Saimnieks LV / 2020.gads (Aprīlis.)

Februārī AS Lytagra aicināja lauksaimniekus uz Horsch semināru Aktualitātes un inovācijas smidzināšanas tehnikas jomā.  Viens no vieslektoriem bija arī Horsch smidzināšanas tehnikas ražotnes dibinātājs un vadītājs Teodors Leebs. Tieši šī vīra uzvārds atrodams uz pašgājējiem un velkamajiem smidzinātājiem, ko piedāvā Horsch-Leeb ražotne. Sarunā noskaidrojām, kā smidzināšanas tehnikas pielāgošana var palīdzēt lauksaimniekiem ietaupīt savus resursus.

– Vai Latvijā esat bijis iepriekš un vai varat salīdzināt mūsu un citu valstu lauksaimniekus?
Teodors Leebs: – Esmu Latvijā bijis jau pāris reizes, apmeklējis arī saimniecības. Ja man jāsalīdzina zemnieku darbs te un Vācijā, tas, pirmkārt, ir ļoti atkarīgs no saimniecības apjoma. Vācijā ir tā, ka rietumos ir vairāk maza izmēra saimniecību, savukārt austrumos – ar lielākām platībām. Vēl esmu novērojis, ka it visur attiecībā uz lauksaimniecības tehnikas un smidzinātāju lietošanu ir sastopami divu veidu saimnieki – vieni uzskata, ka smidzinātājs ir vienkārši tvertne uz riteņiem, kas uz lauka izsmidzina īpašu šķidrumu, un ķīmiskās vielas paveic savu darbu. Savukārt otri uz šo tehniku un smidzināmo materiālu skatās, kā uz kopīgu sistēmu, kur smidzinātājs ir instruments, kas pēc iespējas efektīvāk izsmidzina šķīdumu. Un kopējais sistēmas darbs sākas tad, kad tvertne tiek uzpildīta, un beidzas tad, kad pēdējā izsmidzinātā pilīte ir nolaidusies tur, kur iecerēts. Te ir svarīgi, cik precīzs ir smidzinātāja darbs un kā var izvairīties no zaudējumiem smidzināšanas laikā. Īsajā laika sprīdī, kamēr pilīte nonāk uz zemes vai auga, to var ietekmēt tehnikas kustība, vēja vai šķidruma padeves ātrums, iztvaikošanas iespēja un pilītes izmērs uz auga lapas, u.c. apstākļi. Būtisks aspekts ir arī sprauslu lielums. Tā ir sarežģīta sistēma, par kuru mums ir jāparūpējas un jāpaveic viss, lai smidzināšanu veiktu pēc iespējas efektīvi un noderīgi konkrētajām kultūrām. Tās it kā ir mazas detaļas, bet, visu ņemot vērā, var ietaupīt līdz pat 25–30 % smidzināmo līdzekļu. Mūsu ražotnes uzdevums ir atrast veidus, kā izvairīties no minētajiem zudumiem vai vismaz tos ievērojami samazināt. Šis ietaupījums nozīmē gan naudas ekonomiju lauksaimniekam, gan saudzējošāku attieksmi pret vidi.

Laikapstākļi pēdējos gados ir ļoti mainīgi, un muļķīgi ir noliegt klimata izmaiņas. Novērojami gari sausuma periodi un posmi ar lielu mitruma daudzumu, kas zemniekiem liedz plānot savu ienākumu un izdevumu līkni. Var taču būt, ka viens jūsu kaimiņš veic maksimālus ieguldījumus, lai sasniegtu maksimāli iespējamo ražu, kamēr otrs optimizē savas izmaksas, bet ražas iznākums ir līdzīgs. Tāpēc pareizais risinājums ir paveikt maksimumu ar savu tehniku atbilstoši situācijai savos laukos. Tehnoloģija ir jāpielāgo, jāņem vērā, piemēram, vai un kādi ir insekti uz vienu hektāru, kāds ir gaisa mitrums, augu blīvums, augu attīstības stadija... Ņemot vērā visas šī detaļas, var ievērojami samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Nav jēgas kaut ko uz lauka darīt tikai tāpēc, lai tas skaitītos paveikts, bet patiesais ieguvums ir samērā neliels.

