Saimnieks LV / 2020.gads (Jūlijs.)

Kvalitatīva tehnika un laikus pieejams profesionāls serviss ir viens no veiksmīgas lauksaimniecības sezonas priekšnoteikumiem. Lai šos abus faktorus vienmēr varētu attiecināt uz Claas zīmola tehniku, par to jau vairāk nekā 11 gadus rūpējas Claas produktu grupas vadītājs Latvijā Jānis Cers no SIA Baltic Agro Machinery.

– Kopš marta pazīstamais Konekesko Latvija nosaukums, kas pārstāvēja Claas zīmolu, nomainījies uz Baltic Agro Machinery.
Jānis Cers: – Jā, kā jau vēstījām, dāņu Danish Agro uzņēmumu grupa iegādājās visus trīs Claas lauksaimniecības tehnikas pārstāvniecību uzņēmumus Baltijā, līdz ar to mainījās arī mūsu uzņēmuma nosaukums. Mēs kā darbinieki to gaidījām jau kādu
laiku, līdz tika nokārtotas juridiskas nianses. Tagad esam spēcīga lauksaimniecības uzņēmuma grupas daļa un varam ar pilnu jaudu attīstīties tālāk. Domāju, ka tas noteikti stiprina mūsu sadarbību ar starptautiskajiem zīmoliem, ko pārstāvam. Danish Agro grupas uzņēmumi ir Claas partneri visapkārt Baltijas jūrai, izņemot vien Poliju un Vāciju. Skandināvijas valstīs saistītie uzņēmumi darbojas ar nosaukumiem Norwegian Agro Machinery, Swedish Agro Machinery u.tml., mums Baltijas valstīs tika nolemts saglabāt
Baltic Agro, kas jau ir zināms vairumam Baltijas valstu lauksaimnieku. Danish Agro stratēģiski uzmanības centrā ir klients – lauksaimnieks, ar kuru sadarbojoties tiek iegūti risinājumi ar pievienoto vērtību. Mūsu uzņēmumi Baltijā vēl šo piedāvājumu sekmīgi papildina ar mežizstrādes un celtniecības tehniku, kas kalpo kā labs piemērs kolēģiem reģionā.

Tieši tāpat ieguvums ir tas, ka Danish Agro Tehnikas nodaļas izpilddirektors Jenss Skifters (Jens Skifter) daudzus gadus ir strādājis ar Claas zīmolu, tāpēc uzņēmumā noteikti ir plaša pieredze par tehnikas tirdzniecības niansēm. Katrā ziņā Latvijā Claas traktori un kombaini ir starp pašiem pieprasītākajiem, tāpēc mēs šajā jomā rādām piemēru citām Eiropas valstīm – gan pateicoties mūsu komandas kompetencēm un pieredzei, gan ilgtermiņa sadarbībai ar klientiem. Šajos gados novērojam arī zināmu nozares stabilizāciju – pirkt to, kas ir tiešām vajadzīgs un izdevīgs saimnieciskajai darbībai, bet joprojām vērojam ES fondu ietekmi, ka jaunu tehniku var nopirkt tikai ar atbalstu. Kad fondu atbalsts samazināsies, sagaidām, ka vērtējums par vajadzīgo tehniku kļūs vēl profesionālāks, balstīts uz aprēķiniem, kas noteikti veicinās citu pieeju, investējot lauksaimniecības tehnikas iegādē.

– Dažkārt izskan bažas par to, cik daudz lauksaimniecības tehnikas un arī citu preču tirgū darbojas uzņēmumi ar ārvalstu īpašniekiem.
– Iespējams, kāds varbūt saskata draudus tajā, ka dāņi tagad it kā pārņems lauksaimniecības tehnikas tirgu Baltijā. Taču tas ir fakts, ka kooperatīvs Danish Agro pastāv jau vairāk nekā gadsimtu, darbojas vairākās valstīs un nodarbina ap 5000 darbinieku. Tā ir kompetence un pieredze, kas spēj augt un attīstīties, atbalstot nozares attīstību. Mēs šeit uz vietas Latvijā esam vēl tikai ceļa sākumā, un uzskatu, ka būtu tikai gudri sadarboties un paņemt noderīgāko no dāņu lauksaimnieku kooperācijas pieredzes. Jebkurā gadījumā uzņēmums atrodas Latvijā, visi nodokļi tiek maksāti Latvijā, un mūsu pašu cilvēkiem tās ir darba un attīstības iespējas starptautiskā uzņēmumā ilgtermiņā.

