Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

Eiropā, kā arī citviet pasaulē arvien biežāk runā par herbicīdu lietošanas ierobežošanu. Izmaiņas parādās atsevišķu valstu likumdošanā un ES kopumā – direktīvu un stratēģijas dokumentu līmenī (piemēram, 2009/128/EK direktīva un dokuments No lauka līdz galdam). Pamatots ir ne tikai uztraukums par herbicīdu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, bet arī tas, ka efektīvu nezāļu ierobežošanu apdraud rezistences veidošanās pret herbicīdiem.

Mehāniskā nezāļu ierobežošana visbiežāk ietver dažādus augsnes apstrādes veidus – aršanu, ecēšanu, kultivēšanu, kaplēšanu, lai gan ir arī metodes, kurās izmanto tvaiku, karstumu vai liesmas. Ecējot nezāles tiek izrautas no augsnes un izkalst, kultivējot tās tiek mehāniski bojātas un apbērtas ar augsni. Tādēļ šo metožu efektivitāte ir atkarīga no nezāļu izmēra un attīstības stadijas – vislabāk tās iedarbojas, kad nezāles ir tikko izdīgušas. Ir svarīgas arī augsnes īpašības (granulometriskais sastāvs) un laika apstākļi – apstrāde ir visefektīvākā, ja augsne ir sausa un pēc apstrādes vismaz dienu nav nokrišņu. Ja nezāles izaug tieši kultūrauga sējrindās, ir apgrūtināta to iznīcināšana laikā, kad kultūraugs jau ir sācis augt un mehāniskā ierobežošana ir iespējama vairs tikai rindstarpās. Kopējo nezāļu ierobežošanas efektivitāti sezonas laikā nosaka arī apstrādes biežums un izmantotie parametri – ir iespējas atkarībā no agregāta tipa mainīt apstrādes agresivitāti, pielāgojot braukšanas ātrumu un apstrādes dziļumu. Svarīgs ierobežojošais faktors ir kultūrauga attīstības stadija, jo mehāniskai apstrādei var būt negatīva ietekme uz kultūraugu noteiktās tā attīstības stadijās. Tiek bojātas saknes un lapu virsma, kas noved pie ražas zudumiem. Dažādās valstīs veikto pētījumu rezultātā ir izstrādātas vadlīnijas atšķirīgiem kultūraugiem, kuras nosaka, kādos attīstības posmos katra veida apstrāde ir droša un kādos var radīt bojājumus kultūraugam.

2020. un 2021. gadā LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts Agrihorts sadarbībā ar ZS Vilciņi-1 īstenoja projektu Jaunāko tehnoloģiju izmantošana nezāļu ierobežošanai laukaugu sējumos integrētajā audzēšanas sistēmā (finansiālais atbalsts – Lauku atbalsta dienests, projekts Nr. 19-00-A01620-000078). Galvenais projekta mērķis bija aprobēt jaunas metodes un pārbaudīt nezāļu mehāniskās ierobežošanas metožu efektivitāti ziemas kviešu un lauka pupu sējumos Latvijas apstākļos. Lai to panāktu, sadarbības partnera saimniecības ierasto praksi (herbicīdu izmantošanu rudenī un pavasarī) salīdzināja ar variantiem, kur pavasarī herbicīdu aizstāja ar nezāļu mehānisko ierobežošanu.

Rotējošās ecēšas Aerostar ziemas kviešu sējumā (Gundegas Putnieces foto).

Ziemas kviešu sējums 2021. gada jūlija vidū. Pa kreisi – apstrāde veikta  ar herbicīdu, pa labi – nezāles ierobežotas mehāniski (Jevgenijas Ņečajevas foto).

