Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Lucerna ir augstražīgs, ilggadīgs, sausumizturīgs lopbarības tauriņziedis, kura saknes simbiozē ar gumiņbaktērijām saista atmosfēras slāpekli, nodrošinot augsnes auglības saglabāšanos un uzlabošanos. Spēcīgi attīstītā sakņu sistēma ar dziļi ejošo mietsakni uzlabo augsnes struktūru un palielina organiskās vielas saturu augsnē, kā arī dod iespēju lucernai izmantot mitrumu un barības vielas no augsnes dziļākajiem slāņiem. Tādēļ īpaši lucernas priekšrocības izpaužas veģetācijas periodos ar samazinātu nokrišņu daudzumu.

Piemērotās un iekoptās augsnēs lucerna ražībā pārspēj jebkuru citu daudzgadīgo zālaugu. Pēc dažādiem pētījumu datiem un ražošanas pieredzes, tās sausnas raža var sasniegt 10–15 t/ha (Jansone, 2015). Zelmenī saglabājas 4–6 gadus, bet labvēlīgos augsnes un atbilstošas agrotehnikas apstākļos arī ilgāk. Lucerna nodrošina ne tikai augstas zaļmasas un sausnas ražas, bet arī izcili kvalitatīvu lopbarību ar augstu proteīna saturu sausnā un labu sagremojamību. Tās zaļā masa bagāta ar dažādiem vitamīniem un mikroelementiem.

Lucerna ir otrs nozīmīgākais lopbarības taurņziedis Latvijā, tūlīt aiz sarkanā āboliņa, ņemot vērā, ka lucerna ir prasīgāka augsnes apstākļu ziņā. Tās audzēšanai jāizvēlas vāji skābas līdz neitrālas augsnes ar pH KCl > 6.2. Īpaši labi lucerna aug mālainās, karbonātiem bagātās, labi iekultivētās augsnēs, savukārt pārmitrās, sablīvētās platībās ar palielinātu augsnes skābumu šis kultūraugs nīkuļos un neattaisnos uz to liktās cerības.

Līdzās sausnai būtiska ir arī sēklu raža, kas ļauj kultūraugu pavairot dažādām vajadzībām. Šajā ziņā lucernai ir savas īpatnības. Tā ir siltummīle, tomēr Latvijas apstākļos vasaras ne vienmēr ir pietiekami siltas un saulainas, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie apstākļi lucernas ziedu apputeksnēšanai un sēklu veidošanai, sevišķi tas attiecas uz dienvidnieciskākas izcelsmes šķirnēm. Sekmīgai lucernas sēklu ražas veidošanai nepieciešamā aktīvo temperatūru summa (virs + 10 ^oC) veģetācijas periodā nedrīkst būt zemāka par 2000 ^oC. Pieredze rāda, ka mūsu apstākļos daudzām ārvalstu lucernas šķirnēm sēklas praktiski neveidojas vai arī ir ļoti niecīgas. To ietekmē gan silto un saulaino dienu skaits veģetācijas laikā, gan apputeksnētājkukaiņi, gan šķirnes īpatnības.

Kaut arī lucerna ir prasīgs kultūraugs, tās platības Latvijā palielinās. Tiek attīstītas jaunas lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas, piemēram, granulu ražošana, tāpēc interese par lucernas audzēšanu un pieprasījums pēc tās sēklām pieaug.

Lucernas sēklaudzēšanas platības Latvijā gan nav lielas, vietējo sēklu trūkst un bieži vien jāizvēlas kāda no ārvalstīs veidotajām un audzētajām šķirnēm. Daudzas no tām izceļas ar strauju ataugšanu un augstu sausnas ražu, tomēr nereti šīs intensīvās šķirnes ir prasīgākas augsnes apstākļu ziņā, un kritiskākos ziemošanas apstākļos to zelmenis mēdz paretoties.

Lucernas šķirņu salīdzinājumi
Skrīveros ik gadu tiek iekārtoti lucernas šķirņu salīdzinājumi, kuros iekļaujam Latvijā iegādājamās šķirnes ar mērķi vērtēt to sausnas, reizēm arī sēklu ražas potenciālu, ziemcietību un citas agronomiski nozīmīgas īpašības mūsu augsnes un klimatiskajos apstākļos.