Latvijā noteikti var būt vairāk efektīvu lauksaimniecības uzņēmumu, bet tas ir tikai mūsu pašu rokās. Kaut kas ir atkarīgs no mūsu attieksmes, kaut kas − arī no lauksaimniecības politikas. Laiku pa laikam aizdomājos, kāpēc Igaunijā ir daudz vairāk lielo piensaimniecību, kur iegādājas arī daudz efektīvāku tehniku. Mēs divus jaudīgākos Claas Jaguar lopbarības kombainus – smalcinātājus pārdevām tikai pērn, kamēr igauņi tos tirgo jau sen. Mēs joprojām daudz vairāk strādājam ar rituļu presēm, kamēr Igaunijā un arī Lietuvā – arī ar ķīpām. Ķīpas no loģistikas un efektivitātes viedokļa ir nākamais līmenis, jo vienā ķīpā ietilpst vismaz trīs rituļi. Vai varam apgalvot, ka situācija mūsu kaimiņvalstīs zemniekiem ir daudz izdevīgāka nekā Latvijā? Uzskatu, ka ne gluži, tāpēc ir jautājums, vai mēs paši izdarām visu labāko, ko spējam.

– Vai ārkārtas situācija atstāja kādu ietekmi uz Claas tehnikas ražošanu un līdz ar to – pieejamību klientiem?
– Domāju, ka visas ražotnes visā pasaulē vismaz kaut kādu laiku savu darbu nobremzēja, jo īpaši sākumā, kad valdīja apjukums. Tāpat tajās valstīs, kuras pandēmija skāra spēcīgāk, ražotņu slēgšana vairāk ietekmēja mūsu sadarbības partnerus – komplektējošo daļu ražošanu un piegādi. Piemēram, lai sāktu ražot kombainu, sākumā ir jāizgatavo dzinējs, bet, ja tā ražošana kavējas, arī pašu tehnikas ražošanu vēl nevar uzsākt. Šobrīd kombainu hederu ražotne par kādu nedēļu atpaliek no kombainiem, bet, cieši komunicējot ar Claas rūpnīcām, sakārtojam, lai tehnikas piegādes kavēšanās Latvijas klientiem būtu minimālas, un pašlaik esam jau gandrīz pie iepriekš plānotā pasūtījumu izpildes grafika. Taču kritiskais ražas laiks būs no jūlija otrās puses, tad arī ir svarīgi, lai visa pasūtītā tehnika būtu uz vietas, un tas noteikti tiks paveikts.

Katrā ziņā šī bija arī laba pieredze – gan uzņēmumiem globālā mērogā, gan šeit uz vietas – kā pēc iespējas samazināt riskus šādos apstākļos. Es pats tikai jūnija sākumā pārcēlos no darba mājās uz biroju. Skatāmies, lai vienādu kompetenču darbinieki savā starpā nesatiekas un vajadzības gadījumā var viens otru aizvietot.

Lielākais izaicinājums noteikti bija servisa un rezerves daļu kolēģiem, jo īpaši sējas laikā, daudz vairāk bija jāmēģina visu darīt attālināti. Taču kolēģi sekmīgi to paveica un noteikti ir pelnījuši atzinību. Attiecībā uz servisa dokumentu apriti varētu teikt, ka bijām jau gatavi, jo serviss labu laiku izmanto planšetes un citus elektroniskus IT risinājumus. Līdz ar to fiziska dokumentu aprite praktiski vairs nav, un ar klientiem varam sadarboties attālināti jebkurā laikā.

Attiecībā uz pēdējā brīža tehnikas piegādes iespējām mūsu piedāvājums joprojām ir atbilstošs. Sakarā ar tirgus aktivitātes samazinājumu ES fondu atbalsta gaidās mēs noteikti varēsim piemeklēt risinājumu klientiem no mūsu krājumiem. Šis ir arī pārejas gads, kad turpinās dzinēju atgāzu normu piemērošana lauksaimniecības tehnikai, tā kā ražotājiem jārealizē tā tehnika, kurai vēl ir iepriekšējās prasības. Katrā ziņā Baltijas lauksaimniecības tehnikas tirgus aktivitāte ir samazinājusies mazāk salīdzinājumā ar, piemēram, Lielbritāniju, kur ir arī citi tirgu šūpojoši faktori, un Vāciju, kur ir bažas par negatīvu laika apstākļu ietekmi uz šī gada ražu.

