Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Liellopu tirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Bianco Trading 10. martā piedāvāja Latvijas gaļas liellopu audzētājiem iespēju apskatīt, kā saimniekošanā veicas Lietuvas kolēģiem un kā nozare attīstījusies mūsu kaimiņvalstī. Interese no mūsu gaļas liellopu audzētāju puses bija liela, un braucienam atvēlēto vietu skaits strauji aizpildījās, rezultātā braucienā piedalījās 30 interesenti no visas Latvijas. Lietuvā bija ieplānots apskatīt saimniecības, kas nodarbojas gan ar gaļas šķirņu vaislas dzīvnieku audzēšanu, gan liellopu nobarošanu kaušanai vietējās kautuvēs, tajā skaitā Baltic Grassland Beef projektam, ko visās trijās Baltijas valstīs pārstāv uzņēmums Batic Vianco.

Latvijā jaunlopu nobarošana vēl joprojām ir sveša, neizpētīta un neattīstījusies nozare, jo pamattirgus vairumam saimnieku ir atšķirtu teļu eksports uz citām valstīm, kur veic šo teļu tālāku nobarošanu. Turpretī Lietuvā daudzi saimnieki jaunlopus nobaro un katru gadu sasniedz arvien labākus rezultātus šajā nozarē, tādējādi stimulējot vietējo ekonomiku. Lietuvā mūs sagaidīja un gida lomu uzņēmās UAB Baltic Vianco Prekyba vadītājs Darius Dzekčiorius, kurš jau pašā vizītes sākumā paskaidroja, ka nobarošana nav lielu ienākumu bizness, no kuras kļūt stāvus bagātiem. Tomēr Lietuvas saimnieki nolēmuši veidot pievienoto vērtību, paturot lopus līdz pat pēdējam brīdim valstī. Tas nodrošina darbavietas gan saimniecībās, gan arī kautuvēs un tirgos, kur notiek liellopu gaļas realizācija.

Lecināšana – ne ātrāk kā 19 mēnešos
Kā pirmā tika apmeklēta zemnieku saimniecība Draugyste, kas nodarbojas ar Šarolē šķirnes gaļas un vietējo piena šķirņu liellopu audzēšanu. Saimniecība realizē tīršķirnes Šarolē vaislas jaunlopus, bet vaislai neatbilstošos dzīvniekus nobaro un realizē kautuvēs. Šī saimniecība ir spilgts paraugs tam, ka Šarolē ir intensīva tipa šķirne, kas intensīvi arī jābaro, ja ir vēlēšanās sasniegt labus rādītājus un noturēt dzīvniekus laba barojuma kondīcijā visa gada garumā. Jāpiezīmē, ka šajā saimniecībā dzīvnieki visu gadu tiek turēti novietnēs ar pastaigu laukumiem, jo saimniecības īpašnieks aprēķinājis, ka izdevīgāk zemi izmantot graudaugu audzēšanai, nevis ganību ierīkošanai, jo zeme ir ļoti auglīga un nodrošina graudaugu ražību ap 9 t/ha. Darbības sākumā īpašnieki importējuši vaislas dzīvniekus no Vācijas un Francijas, bet, nespējot nodrošināt zīdītājgovju grupēšanu un ēdināšanas organizāciju atbilstoši konkrētā brīža vajadzībām (visām govīm tiek ēdināta vienāda barības deva), bieži radušās atnešanās problēmas, jo barības deva govīm ir samērā bagātīga. Nolemts izmantot zviedru līnijas Šarolē vaislas buļļus, kā rezultātā atnešanās sarežģījumi samazinājušies.

Saimniecības zootehniķe Laima ir pārliecināta, ka saimnieku pienākums ir veikt nopietnu ataudzējamo dzīvnieku atlasi, lai paši sev atvieglotu darbu – vieglāka atnešanās nozīmē mazākas galvassāpes atnešanās periodā. Tieši tāpēc arī telēm lecināšanu uzsāk ne ātrāk kā 19 mēnešu vecumā, neatkarīgi no dzīvmasas pieauguma tempiem. Tas nodrošina saimniecībai iespēju barot dzīvniekus intensīvi visa gada garumā, arī grūsnības periodā. Vaislas buļļus realizē dzīvsvarā par 3 EUR/kg, bet vaislai neatbilstošos jaunbuļļus nobaro līdz 800–900 kg dzīvsvaram un realizē vietējā kautuvē, kur šai saimniecībai ir īpaša cena – 3.2 EUR/kautsvara kg, jo tā spēj nodrošināt kvalitatīvus jaunlopus, no kuriem iegūst augstvērtīgus liemeņus.