Šajā rakstā apkopota daļa no 2013. līdz 2015. gadā iekārtoto šķirņu salīdzinājumu rezultātiem. Izmēģinājumi tika izvietoti velēnu podzolētā mālsmilts augsnē ar vidējo augsnes pH KCl 6.2; organiskās vielas saturu 18 g/kg un vidēju nodrošinājumu ar augiem viegli izmantojamo fosforu un kāliju. Pamatmēslojumā iestrādāja Amofosku 500 kg/ha (kopā NPK 25:50:125), papildmēslojums izmantots netika. Izsējas normas: 20 kg/ha lopbarības un 8 kg/ha sēklaudzēšanas izmēģinājumos.

Sausnas raža atkarībā no šķirnes un klimatiskajiem apstākļiem veģetācijas periodā uzskaitīta trīs vai četros pļāvumos. Pirmais pļāvums veikts jūnija sākumā pumpurošanās – ziedēšanas sākuma fāzē, otrais un trešais pļāvums pēc aptuveni 30–40 dienām jūlijā un augustā. Ceturtais pļāvums, ievērojot lucernas īpatnību septembrī pastiprināti saknēs uzkrāt nepieciešamās barības vielu rezerves veiksmīgai ziemošanai, veikts oktobra sākumā.

Ziemošanas apstākļi izmēģinājumu gados bija ļoti atšķirīgi. Tā 2013./2014. gada ziemā kraso temperatūru svārstību un sekojošā kailsala dēļ tie bija ekstremāli visiem ziemojošajiem kultūraugiem. Arī nosacīti izturīgajiem daudzgadīgo zālaugu un tauriņziežu sējumiem ziemošanas apstākļi Skrīveros bija īsts pārbaudījums. Īpaši cieta dienvidnieciskākas izcelsmes lucernas šķirnes. Liela daļa augu neizturēja krasās temperatūras svārstības un kailsalu trīs nedēļu garumā, tādēļ to zelmeņi stipri izretinājās. Tā notika arī ar mūsu izmēģinājumā iekļautajām itāļu šķirnēm ‘Gea’ un ‘Eugenia’, kuru ziemcietība 2014. gada pavasarī 9 ballu skalā tika novērtēta attiecīgi ar 1.8 un 3.8 ballēm. Tajā pašā laikā vietējām šķirnēm ‘Skrīveru’ un ‘SK Rasa’ arī šādos apstākļos īpaši sala bojājumi konstatēti netika, to ziemcietība tika novērtēta ar attiecīgi 8.5 un 7.5 ballēm (1. tabula). Labu ziemcietību (7–8 balles) šādos apstākļos uzrādīja arī kaimiņvalstu šķirnes: ‘Malvina’, ‘Birute’, ‘Juurlu’.

Savukārt 2015. gada pavasarī pēc labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem visas izmēģinājumā iekļautās lucernas šķirnes bija labi saglabājušās, to vērtējumi pavasarī svārstījās no 6.5 līdz 8.5 ballēm. Kopumā pēc ziemošanas veidojās veselīgi, katrai šķirnei tipiski zelmeņi. Dažas šķirnes īpaši izcēlās ātraudzības ziņā (‘Gea’, ‘Eugenia’), citas auga lēnāk (‘Juurlu’, ‘Skrīveru’, ‘Jogeva 118’), toties veidoja blīvākus, lapainākus zelmeņus (1. tabula).

Lucernas īpatsvars zelmenī atšķirīgos gados un atšķirīgos ziemošanas apstākļos bija ļoti dažāds. Tā 2015. gadā pēc labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem būtisku atšķirību šķirņu starpā nebija, lucernas īpatsvars zelmenī bija 88–95 %, savukārt 2014. gadā varēja novērtēt šķirnes lomu kritiskos apstākļos. Lucernas īpatsvars zelmenī svārstījās no 11 % šķirnei ‘Gea’ līdz 90 % šķirnei ‘Skrīveru’, kuras rādītāji abos gados bija līdzīgi (2. tabula).

Gan ziemcietības, gan lucernas īpatsvara rādītāju stabilitāte pa gadiem liecina par šķirnes atbilstību konkrētiem agroklimatiskajiem apstākļiem. Jo lielākas atšķirības pa gadiem, jo riskantāka ir šķirnes izvēle, ņemot vērā zelmeņa izretošanās risku netipiskos apstākļos.

