Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Svarīgi pārzināt lopbarības miežu graudu barības vērtību ietekmējošos rādītājus, kas cūku audzētājiem un arī lopbarības ražotājiem liek domāt par to, ka tikai kvalitatīvi lopbarības graudi var nodrošināt to efektīvu izmantošanu un rezultātā dot konkurētspējīgu produkciju.

Lopbarības miežu graudu kvalitātes nosacījumi
Mieži ir nozīmīga graudaugu suga izmantošanai lopbarībā, īpaši tajos reģionos, kuri nav piemēroti kukurūzas audzēšanai. Miežus lopbarībā plaši izmanto Kanādā, Ziemeļamerikā un Eiropā. Arī Latvijā miežu graudus iekļauj koncentrēto barību sastāvā visu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā. ASV un Kanādā lopbarībai izmanto apmēram 65 % no miežu kopražas, bet Latvijā tas veido apmēram 85 %. Pasaulē kopumā tieši alus miežu tirgus, kas veido tikai 15–20 % no kopējā miežu apgrozījuma, nosaka to šķirņu sastāvu, kuras izmanto lopbarībā. Tā kā iesala miežu kvalitātes kritēriji ir stingri, tas ietekmē graudu iepirkuma cenas, kas vienmēr ir augstākas, salīdzinot ar lopbarības miežiem. Tāpēc parasti ir tā, ka miežu šķirnes, kas nav sasniegušas kādu no iesala miežu noteiktajām standartprasībām, tiek izmantotas lopbarībā. Tomēr attieksme pret lopbarības graudiem nedrīkstētu būt pēc pārpalikuma principa jeb ņemt tos, kas citam izmantošanas veidam neder. Arī lopbarībai ir jābūt kvalitatīvai, jo tikai tad var runāt par graudu barības vērtību.

Lopbarības miežu graudu kvalitātes nosacījumi dažādās pasaules valstīs nav vienoti, tie ir atkarīgi no tālākās graudu izmantošanas veida, tas ir, kādām mājdzīvnieku sugām (liellopiem, cūkām vai putniem) graudus izmanto un kādas graudu pārstrādes metodes lieto pirms lopbarības miežu izmantošanas dzīvnieku ēdināšanā. Piemēram, Kanādā un ASV, nosakot graudu iepirkuma cenu, vērtē piemaisījuma procentu, tilpummasu, mitrumu, graudu izlīdzinātību. Tāpat vērtē graudu krāsu, infekciju ar slimībām un kaitēkļiem. Latvijā, iepērkot miežus lopbarībai, ņem vērā tikai graudu mitrumu, piemaisījumu procentu, kā arī brāķē slimu, ar neatbilstošu smaku vai krāsu, kaitēkļu inficētu graudu partijas. Parasti tie ir graudi, kuri nav sasnieguši noteiktos graudu kvalitātes standartus, piemēram, pēc tilpummasas rādītāja, kas noteikti pārtikas miežiem. Nenoliedzami, arī graudu fizikālās īpašības ir svarīgas. Piemēram, augstas tilpummasas graudi var nodrošināt augstāku produkcijas iznākumu pēc pārstrādes. Augstu graudu tilpummasu parasti saista ar paaugstinātu cietes saturu graudos. Arī graudu izlīdzinātībai ir nozīme, jo sīkie graudi parasti nesamaļas, bet pārāk rupjie var veidot pulverim līdzīgu masu. Tomēr mājdzīvnieku nobarošanas pētījumos ir apstiprināts fakts, ka fizikālie graudu kvalitātes rādītāji nepietiekoši raksturo miežu graudu patieso barības vērtību.

Kailgraudu miežu prespektīvā līnijai ‘ST-13053K’ lauka izmēģinājumos AREI Stendes pētniecības centrā 08.08.2018. Tālrindsēja līdz šim miežiem nav bijusi praktizēta, tas dod iespēju izmantot miežu potenciālo cerošanas spēju, kas jaunajai kailgraudu līnijai ir ļoti laba.

Miežu graudu ķīmiskais sastāvs un tā nozīme kvalitatīvā lopbarībā
Lopbarībā jeb barības līdzeklī esošo barības vielu galvenais uzdevums ir nodrošināt dzīvnieka dzīvības procesus, izmantojot tos kā strukturālo materiālu ķermeņa veidošanai, kā enerģijas avotu ķermeņa funkciju regulēšanai, dzīvnieka aktivitātei un atražošanai. Neatgremotājiem mājdzīvniekiem, pie kuriem pieskaita cūkas, miežu enerģētisko vērtību ietekmē cietes, tauki, β–glikānu un kokšķiedras proporcija graudu sausnā.