Šarolē šķirnes zīdītājgovis saimniecībā Draugyste.

Kooperatīvs gaļas lopu nobarošanai
Nākamā saimniecība, kuru apskatīja Latvijas saimnieki, bija sešu lopkopju izveidots kooperatīvs Dievo karvutė, ko saimnieki nolēma veidot, kad saprata, ka paši savās saimniecībās nobarošanai nepieciešamos apstākļus nevar nodrošināt, bet ir vēlēšanās jaunlopus nobarot. Tādēļ kopīgi izveidoja kooperatīvu ar nobarošanas novietni un 200 ha platību. Teļus tūliņ pēc atšķiršanas no zīdītājgovim pārved uz šo novietni un sāk nobarot. Tā kā ar savās saimniecībās iegūtajiem teļiem kooperatīva īpašnieki novietni vēl nespēj piepildīt, paralēli iepērk atšķirtus bullīšus arī no citām saimniecībām. Sākotnēji nobarojamo jaunlopu barības devas pamatā bijusi kukurūzas skābbarība, bet no tās nolēmuši šogad atteikties – tādas barības sagatavošana izmaksā pārāk dārgi. Tāpēc, sākot ar šo gadu, barības pamatā ir skābsiens ar augstu proteīna saturu un placināti graudi kā spēkbarības piedeva.

Kooperatīvā nobaro dažādu šķirņu krustojumu jaunlopus – pamatā Limuzīnas, Angus, Aubrak un Šarolē krustojumu buļļus, bet paši īpašnieki novērojuši, ka vislabākos rezultātus viņu nobarošanas apstākļos sasniedz Angus un Aubrak krustojumu buļļi. Tos nobaro līdz aptuveni 18–20 mēnešu vecumam, tad realizē vietējām kautuvēm un daļu arī Baltic Grassland Beef projektam. Īpašnieki konstatējuši, ka pēc atšķirtu teļu ievietošanas nobarošanas novietnē tiem apmēram pusotru mēnesi dzīvmasa labākajā gadījumā nemainās, bet lielākajai daļai samazinās stresa, mainīto turēšanas un ēdināšanas apstākļu dēļ. Pagājušajā gadā kooperatīvs realizēja 200 nobarotus jaunlopus Lietuvas gaļas tirgum, bet šī gada mērķis ir realizēt 400 nobarotus jaunlopus. Īpašnieki ir ieinteresēti iegādāties atšķirtos teliņus arī no Latvijas saimniekiem.

Lietderīgs ES atbalsts inovācijām
Nākamā tika apmeklēta Jurgitas Stumbrienes saimniecība, kas bija uzskatāms piemērs tam, kādus apstākļus lopkopības saimniecībās var panākt un izveidot, izmantojot pieejamo Eiropas Savienības finansējumu projektu veidā lauksaimniekiem. Saimniecībā uzcelta nobarošanas novietne un kā inovācija nozarē iegādāts robots barības piestumšanai. Saimnieki audzē gan Limuzīnas tīršķirnes vaislas dzīvniekus, gan arī nobaro vaislai nepiemērotos jaunlopus un dažādus iepirktus krustojumu jaunlopus Baltic Grassland–Beef projektam. Viņi tic Baltic Grassland–Beef ideoloģijai, ka liellopus Baltijā iespējams nobarot, izmantojot zāles lopbarību un papildus izbarojot spēkbarību nepieciešamības gadījumā nelielā daudzumā.

Saimniecībā tiek izmantota gan dabīgā lecināšana, gan mākslīgā sēklošana, tādējādi spējot piedāvāt saviem klientiem dažādu līniju vaislas dzīvniekus. Mākslīgai sēklošanai saimnieki izmanto Francijā selekcionētus Limuzīna šķirnes vaislas buļļus, izvēloties konkrētām govīm atbilstošākos vaisliniekus. Rezultātā saimnieki spēj piedāvāt Limuzīnas šķirnes līnijas, kam, piemēram raksturīgs pienīgums. Šādi dzīvnieki piemēroti ganāmpulkiem, ja vēlas uzlabot šo īpašību. Piedāvājumā ir arī līnijas, kas paredzētas muskuļojuma un kautiznākuma palielināšanai un piemērotas kvalitatīvu nobarojamo jaunlopu ieguvei. Izvēloties šādas līnijas vaislas bulli, nobarošanai būs paredzētas arī teles, jo, atstājot šādas teles vaislai, lielais muskuļojums var būt kā faktors, kas izraisa apgrūtinātu atnešanos. Šī saimniecība piedāvā vaislas buļļus arī saimniecībām Latvijā, tomēr pirms buļļa iegādes saimniekiem jāzina, tieši kādas īpašības grib uzlabot savos ganāmpulkos, lai varētu piemeklēt atbilstošākās līnijas vaislas bulli.

