, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Liellopu liemeņu kvalitāte – ekonomiski svarīgs rādītājs

Inga Muižniece , 01-11-2021
Liellopu liemeņu kvalitāte – ekonomiski svarīgs rādītājs

Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Liellopu liemeņu (kautķermeņu) kvalitāte ir noteicošais faktors cenas veidošanas politikā, kas būtu jāņem vērā saimniekiem, nobarojot liellopus un realizējot tos kaušanai. Diemžēl vietējo Latvijas kautuvju cenu politika liek secināt, ka ne vienmēr tiek maksāts atbilstoši liemeņa kvalitātei, kā arī saimniekiem netiek sniegta informācija par iespējamo cenu amplitūdu atšķirīgas kvalitātes liemeņiem.

Liemeņu klasifikācijas sistēmas būtība ir nodrošināt vienotu un taisnīgu samaksu dzīvnieku audzētājiem pēc klasifikācijas rezultāta un kautsvara, kā arī veicināt kvalitatīvu dzīvnieku audzēšanu. Ja samaksa netiek diferencēta atbilstoši liemeņu klasifikācijai, liellopu audzētāji nav ieinteresēti ražot augstākas kvalitātes liemeņus un valstī neveidojas zināšanu bāze par liemeņu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem – atbilstošu šķirņu un krustojumu izvēli, nepieciešamo ēdināšanas un turēšanas apstākļu nodrošināšanu.

Muskuļaudu vērtējuma atšķirības dzīviem liellopiem.

Liellopu liemeņu klasifikācijas pamatprincipi. Latvijā liemeņu klasifikāciju regulē MK noteikumi Nr. 307 Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi, atbilstoši kuriem liellopu liemeņus klasificē saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas II un III punkta un regulas Nr. 1249/2008 6. panta un I pielikuma nosacījumiem. Noteikumi nosaka, ka kautuvēm, kuru jauda iepriekšējā gadā bijusi lielāka par 50 liellopiem nedēļā, liemeņu klasifikācija jāveic obligāti un klasifikācijas rezultāti par katru nokauto dzīvnieku jāiesniedz Lauksaimniecības datu centram (LDC), tādēļ nokauto liellopu īpašniekiem LDC datu bāzē ir iespēja pašiem apskatīt kaušanas rezultātus. Kautuvēm, kuru jauda ir mazāka par 50 liellopiem nedēļā, klasifikācijas sistēmas ieviešana ir brīvprātīgs pasākums. Liemeņu klasifikāciju veic speciāli apmācīti un sertificēti speciālisti, kas ir darba attiecībās ar konkrēto kautuvi.

Liemeņus klasificē pēc muskuļaudu un taukaudu attīstības pakāpes. Iedalījums muskuļaudu klasēs balstās uz muskuļu masas novērtējumu. Muskuļaudu klases raksturo ar gurna, muguras un pleca profiliem. Liemeņi ar augstāku muskuļaudu novērtējumu ir vērtīgāki, jo no tiem iegūstams lielāks gaļas daudzums, un par šādiem liemeņiem samaksai jābūt augstākai.

S muskuļaudu vērtējuma klasi parasti saņem liellopi ar dubulto muskuļojumu, piemēram, Beļģu zilās vai Pjemontas šķirnes liellopi, tomēr jāņem vērā, ka šiem liellopiem tauki parasti neveidojas vai veidojas salīdzinoši maz, kas arī ir svarīgs liemeņa kvalitātes rādītājs.

Iedalot liemeņus klasēs pēc taukaudu daudzuma, galvenokārt tiek ņemts vērā tauku pārklājums un iekšējie tauku aizmetņi. Tauku pārklājumu raksturo subkutāno (zemādas) taukaudu slāņa biezums, tauku uzslāņojumi krūšu dobumā un starpribu muskulatūrā.

Jaunlopu liemeņiem, no kuriem gaļa tiek piedāvāta patērētājiem svaigā veidā, nepieciešams tauku noslāņojums ar 3. vai 4. tauku klasi, lai nodrošinātu mīkstu, sulīgu, aromātisku un garšīgu gaļu. Liemeņi, kuri novērtēti ar 1. tauku klasi, izmantojami tikai pārstrādē, savukārt liemeņi ar 2. tauku klasi var tikt izmantoti pārdošanai svaigā veidā, tomēr jārēķinās, ka šāda gaļa būs sausāka un mazāk aromātiska, kas var negatīvi ietekmēt patērētāju vēlmi šādu gaļu iegādāties atkārtoti. Liemeņi ar 5. tauku klasi ir ar pārāk lielu tauku daudzumu, kas rada papildu darbu lieko tauku noņemšanai, un patērētāji šādu gaļu izvēlas nelabprāt.

Nepieciešamības gadījumā muskuļaudu un taukaudu klases tiek iedalītas apakšklasēs, norādot attiecīgās klases burtu vai skaitli ar „+” vai „–” zīmi.