Edijs Līkansis, AS Lytagra direktors, Teodors Leebs, Horsch smidzināšanas tehnikas ražotnes dibinātājs un vadītājs, Martins Krāmers, Horsch Maschinen GmbH reģionālais eksporta vadītājs, un Rihards Šnepsts, Horsch Maschinen GmbH rūpnīcas pārstāvis Latvijā.

– Pirms runājam vairāk par miglošanas niansēm – kā jūs pats pievērsāties tehnikas konstruēšanai?
– Es nāku no ģimenes, kas jau izsenis ir saistīta ar lauksaimniecības tehniku. Mans vectēvs bija kalējs, kas pagājušā gadsimta 20. gados kala pakavus zirgiem un izveidoja savu kompāniju. 50. gados to pārņēma mans tēvs. Ap to laiku lauksaimniecība kļuva daudz mehanizētāka un viņš vairāk sāka pievērsties lauktehnikas izstrādei. Es pats esmu dzimis 1966. gadā, esmu gan strādājis kā mehāniķis, gan studējis inženierzinātnes, tāpēc pazīstu šo nozari no abām pusēm – gan kā cilvēks, kas tehniku ir remontējis, gan kā inženieris, kas to ir projektējis. Kad atgriezos no universitātes, nolēmām, ka uzņēmējdarbības virzieni ir jāsadala – es vairāk pievērsos jaunas tehnikas izstrādei, kamēr mans tēvs nodarbojās ar dažādas tehnikas tirdzniecību un servisu.

– Kā sākās jūsu sadarbība ar Horsch uzņēmumu?
– Maiklu un Filipu Horšus pazīstu kopš 90. gadiem, mēs satiekoties vienmēr apjautājāmies, kā veicas ar tehnikas attīstību un katra plāniem biznesā. 1994. gadā saņēmu piedāvājumu sākt strādāt Horsch uzņēmumā kā inženieris, palīdzot izstrādāt tehnikas prototipus, kas pēc tam nonāca sērijveida ražošanā. 1999. gadā Leeb uzņēmums saņēma piedāvājumu uzsākt smidzinātāju ražošanu, pēc tam tapa arī fabrikas ražotne. 2001. gadā, kad bija jāizšķiras, vai uzsākt produkcijas sērijveida ražošanu, Horsch bija vairāk koncentrējies uz sējmašīnu un citu agregātu ražošanu, šī nozare strauji attīstījās, kamēr smidzinātāju nozare un tirgus vēl nebija tik plaši. Taču daži saimnieki bija dzirdējuši par mūsu iestrādnēm un vēlējās, lai mēs izgatavotu agregātus viņiem. 2003. gadā, saņemot piecus pasūtījumus, to arī darījām – paši savā uzņēmumā. Turpmākos gadus atsevišķas detaļas smidzinātājiem, piemēram, šasijas un tvertnes ražoja citi sadarbības uzņēmumi, bet, kad 2008. gadā uzbūvējām paši savu ražotni, visas sastāvdaļas sākām ražot paši.

Pārdodot tehniku, strādājām pa tiešo ar klientiem – bez dīleriem, pārsvarā Austrumvācijā un nedaudz arī Polijā. Taču, lai konkurētu samērā blīvajā tirgū, noslēgtu vairāk darījumu, nodrošinātu servisa pakalpojumus, mums bija nepieciešamas lielākas investīcijas un attīstības plāns. Šajā laikā Horsch atkal vēlējās pievērsties smidzinātāju sektoram. 2011. gadā mēs nodibinājām uzņēmumu Horsch-Leeb Application Systems. Toreiz mums bija ap 4.8 milj. EUR liels apgrozījums gadā, šobrīd tas ir jau 100 milj. EUR. Tāpat – 2011. gadā ražojām ap 45 tehnikas vienības gadā, bet pašlaik – ap tūkstoti.