Bioloģiskais ganāmpulks vaislai un gaļai
Kā pēdējā tika apmeklēta Audrius Stačkūnas bioloģiskā saimniecība ar platību 1200 ha, kur audzē 294 Limuzīnas un to krustojumu liellopus. Ieradāmies pie lielas novietnes, kas būvēta ar 50 % Eiropas Savienības atbalstu. Latvijas saimniekus interesēja, cik ilgā laikā plānots atpelnīt veiktās investīcijas šādā būvniecībā, saimnieks pārliecinoši atbildēja, ka 8–10 gadu laikā. Sākotnēji bijusi ideja nodarboties tikai ar jaunlopu nobarošanu, tomēr, iepērkot kvalitatīvu pamatganāmpulku un vaislas buļļus, iegūtie pēcnācēji bijuši jau tādas kvalitātes, lai varētu pārdot arī kā vaislas dzīvniekus. Saražoto produkciju realizē dažādos tirgos – tīršķirnes teles un buļļus pārdod vaislai, krustojumu teles nobaro Baltic Grassland–Beef projektam, bet buļļus, kas neder vaislai, 600–800 kg dzīvmasā pārdod vietējām kautuvēm.

Saimniecībā uzcelts arī angārs tehnikas glabāšanai un kūtsmēslu krātuve ar jumtu. Kūtsmēslu krātuve uzcelta, jo tādas bijušas prasības, bet faktiski tiek izmantota kā nojume siena glabāšanai, jo novietne būvēta kā dziļā kūts, neradot saimniekam vajadzību pēc kūtsmēslu krātuves – mēslus divas reizes gadā izved no kūts tieši uz lauka un iestrādā augsnē. Saimniecībā izmanto barības maisītāju, un visām dzīvnieku grupām barība tiek izdalīta smalcinātā veidā, arī siens grūsnajām zīdītājgovīm.

Barības piestumšanas robots Jurgitas Stumbrienes saimniecībā.

Ko mēs varam secināt?
Apmeklētās saimniecības bija ļoti dažādas – pirmajās divās saimniecībās mēģina strādāt, neveicot nopietnus ieguldījumus novietnēs, jo liellopu turēšanai pielāgotas vecās kolhozu fermas, tāpat lieli ieguldījumi netiek veikti traktortehnikā. Savukārt pēdējās divās no apmeklētajām saimniecībām aktīvi izmantota iespēja piesaistīt Eiropas sniegto atbalstu saimniecību modernizācijā un veiktā darba vienkāršošanā un uzlabošanā. Tomēr visās saimniecībās bija redzamas arī kopīgas iezīmes, piemēram, fakts, ka ziemas periodā visi liellopi atrodas novietnēs, līdz ar to atnešanās sezonu iespējams uzsākt ātrāk. Visās saimniecībās bija novērojamas izteiktas rūpes par jaundzimušajiem teļiem, kas pirmās dienas kopā ar mātēm tiek atdalīti atsevišķi. Savukārt lielākiem teļiem izveidoti bērnu dārzi, kuros var iekļūt tikai teļi un kur tiem ir iespēja uzēst arī spēkbarību.

Saimniecībās, kuras piedāvā pārdošanai vaislas jaunbuļļus, notiek to stingra atlase, tādēļ saimnieki nevēlas tos pārdot tūlīt pēc atšķiršanas, jo šajā vecumā nav iespējams noteikt, vai tie būs atbilstoši vaislas buļļu parametriem. Pēc atšķiršanas no mātēm buļļi tiek grupēti, un aptuveni gada vecumā tiek veikta to izlase gan pēc to ātraudzības, gan eksterjera rādītājiem. Saimnieki pauž viedokli, ka arī gada vecumā vēl īsti nevar spriest par buļļa piemērotību vaislai, tādēļ labprātāk jaunbuļļus vaislai pārdod lielākā vecumā. Cenu starpība starp bulli gada vai divu gadu vecumā ir salīdzinoši niecīga, jo saimnieki ir ieinteresēti pārdot tikai kvalitatīvus vaislas buļļus.

Redzot Latvijas saimnieku aktivitāti un interesi, SIA Baltic Vianco arī turpmāk rīkos līdzīgus braucienus. Ceram, ka dalībnieki brauciena laikā katrs sadzirdēja kādu noderīgu faktu, ko izmantot savās saimniecībās!

 Kūtsmēslu krātuve, kas pārtapusi par barības glabātavu Audrius Stačkūnas saimniecībā.