Saimnieks LV / 2018.gads (Decembris.)

Oktobra beigās Pasaules dabas fonda (PDF) demonstrējumu saimniecībā Pūpoli sadarbībā ar Meža pakalpojumu un konsultāciju centru (MPKC) tika organizēti semināri meža īpašniekiem. Koksnes cenas un to veidošanās principi, ES atbalsts meža īpašniekiem un putniem draudzīga meža apsaimniekošana ir tikai dažas no Atvērto durvju dienas aktualitātēm. Izlases cirtes kā viena no meža apsaimniekošanas alternatīvām aizvien ir apsaimniekotāju interešu lokā.

Cik maksā koksne
„Koksnes cena virza cilvēku uztveri par koksni un mežu,” uzskata Juris Menniks, SIA BSW Latvia Iepirkumu daļas vadītājs. „Arī Latvijā koksnes cenu ietekmē pasaules ekonomiskie un politiskie notikumi, kā arī būvniecības attīstības tendences. Koksnes izmantošana būvniecībā pieaug, un Ķīnā tiek plānotas pat 40 stāvu koka konstrukciju mājas. Situācija liecina, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc koksnes varētu palielināties. Turklāt Latvijā irlabas kvalitātes koksne! Koksnes blīvums un šķiedras garums ietekmē kvalitāti – jo koks augs ātrāk, jo gadskārtas būs lielākas un kvalitāte zemāka. Ziemeļu koksne ir skaistāka un blīvāka, bet trausla. Savukārt dienvidos tā ir kā švamme un netur slodzi.”

Augot pieprasījumam, palielinās cenas. Šobrīd gan pieprasījums, gan cenas priedes un egles zāģbaļķiem ir līdzīgas, cena atsevišķām sortimenta pozīcijām sasniedz pat 90 EUR/m³. Vēl vērojama neliela cenas augšupeja, bet eksperti prognozē, ka drīz iestāsies stabilitāte. „Jāņem vērā, ka priedes resnie sortimenti daudzo lielo zaru dēļ ir mazāk vērtīgi kā egles. Sīkkoksnei tādas atšķirības nav, turklāt pēdējā laikā aizvien palielinās sīkkoksnes izmantošana būvbaļķiem. Meža īpašniekam jāņem vēra, ka tirgū valda sezonalitāte un lielākais pieprasījums pēc būvkokiem ir pavasarī. Zāģmateriālu cenas pavasarī parasti kāpj uz augšu, vasarā ir noturīgas, bet uz Ziemassvētkiem krīt,” stāsta Juris.

Nenoliedzams fakts – meža īpašnieks grib pārdot dārgāk, uzņēmums vēlas nopirkt lētāk. Jāņem vērā, ka cenu (arī kvalitātes prasības) nosaka gala patērētājs, šajā gadījuma – būvniecības sektors, nosakot iepirkuma cenu dēļiem un citiem kokmateriāliem. Ražotājs zina savas izmaksas un var aprēķināt, cik var atļauties maksāt par izejmateriāliem – augošu mežu, baļķiem, finierklučiem vai sīkkoksni.

Latvijā ir vairākas lielas mežizstrādes un koksnes pārstrādes kompānijas, un to efektīvai darbībai nepieciešama koksnes plūsmas stabilitāte. Uzņēmumi neveido lielas noliktavas un uzkrājumus, bet cenšas vienmēr iepirkt svaigu koksni. Ir uzņēmumi, kas maksā vairāk par sertificētiem kokmateriāliem.

Ja meža īpašnieks plāno ienākumus, vispirms jānoskaidro cirsmas vai sortimentu cena. Ja uzņēmums iegādājas augošu mežu, tā speciālists dabā apskata mežu, pārliecinās par biotopu un citu dabas vērtību esamību un izsaka cenas piedāvājumu. „Ieteikums visiem īpašniekiem – izveidot lielo uzņēmumu TOP 10 un piedāvāt cirsmu vairākiem – pieciem sešiem – uzņēmumiem. Kādēļ izdevīgi būtu pārdot tieši lielajiem uzņēmumiem? Pirmkārt, tiem ir zinoši speciālisti, labi attīstīta darbu organizācija un tehniskās iespējas. Otrkārt, tie sargā un rūpējas par savu reputāciju! Treškārt, Latvijā ir mazs tirgus, aptuveni 90 % no produkcijas tiek eksportēts. Ilgtermiņa līgumi un sertifikācijas sistēmas ir zināms garants godīgumam un līgumu kvalitatīvai izpildei gan attiecībā uz mežizstrādi, gan samaksu,” skaidro Juris Menniks.