Šajā projektā mehānisko nezāļu ierobežošanu veica, kombinējot apstrādi ar rotējošām ecēšām (Aerostar, ražotājs – Einbock, Vācija) un apstrādi ar rindstarpu kultivatoru, kas aprīkots ar optisko vadības sistēmu (Chopstar ar optisko sistēmu Row Guard, ražotājs – Einbock, Vācija). Mehāniskās nezāļu ierobežošanas efektivitāti lauka pupu sējumos pārbaudīja divus gadus pēc kārtas, ziemas kviešu sējumā – vienu gadu. Ziemas kviešu sējumā lietoja rudens herbicīdu. Laukos, kuros bija paredzēts audzēt lauka pupas, rudenī iesēja starpkultūru – pirmajā gadā auzu, griķu un vīķu maisījumu, otrajā gadā – auzu un zirņu maisījumu. Šajos sējumos izmantoja divus augsnes apstrādes variantus – aršanu ar augsnes slāņa apvēršanu rudenī, kultivēšanu un sēju pavasarī vai arī augsnes lobīšanu pavasarī pirms sējas. Pavasarī nezāļu ierobežošanu veica vai nu atbilstoši ierastajai praksei (kontroles varianti), izmantojot herbicīdu, vai atkarībā no nezāļu parādīšanās un kultūrauga attīstības stadijas, veicot atkārtotas apstrādes ar ecēšām vai rindstarpu kultivatoru. 2020. gadā lauka pupu sējumā kopumā apstrādi veica sešas reizes (četras apstrādes ar rotējošām ecēšām un divas ar rindstarpu kultivatoru), bet 2021. gadā – četras reizes (divas apstrādes ar rotējošām ecēšām un divas ar rindstarpu kultivatoru), jo lauka pupu attīstība bija straujāka. Apstrādes datums un biežums bija atkarīgi no vairākiem faktoriem – nezāļu dīgšanas laika, kultūrauga attīstības gaitas un laika apstākļiem. Ziemas kviešu sējumā veica vienu apstrādi ar rotējošām ecēšām 2021. gada pavasarī, kviešu cerošanas stadijā. Nezāļu ierobežošanas efektivitāti novērtēja, atkārtoti veicot nezāļu uzskaites un jūlija sākumā nosakot arī nezāļu kopējo zaļo un sauso masu, kas labi raksturo ne tikai nezāļu daudzumu, bet arī to spēju konkurēt ar kultūraugu un ražot sēklas.

Projekta laikā sadarbības partneri – ZS Vilciņi-1 saimnieks un darbinieki – ir ieguvuši noderīgu pieredzi un atziņas par izmantotajām nezāļu mehāniskās ierobežošanas metodēm. To izmantošana paredz lielāku attālumu starp kultūrauga rindām (rindstarpu platums 30 cm, kas ir lielāks par biežāk izmantoto platumu – 12.5 cm) un (lai nesamazinātos kopējais augu skaits uz kvadrātmetru) lielāku augu skaitu katrā rindā (izsējas normu saglabājot tādu pašu kā iepriekš). Lai rindstarpu mehāniskā apstrāde nekaitētu kultūraugam, sējai ir jābūt īpaši rūpīgai, rindām – taisnām. Optiskā sistēma, ar kuru ir aprīkots rindstarpu kultivators, ir svarīga, lai precīzi sekotu kultūrauga rindām, precīzi noteiktu agregāta sākotnējo pozīciju, izslēdzot iespēju tam uzbraukt kultūrauga rindām. Šo uzdevumu var atvieglot precīzā sēja un traktora aprīkošana ar GPS pozicionēšanas sistēmu. Arī tāda nianse kā traktora riepu platums ir svarīga, jo agregātu darba platums ir mazāks nekā attālums starp tehnoloģiskajām sliedēm un ir nepieciešams iebraukt pašā sējumā. Ir jārēķinās arī ar laika patēriņu – atkarībā no kultūrauga, apstrādi var veikt vairākas reizes laika posmā no aprīļa līdz jūnija vidum, bet braukšanas ātrums nedrīkst būt pārāk liels. Vadoties pēc saimniecības pieredzes, izmēģinājumā viena hektāra apstrāde aizņem aptuveni stundu, izmantojot 3 m platu rindstarpu kultivatoru vai 6 m platas rotējošās ecēšas. Ziemas kviešu sējumā apstrādes biežumu ierobežo strauja kviešu attīstība. Laika patēriņu var samazināt, izmantojot agregātus ar lielāku darba platumu.

