, .
partlycloudy_day 11.3℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Mazās lauku saimniecības jauna izaugsmes lēciena priekšā

Raimonds MILTIŅŠ , 17-01-2022
Mazās lauku saimniecības jauna izaugsmes lēciena priekšā

Saimnieks LV / 2021.gads (Maijs.)

Aizvien vairāk mazo un vidējo lauku saimniecību Latvijā vēlas attīstīties, investējot savu saimniecību efektivitātē un produktivitātē. Tomēr lielākais šķērslis ir nepietiekama grāmatvedības uzskaite, kas neļauj piesaistīt finansējumu. Swedbank dati liecina, ka Latvijas mazo un vidējo lauku saimniecību segmentā piešķirtā finansējuma apjoms 2020. gadā ir pieaudzis par 21 %. Tas ir nozīmīgs kāpums salīdzinājumā ar 2019. gadu, taču Swedbank būtu gatava apmierināt vēl lielāku mazo un vidējo saimniecību pieprasījumu pēc finansējuma.

Lauksaimnieki šobrīd ir aktīvi centienos piesaistīt finansējumu, jo šis ir laiks, kad pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums tehnikas, iekārtu iegādei un ēku būvniecībai. Taču, kā izrādās, treknu svītru saimniecību mērķiem iegūt finansējumu pārvelk neprecīza grāmatvedība. Kredītiestādēm bieži nav pieejami finanšu dati par mazajām saimniecībām, kā rezultātā finansējuma piešķiršana ir apgrūtināta. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem katrai bankai pirms finansējuma izsniegšanas ir jāizvērtē kvalitatīvi finanšu dati.

Vienkāršā un divkāršā grāmatvedības ierakstu sistēma
Grāmatvedības likums nosaka, ka zemnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gada pārskatā nepārsniedz 300 000 EUR, var kārtot grāmatvedību vienkāršāk – deklarācijas ieraksta sistēmā. Tomēr, lai banka varētu izvērtēt jebkura uzņēmuma darbību, saskaņā ar regulējumu tai par pamatu jāņem divkāršā ierakstu sistēma – bilance un gada pārskats. Deklarācijas ieraksta sistēma pilnvērtīgu ainu nesniedz, tāpēc visbiežāk pamatā bankas atteikumam piešķirt finansējumu ir kvalitatīvu finanšu datu trūkums. Līdzīgi kā agronomam, kurš pārliecinās par augsnes veselību – veic izpēti un analizē rezultātus, tāpat arī bankas darbiniekam ir nepieciešama plašāka informācija, lai izdarītu pilnvērtīgus secinājumus par uzņēmuma veselību un spēju aizņemties.

Latvijā ir vairāk nekā 11 tūkstoši mazo zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību. Atsevišķi mazie lauksaimnieki (apgrozījums līdz 100 tūkst. EUR gadā) grāmatvedības uzskaitei jau izmanto divkāršo ierakstu sistēmu –
bilanci un gada pārskatu. Tomēr lielākā daļa izvēlas vienkāršo ieraksta sistēmu, kur uzskaite notiek pēc kases principa – ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti tikai tad, kad reāli saņemta vai izdota nauda. Debitoru un parādnieku uzskaite nav obligāta, un šī informācija netiek atspoguļota pārskatos, tomēr tā kavē iegūt priekšstatu par patieso finansiālo situāciju – saimniecības ienākumiem, izdevumiem, aktīviem, debitoriem un saistībām. Piemēram, zemnieku saimniecība ir pārdevusi graudus par 10 000 EUR, bet naudu par tiem vēl nav saņēmusi. Ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā jeb deklarācijā, ienākumi būs nulle un debitori nebūs redzami, radot priekšstatu, ka saimnieciskajā darbībā nekas nenotiek. Ja grāmatvedība tiktu kārtota divkāršā ieraksta sistēmā, tad saimniecības darbību lieliski ilustrētu dati par ienākumiem vai debitoriem, t.i., uzrādītos arī šie vēl neiegūtie 10 000 EUR.

Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

Datu caurskatāmība veicina finansējuma pieejamību
Pēc kāda principa veikt grāmatvedību, tā ir katra lauksaimnieka izvēle. Tomēr laiki mainās, un aizvien biežāk lielāku labumu dod dati, kas precīzi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli. Lai saņemtu finansējumu no bankas, saimniecībai ir jāspēj iesniegt tādus finanšu datus, kas parāda tās ienākumus, izdevumus, debitorus, saistības, pašu kapitālu, krājumus u.tml. Grāmatvedības divkāršā ieraksta sistēma jeb bilance ar gada pārskatu šādu priekšstatu sniedz, ļaujot jebkuram kredītspeciālistam pilnvērtīgi izvērtēt finansējuma pieteikumu, kā to paredz noteikumi par finansējuma piešķiršanu. Tikmēr dati tikai no deklarācijas lielākoties liek zīlēt kafijas biezumos, kas tad īsti saimniecībā notiek, un diemžēl pilnvērtīgi nav izmantojami.