Strādājot kopā ar Horsch, mūsu smidzinātājiem ir sava atsevišķa ražotne, sava 32 inženieru komanda, servisa departaments. Kopīgas ir tirdzniecības un mārketinga aktivitātes. Pašlaik no kopīgā Horsch tehnikas pārdošanas segmenta aizņemam 25 %.

– Kā jums šķiet, ar ko Leeb atšķiras no citiem smidzinātāju zīmoliem?
– Mēs domājam kompleksi – nevis tikai par tehnikas vienību, kas veic savu funkciju uz lauka, bet gan par visu procesu no lauka līdz augam. Un tieši tā ir jādomā, lai panāktu vislabāko rezultātu.

Jārēķinās, ka teju katrā Eiropas valstī ir pieprasījums pēc cita veida smidzinātāja. Piemēram, Rietumeiropā biežāk iegādājas pilnībā automatizētus un vislabāk aprīkotos smidzinātājus, jo tur saimnieki visbiežāk arī paši šo tehniku izmanto un paši apstrādā savus laukus. Savukārt Ukrainā, kur holdinga kompānija bieži apsaimnieko vairākus tūkstošus hektāru, ir lielāks pieprasījums pēc uzticamas un izturīgas tehnikas bez liekām ekstrām, kam nav lielas ekspluatācijas izmaksas un ko ir viegli vadīt, jo darbinieki mainās. Ja viens smidzinātājs apstrādā 10 tūkst. ha 10 gados, tad cits – tikpat lielu daudzumu vienā gadā. Katrai vajadzībai un lietošanas intensitātei ir nepieciešama sava tehnika! Tāpēc mēs vienmēr iepazīstam zemniekus, viņu vajadzības un pielāgojam tehniku viņu vajadzībām – dažkārt tās ir tikai nianses, dažkārt − pamatīgas izmaiņas. Mūsu panākumu atslēga ir koncentrēšanās tikai uz smidzinātājiem tā ir mana un komandas specialitāte, tāpēc varam tajā iedziļināties pamatīgi. Domāju, ka tas arī ir mūsu trumpis!

Klientu jeb zemnieku vajadzība mums ir prioritāte un vienmēr pirmajā vietā. Mums ir jāsaprot, ko domā tehnikas vadītājs, fermas menedžeris, saimniecības īpašnieks, kādas ir viņu vajadzības un finansiālās iespējas. Es daudz ceļoju un apmeklēju saimniecības visā pasaulē, tāpēc šīs atsauksmes nogādāju mūsu attīstības departamentam, lai pēc tam kopīgi domātu, kā varam savu klientu problēmas risināt. Ir ļoti svarīgi runāt ar mūsu galapatērētājiem, un lauksaimniecības tehnikas gala patērētāji ir visi, kas lieto pārtiku. Ir būtiski uzklausīt un saprast, kas cilvēkus satrauc un ko viņi gribētu darīt savādāk. Dažkārt cilvēki pat īsti nezina, kā rodas pārtika, no kurienes tā nonāk veikalu plauktos. Tāpēc ir svarīgi skaidrot dažādus lauksaimniecības aspektus – pesticīdu lietojumus, bišu veselību, bioloģisko lauksaimniecību, klimata pārmaiņas, tehnikas efektivitāti... Lauksaimniekiem šobrīd nav pats labākais tēls sabiedrībā, jo viņus vaino vides piesārņošanā. Taču jāņem vērā, ka tieši lauksaimnieku rokās ir lielas iespējas uzlabot situāciju, piemēram, uzlabojot augsnes stāvokli, palielinot humusa daudzumu tajā. Tas varētu būt viens no paņēmieniem, kā izvērtēt, vai lauksaimnieks darbojas efektīvi un videi draudzīgi vai ne – atkarībā no tā, vai humusa daudzums augsnē pieaug vai samazinās, kā arī veikt attiecīgas piemaksas par to – tās jau ir izmaiņas lauksaimniecības politikā. Tas ir veids, kā likt uz lauksaimnieku paskatīties kā uz vides un dabas glābēju.

