Saimnieks LV / 2021.gads (Janvāris.)

Ar SIA Agro-Kaķenieki vairs nav jāiepazīstina, jo viens no valdes priekšsēdētāja Vasīlija Pravdiveca un viņa dēla, augkopības struktūrvienības vadītāja Ērika Pravdiveca mērķiem savulaik − izveidot Latvijā atpazīstamu un spēcīgu saimniecību − ir piepildījies. No 90. gadu sākumā panīkušām govju fermām viņi kopā ar zinošiem un darbīgiem speciālistiem attīstījuši SIA Agro-Kaķenieki par piena ražošanas nozarē vērā ņemamu saimniecību.

Tolaik ne viens vien pasmaidījis par Vasīlija Pravdiveca naivo apņēmību Kaķeniekos attīstīt pasaules līmeņa piena lopkopību. Vajadzēja tikt skaidrībā, kā maksimāli paaugstināt ražību un uzlabot piena kvalitāti. Lai to izdarītu, V. Pravdivecs aizgūtnēm vācis informāciju, ceļojis un pētījis gan Rietumeiropas valstu − Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, gan Amerikas Savienoto Valstu lauksaimnieku pieredzi šajā jomā.

Tagad panīkušas fermas vietā izveidots plašs komplekss ar sakārtotu, sakoptu apkārtni un govju novietni, ko var izstaigāt pat augstpapēžu zābaciņos. SIA Agro-Kaķenieki valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Pravdivecs pamatoti var būt lepns par jauno speciālistu komandu, jo ir pārliecināts, ka jaunieši un viņu plašās zināšanas ir visstingrākais pamats attīstībai un nākotnei.

Vasīlijs Pravdivecs, SIA Agro-Kaķenieki valdes priekšsēdētājs (no labās) ar jauno speciālistu komandu, no labās: Aiva Gailuma, Lauris Pāvilsons, Edīte Eihvalde un Marta Rozaļska.

− Kas no visa pirms gadiem iecerētā izdevies, kādi plāni šodien tiek kaldināti? Un kā noieto ceļu vērtē saimnieki?
Vasīlijs Pravdivecs: − Ir izdevies palielināt ganāmpulku – saimniecībā pašlaik ir apmēram 1600 liellopu, to skaitā 900 slaucamas govis. Esam iekārtojuši atsevišķu novietni slimajām govīm – profilaktoriju. Ir izdevies palielināt gan izslaukumu, gan dienā nodotā piena daudzumu. Pašlaik izslaukums no govs ir 33−34 l dienā. Katru dienu nododam 24−26 t piena. 2020. gadā somatisko šūnu skaits bija 110−150 tūkst./1ml, tauki vidēji 4.1 % un olbaltumvielas 3.5 %. No vienas govs gadā slaucam 1 1100 l.

Uzskatām, ka šo gadu laikā ir izdevies sasniegt pat vairāk nekā bija plānots. Viens no lielākajiem sasniegumiem ir arī jaunā kalte, ko nodevām ekspluatācijā 2018. gadā. Tās vērtība ir 1.3 milj. EUR. Kaltes būvniecībai tika piesaistīts līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem. Ar šo fondu atbalstu esam veikuši arī meliorācijas sistēmu pārbūvi. Kalti izmantojam gan savām vajadzībām, gan pamazām arī ārpakalpojumiem. Saimniecībai ir piešķirts līdzfinansējums skābbarības tranšeju un pakaišu kūtsmēslu krātuves būvniecībai. Būvniecību plānots uzsākt 2021. gadā. Projekta realizācijas rezultātā saimniecība varēs ievērot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus, spēs modernizēt un pilnveidot ražošanas tehnoloģiskos procesus piena lopkopības kompleksā, tādējādi mazināt dabas resursu izmantošanu un apkārtējās vides piesārņojumu no lauksaimnieciskās darbības.

– Kā vērtējat piensaimniecības attīstību Latvijā, kādus plusus, mīnusus redzat?
V: − Piensaimniecība Latvijā ir ļoti stipra un perspektīva nozare, stabils naudas ieguves avots, vienīgais mīnuss, ka nav savas piena pārstrādes, kas ļautu prognozēt cenu stabilitāti un attīstību.