Miežu enerģētiskā vērtība galvenokārt ir atkarīga no cietes satura, kas miežu graudu sausnā variē no 53 līdz 67 %. Ciete grauda endospermā uzkrājas cietes graudiņu veidā, kurus ietver proteīns. Jo ciešāk cietes granulas saistītas ar proteīniem, jo cietāka grauda endospermas struktūra. Cūkām vairāk būs piemēroti graudi ar vidēji mīkstu grauda endospermu, kas palielina cieti šķeļošo gremošanas enzīmu saskari ar cietes graudiņiem, kas tādējādi palielina sagremojamā enerģiju. Miežu cietes šūnu apvalki satur 75 % šķīstošās šķiedrvielas β–glikānus, bet kopumā to daudzums miežu grauda sausnā dažādām šķirnēm variē no 2 līdz 7 %. Augsts β–glikānu saturs pazemina holesterīna līmeni un stabilizē glikozes līmeni asinīs, ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Tomēr, izmantojot lielākā proporcijā barības devā miežus cūku, īpaši sivēnu ēdināšanā, augsts β–glikānu saturs var radīt veselības problēmas, jo paaugstina gremošanas trakta viskozitāti. Vērtīgāki šo mājdzīvnieku ēdināšanā būs mieži ar vidēju vai zemu β–glikānu saturu graudos. Lai samazinātu β–glikānu negatīvo ietekmi uz sivēnu veselību, barībai parasti pievieno β–glikanāzes fermentus.

Pie ogļhidrātiem pieskaitāmie nesagremojamie kokšķiedras komponenti – celuloze un lignīns – pārsvarā atrodas miežu plēksnēs. Kokšķiedras saturs miežiem variē no 2.5 līdz 6.0 %. Ja graudus izmanto cūkām, tad kokšķiedras daudzums var ietekmēt lopbarības kvalitāti. Cūku nobarošanas eksperimentos noskaidrots, ka kokšķiedra, kas miežiem galvenokārt atrodas plēksnēs, šiem mājlopiem negatīvi ietekmē gan enerģijas, gan proteīna izmantošanas efektivitāti. Konstatēts, ka plēksnes bremzē gremošanas enzīmu darbību, līdz ar to, pieaugot kokšķiedras saturam, barības sagremojamība samazinās. Šī sakarība novērota visām dzīvnieku grupām, bet īpaši neatgremotājiem mājdzīvniekiem. Tāpēc miežu šķirnes ar pazeminātu kokšķiedras saturu raksturojas ar paaugstinātu lopbarības vērtību.

Miežu grauda sausnā atkarībā no šķirnes var būt no 8 līdz 20 % proteīna. Proteīns ir aminoskābju apkopojums, kuru kombinēšanās nosaka trīs galvenās proteīnu fizioloģiskās funkcijas organismā – metabolisko, strukturālo un rezerves funkciju. Kopumā miežu proteīns, lietojot to cūkām barības devā, ir nepietiekošs gan apjoma, gan relatīvi neaizvietojamo aminoskābju satura ziņā. Cūkām atkarībā no vecuma grupas ir 9 līdz 10 neaizvietojamās aminoskābes, no kurām svarīgākās ir lizīns, treonīns, metionīns, izoleicīns un triptofāns. Olbaltumvielu daudzums organismā gandrīz pilnīgi atkarīgs no neaizvietojamo aminoskābju, īpaši lizīna satura barības devā, kas tieši piedalās olbaltumvielu sintēzē. Turklāt augsts nevērtīgo aminoskābju glutamīnskābes un prolīna īpatsvars miežu proteīnā nav vēlams, jo cūkām tās praktiski nav izmantojamas, tāpēc rada apkārtējās vides piesārņojumu ar slāpekli saturošiem savienojumiem (arī Latvijā ir dzirdēts par iedzīvotāju protestiem neciešamās smakas dēļ cūku fermu tuvumā). Tāpēc tādās valstīs, kā, piemēram, Dānijā, kur īpaši attīstīta cūkkopība, lopbarības miežiem tiek veikti specifiski pētījumi, izmantojot gan mutaģenēzes, gan ģenētiskās modifikācijas metodes, lai iegūtu šķirnes ar pazeminātu slāpekli saturošo aminoskābju proporciju proteīnā. Līdz šim Stendē veiktajos pētījumos, salīdzinot dažādu miežu šķirņu proteīna kvalitāti, secināts, ka Latvijas apstākļos augstāka lizīna proporcija proteīnā un sabalansētākais proteīns pēc neaizvietojamo un aizvietojamo aminoskābju sastāva ir miežu graudos ar vidēju kopproteīna saturu graudos (12.0–14.0 %).