Jānis Cers, Viktors Deičmanis, Baltic Agro machinery mehāniķis un demo kombaina  operators, Aleksandrs Baranovskis, Baltic Agro machinery tirdzniecības speciālists Kurzemes reģionā.

– Vai no Claas zīmola Latvijā populārākā tehnikas vienība ir kombains?
– Jā un nē. Labības kombaini un jau pieminētais Jaguar un Rollant rituļu preses ir mūsu top produkti, ar ko Claas Latvijā identificējas, taču plaši zināmi šodien ir arī traktori. Kaut gan kopējais jauno traktoru pārdošanas skaits kopumā ir ar lejupejošu tendenci, mūsu pārdošanas rādītāji ir stabili un mērķi ambiciozi. 2019. gads bija otrais pēc kārtas, kad Claas traktors bija lauksaimnieku pirmā izvēle Latvijas tirgū.

Savukārt kombainu piedāvājumā mums ir vairāki segmenti, katrs savā jaudas grupā, kur piedāvājam modeļus, kuri savu veiktspēju mūsu apstākļos ir apliecinājuši vairāku ražas sezonu garumā. Mazākais segments ir Avero kombaini, kurus pēdējos gados īpaši iecienījuši tieši Latgales saimnieki. Šos kombainus rekomendējam saimniecībām ar platību 150–200 ha. Šajā segmentā ir sīva konkurence, un prieks redzēt, ka saimnieki savus ieguldījumus izvērtē ļoti rūpīgi. Avero, pateicoties atgāzu normu attīstībai, aizstāj savulaik populāro Dominator 130 un 150, kas oriģināli bija paredzēts 150 ha kulšanai sezonā, bet saimnieki ziņoja, ka pļāvuši pat 450 ha, jo bija pietiekoši dažāds novācamo kultūru apjoms.

Ja hektāru ir mazliet vairāk, bet saimniecībā nodarbojas arī ar kādu papildu nozari, dažkārt saimniekam ir vērts nopirkt labi uzturētu lietotu kombainu, kas neprasa tik lielas investīcijas. Mums pašlaik ir pietiekami lietotas tehnikas krājumi, attīstām pašu lietotās tehnikas ar garantiju piedāvājumu. Šis tirgus Latvijā varētu būt vēl krietni aktīvāks nekā pašlaik, tikai ir jānodrošina kvalitatīvāks piedāvājums.

Savā ziņā, pateicoties fondu skrējienam, varam novērot, ka kombainu aprite tirgū notiek salīdzinoši straujāk nekā citos tirgos, bet kombaina vērtību var atgūt tikai ar tiem hektāriem vai tonnām, kas ir izgājuši cauri šai tehnikai un veido saimniecības ienākumus. Pazīstu saimniekus, kas rūpīgi uzturētu kombainu, pēc vajadzības izmantojot servisa pakalpojumus, lieto jau 10–15 gadus. Protams, tas kaut kādā brīdī prasa lielākus kapitālieguldījumus, jo metāls dilst un detaļas ir jāmaina.

Vidējo kombainu segmentā populārākais modelis ir Tucano 320, kas būtu derīgs saimniecībām ar 300 ha, savukārt 500–700 ha platībām ļoti labs risinājums ir Tucano 570 hibrīda modelis, kurš nu jau vairs nav vienīgais savā segmentā, tāpēc šīs tehnoloģijas cienītājiem ir izvēle. Paši lielākie druvas kuģi, protams, ir Lexion 600. un 700. sērija (650, 660, 750TT un 770TT), kur Lexion 770 Latvijā ir pierādījis, ka var nopļaut sezonā vairāk nekā 1000 ha ar atbilstoši hederi un kultūru sadalījumu. Šogad savā ziņā Lexion 600. un 700. stāstu turpinās jaunais Lexion, kur uzlabotai kulšanas, atlikušo graudu separācijas un tīrīšanas sistēmai, efektīvai dzinēja un piedziņas, un inovatīviem operatoru atbalstošiem risinājumiem mūsu piedāvājumā ir labības kombaini ar augstu pievienoto vērtību. Claas arī ar jauno Lexion kratītāju tehnoloģijas segmentā ir dibinājis jaunu klasi, kur Claas APS sistēma tagad pieejama ar rotācijas separatoru, un tas ļauj Lexion kratītāju kombainam sasniegt jaunas veiktspējas virsotnes, pārsniedzot 45 tonnas/stundā. Jauno Lexion jau atrādījām pagājušā gadā, šogad turpināsim demonstrācijas ar citiem modeļiem, lai vērtētu veiktspējas rādītājus un atrastu atbilstošākos modeļus mūsu tirgus vajadzībām. Tas ir viens no maniem uzstādījumiem, ka plašāk piedāvājam tikai tos risinājumus, par kuriem esam paši pārliecinājušies un ieguvuši faktus, strādājot Latvijas apstākļos.

