaugi, ogas un sēnes. Šīs dabas veltes bagātīgi satur vitamīnus, antioksidantus, ēteriskās eļļas, kas nosaka to ārstnieciskās īpašības. Zāļu tēju uzņemšana ikdienā ļauj veicināt organisma attīrīšanu no sārņiem, uzlabot imūno sistēmu un saglabāt možu garastāvokli. Tas īpaši aktualizējas laikā, kad mūsu organismu pretošanās spējas vīrusiem un baktērijām nomācis ziemas aukstums un saules trūkums.

Zāļu tējas – Latvijas Nokia
Latvijā vairāk nekā 25 saimniecības nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu. Apciemojot šīs saimniecības, var sajust, ka saimniekiem tas ir sirds darbs. Varbūt pārspīlēti teikts, bet zāļu tējas varētu būt mūsu Latvijas Nokia. Šādi Latvijā un ārpus mūsu valsts robežām atpazīstami zāļu tēju zīmoli ietver ne tikai mono tējas, bet arī tēju maisījumus. Tas ļauj ietaupīt mums kā pircējiem, jo nav pašiem jāpērk vairākas tējas – zinoši speciālisti jau ir padomājuši un salikuši vairākas zālītes pareizās kombinācijās, lai tās sniegtu vislabāko efektu veselībai.

Ingars Reinholds: „Gaidot pavasari, kā arī gatavojoties tēju vākšanas sezonai vasarā, sildīsimies ar Latvijā audzētām zāļu tējām un rūpēsimies par savu veselību!”

Tējas ceļš līdz patērētājam
Tējas izgatavošanas process līdz nonākšanai mūsu krūzē vai tasītē ir ilgs un sarežģīts. Atkarībā no augu veida un to bioloģiskā sastāva katrai augu daļai (saknes, stublāji, lapas, ziedi, augļi, sēklas u.c.) piemīt savas unikālas ārstnieciskās īpašības. Ir nepieciešamas zināšanas, darba mīlestība un stipra apņemšanās, lai spētu šos augus pareizi izaudzēt un sagatavot. Tējas audzēšanas tehnoloģiskās stadijas pēc novākšanas ir to šķirošana, attīrīšana, žāvēšana, smalcināšana un iepakošana. Katrs no šiem procesiem ir nozīmīgs, lai nodrošinātu tēju kvalitāti un drošību patērētājam. Piemēram, attīrīšana ir īpaši svarīgu augu zemzemes daļu – sakņu, sakneņu sagatavošanā. Attīrīšana ļauj daļēji atbrīvoties no augu sastāvā esošiem cilvēka organismam kaitīgiem savienojumiem – augu aizsardzības līdzekļiem, mikotoksīniem, smagajiem metāliem un citiem vides piesārņotājiem.

Negaidītie piesārņojuma riski
Nesen Latvijā tika publiskots pētījums par augu aizsardzības līdzekļu atliekvielām dažādos melnās un zaļās tējas paraugos. Mūsdienu mainīgajos klimata apstākļos pasaulē augu aizsardzības līdzekļu pielietošana diemžēl ir neizbēgama. Eiropas Savienībā izstrādātas stingras prasības un regulējumi šo piesārņotāju maksimālajām atliekvielu koncentrācijām. Kā viens no augu aizsardzības līdzekļu veidiem ir fungicīdi, ko izmanto cīņai ar pelējuma sēnīšu – fungu piesārņojumu. Saskaroties ar šādi apstrādātiem augiem, bites, citi kukaiņi vai arī putni var nejauši pārnest šo vielu daļiņas uz citiem augiem. Tā kukaiņi var pārnest uz augiem arī fungu sporu un to metabolītu – mikotoksīnu daļiņas.

Kā pasargāt savu un tuvinieku veselību?