Liemeņu kvalitāti ietekmējošie faktori. Liemeņa kvalitāti galvenokārt ietekmē divu faktoru grupas, kas savā starpā ir daļēji saistītas:
• ģenētika (tīršķirne, krustojumi, atšķirīgas līnijas vienas šķirnes ietvaros);
• audzēšanas sistēma (dzimums, nobarošanas intensitāte, turēšanas apstākļi, vecums pirms kaušanas, dzīvmasa pirms kaušanas).

Dzīvniekiem augot un nobriestot, notiek muskuļu un kaulu attiecības palielināšanās, kam seko muskuļu augšanas tempa samazināšanās, rezultātā pieaugot muskuļu tauku attiecībai. Vecums pirms kaušanas galvenokārt ietekmē muskuļu lielumu, muskuļu šķiedru rupjumu un gaļas krāsas intensitāti. Pieaugot liellopa vecumam, muskuļu šķiedras kļūst rupjākas un gaļa zaudē mīkstumu. Šāda vecuma negatīvā ietekme vairāk vērojama buļļu gaļai, bet teļu un kastrātu gaļai tas nav tik izteikti.

Tomēr dažādu šķirņu nobriešanas ātrums un optimālā kaušanas dzīvmasa atšķiras. Vēlu nobriestošo, liela auguma šķirņu (Šarolē, Beļģu Zilā, Blondie Akvitāņi, Simentāles) jaunlopi, vairāk piemēroti intensīvai nobarošanai, iegūstot lielus un smagus liemeņus ar mazu tauku noslāņojumu. Savukārt agri nobriestošu – Anguss, Herefordas un Šorthornas šķirņu jaunlopi piemēroti kaušanai ar mazāku dzīvmasu un izmantojami ekstensīvākos apstākļos vai gaļas ražošanai konkrētām preču zīmēm. Limuzīnas šķirnes dzīvnieki neatbilst nevienai no iepriekš minētajām šķirņu grupām, tie piemēroti vidēji intensīvam nobarošanas veidam.

Liellopa augšanas un attīstības laikā vispirms nogulsnējas intermuskulārie tauki, tad veidojas zemādas tauku slānis un tikai pēc tam rodas intramuskulārie tauki jeb marmorējums. Tādēļ vēlu nobriestošo jeb liela auguma šķirņu liellopu gaļā vairāk ir intermuskulārie tauki nekā agri nobriestošo šķirņu liellopu gaļā.

Telēm un kastrātiem tauki veidojas labāk nekā buļļiem. Tādēļ, nodrošinot vienādus ēdināšanas apstākļus un dzīvniekus kaujot līdzīgā vecumā, teļu un kastrātu liemeņi būs ar lielāku tauku noslāņojumu nekā buļļu liemeņi. Tas saistīts ar dzīvnieku hormonālo statusu. Pētījumos arī pierādīts, ka no vēršiem iegūstama marmorētāka un mīkstāka gaļa nekā no buļļiem, tomēr jāņem vērā arī šķirņu atšķirības.

Fizioloģiskais kaušanas vecums – vecums, kad dzīvnieks ir sasniedzis kaušanai visatbilstošāko kondīciju. Tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko vecumu, tādēļ precīzas rekomendācijas kādas konkrētas šķirnes jaunlopu kaušanai, vadoties tikai pēc to vecuma, nav iespējams sniegt. Fizioloģiskā vecuma sasniegšana būs atkarīga no šķirnei atbilstošas ēdināšanas un turēšanas apstākļu nodrošinājuma, kā arī ģenētiski noteiktās augšanas un attīstības intensitātes.

BGB teļu un vēršu iepirkuma cenu amplitūda (260–300 kg smagiem liemeņiem).

Tauku sadalījums liellopa gaļā.

Cenas atšķirības dažādas kvalitātes liemeņiem Baltic Grassland – Beef (BGB)* projektā. BGB projektā tiek pieņemti liemeņi, kas novērtēti vismaz ar O muskuļaudu klasi (P netiek pieņemta), un tiem ir piešķirta vismaz 2. tauku klase (1. klase netiek pieņemta).

BGB projektā liemeņus vērtē sertificēta eksperte, kuras darbību uzrauga un kontrolē Šveices dzīvnieku aizsardzības dienests. Samaksa par liemeni ir atkarīga no jaunlopa dzimuma (vēršiem, telēm augstākas iepirkuma cenas), liemeņa masas (visizdevīgāk realizēt 260–300 kg smagus liemeņus), muskuļaudu un taukaudu novērtējuma klases.

Īpašniekiem ir tiesības prasīt informāciju par dzīvnieka klasifikācijas rezultātu, par iepirkuma cenām dažādas kategorijas un kvalitātes liemeņiem, kā arī saņemt samaksu atbilstoši klasifikācijas rezultātam, lai ieguldītās investīcijas un darbs jaunlopa nobarošanā atmaksātos.

*BGB – Šveices un Baltijas valstu kopprojekts Baltic Grassland Beef nobarotu jaunlopu realizācijā (oficiālais pārstāvis Latvijā – SIA Baltic Vianco Trading).

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir vie...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...