Ir prieks redzēt saimniecības, kas sākumā iegādājas mazākas jaudas kombainu, tad vēl vienu, līdz ir jāpieņem lēmums, vai pirkt trešo mazo vai tomēr vienu lielāku – īpaši, ja operators ir tikai viens. Pieaugot ražībai no hektāra, kombaina iegāde ir jāskatās arī caur veiktspējas – tonnas stundā prizmu, kur, piemēram, pie ražības 6–8 t/ha augstākas veiktspējas kombains ir nepieciešams jau pēc definīcijas.

Tāpat Claas piedāvā pilnu lopbarības tehnikas klāstu. Šogad pēc vairāku gadu pauzes piegādājām pirmo Cargos lopbarības savācējpiekabi. Tas vairāk ir produkts vidējām un mazām saimniecībām – līdz 200 govīm, kā minēja pats saimnieks – šāds tehnoloģiskais risinājums ir atbilstošs, jo viņš viens veic visus darbus. Lielākā daļa lopkopju joprojām strādā ar rituļu tehniku, tomēr tad vienmēr vajag vairāk nekā vienu tehnikas vienību – rituļu presi, ietinēju, iekrāvēju un pārvešanas transportu. Minētais saimnieks vēl audzē lopbarības kukurūzu, kuras novākšana ar paša tehniku ir liels kapitālieguldījums. Tāpēc novākšanas darbi notiek, sadarbojoties ar kaimiņu saimniecību, kas, protams, atvieglo darbu, tāpat kā fondu atbalsts, bez kura viņš būtu spiests vairāk pirkt pakalpojumus. Vidzemē esam sastapušies ar vairākiem veiksmīgiem saimnieku kooperācijas piemēriem. Domāju, ka tas ir nākotnes sadarbības veids – īpaši ar tehniku, kura ir dārga, nepieciešama īslaicīgi, bet ar lielām jaudām.

Tāpat aktuāla ir tehnikas noma ilgtermiņā un īstermiņā, kas ir vēl viens veids, kā saimniekam tikt pie pašas modernākās efektīvākās tehnikas. Baltic Agro Machinery arī atpērk veco tehniku, ja vietā tiek iegādāta jauna, kā arī piedāvājam tehnikas komisijas tirdzniecību.

Katrā ziņā ražas novākšanas un ražas uzglabāšanas jaudas ir stabilākais pamats, kas zemniekam ļauj pašam būt noteicējam pār savām labības tonnām un iegūt labāko cenu. Ja vēl klāt pieliek pievienoto vērtību, piemēram, sēklkopību, pārtikas graudu pārstrādi, tad izaugsme ir vēl lielāka. Tam mums ir daudzi labi piemēri, un par to ir liels gandarījums.

– Klientiem vienmēr būtiski ir servisa pakalpojumi, vai tos varat nodrošināt pilnā apmērā?
– Darbinieki mums ir kvalificēti un labi pārzina savu lietu, taču aktīvākajā sezonas laikā, protams, mēdz būt saspīlētas situācijas, un vienmēr var vēlēties vairāk. Darbiniekus atrast var, bet trūkst vajadzīgās kompetences, tātad gatavu darbinieku uzreiz nedabūsim. Runājot par servisa pakalpojumiem, lielākā nozīme manā skatījumā ir kvalitatīvai un laicīgai komunikācijai starp servisu un saimnieku. Dažkārt sezonas karstumā kaut kas nav pateikts vai saprasts, un tas mēdz radīt lielākas nesaprašanās nekā reālā tehniskā ķibele.

