Ne visur Latvijā sniegs jau nokusis, tomēr vietām lauksaimnieki jau steidz uz sējumiem kaisīt mēslojumu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti gan aicina nesteigties un atcerēties nosacījumus, kādi jāievēro  mēslošanas uzsākšanai.

Lai aizsargātu ūdeni un augsni no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, mēslošanas līdzekļus, tajā skaitā  kūtsmēslus, vircu, digestātu, minerālmēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.

Savukārt palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās mēslošanu veic tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, un minerālmēslus šajās teritorijās lieto tikai kultūraugu veģetācijas laikā. Mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās – 10 m platumā.

Jāatceras arī, ka minerālmēslus lietot drīkst tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei. Slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas.

Kāpēc ir svarīgi nesteigties ar mēslošanas uzsākšanu? Pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās augi nevar uzņemt barības vielas, līdz ar to arī mēslošanas līdzekļus tie nespēj izmantot, un iztērētā nauda tiek izlietota neefektīvi. Jāsaprot, ka mēslošanas līdzekļi kopā ar nokusušo sniegu gluži vienkārši aiztek grāvī, veicinot ūdeņu eitrofikāciju.

LLKC augkopības speciālisti arī iesaka papildmēslojuma devu noteikšanā īpaši jutīgajās teritorijās ievērot Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) veiktā augsnes minerālā slāpekļa monitoringa datus.

Lauksaimniek, atceries! Par nosacījumu neievērošanu var saņemt administratīvo sodu un sankcijas platībmaksājumu atbalstam.