Saimnieks LV / 2021.gads (Maijs.)

Slaucot govi slaukšanas zālē vai piena vadā, mastītu noteikt ir viegli. Taču robotizētās saimniecībās nākas paļauties uz informāciju, ko sniedz tehnoloģijas. Kam jāpievērš uzmanība robotizētās kūtīs, lai govis ar mastītu slimotu pēc iespējas mazāk?

Tīras guļvietas, tīri tesmeņi
Kā jebkurā kūtī, arī robotizētās slaukšanas kūtī pamats labai tesmeņa veselībai ir tieši guļvietu un mēslu eju tīrība. Netīrumi uz pupu virsmas satur daudz baktēriju, tajā skaitā mastīta ierosinātājus, kas slaukšanas laikā var inficēt tesmeni. Lai guļvietas uzturētu tīras un sausas, jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem: vai tās ir atbilstoša izmēra (ne par lielu, ne par mazu), vai tās pietiekoši bieži tiek notīrītas (vismaz divas reizes dienā) un vai pakaiši ir pietiekošā daudzumā. Šeit īpaši jāpiemin gumijas paklāji un matrači – šādās guļvietās svarīgi izmantot pakaišus, piemēram, izžāvētas skaidas, smalcinātus salmus u.c. pakaišu materiālu. Turklāt regulāri atjaunots pakaišu slānis, neļaus savairoties baktērijām uz paklāja vai matrača virsmas un nodrošinās guļvietas sausas.

Robotizētās kūtīs biežāk novēro govis, kurām guļvietās tek piens. Šādas govis vajadzētu biežāk piedzīt uz robotu. Ja izteikti daudz govīm ir šķidri mēsli, netīras astes, tesmeņi un gurni, jāpārskata ēdināšana, lai novērstu caurejas. Iespējams, govis pārāk daudz spēkbarības saņem robotos, bet mazāk paēd pie barības galda. Arī mēslu skrāpjiem jābūt darba kārtībā, mēslu ejās nevajadzētu būt joslām ar nenotīrītiem mēsliem vai nenotīrītu mēslu kārtai skrāpju galos. Nav vēlams pārspīlēt ar govju skaitu grupās – arguments, ka „visas govis vienlaicīgi neguļ, tāpēc grupā var turēt vairāk govju nekā guļvietu”, realitātē nestrādā. Vairāk dzīvnieku rada vairāk mēslu, tāpēc šādās grupās govis ar mastītu parasti slimo biežāk.

Slaukšanas robotiem patīk tesmeņi bez lieka apmatojuma, tādēļ vēlams laiku pa laikam govīm noskūt vai apdedzināt tesmeņus, lai pupus varētu atrast ātrāk.

Govis, kurām guļvietās tek piens, jāpiedzen uz robotu biežāk.

Ļoti netīrus pupus slaukšanas robots nespēs notīrīt. Vēlams uzlabot guļvietu tīrību vai arī uzstādīt dubulto pupu mazgāšanu.

Robota tehniskais stāvoklis un izpildījums
Robots diennaktī veic 150–160 slaukšanas, katru govi izslaucot vidēji 2–3 reizes. Ja savlaicīgi netiek nomainīta pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekļa muca, pupi netiek dezinficēti vairākas slaukšanas reizes pēc kārtas. Strauji palielinās baktēriju skaits uz pupu virsmas, pēkšņi sāk parādīties arvien jauni mastītu gadījumi. Pieaug arī somatisko šūnu skaits ganāmpulkā. Lai izvairītos no nepatikšanām, katru dienu ieplānojiet laiku, lai pārbaudītu, vai robotam ir visi nepieciešamie ķīmiskie līdzekļi – gan mazgāšanas, gan dezinfekcijas. Tāpat jāseko līdzi, vai robots pareizi veic pupu sagatavošanu un precīzi izsmidzina pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekli, – pupa virsmai jābūt noklātai pilnībā.