Lai arī miežu graudu sausnā ir tikai 2–4 % tauku, tomēr barības vērtības uzlabošanā tauki ir papildu enerģijas avots, jo var nodrošināt dzīvnieku, rēķinot uz vienu masas vienību, ar 2.25 reizes lielāku enerģiju nekā ogļhidrāti. 30 % no kopējā tauku daudzuma ir koncentrēti miežu grauda dīglī, daļa atrodas arī uz cietes graudiņu virsmas. Miežu graudi ar paaugstinātu tauku saturu atvieglo to malšanu spēkbarības ražošanas procesā.

Minerālvielu saturs miežu graudos ir neliels, kas nenodrošina dzīvnieku vajadzības, tāpēc pievienojams papildus. Nozīmīgākās minerālvielas P, Ca, Mg un K pārsvarā atrodas miežu grauda ārējā apvalkā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš fosforam, jo tā papildu pievienošana ļoti sadārdzina barības izmaksas. Apmēram 70 % no miežu graudos esošā fosfora ir fitīnskābes formā, kuru cūkas atšķirībā no liellopiem nespēj izmantot. Fitīnskābe bremzē arī citu svarīgu mikroelementu – cinka, magnija un kalcija apmaiņu organismā, kas cūkām var izraisīt cinka deficīta problēmas, kā arī samazina proteīna un aminoskābju sagremojamību. Tāpēc lopbarības miežu selekcionāri strādā, lai veidotu miežu šķirnes ar paaugstinātu izmantojamā fosfora saturu graudos.

Apkopojot iepriekšminēto informāciju, var uzskatīt, ka ideāli lopbarības mieži būs tādi, kas nodrošina mājdzīvnieku ar enerģiju ķermeņa funkciju regulēšanai, dzīvnieka aktivitātei un atražošanai un minimālu nepieciešamību pievienot papildu barības piedevas (aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus).

Pašreizējā situācija lopbarības miežu graudu ražošanas sektorā liecina, ka Latvijā nepietiek kvalitatīvu lopbarībai izmantojamu graudu. Lopbarības graudu cenas pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugušas un tikai nedaudz atšķiras no pārtikai paredzēto graudu cenām. Tāpēc saprotams, ka cūku audzētāji ir spiesti domāt par to, kā lopkopības produkcijas ražošanu uzturēt pēc iespējas rentablāku, graudus, to skaitā miežus, aizstājot ar lētākiem enerģijas un proteīna avotiem. Tomēr der atcerēties, ka graudaugu, īpaši miežu, izmantošana barības devā spēj nodrošināt labu cūkgaļas kvalitāti. Joprojām atklāts paliek arī jautājums, vai lopbarības graudu cena ir diferencējama, balstoties uz graudu kvalitātes novērtējumu.

Graudu ķīmiskā sastāva atšķirības dažādām miežu formām un šķirnēm
Parasti miežu graudiem vai šķirnēm, kuras izmanto mājdzīvnieku ēdināšanā, reti tiek novērtēta to ietekme uz mājdzīvnieku produktivitāti. Graudu partijai nonākot spēkbarības ražotnē, lopbarības mieži netiek sadalīti pa šķirnēm, līdz ar to graudu pārstrādātājiem un dzīvnieku audzētājiem šķiet, ka visas lopbarības miežu šķirnēm raksturīga samērā vienāda barības vērtība. Tomēr pētījumi liecina, ka tas tā nav. Balstoties uz salīdzinoši plašiem ārzemēs veiktajiem pētījumiem un arī Latvijā 2000. gadu sākumā realizēto izmēģinājumu pirmējiem rezultātiem par lopbarības miežu graudu kvalitāti cūku nobarošanas eksperimentos, ir apstiprinājies fakts, ka pareiza miežu šķirņu izvēle var ietekmēt šo mājdzīvnieku nobarošanas efektivitāti.