Ne vienmēr mēs varam būt pilnīgi droši par nopirktās tējas kvalitāti. Ir vairākas lietas, kas jāņem vērā:
• Jāuzmanās no nezināmas izcelsmes augu tēju tirgotājiem. Šie augi var būt vākti lielceļu tuvumā un piesārņoti ar izplūdes gāzu emisijas ceļā izdalītiem smagajiem metāliem vai policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. Tāpat augi var būt ievākti vietās, kur tiek pastiprināti lietoti augu aizsardzības līdzekļi. Tas jāatceras arī pašiem, ievācot augus mežmalās vai mājas tuvumā!
• Dažreiz ir vienkāršāk tējas audzēt un vākt pašiem, lai gan pieredzējuši speciālisti zina, cik tas ir atbildīgs uzdevums. Domājams, ka Latvijas tēju audzētāji ne tikai neliegs padomu, bet arī būs viens no labākajiem un drošākajiem avotiem zāļu tēju iegādei, ja to nav iespējas izaudzēt savā dārzā!
• Protams, pilsētnieki piebildīs, ka vienkāršāk ir iegādāties aptiekā. Kur vēl drošāk? Lai gan teorētiski tā vajadzētu būt, daudz ko ietekmē cilvēciskais faktors! Kāds ir pirmatnējais avots, pārvadāšanas vai uzglabāšanas apstākļi? It īpaši, ja šī tēja ir eksportēta no ārzemēm.
• Galvenie ieteikumi jau iegādātu vai pašaudzētu/ žāvētu tēju aktīvo vielu kvalitātes paildzināšanai ir iepakot tējas auduma vai papīra maisiņā vai arī metāla kārbās. Šim mērķim nav vēlams izmantot plastmasas traukus vai maisiņus.
• Tējas jāuzglabā tīrās, sausās telpās pie temperatūras ne zemākas par 15 °C, lai sargātu tās no pelējuma veidošanās.

Mikotoksīni – fungu metabolīti
Vieni no plašāk zināmiem mikotoksīniem ir Aspergillus un Penicillium baktēriju veidotie kancerogēnie savienojumi, piemēram, aflatoksīni un ohratoksīns A, kurus var atrast riekstos, lauksaimniecības produktos, kafijā, vīnā un tējās. Ārstniecības augos var arī veidoties Fusarium mikotoksīni (zearalenons, deoksinivalenols, T–2 toksīns u.c.), kas ir galvenie graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru piesārņotāji. Mikotoksīni ir ļoti toksiski savienojumi, kas var radīt apdraudējumu cilvēkiem un dzīvniekiem. Eiropas Savienībā pašreizējā likumdošana pagaidām nenosaka maksimālās pieļaujamās piesārņojuma koncentrācijas mikotoksīniem ārstnieciskajos augos, kā tas ir, piemēram, pesticīdiem. Eiropas Komisijas regulas prasības ir attiecināmas tikai uz aflatoksīnu un ohratoksīnu A saturu dažādās garšvielās, piemēram, piparos, paprikā, ingverā (1). Saskaņā ar regulu aflatoksīna, aflatoksīnu maisījuma un ohratoksīna A noteiktās pieļaujamās maksimālās koncentrācijas šajos garšaugos ir 5 ug/kg, 10 ug/kg un 15 ug/kg.

Kopš 2016. gada Eiropas Farmakopejas un Lielbritānijas Farmakopejas noteikušas 2 ug/kg pieļaujamo normu aflatoksīnam B1 un 4 ug/kg aflatoksīnu maisījumam ārstniecības augos (2). Jāpiebilst, ka šis regulējums, kas attiecināms uz Eiropas Savienības ražotajām augu tējām, ir daudz stingrāks nekā, piemēram, ASV vai Ķīnā. Šajās valstīs, piemēram, aflatoksīnam B1 pieļauts 2.5 reizes augstāks koncentrācijas līmenis augu tējās.

Klimata ietekme uz mikotoksīnu izplatību
Piesārņotajos augos vienlaikus var veidoties dažādas pelējuma sēnes un tādējādi izaugt vesela mikotoksīnu mikropasaule. Graudaugu, augļu un dārzeņu pūšanas rezultātā šīs izmaiņas ir acīmredzamas, bet tādu žāvētu produktu kā tējas gadījumā mēs pat varam to nepamanīt. Arvien biežāk pēdējos gados Latvijā, kā arī citviet pasaulē jāsaskaras ar krasām klimata izmaiņām, kas var veicināt mikotoksīnu rašanos. Paaugstināts gaisa mitrums, gadalaikam neatbilstoša un nevienmērīga temperatūra, plūdi, anaeroba vide (bez skābekļa apstākļi), ogļskābās gāzes izmeši ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē piesārņojuma izplatību.

Tēju žāvēšana un uzglabāšana
Tēju žāvēšana ir arī tieši saistīta ar klimata faktoriem. Ir svarīga pareiza temperatūras izvēle, lai izžāvētu tējas. Ja tā ir nepiemērota, tad lieka mitruma uzkrāšanās tējās var veicināt pelējuma sēnīšu augšanu un mikotoksīnu attīstību. Jāņem vērā, ka medicīnisko augu tēju pamatu veido ļoti atšķirīgas struktūras augu daļas: ziedi, lapas, laksti, saknes, ogas, koku mizas un citas atkarībā no augu veida un to medicīniskā pielietojuma. Augu žāvēšanas procesa laikā, kas parasti ir zem 100 oC, lai nepazaudētu labās uzturvielas, daļa mitruma tiek palēnām aizvadīta projām, taču šādas temperatūras nevar nodrošināt piemērotu mikotoksīnu sadalīšanos, kas ir stabili šādās temperatūrās.