Ja īpašnieks tomēr ir aprēķinājis, ka viņam ir izdevīgāk mežizstrādes darbus organizēt pašam, tad ieteicams vispirms noslēgt līgumus par baļķu realizāciju. Pretējā gadījumā ir risks, ka tos neizdosies pārdot vai arī pircējs uzradīsies pēc ilgāka laika, kad tie būs zaudējuši savu kvalitāti un tātad arī cenu.

Mežirbes populācija samazinās, un viens no iemesliem ir  mežsaimnieciskās aktivitātes.

Putniem draudzīga meža apsaimniekošana
Vairums meža īpašnieku zina par normatīvajos aktos noteiktajām dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā un ierobežojumiem putnu perēšanas laikā, kā arī par mikroliegumiem un citiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Tomēr, pieaugot interesei par dabas vērtību apsaimniekošanu, aizvien pieprasītākas ir dažādu dabas aizsardzības organizāciju izstrādātas rekomendācijas un ieteikumi. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, stāstot par mežirbes aizsardzības plānu, norāda, ka daudzus ieteikumus var attiecināt uz visiem putniem. Turklāt princips ir viens – ja ir vēlme uzlabot dzīves vidi kādam konkrētam putnam, nepieciešams noskaidrot tā dzīvesveidu, nevis tikai ligzdošanas laiku. Putni ir jutīgi pret traucējumiem, tāpēc aktivitātes to perēšanas laikā var radīt tādu pašu ietekmi kā ligzdas iznīcināšana.

Piemēram, mežirbēm dzīvotnei ir nepieciešami bērzu un citu lapu koku pumpuri kā ziemas barība un ogulāji rudens barībai, ligzdvietas zem izgāztu koku saknēm, pie akmeņiem un tamlīdzīgās vietās, lapu koki kā slēptuves, sausas un saulainas vietas smilšu vannām. Domājot par nākamo paaudzi, nozīmīgas ir riesta vietas uz lielām kritalām, zemsedzes klajumi mazuļu vadāšanai, zālaugi ceļmalās un klajumos kā mazuļu slēpšanas un barošanās vietas. Jāņem vērā, ka mežirbe nelabprāt šķērso klajumus, jo tur to apdraud zvēri un plēsēji. Arī grāvji ir traucēklis, jo putnu mazulis var iekrist ūdenī.

„Mežirbei vislabāk apsaimniekots mežs ir neapsaimniekots mežs. Meža kopšana rada nelabvēlīgu ietekmi, jo pazūd pamežs un rodas lieli klajumi,” stāsta Viesturs. „Saimniekot dabai draudzīgi – tas būtu nopelnīt pēc iespējas vairāk, ņemot no meža pēc iespējas mazāk. Ieteicamas būtu izlases cirtes. Ja tomēr kailcirtes, tad atstāt pamežu un lapukokus, daudz kritalu, kā arī saglabāt 20–30 m platas joslas, kas savieno nenocirstus meža nogabalus. Tās palīdzēs mežirbēm un arī citiem putniem nonākt no viena meža nogabalā otrā. Arī mežmalas apaugums ir nozīmīgs putnu dzīvesvietas nodrošināšanai.”

Pūpolu pārvaldnieks Raimonds Mežaks (no labās) ar īpašniekiem vislabprātāk diskutē mežā.

Ja tiek plānoti ienākumi, vispirms izvēlieties mežizstrādātāju vai noslē-dziet līgumu par koksnes realizāciju.

ES atbalsts meža īpašniekiem
Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) Rīgas reģionālās nodaļas mežsaimniecības konsultante Rita Daščiora informē, ka ziemas periodā meža īpašniekiem būs pieejamas vairākas Lauku atbalsta dienesta (LAD) aktivitātes. Viena no tām – divu dienu (teorija un prakse) apmācību kursi, kurus pabeidzot var iegūt sertifikātu. Tas, piesakoties ES atbalsta programmām, dos piecus papildu punktus pie vērtējuma.

„Lai arī pašlaik nav atvērta pieteikšanās nevienam no atbalsta pasākumiem, meža īpašnieki tiem var gatavoties laikus,” stāsta konsultante. „Ir virkne iesniedzamo dokumentu, kas jāsagatavo. Viens no tiem – meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāns (MAAPP), ko apstiprina mežzinis. Noteikts, ka VMD mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas pārbauda situāciju dabā, pieņem lēmumu par plāna saskaņošanu, nesaskaņošanu vai noraidīšanu un informē par to īpašnieku. Plāna derīguma termiņš ir viens gads! Jāatceras, ka to sagatavo vienam īpašumam (kadastra numuram) un tajā var iekļaut vairākas aktivitātes.”