− Kam SIA Agro-Kaķenieki piegādā svaigpienu? Vai cena apmierina?
V: − Kopš 2018. gada aprīļa piegādājam pienu AB Vilkyškiu pienine. Līdz šim brīdim ar piena cenu esam apmierināti. Protams, sākoties pandēmijai, bija straujš piena cenas kritums par 8 centiem/kg, taču kritums bija vērojams visā nozarē kopumā. Esam ļoti apmierināti arī ar sadarbību.

− Viena no iecerēm bijusi izveidot Holšteinas tīršķirnes ganāmpulku. Cik liels tas ir pašlaik?
V: − Pirms 10−15 gadiem saimniecības mērķis bija ganāmpulks no Holšteinas šķirnes govīm. Tagad tas ir noticis, jo ganāmpulkā ir 91 % Holšteinas melnraibo govju. Kopumā ganāmpulkā ir aptuveni 900 slaucamās govis. Šo gadu laikā nopietni uzlabota ganāmpulka rentabilitāte, atražošana un produktivitāte. Pārsvarā govis ar izslaukumu, kas mazāks par 20 l, neturam. Ganāmpulka apmērs jānodrošina ar atražošanu. Nav vērts ārstēt govi, ja tā nesniedz vēlamo efektu. Ir jāsasniedz tāda atražošana, lai likvidētās govs vietā būtu cita.

− Saimniecībā ir liels ganāmpulks, vairāk nekā pusotrs tūkstotis govju. Daudz rūpju par govju veselību?
V: − Pēdējā gada laikā saimniecībā pastiprināti pievēršam uzmanību govju nagu veselībai. Regulāri izmantojam govju nagu apkopes pakalpojumus. Uzskatām, ka tā ir viena no būtiskākajām dzīvnieku veselības problēmām, tāpēc nepieciešama pastāvīga un regulāra uzmanība un rūpes. Plānojam, izmantojot 2021. gada attīstības fondus, kūtī nomainīt grīdu, lai tā būtu labāk piemērota govīm un samazinātu nagu slimību rašanās iespēju.

− Raksturojiet, lūdzu, piena nozares situāciju šodien Latvijā. Kā pandēmija ietekmē tirgu? Nesen LLKC rīkoja Piena konferenci, kādas ir jūsu domas par šo pasākumu?
V: − Situācija piena nozarē Latvijā ir stabila. Pandēmijas pirmais vilnis būtiski ietekmēja piena cenu − tā samazinājās par 8 centiem/kg. Manuprāt, pandēmija ir negatīvi ietekmējusi piena nozari un tirgu, taču notiekošais liek domāt, ka mainīsies skatījums uz lauksaimniecības nozari un tās nozīmi un vērtības tiks pārvērtētas. Var nebūt tūrisms, azartspēles, var nebūt restorāni, bet cilvēki vienmēr ir ēduši un turpinās ēst, būs jāražo pārtika. Tas tikai parāda lauksaimniecības vitāli svarīgo lomu. Tā bija, ir un būs vajadzīga mums visiem.

Piekrītu konferencē izteiktajam apgalvojumam, ka arī nākotnē konvencionāli ražotais piens būs pieprasīts, jo tas ir neaizstājams pārtikas produkts.

− Kā jūs raksturotu darba kolektīvu, attiecības tajā?
V: − Lai gūtu labus rezultātus, nepieciešama laba speciālistu un fermas darbinieku komanda – darbā ieinteresēti un atbildīgi cilvēki. Sākumā gāja visādi, jo daudzi bija padomju labākajās tradīcijās iesīkstējuši un domāja, ka tāpat varēs turpināt. Šodien esmu lepns par mūsu jauno − arī gados jauno speciālistu komandu. Darbs ar ganāmpulku ir komandas darbs, svarīgi, lai katrs apzinātos, cik liela nozīme ir katram sīkumam.

