, .
clearsky_day 21.6℃
Vārda dienu svin: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Lauksaimnieku mērs ir pilns - jāveic izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā

LETA , 11-03-2021
Lauksaimnieku mērs ir pilns - jāveic izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā

Trīs lielākās lauksaimnieku organizācijas - Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Zemnieku saeima aicina atbildīgās ministrijas, Saeimas deputātus un nevalstiskās organizācijas, atjaunot diskusiju par darbnespējas lapu termiņa samazināšanu un veikt grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

Gadu gaitā izvērtējot kopējo valsts noteikto nodokļu slogu, kas jāmaksā darba devējam jeb uzņēmumam, tostarp, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, ir jāpārskata perioda garums, kad darba devējs apmaksā darba nespējas lapas. Kā rāda prakse, ir bieži gadījumi, kad darba ņēmēji negodprātīgi izmanto iespēju ņemt darbnespējas lapas, zinot, ka 9 dienu garumā tās tiks apmaksātas. Ja šādi gadījumi uzņēmumā ir vairāki un periodiski atkārtojas, darba devējam tas rezultējas ar dubultām izmaksām: no saviem līdzekļiem ir jāizmaksā slimības nauda darba ņēmējam, kā arī jāmaksā papildus alga citam darbiniekam, kurš aizvieto uz slimības laiku prombūtnē esošo kolēģi. Ja 9 dienu apmaksātais darba nespējas laiks tiktu samazināts uz 3 dienām, darba ņēmēji tiktu ierobežoti to izmantot negodprātīgiem mērķiem, kā arī ģimenes ārstiem nāktos rūpīgāk izvērtēt iemeslus nepieciešamībai piešķirt darbnespējas lapu darba ņēmējam jeb pacientam.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: "Lai arī Latvijā kopumā ir augsts bezdarba līmenis labus un atbildīgus darbiniekus atrast ir sarežģīti. Darba kolektīvā ir grūti uzturēt darba kvalitāti un secīgumu, ja ļoti bieži savas darbnespējas dēļ prombūtnē esošais darbinieks ir jāaizvieto kādam kolēģim vai arī uz to brīdi darbā ir jāpaņem jauns darbinieks. Uzņēmumam tas sagādā gan lielu finansiālo slogu, gan cilvēkresursu deficītu. Tāpat gadu gaitā ir apstiprinājies, ka darbnespējas lapu izsniegšana no ģimenes ārstu puses ir viegli iegūstama, bieži vien pat neiedziļinoties, kāds iemesls ir patiesībā pacienta darbnespējas lapas pieprasījumam."

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Pēc Latvijas uzņēmēju aplēsēm, katrs piektais darbnespējas lapas izmantotājs to iegūst nepamatoti. "A" slimības lapu pabalstiem valstī kopumā gada laikā tiek izmaksāti vairāk nekā 70 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 40 miljoni eiro privātajā sektorā. Arī lauksaimnieki saskaras ar nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, lai gan vairāk problēmu ir ar pirmspensijas vecuma nodarbinātajiem, kuriem lielai daļai ir hroniskas kaites tostarp arodslimības. Valstij būtu vairāk jākontrolē darbnespējas lapu izsniegšana. Pie bruto atalgojuma 1000 eiro nedēļu gara darbnespējas lapa izmaksā ap 355 eiro., turklāt alga jāmaksā arī slimā darbinieka aizvietotājam, tas būtiski sadārdzina šo uzņēmumu pakalpojumu vai produktu pašizmaksu. Mums jāskatās uz Baltijas reģionu kā vienotu tirgu, tostarp arī konkurences apstākļiem ir jābūt līdzīgiem. Darbinieki slimo visās valstīs, bet nosacījumi darbnespējas lapām diemžēl nav vienādi."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: "Ir svarīgi apzināties, ka mūsu uzņēmēji ir galvenais balsts Latvijas tautsaimniecībai. Valdībai ir jādara viss, lai uzņēmējiem finanšu slogs būtu pēc iespējas mazāks, un tie spētu daudz efektīvāk izmantot savus finanšu resursus, investējot attīstībā. Patreiz, Latvijā ir visilgāk apmaksātais darba nespējas laiks salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tas ir jāmaina, lai mēs vismaz kompensētu nodokļu palielinājumu, kas notika apstiprinot 2021.gada valsts budžetu un nezaudētu konkurētspēju starp tuvākajiem kaimiņiem."

Kā liecina Igaunijas piemērs, darba devējam darba nespējas apmaksa ir jāveic sākot tikai no 4. līdz 8.dienai. Pirmās trīs darba nespējas dienas gulstas uz paša darba ņēmēja pleciem, kuram, sadarbībā ar savu ģimenes ārstu ir jānosaka diagnoze, kas ir par pamatu darbnespējas turpināšanai. Savukārt, Lietuvā darba devējam darbnespējas apmaksa ir jāveic tikai no 1. līdz 2.dienai. Šis laika periods ir optimāls, lai darba ņēmējs izvērtētu savas spējas atgriezties darbā, kā arī darba devējam ir mazāks finansiālais slogs tā slimošanas laikā.

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Karstā laika ietekmē graudu raža samazinājusies par 15-20%
Karstā laika ietekmē graudu raža samazinājusies par 15-20%

Zemnieku vidū ir satraukums, jo karstā laika ietekmē graudu raža samazināju...

Rīgas Centrāltirgu ir jāveido par pievilcīgu vietu lauksaimniekiem un pircējiem
Rīgas Centrāltirgu ir jāveido par pievilcīgu vietu lauksaimniekiem un pircējiem

20. jūlijā Zemnieku saeimas (ZSA) pārstāvji piedalījās Rīgas domes vicemēra...

Kā karstums var ietekmēt potenciālo ražu dārzos
Kā karstums var ietekmēt potenciālo ražu dārzos

Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu...

Salmonelozes klātbūtni PVD šogad mājputnu gaļā konstatējis 16 reizes
Salmonelozes klātbūtni PVD šogad mājputnu gaļā konstatējis 16 reizes

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) "Salmonella app" jeb salmonelozes k...