Saimnieks LV / 2023.gads (Janvāris.)

Kāds aizvadītais 2022. gads bijis Latvijas lauksaimniecības organizāciju vērtējumā, kas iepriecinājis, kas izdevies, kas satraucis, kas nav izdevies un kas būtu darāms šogad? – Vārds šo organizāciju pārstāvjiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis:
– Aizvadītais gads nav bijis viegls, taču kopīgi ar biedriem un sadarbībā ar Zemkopības ministriju paveikts apjomīgs un vērtīgs darbs, izstrādājot KLP 2023.–2027. gadam. Dokuments iesniegts un apstiprināts Eiropas Komisijā. Lai gan par to ir dažādi viedokļi, viennozīmīgi tas ir visu lauksaimnieku kopīgi rasts kompromiss lauksaimniecības nozares stabilitātes un attīstības labā.
Gada lepnums: Esam lepni par savu biedru lauksaimnieku un ražotāju izturību un neatlaidību, strādājot izaicinājumiem pārpilnajā laikā un noturot savu saimniecību darbību. Dažiem tas bijis izdzīvošanas jautājums – izturēt Covid-19 sekas, energoresursu pieaugumu, inflāciju un ietekmi, ko atstājis Krievijas iebrukums Ukrainā. Lepojamies ar LOSP ģenerāldirektoru Gunti Vilnīti, kurš nupat apbalvots ar Lietuvas Republikas lauksaimniecības kameras ordeni par nopelniem lauksaimniecības pašpārvaldē un lauku attīstībā. Tas augsts viņa darba novērtējums starptautiskā mērogā.
Gada neraža: Protams, elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu pieaugums, kā arī inflācija valstī nav nekas celsmīgs, taču uz Ukrainas kara fona nebūtu korekti runāt par neražām. Drīzāk par gada nelaimi un absolūto krīzi jāsauc Krievijas iebrukums Ukrainā.
Gada aktualitāte: Jauna valdība un jauns zemkopības ministrs. Ceram uz veiksmīgu un konstruktīvu sadarbību.
Gada mērķis: Sadarbībā ar Zemkopības ministrijas vadību atvērt Briseles ierēdņiem acis uz reālo situāciju laukos.

Latvijas Jauno zemnieku klubs
Gada lepnums: Jauno zemnieku izturība, enerģija, pacietība un vēlme mācīties ko jaunu. Lepojamies ar katra ikdienā paveikto darbu, sasniegumu, kas ir liels ieguldījums viņu pašu izaugsmē, saimniecības attīstībā.
Gada izaicinājums: Būt vienotiem dažādībā un rast kopīgu mērķi nozares attīstībai un ekonomiskajai dzīvotspējai. Mums priekšā daudz izaicinājumu, daudz nezināmā. Jauno zemnieku ikdienu ietekmē arī paaudžu dažādība, kas dažkārt rada nesaskaņas gan ģimenē, gan biznesā, gan organizāciju, gan citu iesaistīto pušu starpā. Ir jāciena dažādība, jāļauj mācīties, kļūdīties un sadarboties. Savstarpēja cieņa, sapratne, pieredze plus jauno idejas un entuziasms ir nepārvērtējama kombinācija.
Gada aktualitāte: Nezaudēt veselo saprātu un psiholoģiski neizdegt, kad ir tik daudz neskaidrību sakarā ar nākamā plānošanas perioda nosacījumu praktisko pielietojumu, atbalsta iespējām un tirgus izmaiņām. Diemžēl daudzi zemnieki, neredzot iespēju tālāk saimniekot, ir izbeiguši saimniecisko darbību. Mūsu nozarei ir vajadzīgs spēcīgs atbalsts un pārstāvniecība, lai Latvijas lauksaimniecība neiznīktu un vietējai uzņēmējdarbībai nebūtu jābaidās par izdzīvošanu, lai jaunajai paaudzei būtu motivācija turpināt iesākto vai sākt ko jaunu, pārliecība, ka lauksaimniecībai valstī ir tagadne un nākotne.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Gada lepnums: Kooperatīviem kopumā 2022. gads bijis veiksmīgs, jo atsevišķiem lauksaimniecības produktiem cenas teju sasniedza Eiropas līmeni, bet izejvielu cenu pieaugums iepriekš izveidoto krājumu dēļ bija vēl paciešams. Priecē kooperatīva Latvijas liellops iegūtie lauri konkursa Sējējs 2022 nominācijā Gada veiksmīgākā kopdarbība.