Daudzus gadus saimniecībā bija vērojama darbinieku mainība un trūkums tieši lopkopības nozarē. Vairums cilvēku nevēlējās strādāt ar lopiem. Tagad darba kolektīvs uzņēmumā nostabilizējies. Cilvēki ir draudzīgi, un komanda saliedēta. Protams, ir vēl, kur jāpiestrādā. Pirms pandēmijas regulāri darbiniekiem rīkojām kopīgus pasākumus – uz Ziemassvētkiem, Jāņiem, apkūlībām. Uzskatām, ka tas palīdz kolektīvam saliedēties, jo brīvā gaisotnē var labāk viens otru iepazīt un izveidot draudzīgas attiecības. Pasākumi tiek rīkoti kopā speciālistiem un darbiniekiem, tā izrādot cieņu un vienlīdzīgu attieksmi. Cenšamies darbiniekus nodrošināt ne tikai ar pienācīgu atalgojumu, bet arī ar iespējami lielākām sociālajām garantijām − apdrošināšanu, dzīvesvietu, iespējām papildināt savas zināšanas un pieredzi. Motivējam darbiniekus studēt, apmeklēt seminārus. Darba devējs taču arī ir tikai cilvēks un saprot, ka dzīvē var rasties dažādas situācijas. Tāpēc esam ļoti pretimnākoši, lai vienmēr visu varam izrunāt un vienoties. Uzskatu, ka starp darba devēju un darbinieku pastāv atgriezeniskā saikne – kādu attieksmi sniegsim darbiniekam, ar tādu attieksmi darbinieks veiks darbu un otrādi.

Augkopības struktūrvienības vadītājs Ēriks Pravdivecs ar dēlu.

− Kā attīstās augkopība? Vai visu lopbarības bāzi varat nodrošināt paši vai tomēr arī ko iepērkat?
Ēriks Pravdivecs: − Augkopību, protams, arī cenšamies attīstīt. Ik gadu mēģinām iegādāties īpašumā zemi, kuru iepriekš esam nomājuši. Būtisks ieguldījums augkopības attīstībā bija jaunas kaltes būvniecība 2018. gadā. Līdz ar to samazinājies gāzes un elektrības patēriņš un kaltēšanas izmaksas. Optimizējam arī ražas novākšanas procesu ar jaunu speciāli aprīkotu tehniku, kas atvieglo ikdienas darbu uz lauka. Lielāko daļu nepieciešamās lopbarības – kukurūzas skābbarību, zālāju skābbarību, salmus, sienu un graudus – varam nodrošināt. Viss, protams, ir atkarīgs no ražības. Pārējo − sojas spraukumus, rapšu raušus, cukurbiešu graizījumus, kombikormu, melasi un dažādas lopbarības piedevas u.c. iepērkam. Ir bijuši arī gadi, kad pašražotās lopbarības pietrūcis un tādēļ nācies pārplānot barības devas vai arī iepirkt lopbarību.

− Kāds ir lauksaimniecības tehnikas nodrošinājums, vai tas apmierina?
Ē: − Uzskatu, ka modernizācija ir nebeidzams process. Noteiktas slodzes apstākļos tehnika nolietojas strauji, regulāri jāatjauno. Ik gadu cenšamies pa kādai tehnikas vienībai atjaunot. Diemžēl kopš 2014. gada ik gadu bija negatīvi apstākļi uzņēmējdarbībā: tad negatīva ietekme lopkopībā – piena cenu samazinājums Krievijas noteiktā embargo dēļ, tad atkal sausuma radītās problēmas augkopībā. Nozarēm nācās vienai otru uzturēt. Tāpēc nebija iespējams daudz ieguldīt tehnikas parka pilnīgā atjaunošanā. Par spīti šķēršļiem, tomēr cenšamies veikt atjaunošanu un modernizāciju. Pērn iegādājāmies divus jaunus graudu kombainus Class Lexion 670, graudu pārkraušanas piekabi. Tas ļāvis ātrāk novākt ražu un uzlabot darbu efektivitāti.

− Kā veicies aizvadītajā sezonā ar lopbarības sagādi?
Ē: − Uzskatām, ka ar pašražoto lopbarību esam pilnībā nodrošinājuši ganāmpulku. Pat varētu teikt − ar rezervīti. Gada nogalē papildus noslēdzām zemes nomas līgumus un zemes pirkuma līgumu, kā rezultātā apsaimniekotās platības palielināsies par 250 ha. Tā ka varam arī turpmāk plānot ganāmpulka palielināšanu.

SIA Agro-Kaķenieki veterinārārste un struktūrvienības vadītāja Aiva Gailuma saimniecībā sākusi strādāt 2017. gadā pēc LLU Veterinārmedicīnas fakultātes beigšanas. Struktūrvenības vadītājas pienākumi viņai uzticēti kopš 2020. gada pavasara. A. Gailuma atzīst, ka tā ir liela atbildība, bet vienlaikus paver iespējas nemitīgai profesionālai pilnveidei un ļauj attīstīt un virzīt uzņēmuma izaugsmi. Viņa ir viena no jauno speciālistu komandas, kas ir atbildīga par pašu galveno saimniecībā – šķirnes govju ganāmpulku.