Sausnas ražas 2014. gadā kopumā bija zemākas visām šķirnēm, tās svārstījās no 1.84 līdz 8.65 t/ha (2. tabula). Šķirnes uzskatāmi nodemonstrēja atšķirīgās ziemošanas spējas un ražību konkrētajos apstākļos.

2015. gadā aina bija pavisam atšķirīga. Pēc veiksmīgas ziemošanas sekoja labvēlīgi apstākļi augšanas sezonā ar pietiekamu siltuma un mitruma daudzumu veģetatīvās masas veidošanai. Sausnas ražas 2015. gada sezonā svārstījās no 8.16 t/ha ganību tipa šķirnei ‘Juurlu’, līdz 11 t/ha ātraudzīgākajām, kurām sezonā tika veikti četri pļāvumi: ‘Eugenia’(11.13 t/ha) un ‘Gea’ (10.98 t/ha) (2. tabula). Šādos labvēlīgos apstākļos varēja izpausties katras šķirnes potenciāls.

2015. gadā nedaudz atšķirīgs lucernas šķirņu klāsts tika iesēts augsnē, kura skābuma ziņā ir uz robežas lucernas audzēšanai (pH KCl 5.6–6.2). Bija uzskatāmi redzama atbilstoši izvēlētas augsnes milzīgā nozīme raženu lucernas zelmeņu veidošanā, kā arī katras šķirnes nedaudz atšķirīgā reakcija šādos apstākļos. Tā kā vietējās šķirnes esam selekcionējuši audzēšanai nedaudz pieticīgākos apstākļos, skābākās augsnēs, šajā gadījumā parādījās to priekšrocības.

Interesanti, ka šajā izmēģinājumā starp šķirnēm ataugšanas intensitātes un sausnas ražas ziņā nebija vērojamas būtiskas atšķirības. Vasara bija silta, ar pietiekamu nokrišņu daudzumu, visām šķirnēm tika veikti četri pļāvumi. Kopumā tika ievāktas augstas sausnas ražas (10–11 t/ha) (1. attēls). Nedaudz atpalika šķirne ‘Gea’ (8.8 t/ha), kas īsti nesaskan ar citu labvēlīgo gadu izmēģinājumu rezultātiem. Tas nozīmē, ka šī šķirne, kura intensīvi aug un veido augstas sausnas ražas, ir jutīgāka pret paaugstinātu augsnes skābumu un šādos apstākļos zaudē savas priekšrocības.

Jāatceras, ka pirms lucernas sējumu ierīkošanas lielākās platībās noteikti jāveic augsnes analīzes un rūpīgi jāizvērtē lauka piemērotība šim kultūraugam. Kaut arī vietējo šķirņu zelmeņi izskatījās mazliet blīvāki un kuplāki, tomēr arī tie bija vājāki nekā parasti. Augsnēs, kas īsti neatbilst lucernas prasībām, nav vērts sēt nevienu lucernas šķirni! Tad drošāk ir izvēlēties sarkano āboliņu, kurš šādos apstākļos būs ražīgāks.

Lucernas sēklu ražas parasti svārstās atkarībā no šķirnes morfoloģiskajām īpašībām, kā arī augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Ļoti būtisks faktors ir meteoroloģiskie apstākļi ziedēšanas un ražas novākšanas laikā. Vēsās, lietainās vasarās, kādas Latvijā mēdz būt ik pēc pāris gadiem, lucernas ziedu apputeksnēšanās un sēklu veidošanās ir traucēta. Tomēr sēklu ražas potenciāls Baltijas valstīs selekcionētajām lucernas šķirnēm ir augsts, labvēlīgos veģetācijas periodos sasniedzot 500–600 kg/ha (Bender, 2000).

2015. gadā laikapstākļi Skrīveros kopumā bija labvēlīgi lucernas sēklu attīstībai. Izmēģinājumos iegūtās sēklu ražas pirmajā lietošanas gadā svārstījās no 263 kg/ha (‘Gea’) līdz 783 kg/ha (‘Jogeva 118’). Augstas sēklu ražas (virs 600 kg/ha) tika ievāktas arī šķirnēm ‘SK Rasa’ un ‘Skrīveru’ (2. att.). To acīmredzot veicināja šīm šķirnēm piemītošās daļējās pašapputes īpašības. Tas nodrošina augstākas un stabilākas sēklu ražas arī ne tik labvēlīgos klimatiskos apstākļos, kad apmākušies, lietaini laikapstākļi mazina apputeksnētājkukaiņu aktivitāti.