Divkanšu un daudzkanšu mieži. Tā kā divkanšu miežiem visi graudi ir simetriski izvietoti, tad graudi tiem ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriskāki nekā daudzkanšu miežiem. Divkanšu miežu šķirnes parasti ir ar augstāku cietes un zemāku kopproteīna saturu graudos nekā daudzkanšu miežu šķirnes. Būtiski zemāks divkanšu miežiem bija kokšķiedras saturs graudos. Tāpat divkanšu miežiem ir nedaudz zemāks β–glikānu, koppelnu un fosfora saturs graudos.

Plēkšņgraudu un kailgraudu mieži. Plēkšņgraudu miežiem grauda plēksne ar cementējošu vielu cieši apņem graudu, savukārt kailgraudu miežiem graudi viegli atdalās no plēksnēm, tāpēc tilpummasa tiem ir augsta, līdzīga rudzu un kviešu graudiem. Tā kā plēksnes, kurās koncentrējas lielākā daļa miežu graudos esošo Fusarium mikotoksīnu, kailgraudu miežiem pēc ražas novākšanas paliek uz lauka, audzējot kailgraudu miežus, tā ir potenciāla iespēja ierobežot mikotoksīnu piesārņojumu lopbarībā. Kailgraudu miežiem ir vairākas priekšrocības, salīdzinot to graudu ķīmisko sastāvu ar plēkšņgraudu miežiem – augstāks cietes, kopproteīna un koptauku saturs graudos. No šī viedokļa tie var būt vērtīgs enerģijas un proteīna avots izmantošanai mājdzīvnieku, īpaši cūku, ēdināšanā. Galvenā priekšrocība kailgraudu miežiem ir tā, ka tiem ir uz pusi zemāks kokšķiedras saturs graudos, salīdzinot ar plēkšņgraudu miežiem. Tāpēc kailgraudu mieži ir ar augstāku sagremojamību un mājdzīvniekiem būs vieglāk izmantojami. Kailgraudu miežiem parasti ir salīdzinoši augstāks β–glikānu saturs graudos nekā plēkšņgraudu; cūku un arī putnu ēdināšanā būtu jāizvēlas kailgraudu miežu šķirnes ar vidēju β–glikānu saturu graudos.

Latvijas vasaras miežu šķirņu selekcijas programmā turpinās darbs pie tādu miežu šķirņu izveides, kas būtu maksimāli efektīvi izmantojami lopbarības vajadzībām. Kailgraudu miežu potenciāla izmantošana un jaunu augstražīgu šķirņu selekcijas darba attīstību motivē uz zināšanām balstīta atziņa, ka selekcijas ceļā iegūti augstas kvalitātes kailgraudu lopbarības mieži pēc to barības vērtības var kļūt līdzvērtīgi vai pat apsteigt kukurūzu. Veiksmīgam selekcijas darbam svarīga ir sadarbība un diskusija gan ar kombinētās lopbarības ražotājiem, gan ar cūku (un arī citu sugu mājlopu un putnu) audzētājiem par to, kādi mieži viņiem ir nepieciešami no graudu kvalitātes viedokļa. Vai viņus interesē vienkārši mieži, vai tomēr ir vērts izvēlēties konkrētu šķirni, kas nodrošinātu pēc iespējas lielāku atdevi no graudu tonnas.

Pateicoties LAP 2014–2020 aktivitātes Sadarbība 16.1 apakšprogrammas projektam Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībā: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu vietējo lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā (Nr. 18–00–A01612–000015) Agroresursu un ekonomikas institūtā ir uzsākts pētījums, kas veltīts kvalitatīvu lopbarības miežu ieguvei svarīgu audzēšanas tehnoloģisko elementu (šķirne, mēslojums, izsējas norma, sējas veids) optimizācijai, lai iegūtu lopbarības graudus ar sabalansētu proteīna sastāvu un kvalitatīviem miežiem atbilstošu enerģētisko vērtību. Balstoties uz trīs gadu lauka izmēģinājumu rezultātiem, būs iespēja novērtēt šobrīd plašāk audzēto lopbarības miežu šķirņu potenciālu un atlasīt Latvijas apstākļiem piemērotas jaunas miežu šķirnes, t.sk. kailgraudu miežus, lai tās rekomendētu lopbarības graudu ieguvei.