− Kas jūs visvairāk saista šajā uzņēmumā?
Aiva: Manuprāt, viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām ir mūsu valdes priekšsēdētājs Vasīlija kungs. Cilvēks, kurš dod iespēju jauniem speciālistiem, atbalsta inovācijas. Peronīgi mani viņa nerimstošā enerģija motivē un dod spēku iet uz priekšu un grūtībās nepadoties.

Runājot par problēmām, prātā nāk bērnībā mammas mācītais: „Ja problēmai var atrast risinājumu, nav vērts uztraukties, tā jāatrisina. Ja problēmai nav risinājuma, nav vērts uztraukties, jo tur neko vairs nevar mainīt.” Līdzīgi ir, darbojoties ikdienā. Grūtākais, bet galvenais, manuprāt, saprast, kādēļ problēma ir radusies un kā panākt, lai turpmāk tā nenotiktu. To lieliski īsteno uzņēmuma speciālistu komanda, kas katru dienu sastopas ar dažādiem izaicinājumiem.

Kā jau vairumā saimniecību, arī mūsējā palaikam nākas risināt govju veselības problēmas, piemēram, klibumu, mastītu, pēcdzemdību komplikācijas, pneimonijas un citas slimības, kas ietekmē govs ražību, iespēju apsēklot un būtiski palielina veterinārās izmaksas. Lai to novērstu, mēs lielu vērību veltām profilakses pasākumiem. Piemēram, tiek veikta jaundzīvnieku vakcinācija pret ierosinātājiem, kas izraisa plaušu saslimšanas, divas reizes gadā veicam nagu apstrādi visam ganāmpulkam, speciālisti regulāri apmeklē dažādus seminārus un tur dzirdēto nodod arī citiem darbiniekiem. Ņemam vērā, ka daļai saslimšanu ir sezonāls raksturs, piemēram, klibums un mastīti saasinās tieši vasaras sākumā un rudens pusē. Tāpēc spējam jau savlaicīgi sagatavoties un profilaktiski novērst problēmu. Grūtības sagādā rudenīgās ziemas. Šāds klimats ļauj baktērijām un vīrusiem saglabāties apkārtējā vidē un ierosināt saslimšanas.

Šobrīd ganāmpulkā lielākā daļa ir Holšteinas Melnraibās šķirnes govis (91 %) un Holšteinas Sarkanraibās šķirnes govis (3 %). Varam lepoties arī ar nelielu skaitu Latvijas Brūnās šķirnes govju (0.8 %). Mums ir arī Latvijas Zilā govs, kas kļuvusi par vairāku darbinieku mīluli, regulāri tiek apčubināta un palutināta ar kārumiem.

Arī turpmāk attīstīsim Holšteinas Melnraibo un Sarkanraibo govju turēšanu un audzēšanu, jo to ģenētika ir atbilstoša un optimāla konvenciālai piena ražošanai.

Par to, ko visaugstāk vērtē, strādājot SIA Agro-Kaķenieki, izsakās arī citi uzņēmuma jaunie speciālisti:
Tehnikas struktūrvienības vadītājs saimniecībā Lauris Pāvilsons strādā uzņēmumā jau astoņus gadus – sācis kā mehanizators, bet nu jau otro gadu ir galvenais inženieris. Paralēli darbam studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē lauksaimniecības inženierzinātni. Viņš augstu vērtē saimniecības vadības uzticēšanos, kas motivējot strādāt aizvien labāk.

Agronome Marta Rozaļska izglītību ieguvusi Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņas pārziņā ir sējumi un zālāji. Tā kā saimniecība pilnībā nodrošina savu ganāmpulku ar lopbarību, zemes apstrādes plānošana ir jo īpaši svarīga. Šogad ievāktas 30 tūkst. t skābbarības un nedaudz arī siena.

Jaunieši ar dziļu cieņu runā par vadības attieksmi, īpaši jaunās ģimenes jūtot atbalstu.

Galvenā grāmatvede Edīte Eihvalde uzsver Vasīlija Pravdiveca sapratni un atbalstu jaunajām ģimenēm: „Mums nav jābaidās, vai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma varēsim atgriezties darbā. Vasīlijs ir pretimnākošs, līdz ar to varam apvienot darbu ar ģimeni un bērnu audzināšanu. Jūtamies droši par savu nākotni un dzīvi šeit, Kaķeniekos.”