Aizvadītajā gadā bija novērojama interese par jaunu kooperatīvu veidošanu dažādās nozarēs, kurās kooperācijas attīstība līdz šim notikusi diezgan lēni, – biškopībā, gaļas nozarē, sēklaudzēšanā. Ceram, ka šis gads vainagosies ar reāliem darba augļiem. Izaugsme vērojama arī meža īpašnieku kooperācijā – mežsaimniecības kooperatīvu biedru skaits turpina pieaugt un jau pārsniedzis 1000.
Gada neraža: Karš Ukrainā ir radījis neprognozējamu situāciju visās tautsaimniecības jomās, to skaitā lauksaimniecībā. Energoresursu, degvielas, izejvielu cenu kāpums un inflācija radījusi bažas par izdzīvošanu un nākotnes plānošanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Neveiksmīgs gads izrādījies putnkopības kooperācijā – savu darbību izbeidzis vienīgais kooperatīvs šajā nozarē. Mežsaimniecībā kooperatīviem raizes sagādājis egļu astoņzobu mizgrauzis – aizvien vairāk kooperatīva biedru jautā, kā tikt galā ar šo kaitēkli. Kā izteicies kooperatīva Mežsaimnieks valdes loceklis Andis Malējs: „Ja arī nākamā vasara būs mizgrauzim labvēlīga, tad vecas egļu audzes var kļūt par retumu Latvijā.” Kā vienu no kooperācijas attīstības virzieniem piena nozarē LLKA min piena nozares kooperatīvu apvienošanos. Lai gan jau kādu laiku atsevišķu piena nozares kooperatīvu starpā tiek diskutēts par jauna piensaimniecības nozares otrā līmeņa kooperatīva izveidi, jauns kooperatīvs pērn tomēr netika reģistrēts.
Gada aktualitāte: Viena no Latvijas lauksaimniecības nozares galvenajām aktualitātēm bija Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam, kurā iekļauti arī kooperācijas veicināšanas mērķi un instrumenti, apstiprināšana Eiropas Komisijā. Aizvadītajā gadā notikušās Saeimas vēlēšanas nesīs izmaiņas arī Zemkopības ministrijā, kas noteikti ietekmēs arī lauksaimnieku organizāciju ikdienas darbību. Meža nozares kooperatīvu pārstāvji pozitīvi vērtē, ka samazināts cirtei atļautais minimālais koku caurmērs un samazināts audzes atjaunošanai nepieciešamais stādu skaits, bet viņus apbēdina tas, ka no šī gada būtiski pieaugs valsts nodeva par ciršanas apliecinājumu izsniegšanu.
Gada mērķis (izaicinājums): 2023. gadā jāizstrādā detalizēti pasākumi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam īstenošanai. Šajā procesā LLKA būtiskākais izaicinājums būs pārliecināties, ka kooperācijas veicināšanas instrumenti tiek iekļauti dažādos atbalsta pasākumos, neatstājot tos prioritāti tikai uz papīra. Joprojām lauksaimniekiem ir daudz jautājumu par Eiropas Zaļā kursa ieviešanu – šogad būs jārod atbildes uz tiem. Kooperatīviem nāksies izlemt, kā sadalīt riskus, lai turpinātu attīstību. Neskatoties uz nestabilo ekonomisko situāciju valstī, svarīgi turpināt un pabeigt kooperatīvu uzsāktos projektus, piemēram, graudu audzētāju kooperatīva Latraps zirņu proteīna ražotnes projektu. Meža nozares kooperatīvi sev izvirzījuši ambiciozu mērķi – dubultot gan meža kooperatīvu biedru skaitu, gan neto apgrozījumu.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība
Latvijas piena pārstrādes nozare 2022. gadā piedzīvojusi straujāko svaigpiena cenas pieaugumu vēsturē – vairāk nekā 60 % vien dažu mēnešu laikā. Vienlaikus straujāko energoresursu cenu kāpumu un inflācijas palielināšanos. Taču kaut daļēji proporcionālu cenas pieaugumu piena produktiem sasniegt nebija iespējams. Tāpēc Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) jau gada sākumā situāciju nozarē raksturoja kā dramatisku. Visu resursu cenu kāpums un nespēja paaugstināt gala produktu cenu īsā laikā radīja vērā ņemamus zaudējumus piena pārstrādes uzņēmumiem. Esam lepni, ka nozare spējusi pārdzīvot šo patiesi dramatisko laiku, saglabājusi un pat palielinājusi eksporta tirgos pārdoto produktu apjomu un nodrošinājusi produktu pieejamību vietējā tirgū. Uzņēmumi radījuši vairākus desmitus jaunu piena produktu, ne velti LPCS rīkotajā piena produktu konkursā tieši jauno produktu kategorija bija skaitliski lielākā.