Ziemas kviešu sējumā ļoti efektīva izrādījās nezāļu ierobežošana rudenī ar herbicīdu, tad pavasarī vairs nebija lielu problēmu ar to ierobežošanu. Liels augu blīvums kviešu rindās ļāva tiem izkonkurēt nezāles. Kviešu rindās un rindstarpās nezāļu skaits bija neliels, lai gan nedaudz lielāks variantos ar mehānisko nezāļu ierobežošanu. Pavasarī aprobežojoties ar mehānisko nezāļu ierobežošanu, labs efekts būs gadījumā, ja nav daudz pārziemojušo rudenī izaugušo nezāļu (piemēram, tīruma kumelītes, parastās rudzupuķes, ķeraiņu madaras), jo šī metode sliktāk ierobežo tās nezāles, kuras jau ir paspējušas attīstīties un sasniegt lielāku izmēru. 2021. gada izmēģinājumā ziemas kviešos pēc nezāļu mehāniskās ierobežošanas pārsvarā izdzīvoja baltā balanda, ķeraiņu madara un dārza vējagriķis: to kopējā masa bija neliela (vidēji 1–3 g/m²), lai gan pārsniedza nezāļu masu variantos, kur veica apstrādi ar herbicīdu (<1 g/m²).

ZS Vilciņi-1 īpašnieks Arnis Burmistrs: „Labs, uz nākotni vērsts projekts drīzumā plānoto AAL lietošanas ierobežojumu kontekstā. Iespēja savā saimniecībā pārliecināties, ka ir iespējams kombinēt AAL lietošanu ar mehānisko nezāļu ierobežošanu (izmantojot rotējošās ecēšas, rindstarpu kultivatoru). Pozitīvi, ka izmēģinājums norisinājās divus gadus, jo tas ļāva spriest par šīs pieejas efektivitāti ilgākā laika posmā. Ilgtermiņa nezāļu izplatību ir iespējams noteikt piecu vai pat desmit gadu ietvaros, ņemot vērā nezāļu attīstības dažādos ciklus, kur vienā gadā nepareizi izvēlēta nezāļu ierobežošanas metode var atstāt negatīvu ietekmi ilgtermiņā. Mehāniskā apstrāde ir ievērojami darbietilpīgāka un, iespējams, arī mazāk efektīva kā AAL lietošana. Prasmīgi pielietojot AAL un mehānisko nezāļu ierobežošanu, varam sekmīgi izpildīt AAL samazināšanas prasības un ierobežot nezāles.”

Nezāļu zaļā masa uz kvadrātmetru atkarībā no nezāļu ierobežošanas metodes lauka pupu sējumos 2020. un 2021. gadā. Atsevišķi ir izdalīta rapša (sārņauga) un pārējo nezāļu masa.

Lauka pupu sējumā abos izmēģinājuma gados dominēja rapsis kā sārņaugs, baltā balanda un lauka vijolīte. Nezāļu skaits un to masa uz kvadrātmetru bija lielāka, ja pavasarī veica mehānisko nezāļu ierobežošanu, nevis apstrādi ar herbicīdu, taču svarīga bija arī augsnes apstrādes metode. Problemātiskā nezāle abos gados bija rapsis kā sārņaugs. Interesanti, ka 2021. gadā mehāniskā nezāļu ierobežošana bija efektīvāka tad, ja augsne rudenī nebija arta, bet iepriekšējā gadā (kad rapsis bija priekšaugs) šādu rezultātu neieguva. Tas nozīmē, ka ir svarīgs gan kopējais nezāļu fons un nezāļu sugu sastāvs laukā, gan tas, cik dziļi augsnes slānī atrodas nezāļu sēklas. Tieši rapsis veidoja lielāko daļu no izmēģinājumā konstatētajām nezālēm, kuras izdzīvoja pēc mehāniskās apstrādes. Rapša sēklas saglabājās augsnē vairākus gadus un varēja tikt izceltas, apstrādājot augsni laukā, kur rapsis netika audzēts jau vairākus gadus.