Pašlaik lauksaimniecības izglītībā būs atsevišķi izdalīta spēkratu mehāniķa profesija, kas tieši saistīta ar lauksaimniecības tehnikas remontu veikšanu. Līdz ar to mums kā nozares pārstāvjiem būs skaidrība par pieejamo speciālistu skaitu, un sadarbības procesi ar izglītības iestādēm kļūs mērķtiecīgāki. Nav viegli no darbinieka iegūt universālu kareivi, katram tomēr ir jādara savs darbs, bet mūsu nozarē tas ir profesionalitātes apliecinājums, ja servisa mehāniķis, kas ierodas saimniecībā, var gan kvalitatīvi paveikt apkopi un remontu, gan pārzina arī mašīnas tehnoloģisko pusi, un šajā virzienā mēs dodamies.

Nesen mums bija tikšanās Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumā, kur runājām arī par lauksaimniecības tehnikas operatora profesijas prestižu. Šķiet, ka jaunieši mūsdienās bieži nemaz nezina, ko nozīmē lauksaimniecības tehnikas operatora profesija. Dažkārt tā saistās ar mītiem no citiem laikiem – smagu, netīru darbu un iedzeršanām darba laikā, kas noteikti nav šodienas realitāte. Lauksaimniecības tehnikas operators un arī remonta veicējs ir cilvēks, kas strādā ar ļoti modernām tehnoloģijām, kuriem ir jāzina gan tehniskie risinājumi, gan šis tas no agronomijas. Piemēram, jaunajā Lexion kombainā ir teju viss, ko var iedomāties, – skārienjutīgs ekrāns, tiešās vadības klaviatūra jebkura operatora vēlmēm, kā arī inteliģentas operatoru atbalstošas sistēmas.

– Saimnieki ne vienmēr izvēlas arī oficiālā servisa pakalpojumus un rezerves daļas.
– Protams, pašlaik ir iespējams izmantot ne tikai oriģinālās rezerves daļas, bet arī citas alternatīvas. Ja tās tiek piedāvātas par zemāku cenu un tehnikas īpašnieks to iegādi uzskata par pamatotu, tad tā ir viņa izvēle. Vai alternatīva ir kvalitatīvāka un ilgāk kalpos, tas ir cits jautājums, un katram par to ir savs viedoklis. Mēs mūsu piedāvāto alternatīvo detaļu piedāvājumu uztveram atbildīgi, risinot arī problēmu situācijas ar piegādātāju, ja tādas rodas.

Dažkārt saimniekiem mūsu servisa pakalpojumi šķiet par dārgu. Redzot servisa izcenojumus, es varētu piekrist emocionālā līmenī, bet ir jāņem vērā tas ieguldījums, kas mums kā uzņēmējiem ir jāveic, proti – regulāri jānodrošina darbinieku apmācības pie ražotāja. Turklāt katrs darbinieks, kas sāk pie mums strādāt ar jebkuru, pat ļoti augstu kvalifikāciju, attiecībā uz produktu apmācībām vienmēr sāk ar pašu pamata līmeni, lai ražotājs gūtu apliecinājumu, ka viņš to pārzina. Lai samazinātu šīs izmaksas, mēs iesaistāmies train the trainer mācības programmās no ražotāja, kas mūsu pieredzes bagātākajiem inženieriem dod iespēju organizēt darbinieku apmācības uz vietas Latvijā. Tāpat liela izmaksu daļa ir instrumentu un diagnostikas iekārtu iegāde, telpu pielāgošana remontiem un daudz kas cits. Pārskatot servisa pakalpojuma cenas, mūsu uzdevums ir laikus pavēstīt, kā veidojas cena un kad tā mainīsies. Servisam ir jābūt kvalitatīvam, gan tehniķim esot uz vietas, gan pēc tam, kad var viņam vienkārši piezvanīt, lai kaut ko precizētu.

