Saimnieks LV / 2019.gads (Decembris.)

Kad klāt rudens drēgnums, lieti un slapjdraņķi, tad daudz biežāk iedomājamies par medu, propolisu, bišu maizi un citiem bišu produktiem. Par medus trūkumu Lietuvā sūdzēties nevar. Pašu, t.i., vietējais medus tiek vērtēts augstāk nekā ievestais. Zinātnieki jau atzīst, ka cilvēkam vislabāk, visveselīgāk pārtikā lietot produktus, kas iegūstami 500 km rādiusā ap dzīvesvietu.

Lietuvas dravās 2018. gada beigās bija gandrīz 198 tūkstoši bišu saimju, kuras sanesa vairāk nekā 4 tūkst. t medus, un bišu saimju skaits, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis 2.2 reizes. Vidējais vienas saimes medus devums nav augsts, aptuveni 19–21 kg (Lietuvas Republikas Statistikas departamenta dati), tādu dravnieku, kuriem biškopība ir iztikas avots, valstī nav daudz − 2018. gadā vien 0.6 %.

Viens no profesionāļiem ir dravnieks jau ceturtajā paaudzē Ramūns Ardāvičs. Viņa dravā tiek turētas 700 bišu saimes. Trīs kilometru rādiusā ap saimniecību nav lielu lauku platību ar vienveidīgām kultūrām. ,,Tas ir mūsu ģimenes bizness. Algojam divus strādniekus visu gadu, sezonas laikā – vēl divus.” Vidēji no viena bišu stropa iegūst 98 kg medus, esot jau arī tādi biškopji, kas iegūstot 130 kg, bet tie vadājot bites ganīties medainajos rapšu un griķu sējumos. Pēc R. Ardāviča aprēķiniem, viens cilvēks varot uzraudzīt 100 stropus, ja vienam darbiniekam nākas uzraudzīt vairāk, tad to nodrošina tehnoloģijas, kas savukārt prasa prāvas investīcijas.

Dravā sezona sākas aprīlī un noslēdzas septembra beigās, darbā diennaktī paiet 12 un pat vairāk stundu. Turpmāk viņš neplānojot palielināt bišu saimju skaitu, bet centīšoties vairot dravas produktivitāti un mazināt darba laika patēriņu. Un gaidīšot, kad medus cena celsies. ,,Domāju, ka dravu skaits Lietuvā neaugs. Cilvēki saņēma atbalstus, iztiek ar trim vai četriem stropiem un medu izdala draugiem. Tā viņi atņem lielu daļu tirgus tiem, kam biškopība ir iztikas avots,” novērojis dravnieks R. Ardāvičs. Savu medu viņš pārdod galvenokārt ES pircējiem, kooperācijā ar kolēģiem piedāvājot lielākus daudzumus. Šodien visgrūtāk esot konkurēt ar ukraiņiem. Lai atšķirtu Lietuvas medu no ievestā ukraiņu, ukraiņu – ķīniešu utt., Lietuvas Biškopju biedrība apstiprinājusi savu preču zīmi.

Lielāko daļu medus biškopji Lietuvā pārdot pircējiem stacionārajās un zemnieku (mobilajās) tirdzniecības vietās, gada tirgos vai arī uz vietas savās saimniecībās. Pēc aptuveniem aprēķiniem, tā tiek realizēts aptuveni 60 % gadā bišu saražotā medus, aptuveni 20–25 % uzpērk vairumtirgotāji, pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Pārējais tiek izmantots savām vajadzībām – savā pārtikā vai dāvināšanai radiem un draugiem.

Prienu rajona Burokiškiu ciemā savā dravā saimnieko Darjus Janušonis. Ciemā palikuši vien trīs iedzīvotāji. Zeme šeit mazauglīga, daudz aizaugušu pļavu, kas bagātas ar ārstniecības augiem, daudz krūmāju, tāpēc bitēm ir labas ganības. Pirms pāris gadiem D. Janušoņa medus sertificēts kā Nacionālās kvalitātes produkts, un tas liecina, ka dravas tuvumā nav automaģistrāļu un rūpnīcu, bites netiek ārstētas ar antibiotikām un netiek izmantotas nekādas ķimikālijas, medus tiek fasēts tikai stikla traukos utt. ,,Augot konkurencei, biškopjiem nākas domāt par bišu produktu plašākas izmantošanas reklāmu un pircēju izglītošanu,” stāsta biškopis. Pirms četriem gadiem D. Janušonis sāka interesēties par bišu terapiju – no Ukrainas pārveda bišu guļamistabas ideju. Pirmais Lietuvā šādu terapiju sāka praktizēt Traķu rajona Biškopju biedrības vadītājs Jozs Norinkēvičs. Namiņu ar bišu stropiem (kas, protams, speciāli ierīkoti) popularitāte auga, un tagad lauku tūrisma sētās Klaipēdas novadā Dzūkijā un Molētu rajonā bišu guļamistabas nav retums.

Apiterapeiti skaidro, ka bišu dziedinātavā guļošo pozitīvi ietekmē ar fitoncīdiem piesātinātais gaiss, medus, propolisa, vaska un ziedputekšņu smarža un bišu sanēšana. Bišu namiņos pavadītās stundas cilvēku gan neatbrīvos no slimībām, toties no ikdienas stresa radītās spriedzes gan. Bišu terapija palīdz relaksēties. Nav nekādu pierādījumu, ka aromterapija paildzinātu cilvēka mūžu, bet jau senatnē bija zināms, ka ēteriskās eļļas palīdz saglabāt veselību, aktivizēt garīgo un fizisko veselību. Apiterapeiti stāsta, ka no senseniem laikiem ēteriskās eļļas, augu smaržas lietotas aizsardzībai pret infekcijas slimībām. Arī baznīcās izsenis dedzina vaska sveces, kvēpina vīraku.

Savukārt D. Janušonis ir tiešs: ,,Mums bites saistās nevis ar dažādiem mītiem, bet ar medu, ko pārsvarā lietojam, kad esam saaukstējušies.” Biteniekam svarīgākais tagad, kad sezona beigusies, nodoties pašizglītībai un kvalifikācijas celšanai. Tirgus to pieprasa un negaidīs.

Biškopība mums asociējas ar plašiem laukiem, ziedošām, smaržīgām pļavām un viršu laukiem, un ziedošām liepām, bet ne ar trokšņainu pilsētu. Tomēr – Viļņā uz viesnīcas Grand Hotel Kempinski jumta izvietoti četri bišu stropi, kurus uzrauga profesionāls biškopis no Traķu rajona Aļģis Mikalops. Gada laikā bites četrosstropos sanes 130–140 kg medus. Viesnīcas iemītnieki brokastīs var mieloties ar svaigu medu. Laboratorijas secinājums – produkts atbilst visām prasībām. Ir plāns bišu stropus uzcelt arī uz citu ēku jumtiem. Pilsētas biškopība – nav īstā biškopība, bet medus popularizēšanai noder.