2020. gadā variantos ar mehānisko nezāļu ierobežošanu salīdzinot ar parasto praksi, sliktāk tika ierobežota arī baltā balanda, bet 2021. gadā tās ierobežošana bija efektīva. Tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, tostarp meteoroloģiskajiem apstākļiem apstrādes laikā. Lai noskaidrotu šos faktorus, būs nepieciešami turpmākie pētījumi. Lauka vijolītes mehāniskā ierobežošana kopumā bija diezgan efektīva, bet 2020. gadā, pavasarī veicot augsnes lobīšanu, šīs nezāles bija ievērojami vairāk nekā variantā ar aršanu rudenī. 2020. gadā lauka pupu sējums atradās laukā, kur lauka vijolītes dīgstu skaits uz kvadrātmetru bija daudz lielāks nekā laukā, kur lauka pupas audzēja 2021. gadā. Uzskaitēs retāk parādījās tādas nezāles kā ķeraiņu madara, saules dievkrēsliņš, dārza vējagriķis, maura sūrene, tīruma naudulis un sārtā panātre. Mehāniskā ierobežošana novērsa šo nezāļu savairošanos, bet ir jāņem vērā, ka izmēģinājuma laukos šo nezāļu dīgstu skaits uz kvadrātmetru bija vidēji ne lielāks par 4 (salīdzinājumam – baltās balandas vai lauka vijolītes vidējais dīgstu skaits uz kvadrātmetru pirms apstrādes varēja sasniegt 27–30).

Lauka pupu raža (mitrums 14 %) atkarībā no nezāļu ierobežošanas metodes lauka pupu sējumos 2020. un 2021. gadā.

Baltā balanda lauka pupu sējumā 2020. gada jūlija sākumā (Jevgenijas Ņečajevas foto).

Rapša (sārņauga) dīgsti lauka pupu sējumā 2021. gada maija beigās (Jevgenijas Ņečajevas foto).

Rapsis (sārņaugs) lauka pupu sējumā 2021. gada jūlija beigās. Pa kreisi – lauka daļa, kurā veica nezāļu mehānisko ierobežošanu, pa labi – lauka daļa, kurā veica apstrādi ar herbicīdu pavasarī (Jevgenijas Ņečajevas foto).

Lauka pupu ražas dati abos izmēģinājuma gados liecina, ka pēc ierobežošanas palikušās nezāles neizraisīja ražas zudumus. Atšķirības starp variantiem varēja rasties nevienmērīga augsnes sastāva un citu faktoru ietekmē. Līdzīgi izskatījās arī ziemas kviešu raža 2021. gadā: izmēģinājuma variantos, kur izmantoja herbicīdus rudenī un pavasarī, raža pie 14 % mitruma bija 7.1–7.3 t/ha, bet variantos ar mehānisko nezāļu ierobežošanu un herbicīdu rudenī – 6.9–7.3 t/ha (salīdzinājumam – laukā ar standarta rindstarpu attālumu ziemas kviešiem raža bija vidēji 7.3 t/ha). Tomēr nezāļu ietekme uz ražu ir būtiski atkarīga no to fona konkrētajā laukā. Nezāļu savairošanos var veicināt gan laika apstākļi, gan nepareizi izvēlēta agrotehnika, kas kopumā veido konkrētā lauka vēsturi un nosaka nezāļu fonu. Turpmākos pētījumos ir nepieciešams pārbaudīt mehāniskās ierobežošanas efektivitāti un ietekmi uz ražu arī laukos, kur ir liels piesārņojums ar nezālēm.

Kopumā uzskaišu dati liecina, ka mehāniskās apstrādes metodes spēj iznīcināt jaunos dīgstus, kas parādās starp apstrāžu reizēm. Interesanti, ka 2021. gadā pēdējās uzskaites reizēs lauka pupu sējumā jūlijā neatradām atšķirības starp nezāļu masu un skaitu kultūrauga rindās un rindstarpās variantos, kur nezāles ierobežoja mehāniski. Iespējams, ka nezāļu attīstību tuvu kultūraugam tomēr aizkavē konkurence ar to un tās nezāles neveido lielu masu. Savukārt rindstarpās, iespējams, attīstījās nezāles, kuru ierobežošanas efektivitāte pēdējā apstrādes reizē nav bijusi pietiekama (piemēram, pārziemojušās nezāles), vai arī tās, kuras uzdīga pēc pēdējās apstrādes. Turpretī variantos, kur veica apstrādi ar herbicīdu, nezāļu masa bija nedaudz lielāka rindstarpās – tās varēja būt vēlāk uzdīgušās nezāles, kuras varēja labāk attīstīties, pateicoties labākam apgaismojumam un mazākai konkurencei. Piemēram, lauka pupu sējumā rindstarpās var izaugt un labi attīstīties vējauza.