– Kuri ir jūsu lielākie noieta tirgi?
– Līdz šim mūsu lielākais tirgus arvien ir bijusi Vācija, turpretī tagad Eiropā tā ir Francija. Tur praktiski no nulles četru gadu laikā esam sasnieguši ievērojamus panākumus, daudzu miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tātad pieprasījums pēc produkcijas ir un arvien aug. Arī Lielbritānijā un Polijā Leeb produkcija ir pieprasīta, tāpat Ungārijā. Vēl plānojam attīstīties Krievijas un Ukrainas tirgū, kur jau ir vairākas mūsu tehnikas vienības, taču šīm valstīm mums ir jāattīsta piemērota tehnika, pie tā arī pašlaik strādājam. Tieši tāpat arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Austrālijā. Arī Latvijā vēl esam tikai ceļa sākumā, Lietuvā un Igaunijā mūsu smidzinātājus pazīst jau vairāk. Katrā ziņā jebkurā valstī, kur tiek tirgota Horsch tehnika, vienmēr būs pieejami arī Leeb smidzinātāji. Noteikti paredzam, ka mūsu pārdošanas rādītāji augs.

Pašlaik mums ir piecas ražošanas līnijas – AX, PT, GS, LT un TD, katrā no tām ir vēl dažādu lielumu agregāti – ar dažādu tvertņu ietilpību un aprīkojumu. Pašlaik mēs strādājam pie sešiem – septiņiem jauniem pašgājējmodeļiem ar dažādiem tvertņu izmēriem. Līdz ar to klientiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko.

– Kā jums veicās Agritechnica izstādē pērn Vācijā?
– Mūsu kompānijai tā bija ļoti veiksmīga. Mēs tur prezentējām jaunu pašgājējmiglotāju paaudzi PT 8.300 un 6.300, kā arī jaunu pulsējošo sprauslu, kas kontrolē šķidruma izdali ar nemainīgu spiedienu un frekvenci 20 vai 40 Hz, tā ļaujot mainīt pilīšu lielumu. Tāpat tiek pielāgota deva stangas iekšienē un ārmalā, kā arī iespējams variēt devu katrai sekcijai.

Vēl mēs izstādē novērojām, ka labi darbojas mārketings, pēkšņi īpaši izceļot kādu atsevišķu tehnoloģiju. Piemēram, man prasīja, kāpēc mūsu smidzinātājiem nav kameras, kas varētu noteikt nezāļu esamību laukā un miglot tikai tajās vietās, kur tās ir redzamas. Lieta tāda, ka šobrīd ļoti populāra ir start–up mentalitāte, kad dažādi jauni tehnoloģiski risinājumi tiek uzskatīti par teju obligātiem. Nenoliedzami, daudzi jauni risinājumi ir ļoti noderīgi un atvieglo lauksaimnieku ikdienu, taču aiz dažiem stāv tikai ideja, kas it kā izklausās un izskatās labi, bet tai nav reāla satura un pielietojuma. Sliktākais, ka šajā nozarē iesaistās arī politikas veidotāji, kas jauninājumus iekļauj likumdošanā un noteikumos, nemaz nezinot, kā tie reāli darbojas lauksaimniecības vidē. Un tā – kas notiek, ja mēs miglojam tikai tajās lauka vietās, kur vizuāli redzamas nezāles? Pēc divām nedēļām nezāles būs arī tajās vietās, kur tās nebija izdīgušas pirms tam. Kāds ieguvums no tā ir saimniekam? Atkal jābrauc un jāsmidzina!