Kad lauksaimnieks pērk jauno tehniku, viņam ir jārēķinās, ka līdzi nāk arī uzturēšanas izmaksas jeb šie paši servisa pakalpojumi, apkopes un ar šīm cenām var iepazīties jau laikus. Tieši tāpat, ja tehnikai ir nopietnāki bojājājumi, mēs iespēju robežās vietā piedāvājam maiņas tehniku, jo galvenais jau ir, lai lauku darbi tiek paveikti laikā. Paši labot var vien 10–20 gadus vecu tehniku, kur ir daudz mehānisku risinājumu un iespējams iegādāties arī rezerves daļas. Mūsdienu modernā tehnika balstās pārsvarā uz elektroniku, lai padarītu to efektīvāku, samazinātu degvielas patēriņu un rezultātā samazinātu produkta pašizmaksu.

– Dažkārt tehnikas īpašnieki mēdz paši uzlabot savu tehniku.
– Jā, ir tādi gadījumi, kad pēc tehnikas garantijas beigām pie mums vēršas ar kādām tehnikas problēmām, neatklājot, ka ir veikti pašrocīgi uzlabojumi – piemēram, traktora jaudas uzlabošana, kā arī tiek atslēgtas atgāzu pēcapstrādes sistēmas, uzskatot tās par nevajadzīgām, kas it kā radot problēmas un liekas izmaksas. Tehnikai ir noteikti ražotāja definēti parametri, un, ja tie tiek mainīti, tas var radīt sekas. Iejaukšanās dzinēju jaudas parametros noteikti būs ar tālejošākām sekām. Ja vēl to dara kāds profesionāls meistars, kas sniedz garantijas, tad ir, pie kā vērsties problēmu gadījumos.

Saimniekam ir jābūt atklātam, ja viņš vēršas pie mums pēc palīdzības. Pēdējā laikā gan tehnoloģijas ir attīstītas tik ļoti, ka, pieslēdzoties ar diagnostikas iekārtām, ja ne mēs, tad rūpnīcas inženieri redz, kuri parametri un kad ir mainīti. Gribam strādāt tā, lai starp mums kā tirgotājiem, tehnikas ražotājiem un saimniekiem būtu lojālas un uzticības pilnas attiecības, kas ietver arī atklātību, un mēs noteikti nevēlamies, lai pārbūves projektu neveiksmes nes sliktu slavu zīmoliem, ko pārstāvam.

Vēl par atgāzu normām – tās ir domātas, lai samazinātu izmešus un tādā veidā saudzētu mūsu planētu. Tās arī samazina degvielas patēriņu, līdz ar ko pieaug efektivitāte. Te gan viedokļi atšķiras, droši vien tāpēc ir tehnikas īpašnieki, kas savu tehniku padara mazāk modernu un mazāk saudzīgu pret vidi, lai it kā kaut ko ietaupītu, bet galu galā riskē sabojāt savu tehniku.

Ja lauksaimniecības tehnikas īpašnieks ir visu laiku turējies pie oficiālā servisa, pēc tiem pašiem 5 līdz 8 gadiem, intensīvi izmantojot tehniku, varētu notikt tehnikas maiņa pret jaunu, šo mašīnu pārdot citam zemniekam būs daudz vieglāk, un arīmēs to atpirksim par atbilstošu cenu. Un tā ir iespēja kādam citam joprojām strādāt ar tehniski labā stāvoklī esošu tehniku par zemāku cenu. Diemžēl jaunā tehnika lētāka nekļūs, jo uz to tiek attiecināti arvien jauni regulējumi. Līdz ar to man interesanti ir tas, ka pandēmijas laikā, kad mūsu ikdienā daudz kas it kā apstājās, bet lauksaimniecībā turpināja ganīties gan govis, gan notika visi lauksaimniecības zemes darbi, smogs, piesārņojums un izmešu daudzums samazinājās acīmredzami. Līdz ar to secinu, ka diez vai lauksaimnieki atstāj tik būtisku ietekmi uz vides piesārņojumu, lai, ieviešot arvien jaunus regulējumus lauksaimniecības tehnikas ražotājiem, veicinātu izmaksu un gala cenas pieaugumu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka saimniekiem bieži nepatīk lasīt tehnikas instrukcijas. Šajā dokumentā var noskaidrot ļoti daudz informācijas, kas ietaupīs laiku sezonā, jautājot un interesējoties pie pārdevēja. Tas ir savā ziņā risku menedžments, kas ļauj izvairīties no nepareizas ekspluatācijas izraisītām sekām, kam ir liela ietekme uz tehnikas izmantošanas izmaksām.