Mēs apzināmies, ka sarežģītāki grāmatvedības pakalpojumi droši vien lauksaimniekiem radīs papildu izdevumus. Tomēr šis ir brīdis, kad šādi grāmatvedības standarti kļūst par pirmās nepieciešamības preci. Ja lauksaimniekiem izdotos sakārtot finanšu datu caurskatāmību, tas ļautu apgūt vairāk līdzekļu arī no Eiropas Savienības (ES). ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiek likts liels akcents tieši uz mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem ražotājiem. Provizoriski lauku attīstības pasākumu plānā pārejas periodā 2021.–2022. gadam paredzēts finansējums 15 milj. EUR apmērā uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības. Savukārt saimniecībām, kuru apgrozījums ir 4000–70 000 EUR, atbalstam paredzēti 30 milj. EUR, papildus 5 milj. EUR piesaistot no ERI (Eiropas reģionālās infrastruktūras) finansējuma. Savukārt lielākām zemnieku saimniecībām, kuru apgrozījums ir 70 001–350 000 EUR, no ES fondiem atbalstam būs pieejami 37 milj. EUR un no ERI finasējuma vēl papildus 9 milj. EUR.

Tātad, ja deklarācijas vietā lauksaimnieks ir gatavs sagatavot bilanci: peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kur ieņēmumu un izdevumu atzīšana notiek pēc uzkrāšanas principa – rēķini tiek iegrāmatoti to izrakstīšanas vai saņemšanas brīdī, nevis apmaksas brīdī; izveido naudas plūsmas pārskatu un veic arī pašu kapitāla izmaiņas pārskatu, tad viņam ir lielākas iespējas ne tikai saņemt finansējumu no bankas, bet arī lielu daļu šīs naudas iegūt ES finansējuma instrumentos. Turklāt pēc iespējas precīzāki dati ļauj lauksaimniekiem izmantot automatizētās analīzes sistēmas, kas sniedz salīdzinoši precīzu pirmo saimniecības maksātspējas novērtējumu. Laikmetā, kad laiks ir mūsu lielākais resurss, šāda iespēja ļauj uzņēmējam labāk plānot savas finanses un saprast, kādu aizdevumu varētu saņemt bankā vai uz kādu finansējumu pretendēt ES mērogā.

Zaļais kurss arī lauksaimniecībā
Precīzi dati un labākas analīzes spējas kļūs aktuālas arī ES noteiktā Zaļā kursa ietvaros. Arvien vairāk no ES budžeta atvēlētajiem līdzekļiem lauksaimniecībai ir jānovirza vides un klimata prasību ieviešanai un izpildīšanai. Līdzīgi kā citās jomās, arī šeit attīstās tehnoloģijas un ienāk specializētā tehnika. Šī tendence liecina, ka agrāk vai vēlāk arī lauksaimniekiem nāksies sniegt aizvien detalizētākas atskaites, kas būs obligāta prasība, lai izpildītu valsts un ES prasības saistībā ar vidi un klimatu. Nav šaubu, ka līdz ar to nāksies ieviest jaunas tehnoloģijas, kas prasīs no saimniecībām finansiālos ieguldījumus. Lai arī bieži gribas pretoties gaidāmajām pārmaiņām, tās tomēr ļauj mums saimniekot efektīvāk un kļūt globālā mērogā konkurētspējīgākiem. Šī situācija ir kontekstā ar dažādiem atbalsta mehānismiem gan Latvijā, gan Eiropā. Vienkārši un pašsaprotami – jo esi zaļāks savā darbībā un ilgtspējīgāks nākotnē, jo lielāka iespēja saņemt vairāk atbalsta maksājumu no ES.

Konsultants zvana attālumā
Šie ir lielu pārmaiņu laiki, kas prasīs no lauksaimniekiem daudz enerģijas un laika, lai pielāgotos. Tāpēc Swedbank ir mērķtiecīgi paplašinājusi savu lauksaimniecības ekspertu komandu, lai spētu saimniekiem sniegt padomu un lielāku atbalstu. Pērn lauksaimniecības eksperti pa tālruni vien snieguši vairāk nekā 3000 finanšu konsultāciju, tajā skaitā par finansējuma piešķiršanu. Esam novērojuši, ka mūsu klienti aizvien vairāk uzticas mūsu lauksaimniecības ekspertiem un izmanto viņu sniegtās konsultācijas, ne tikai meklējot palīdzību bankas finansējuma piesaistīšanai, bet arī interesējoties par ES atbalsta mehānismiem. Swedbank ir iespējas labāk izprast nozares specifiku un kopīgi meklēt piemērotākos risinājumus saimniecību izaugsmei. Tāpēc lauksaimniekiem, kas plāno kāpināt savas saimniecības izaugsmes tempus un piesaistīt finasējumu attīstībai, es ieteiktu apsvērt iespēju investēt pārdesmit eiro labākā grāmatvedības ierakstu sistēmā. Tā pavērs lielākas iespējas ne tikai novērtēt saimniecības finanšu situāciju, bet arī piesaistīt finansējumu – no bankas vai no ES, tas pat nav izšķiroši. Nemaz jau nerunājot par priekšrocībām, kas radīsies, tiklīdz ES un valstiskā mērogā no lauksaimniekiem tiks prasīta lielāka atbildība vides un ilgtspējas politikas jautājumos.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...