Projekts deva iespēju iegūt priekšstatu par to, kā var samazināt herbicīdu lietojumu, daļēji to aizstājot ar nezāļu mehānisko ierobežošanu. Piemēram, ņemot vērā 2021. gada pieredzi, ir redzamas proporcijas kviešu laukos un lauka pupu laukos. 2021. gada sezonā vienu apstrādi ar herbicīdu pavasarī bija iespējams aizstāt ar vienu apstrādi ar rotējošām ecēšām, nesamazinoties ražai. Tātad operatīvās izmaksas, ieviešot mehānisko ierobežošanu, pieauga ļoti minimāli. Lauka pupu sējumā 2021. gada sezonā herbicīdu izmaksas bija salīdzinoši lielākas, bet krietni lielāks bija arī kopējais mehāniskajai ierobežošanai nepieciešamais darba laiks. Tātad, ņemot vērā kopējās degvielas izmaksas, mehāniskās ierobežošanas kopējās operatīvās izmaksas ir 52 EUR, bet herbicīdu lietošanas – 95 EUR. Jāatzīmē, ka šīs ir reālas izmaksas 3 m platam rindstarpu kultivatoram un 6 m platām ecēšām salīdzinājumā ar 36 m platu smidzinātāju. Tas nozīmē, ka, izmantojot mehāniskās ierobežošanas agregātus ar lielākiem darba platumiem, mehāniskās ierobežošanas operatīvās izmaksas samazinātos. Jāņem vērā, ka šajā aprēķinā nav iekļauts sākotnējais ieguldījums tehnikas iegādei, kā arī tās apkopei. Papildus ecēšām un rindstarpu kultivatoram var būt nepieciešams iegādāties arī mazāku traktoru ar šaurākām riepām, kas neuzbrauc kultūrauga rindām, jo ecēšu vai kultivatora darba platums neļauj izmantot tehnoloģiskās sliedes. Ņemot vērā šīs izmaksas, kļūst aktuāls jautājums par valsts atbalstu tehnikas iegādei, kas veicinās AAL lietojuma samazinājumu. Detalizēts aprēķins tiks sagatavots projekta noslēgumā, kur tiks ņemtas vērā gan operatīvās, gan ieguldījuma izmaksas un veiktas simulācijas ar lielāku agregātu darba platumu.

Mehāniskās nezāļu ierobežošanas metodes var kalpot kā papildinājums labajai nezāļu ierobežošanas praksei – tās būs efektīvas kompleksā ar visām metodēm, kuras sekmē kultūrauga attīstību un novērš nezāļu savairošanos (augu maiņa, augsnes apstrāde, sējuma kvalitātes un biezuma nodrošināšana, integrētajās saimniecībās – arī herbicīdu izmantošana nepieciešamības gadījumā). Lai gan abos pētījuma gados rezultāti bija atšķirīgi, var secināt, ka šo metožu efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no nezāļu fona konkrētā laukā (nezāļu sēklu krājuma augsnē un nezāļu sugu sastāva). Rapsis –sārņaugs var būt problemātiska suga pavasarī sētajos kultūraugos. Spriežot pēc literatūras datiem, problemātiskas var būt arī daudzgadīgo nezāļu sugas. Lai to pārbaudītu, būs nepieciešami tālākie pētījumi. Augsnes apstrādes metodes un nezāļu sēklu krājums augsnē būtiski ietekmē, kādas sēklas un cik daudz dīgs konkrētajā sezonā, tāpēc tas var noteikt arī nezāļu ierobežošanas metožu izvēli un efektivitāti. Lai iesāktu izmantot nezāļu mehāniskās ierobežošanas metodes savā saimniecībā, ir jābūt gataviem eksperimentēt un veikt nepieciešamās izmaiņas ierastajā praksē, taču šīs metodes var sekmēt ilgtspējīgu attīstību gan vienā saimniecībā, gan Latvijas lauksaimniecībā kopumā.