AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dabas liegumā “Ziemupe” Dienvidkurzemes reģionā 10 hektāru kopplatībā ierobežos invazīvo krokaino rozi Rosa rugosa, kas pārveido atklāto kāpu dabisko augāju un mazina bioloģisko daudzveidību, apdraudot vietējās tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas. Lai informētu par plānotajām aktivitātēm un spriestu par labākajiem risinājumiem invazīvās rozes ierobežošanai, 19. jūlijā plānoto darbu teritorijās notika ekspertu līmeņa seminārs.

Krokainās rozes ierobežošanu LVM veiks “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros.

Pēdējās desmitgadēs krokainā roze jūras piekrastē Latvijā strauji izplatījusies. Ierobežošanas darbiem dabas liegums “Ziemupe” izraudzīts, jo šeit roze nomāc Latvijā ārkārtīgi retas, dabiskas un vizuāli eksotiskas augu sugas – jūrmalas zilpodzes Eryngium maritimum – audzes, kas Latvijā konstatēta tikai divās vietās, tostarp “Ziemupē”. Krokainās rozes ierobežošana ir sarežģīta, jo augam ir dziļa sakņu sistēma, kas stiepjas vairāku metru dziļumā.

jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum 

Krokainās rozes ierobežošanai “Ziemupē” tiks izmantotas trīs videi draudzīgas metodes: rakšana ar rokas instrumentiem, rakšana ar vieglo tehniku un dedzināšana. Vienlaikus speciālisti vērtēs, kura no metodēm ir efektīvākā invazīvā auga ierobežošanai, lai to nākotnē plašāk pielietotu  arī citās rozes invadētās teritorijās Latvijā

“Visas iecerētās metodes ir videi draudzīgas un drošas. Zviedrijā, kur Baltijas jūras piekrastē krokainā roze izplatījusies jo īpaši plaši, nomācot retās sugas un ievērojami mainot piekrastes ainavu, arī sekmīgi izmantotas šīm līdzīgas metodes, kas visas balstītas zinātnē. Tiesa, tur krokainās rozes plašās izplatības dēļ darbi veikti ievērojami lielākās platībās un vairāk nekā 20 gadu garumā. Mūsu mērķis ir pasargāt Latvijā unikālas un retas sugas un atrast efektīvāko metodi, kā invazīvo krokaino rozi ierobežot; šādi īstenojam pieeju, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veicinām dabisko sugu sabiedrības un procesus,” skaidro kāpu biotopu speciāliste Ieva Rove.

“Ziemupē” vietās, kur krokainas rozes ceri ir saauguši blīvāk un vienkopus veido lielākus laukumus, krūmi tiks izrakti, izmantojot mazo tehniku, kas ir viegla un kāpām kaitējumu nenodara. Izraktās daļas tiks savāktas un sadedzinātas. Tur, kur rozes audzes veido vidēji lieli laukumi, tās tiks izraktas ar lāpstu. Vietas, kur atrodas īpaši retā un aizsargājamā jūrmalas zilpodze, tiks uzmērītas un atzīmētas kartēs. Šajās vietās, veicot darbus, nebūs atļauts pārvietoties ar tehniku, bet rozes rakšanu veiks ar rokas darbarīkiem, lai novērstu jebkādu bojājumu iespējamību. Savukārt tajā darbu teritorijas daļā, kur krokainās rozes ceri ir zemāki un nav saauguši blīvi, bet aug atsevišķi, tiks izmantota un testēta līdz šim Latvijā jauna ierobežošanas metode – uzraudzīta un droša dedzināšana, izmantojot īpašu kupolu, kas uguni ierobežos, ļaujot to izmantot mērķēti tieši ceru dedzināšanai.

Krokainā roze Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ienākusi dažādos veidos. 20. gadsimta pirmajā pusē tā tika ievests kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai, bet citviet tā kāpās ieaugusi kā dārzbēglis, jo arī māju dārzos tā stādīta kā košumkrūms. Krokainās rozes izplatību sekmē arī putni un cilvēki, netīši pārnēsājot rozes augļu sēklas.

19. jūlija seminārā piedalījās LVM, Valsts meža dienesta, “LIFE-IP LatViaNature” projekta, Dienvikurzemes novada pašvaldības pārstāvji un tuvējo māju iedzīvotāji.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu un tā mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. “LIFE-IP LatViaNature” projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gada beigām.