Diemžēl divi pārstrādes uzņēmumi neizturēja šo grūto ekonomiskās lejupslīdes laiku un bija spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Tā ir aizvadītā gada vislielākā neraža nozarē.

LPCS kopā ar citām pārtikas ražotāju un lauksaimnieku interešu aizstāvības organizācijām visu gadu centās panākt, lai mūsu valstī tiktu noteikta samazināta (līdz 5 %) PVN likme pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Esam pārliecināti, ka šāds ātrs, efektīvs atbalsts nodrošinātu pārtikas produktu pieejamību patērētājiem un vienlaicīgi saglabātu uzņēmumu ražotspēju vismaz pašreizējā līmenī. Lai gan valdības deklarācijā bija paredzēts izskatīt jautājumu par PVN likmes samazināšanu, tas nenotika.

LPCS izmantos dažādus resursus un iespējas, lai turpinātu aktualizēt jautājumu par PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Esam pārliecināti, ka tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atbalstīt vietējo patērētāju un vietējo ražotāju, paralēli mazinot ēnu ekonomiku nozarē. Meklēsim iespējas, kā palielināt Latvijā ražoto produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, jo katrs saražotais un Latvijā pārdotais produkta kilograms taču dod pienesumu gan vietējam ražotājam, gan valstij papildu nodokļu veidā. Sadarbībā ar jauno valdību aktīvi līdzdarbosimies normatīvo aktu izstrādē, lai tie nodrošinātu nozares ilgtspēju, attīstību un konkurētspēju. Veicināsim eksporta iespējas mūsu biedriem un partneriem.

Lai šis gads bagāts ar labām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem!

Zemnieku saeima
Gada lepnums: Zemkopības ministrijas konkursā Sējējs 2022 balvu par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā saņēma SIA Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Viņš kopā ar ģimeni ir izveidojis un attīstījis sekmīgu, inovatīvu daudznozaru lauku saimniecību, kas ir paraugs un informācijas un mācību bāze lauksaimniekiem un citiem interesentiem. Juris Cīrulis aktīvi sadarbojas ar lauksaimniecības izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām Latvijas zemnieka dzīves ziņas popularizēšanā, viedokļu un vajadzību aizstāvēšanā. Juris Cīrulis ir arī LPKS Latraps un LPKS Piena ceļš dibinātājs.

Zemnieku saeima lepojas ar to, ka Juris Cīrulis ilgus gadus aktīvi darbojies organizācijā – viņa asais prāts, neordinārais domu gājiens un spēja rast kontaktus ar dažādiem cilvēkiem ir milzīgs ieguldījums lauksaimniecības attīstībā.
Gada neraža: Lielāko vilšanos sagādāja Zemkopības ministrijas (ZM) vadības ignorance attiecībā pret nozari, veidojot stratēģisko plānu, kā arī pārāk lielā centība ieviest virkni ES ideju, kas rezultātā bremzē lauksaimniecības attīstību Latvijā.
Četru gadu laikā ZM pieņemtie lēmumi nozari virza uz stagnāciju. Esam jau vairākkārt uzsvēruši, ka diskusijas ir, bet rezultātu nav vai tie ir pārāk niecīgi. Tāpēc lauksaimnieki ļoti gaidīja Saeimas vēlēšanas.
Gada satricinājums: Karš Ukrainā izraisīja neprognozējamas izejvielu un saražotās produkcijas cenu svārstības. Iedzīvotāji ar to saskārās, saņemot augstos elektrības rēķinus un piedzīvojot pārtikas cenu kāpumu, lauksaimniekiem nācās izvērtēt savas saimniekošanas metodes, jo karadarbība radīja strauju degvielas, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu.
Zemnieku saeima augstu novērtē ikviena biedra ieguldījumu, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru. Lauksaimnieki ātri mobilizēja savus spēkus un līdzekļus, lai sniegtu jebkāda veida palīdzību ukraiņiem. Esam ārkārtīgi pārsteigti par mūsu biedru cīņas sparu un nesavtību, nodrošinot tehniskos, finansiālos līdzekļus un pārtiku, riskējot ar savu dzīvību frontes līnijā.
Nebeidzamais izaicinājums: Liels darbs ieguldīts Nākotnes lauksaimniecības politikā un no Briseles nākošajās stratēģijās, regulās, iniciatīvās, direktīvās, kuru ieviešana dzīvē mums nešķiet iespējama. Darba gaitā liels izaicinājums bija neapjukt starp kara diktēto realitāti un ES zaļajām prasībām.
Kopā ar politiķiem ir jāpanāk, lai, ieviešot Zaļo kursu, iegūtu cilvēks, daba un ekonomika. Ir jābūt kopīgam redzējumam un mērķiem, kurus varam sasniegt ar precīzām tehnoloģijām un zināšanām. Mūsuprāt, apstiprinātais Latvijas stratēģiskais plāns lauksaimniecībā nav vērsts uz izaugsmi un pie šāda scenārija ir jārēķinās ar ražošanas samazināšanos Latvijā. Lai to mainītu, ir nepieciešams spēcīgs līderis, kas nebaidās uzdrīkstēties veikt drosmīgas un brīžiem pat nepopulāras izmaiņas.
Gada zaudējums: LOSP vadītājs Edgars Treibergs bija uzņēmīgs cilvēks, spēja saliedēt dažādas lauksaimniecības organizācijas virzībai uz vienotu mērķi. Lauksaimniecības nozarei Edgara ļoti pietrūks.