Otrajā lietošanas gadā (2016) sēklu ražas bija ievērojami zemākas, tās svārstījās no 42 līdz 347 kg/ha. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā gan palielināto nokrišņu daudzumu lucernas ziedēšanas un sēklu briedināšanas laikā, gan bioloģiskās īpatnības: sējums sabiezinās, veldrējas, proporcionāli samazinās ziedkopu skaits un apputeksnēšanas iespējas. Bez tam lucernas sēklaudzēšanas laukos savairojas postīgo kukaiņu skaits. Viens no izplatītākajiem ir lucernas ziedu pangodiņš (Contarinia medicaginis), kura kāpurs izgrauž ziedpumpura iekšu. Tā vietā, lai attīstītos lucernas spirālveida pākstiņa ar sēklām, ziedpumpurs pārvēršas par uzpūstu sīpolveida pangu. Īpaši daudz pangodiņu savairojas mitrās vasarās un ilggadīgos sējumos.

Kaut arī sēklu ražas vidēji bija 2–5 reizes zemākas nekā iepriekšējā gadā, tendences lielākoties saglabājās tās pašas: augstāko sēklu ievākumu nodrošināja šķirnes: ‘Skrīveru’, ‘Jogeva 118’ un ‘SK Rasa’. Tas liecina, ka šīs šķirnes ir piemērotas sēklaudzēšanai mūsu klimatiskajos apstākļos. No tām var ievākt sēklas arī otrajā lietošanas gadā, ja vien sējumā nav stipri savairojušās nezāles. Īpaši jāuzmanās no grūti nošķirojamām nezālēm (balanda, zvērene, skābene u.c.) un sārņaugiem (amoliņš, sarkanais āboliņš, vanagnadziņi u.c.).

Mūsu pieredze Skrīveros liecina, ka ir ļoti riskanti sēklaudzēšanai izvēlēties dienvidnieciskākas izcelsmes lucernas šķirnes, jo pat labvēlīgos veģetācijas periodos to sēklu ražas ir niecīgas. Lai nenāktos vilties lucernas izvēlē, ir jāpārliecinās gan par augsnes piemērotību, gan jānoskaidro izvēlētās šķirnes īpatnības un ziemošanas spējas konkrētos agroklimatiskajos apstākļos. Arī Latvijā pa reģioniem apstākļi mēdz būt krasi atšķirīgi. Kas der Zemgales un Kurzemes pusē, ne vienmēr būs labākā izvēle Latvijas centrālajos un austrumu rajonos.

Lai iegūtu objektīvu informāciju par šķirni, būtiski ir vairāku gadu un ciklu vērtējumi, kas parāda gan šķirnes potenciālo ražību labvēlīgos apstākļos konkrētajā klimatiskajā zonā, gan riskus, ar ko jārēķinās gadījumos, kad iestājas netipiski apstākļi.

1. att. Lucernas šķirņu sausnas ražas pirmajā lietošanas gadā (2016) četros pļāvumos.

2. att. Lucernas šķirņu sēklu raža, kg/ha,  pirmajā (2015) un otrajā (2016) lietošanas gadā.

Vietējās lucernas šķirnes

Šobrīd mūsu laukkopjiem tiek piedāvātas divas Latvijā izveidotās šķirnes: hibrīdā lucerna ‘Skrīveru’ (Medicago varia) un jaunā sējas lucernas šķirne ‘SK Rasa’ (Medicago sativa), kas reģistrēta 2015. gadā. Abas šķirnes veidotas audzēšanai mūsu klimata un augšņu zonā, tas nozīmē, ka tās pacieš arī nedaudz pieticīgākus apstākļus. ‘Skrīveru’ lucerna atpaliek no ātraudzīgajām Eiropas šķirnēm augšanas intensitātes ziņā, bet veido smalku, lapainu, blīvu zelmeni. Jaunā šķirne ‘SK Rasa’ tika veidota ar mērķi radīt augstražīgu lucernas šķirni ar uzlabotām ataugšanas spējām audzēšanai arī vāji skābās augsnēs (pH KCL>5.8). Abām vietējām šķirnēm saulainās, siltās vasarās labi aizmetas sēklas, vidēji nodrošinot 200–300 kg/ha, bet labvēlīgos apstākļos tās var būt uz pusi lielākas.