Medicīnisko augu nekaitīguma prasības nosaka, ka mitruma satura masas daļai šādās tējās jābūt robežās no 8 līdz 15 %. Šī vērtība ir atkarīga no auga daļas, kas tiek žāvēta. Pastāv risks, ka mikotoksīni, kas saglabājušies pēc augu novākšanas, var saglabāties tējās pēc to termiskās apstrādes un tālāk pat attīstīties, ja netiek nodrošināti piemēroti uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi.

Pētījumi Latvijā un pasaulē par mikotoksīnu izplatību zāļu tējās
Pēdējos gados aktualizējušies pētījumi par mikotoksīnu izplatību ikdienā plaši lietotās tējās, kā arī zāļu tējās. Tā sauktie neregulētie mikotoksīni ir viens no iemesliem šādai pastiprinātai interesei. Šie ir dažādu pelējuma sēņu metabolīti, kuriem šobrīd vēl nav noteiktas maksimālās pieļaujamās koncentrācijas pārtikā, ņemot vērā to reto izpēti iepriekšējās desmitgadēs. Pētniekiem ir svarīgi savstarpēji koordinēt mazizpētīto, kā arī pārtikā un dzīvnieku barībā regulēto mikotoksīnu satura novērtējumu tējās, garšaugos, graudaugos un citos produktos. Mūsdienu modernās analīžu metodes bieži nodrošina spēju ar jutīgām masas spektrometrijas detektoru iekārtām noteikt vielas daudzumus, kuri ir 10 un vairāk nekā 100 reižu zemāki par pieļaujamām normām.

2017. gadā Turcijas zinātnieku pētījumā tika novērtētas aflatoksīnu koncentrācijas 15 liepziedu un 15 mežrozīšu tējas paraugos, kur noteiktie piesārņojuma līmeņi bija zemāki par 0.046 mikrogramiem uz kilogramu (μg/kg), kas bija metodes detektēšanas robežvērtība (3). Jāatzīmē, ka citā līdzīgā 2013. gada pētījumā liepziedu un jasmīna lapu tējās atklāja aflatoksīnu saturu līdz pat 1 μg/kg (4).

Zinātniskā institūta BIOR pētnieki pievērsuši uzmanību mikotoksīnu izplatībai Latvijā izplatītajās ārstniecisko augu tējās. Šobrīd tiek veikts pētījums, kura ietvaros aptiekās iegādātas vairāk nekā 50 medicīnisko augu tējas, tostarp vairāki tēju maisījumi. Pētījuma mērķis ir izvērtēt aflatoksīna B1, ohratoksīna A un Fusarium mikotoksīnu piesārņojumu zāļu tējas sausajos paraugos un to uzlējumos. Ņemot vērā, ka šādas tējas tiek lietotas pārsvarā medicīniskiem nolūkiem, to drošības un kvalitātes novērtējums ir īpaši svarīgs un aktuāls. Tālāka metodes pielietošana, testējot Latvijā audzētos zāļu tēju paraugus, un šo datu analīze paaugstinās Latvijā audzēto tēju drošību un sekmēs sabiedrības informētību par to kvalitāti attiecībā uz mikotoksīnu piesārņojumu, tēju uzglabāšanu un lietošanu.

Atsauces:
1. European Union. Commission Regulation (EC) No 1881/2006 Setting maximum levels for certain contaminants in foodstuffs. Off. J. Eur. Uion 2006, L 364, 5–24.
2. European Pharmacopoeia Commission. Determination of aflatoxin B1 in herbal drugs. In European Pharmacopoeia 9th Edition 2.8.18; Council of Europe: Strasbourg, France, 2016; Volume 1, p. 289.
3. Can, N., & Velİoğlu, S. D. (2017). Determination of aflatoxins in linden (Tilia spp.) and rosehip (Rosa canina) samples sold in Tekİrdağ province. GIDA–Journal of Food, 42(3), 287–296.
4. Hacıbekiroğlu, I., & Kolak, U. (2013). Aflatoxins in various food from Istanbul, Turkey. Food Additives & Contaminants: Part B, 6(4), 260–264.

Raksts sagatavots Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/219 Masspektrometrijas metožu izstrāde un pielietojums regulēto un mazizpētīto mikotoksīnu satura novērtējumam Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktos prioritārās bioekonomikas nozares attīstības atbalstīšanai un attīstīšanai ietvaros.