Latvijas Zemnieku federācija
Biedrības Latvijas Zemnieku federācija (LZF) LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka:
– Biedrība Latvijas Zemnieku federācija (LZF) 2022. gadā, par spīti ekonomiskiem triecieniem un karam Ukrainā, ir organizējusi dažādu nozaru seminārus, iepazīstinot ar lauksaimnieku ikdienu un pārspriežot saimniekošanas veiksmes un problēmas. Tāpat esam organizējuši zemkopības ministra K. Gerharda tikšanās ar lauksaimniekiem Kurzemē un Vidzemē un Zemkopības ministrijas pārstāvju vizītes LZF biedru saimniecībās.

Arī pērn esam aktīvi piedalījušies Zemkopības ministrijas organizētajās diskusijās un darba grupās par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. – 2027. gadam.

Gada lepnums: LZF biedru skaits pieaug. Mūsu biedri saimnieko un atbalsta Ukrainu.
Gada aktualitāte: Saeimas vēlēšanas un zemkopības ministra maiņa.
Gada mērķis: Palīdzēt lauksaimniekiem izprast jaunos atbalsta pasākumus un to saņemšanas nosacījumus, veidot ciešāku sadarbību ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), kopīgi iestāties par lauku apdzīvotības saglabāšanu.

Jaunajai valdībai vēlam apzināties katra Latvijas iedzīvotāja vērtību un īstenot kopīgu valsts attīstību!

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Gada gumijas vilkšana: Bioloģiskās lauksaimniecības nozare gaidīja ministrijas ilgi solīto rīcības plānu. Galu galā 2022. gada martā saņēmām Nacionālā bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.–2027. g. projektu. Taču tas bija tik nepilnīgs, ka LBLA lūdza ministrijai to pilnībā pārstrādāt. Tad šajā procesā iesaistījās Agroresursu un ekonomikas institūta eksperti. Nozare sagaida, ka beidzot taps nacionāla līmeņa stratēģisks dokuments ar skaidri definētiem mērķiem, pasākumiem un rīcību.

Kara gada atziņa: Kara raķetes labi izgaismoja pārtikas ražošanas sistēmas trūkumus, iezīmējot tās milzīgo atkarību no ārējiem resursiem (minerālmēsli, AAL), tajā skaitā no agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas rūpnīcās ražotajiem. Citu resursu un ražošanas izmaksu straujais kāpums, sabiedrības pirktspējas mazināšanās un pārtikas cenu lēciens bija nepatīkams trieciens arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Rudenī jautājumus raisīja bioloģiski ražoto izejvielu iepirkuma cenu negatīvās tendences, kas grūti savienojamas ar pārtikas cenu straujo pieaugumu veikalu
plauktos.