Piesakoties atbalstam, meža īpašniekam ieteicams iepazīties ne tikai ar prasībām konkrētas aktivitātes veikšanai un pieejamo atbalstu, bet arī ar vērtēšanas kritērijiem un pārbaudes metodiku, piemēram, kad mežaudzi atzīst par atjaunotu vai ierīkotu. Ja īpašumā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), biotops, mikroliegums vai cits vērtīgs dabas objekts un slēgtas meliorācijas sistēmas, jāpievērš uzmanība šo vietu apsaimniekošanas nosacījumiem un prasībām. Jārēķinās, ka plānotās aktivitātes meža īpašniekam būs jāveic par savu naudu un LAD atbalstu izmaksā 30 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš stādāmā materiāla izcelsmei un to iegādi apliecinošiem dokumentiem. Vēl aizvien Latvijā ir stādu deficīts, un reizēm arī laicīga to pasūtīšana ne vienmēr garantē stādu ieguvi (dažādu dabas vai citu apstākļu dēļ tie stādaudzētavā var neizaugt vai nebūt pietiekami labas kvalitātes). Raimonds Mežaks šādā situācijā iesaka nemest plinti krūmos un turpināt apzvanīt kokaudzētavas, jo ir klienti, kuriem stādus vajag mazāk nekā pasūtīts.

Pasākumam Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvototspēju uzlabošana ir trīs apakšpasākumi (skat. tabulu). Ja īpašnieks vēlas ieaudzēt mežu, tad vispirms jāpārliecinās, ka izvēlētā lauksaimniecības zeme vai krūmāju platība atbilst kritērijiem, kas atļauj ierīkot mežu. Pēc tam aktivitāte jāsaskaņo ar pašvaldību, ka tā neiebilst zemju kategorijas maiņai. Atbalstāmās aktivitātes – Meža ieaudzēšana un kopšana un Ieaugušas mežaudzes papildināšana un kopšana. Jāņem vērā, ka plānošanas periodā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā 20 ha platībā. Ir nosacījumi, kam atbalsts netiek piešķirts, piemēram, Ziemassvētku kociņu stādījumiem. Ir arī īpaši nosacījumi attiecībā uz īscirtmeta plantāciju un plantāciju mežu ierīkošanu.

Atbalstu Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofas iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai (vējlauze, vējliece, snieglauze, sniegliece, sausums, lietavas) var saņemt tikai tad, ja ir saņemts VMD atzinums. Atbalsts Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošana ietver trīs aktivitātes (skat. tabulu). Rita Daščiora stāsta, ka MK noteikumos ir definēti pieci gadījumi, kad audze ir uzskatāma par neproduktīvu. Lai to noteiktu, jāveic mērījumi. Jāņem vērā, ka atbalstu mežaudzes nomaiņai nepiešķir egļu tīraudžu veidošanas gadījumā.

Ja projekta īstenošanas laikā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas tiek konstatēts, ka ieaudzētās, retinātās vai atjaunotās sugas koku skaits ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc VMD lēmuma pieņemšanas par platības neatbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam vai atmaksāt saņemto atbalstu.

No teorijas praksē
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes inspektore Vizbulīte Bērziņa informēja par Āfrikas cūku mēri un tā ierobežošanas iespējām. Semināra dalībnieki tika aicināti izteikt savu viedokli Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) organizētajā aptaujā. Tā notiek Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansētā projekta Meža īpašnieku izglītošana un iesaiste lēmumu pieņemšanā par meža apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās ietvaros. Aptaujas mērķis ir apzināt meža īpašnieku viedokļus un problēmas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā (ĪADT). Iegūtā informācija tiks izmantota meža īpašnieku viedokļa un interešu pārstāvēšanai dabas aizsardzības politikas pilnveidošanā.

PDF direktors Jānis Rozītis stāstīja par nekailciršu mežsaimniecības pamatiem un meža īpašnieku pieredzi demonstrējumu teritorijās. Tā kā seminārs notika vienā no četrām demo teritorijām, apmeklētājiem bija iespēja apskatīt objektus dabā un tajos diskutēt ar Pūpolu pārvaldnieku un mežkopi Raimondu Mežaku. Īpašu interesi raisīja izlases cirte plantāciju mežā. Vairāk par nekailciršu saimniekošanas teorētiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī Pūpolu pieredzi būs iespēja lasīt Saimnieks LV janvāra numurā. Interesentiem bija arī iespēja apmeklēt semināru 1. decembrī Skujenes pagasta Kalna Gaviešos, kas arī ir viena no PDF demonstrējuma saimniecībām.