Vēl ir idejas, ka miglotājs atpazīst konkrētu nezāli, kur veikt attiecīgu miglošanu. Taču tādu sistēmu izstrādāt ir ļoti sarežģīti, jo nezāles ir dažādas – pašlaik dažas tehnoloģijas spēj atšķirt, piemēram, vienu sārņaugu sugu vai vienu krāsu – zaļu vai brūnu. Tāpat nezāles var būt viena garuma, attīstības stadijas ar kultūraugiem, kad tās atšķirt ir vēl mazāk iespējams. Es nesaku, ka kameras nevajadzētu lietot, bet tās noteikti nav risinājums visam.

– Vai ir kāds tehnikas jaunievedums Leeb smidzinātājos, par kuru esat sevišķi lepns?
– 2007. gadā, piedaloties Agritechnica izstādē, mēs no vairākiem apmeklētājiem saņēmām vienu un to pašu jautājumu – kādi ir jūsu risinājumi, lai samazinātu darba šķidruma zudumus, lai pēc iespējas vairāk un precīzāk nosegtu augus un lapas ar izsmidzināmo līdzekli. Dažiem citiem ražotājiem tajā laikā bija parādījies īpašs mehānisms, kas darba šķidruma plūsmu aizsedza ar ventilatoru radītu piespiedu gaisa plūsmu, lai vējš to nevarētu novirzīt no sava mērķa. Tad es mēģināju saprast, vai arī mūsu tehnikai tas ir nepieciešams, vai tas ir tikai mārketinga triks. Šim mērķim veicām plašus pētījumus universitātē Austrumvācijā, arī vēja tunelī. Sapratām, ka tik liela nozīme nav vis vēja ātrumam un virzienam, bet stangas augstumam – tam jābūt ne tālāk par 50 cm no smidzināmās virsmas, lai tā precīzi sasniegtu mērķi. Turpmāk mēs ļoti daudz resursu ieguldījām, lai veidotu tādu tehniku, kur stanga būtu maksimāli zemu, īpaši nelīdzenos laukos, kur braucot stanga izteikti svārstās. 2008. gadā sākām šīs tehnikas izstrādi un 2011. gadā ieviesām pirmos risinājumus, taču tie vēl nebija tik pilnīgi, kā vēlētos. 2013. gadā izstrādājām tehnoloģiju BoomControl, kas ir, mūsuprāt, labākā pasaulē un ļauj smidzinātājam strādāt 30 cm augstumā arī mainīga reljefa apstākļos, tādējādi ietaupot vismaz 20 % darba šķidruma.

HORSCH Leeb smidzinātāju ražotne Landavā, Bavārijā.

Tāpat Horsch-Leeb smidzinātājiem ir dažādas palīgsistēmas, kas atvieglo darbu un uzlabo efektivitāti, piemēram, CCS automātiskās programmas intensīvai tvertnes tīrīšanai, stangas tīrīšanai, koncentrācijas samazināšanai, ieziemošanai utt., automātiska sprauslu izvēle, aktīva stangas vadības sistēma. Agregāts automātiski pielāgojas dažādiem apstākļiem uz lauka.

– Latvijā kopš 2016. gada ir obligātas smidzinātāju pārbaudes. Vai tā ir arī Vācijā?
– Jā, protams! Pārbaudes ir nepieciešamas – jaunai tehnikai katru trešo gadu, lietotai biežāk. Šī kārtība Vācijā ir jau pārdesmit gadus. Manuprāt, tas ir svarīgi, lai būtu droši par smidzinātāju sprauslu caurlaidību – ja tā neatbilst normai, pats saimnieks to var arī neievērot, tur ir nepieciešama īpaša mērīšanas tehnika. Tas ir gluži tāpat kā ar ikgadēju auto pārbaudi, esam pie tās pieraduši.