Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismā piešķirtā finansējuma tēriņu plāna pieņemšanu un, izvērtējot iespējamos risinājumus, radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes, aģentūrai LETA norādīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Viņš pauda, ka, pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijām, kā galveno nosakot, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīmēja, ka, viņaprāt, Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.
Vilnītis sacīja, ka no dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām. "Zemkopības ministrijā lauksaimnieku iesniegtie un tālāk valdībā virzītie projekti sasniegtu strukturālas izmaiņas, tiem būtu ilgtermiņa ietekme uz ekonomikas un sociālo stabilitāti, nodarbinātību, ilgtspēju un zaļās transformācijas ilgtermiņa konkurētspēju," uzsvēra Vilnītis.
Vienlaikus LOSP ģenerāldirektors pauda, ka ir saprotama dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus.
"Aicinām valdību Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu virzīt valsts veiksmīgai izejai no Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes. Atbalstām Zemkopības ministrijas (ZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pieeju šī plāna īstenošanā," norādīja Vilnītis.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā. ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
No šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pi...
Valsts augu aizsardzības dienests aicina Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju r...
Kā novērtēt esošo situāciju saimniecībā, kā veidojas klimata un lauksaimnie...
29. novembrī, vienā no Latvijas piejūras pilsētām, kas cieši saistīta ar zv...