Gada zaļie sējēji: Zemkopības ministrija īsi pirms Saeimas vēlēšanām pasniedza konkursa Sējējs statuetes. Tās saņēma arī daudz bioloģiskās kopienas saimnieku un uzņēmēju. Noteikti jāatzīmē viens no lielākajiem ābeļdārziem Latvijā un bio sidra ražotne saimniecība Pienjāņi, kas tika nominēts kā laureāts kategorijā Bioloģiskā lauku saimniecība. Veicināšanas balvas šajā kategorijā saņēma Cēsu novada ģimenes saimniecības Lejassuces saimniece Sanita Lemiese un Renārs Raguckis, kas saimnieko paaudzēs lolotajā piena lopkopības un graudkopības saimniecībā Kivlenieki (SIA IRGK serviss) Preiļu novadā. Pie statuetēm dažādās nominācijās tika vēl pieci citi bioloģiskās nozares dalībnieki.

Gada lielais nezināmais: 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā partija Progresīvie solīja „atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību”, vēlēšanās uzvarējusī Jaunā Vienotība solīja „ieviest Zaļo kursu saskaņā ar iedzīvotāju interesēm”, bet Saeimā neiekļuvušais saraksts Attīstībai/Par teicās rūpēties par kvalitatīvu pārtiku un nodrošināt „vairāk bioloģiskās lauksaimniecības”. LBLA aicināja jaunās valdības deklarācijā un rīcības plānā ietvert divus uzdevumus: veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, nodrošinot līdz 2030. gadam platību pieaugumu vismaz līdz 25 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un atbalstīt bioloģiskās pārtikas ražošanu, pieprasījumu, pieejamību un popularizēšanu, palielinot bioloģiskās pārtikas īpatsvaru valsts un pašvaldību iestāžu ēdināšanā, kā arī piemērojot PVN likmes samazinājumu līdz 5 % visai bioloģiski sertificētai pārtikai.

Gada apņemšanās: Ievērojami uz priekšu pavirzījusies iedzīvotāju iniciatīva par pirmā bioloģiskā reģiona izveidi Baltijā – Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Cēsu pašvaldība septembrī nāca klajā ar apņemšanos uzņemties iniciatīvu bio reģiona izveidē. Savukārt Siguldas novada domes pārstāvis norādīja, ka „novērtējot ekskluzīvo iespēju dzīvot Gaujas Nacionālā parka teritorijā, mums jāīsteno aktivitātes, lai virzītos uz Latvijā pirmo bioreģionu, veicinot bioloģisko lauksaimniecību”. Tādējādi GNP grasās sekot citām teritorijām Eiropā un pasaulē, kur iedzīvotāji, lauksaimnieki un pašvaldības vienojas ilgtspējīgi apsaimniekot vietējos resursus, aktivitātes balstot uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un principiem.

Gada zaļākās pasakas: Viens no Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna redzamākajiem trūkumiem ir nepietiekamais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, saimniecību līmenī tam pat samazinoties. LBLA ar saviem iebildumiem iepazīstināja Eiropas Komisiju, kas uz trūkumiem norādīja, Zemkopības ministrijai prasot skaidrojumu, kā tā plāno panākt bio platību pieaugumu, taču izmaiņas Stratēģiskajā plānā nesekoja. Līdz ar to netika kliedētas bažas, ka līdzšinējais bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmes temps plānotās atbalsta sistēmas apstākļos Latvijā ievērojami bremzēsies, iecerētie atbalsta pasākumi citus ražotājus nemotivēs pārorientēties uz bioloģisko praksi, bet saimniecības, kas jau saimnieko bioloģiski, ņemot vērā plānoto atbalsta līmeni, var izlemt atteikties no bioloģiskā sertifikāta.

Gada biedējošākā tendence: Straujais AAL pārdošanas pieaugums par 77 % (2011–2020) Latvijā, mūsu valstij šajā jomā ieņemot pirmo vietu Eiropas Savienībā. Arī vērtējot faktiski izlietoto aktīvās vielas daudzumu (1.18 kg/ha, FAO), Latvija ir līdere Baltijā un starp lielākajām AAL lietotājām Ziemeļeiropā. Nevietā ir salīdzināt Latvijas AAL patēriņu ar tādām izteikti industriālām valstīm ar krasi atšķirīgu lauksaimniecības struktūru kā Nīderlande vai Dienvideiropā, kur ir pavisam citi augu aizsardzības izaicinājumi, tostarp divas ražas sezonā. Tas nozīmē, ka vidējais AAL patēriņš ES nav objektīvs rādītājs, pēc kura vajadzētu tiekties.