Dažiem slaukšanas robotiem (tas atkarīgs no firmas un modeļa) iespējams uzstādīt arī pirmsslaukšanas vai starpslaukšanas dezinfekciju. Šo risinājumu noteikti ir vērts izmantot tajos ganāmpulkos, kur konstatēti lipīgā mastīta ierosinātāji (piemēram, Staphylococcus aureus). Pēc inficētas govs slaukšanas stobriņos saglabājas mastīta ierosinātāji, līdz ar to pēc tam var tikt inficētas pat vairākas govis.

Robota ziņojumi
Slaukšanas roboti ir iemācīti atpazīt mastīta pazīmes, tāpēc cilvēkam atliek vien pievērst uzmanību trauksmes ziņojumiem un savlaicīgi uzsākt slimo govju ārstēšanu.

Kas liecina par to, ka govij ir paaugstināts saslimšanas risks?
• Slaukšanas intervāls – robotizētās kūtīs katrai govij ir individuāls slaukšanas ritms – dažas apmeklē robotu biežāk, dažas retāk. Govis nevajadzētu slaukt pārāk bieži (biežāk kā reizi 5–6 stundās) vai pārāk reti (retāk kā reizi 10–12 stundās). Apmeklējumu iespējams regulēt ar slaukšanas atļauju uzstādījumiem. Govis, kas vismaz reizi 10–12 stundās nav apciemojušas robotu, jāpiedzen. Obligāti jāizvērtē cēloņi, kāpēc govs apmeklē robotu neregulāri: nav pareizi apmācīta, slikti jūtas (mastīts, klibums), robots nav bijis pieejams vai arī ir sociālais stress (piemēram, grupējot govis). Šeit gan jāpiebilst, ka speciāli govis dzenāt uz robotu nav nepieciešams, laktācijas sākumā tām tas jāiemāca, bet vēlāk jāiet uz robotu pašām.
• Piena elektrovadītspēja jeb konduktivitāte – elektrovadītspējas rādītāji katrai govij ir individuāli, taču, ja kādam ceturksnim tie atšķiras par vairāk nekā 15 % no pārējiem ceturkšņiem, govs obligāti jāpārbauda ar CMT testu.
• Asiņu trauksme – pazīme tesmeņa vai pupu traumām, dažkārt asiņains piens var norādīt uz kalcija trūkumu organismā. Šīs govis obligāti jāpārbauda veterinārārstam.
• Nepabeigta slaukšana vai nosperti stobriņi – nepilnīgi izslauktiem ceturkšņiem ir lielāks risks, ka izveidosies mastīts vai paaugstināsies somatisko šūnu skaits. Nepilnīgi izslauktās govis jāpiedzen un pilnībā jāizslauc pāris stundu laikā pēc pēdējās slaukšanas. Jānoskaidro arī iemesls, kādēļ robots nav spējis pielikt stobriņus. Bieži tas notiek nestandarta pupu novietojuma dēļ, reizēm traucē tesmeņa apmatojums, govs bijusi nemierīga vai arī robots nav spējis atrast pupus tehnisku iemeslu dēļ. Ja ikdienā ganāmpulkā ir vairāk par 5 % neizslauktu govju, tas norāda uz menedžmenta problēmām.
• Neparedzēti mazs izslaukums – slaukšanas robots paredz govs izslaukumu nākošajā slaukšanas reizē, ņemot vērā tās iepriekšējos izslaukumus un slaukšanas intervālu. Ja kaut kāda iemesla dēļ izslaukums neatbilst paredzētajam, šīs govis obligāti jāpārbauda. Iemesls var būt meklēšanās vai arī kāda akūta veselības problēma.

Pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzeklim jānoklāj visa pupa virsma.

Mastītu atrašana un ārstēšana robotizētā kūtī var būt sarežģīta, tāpēc jebkuri profilakses pasākumi atmaksājas. Kūts tīrība un pārdomāta ikdienas rutīna ļaus samazināt saslimšanas gadījumu skaitu līdz minimumam.