Saimnieks LV / 2020.gads (Novembris.)

Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija ir organizācija (LTRTA), kas jau kopš 1999. gada Latvijā pārstāv lauksaimniecības tehnikas nozares intereses un apvieno lauksaimniecības tehnikas ražotājus, tirgotājus, sabiedriskās organizācijas un lauksaimniecības profesionālās skolas. Tās valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs ir nozares speciālists, kurš aktīvi piedalās lauksaimniecības tehnikas nozares attīstībā un iestājas par lauksaimniecības profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanu.

– Kas ir asociācijas biedri?
– LTRTA pašlaik ir 29 biedri. To skaits ir stabils, ar tendenci augt. Piesaistām arī jaunus biedrus, kā rezultātā nākamā gada sākumā asociācijai plāno pievienoties vēl divi lauksaimniecības tehnikas nozares uzņēmumi. Varam lepoties, ka mūsu biedrs ir arī viens no pasaulē lielākajiem lauksaimniecības tehnikas ražotājiem Ziegler, kas pašlaik pasaulē valdošās situācijas dēļ lauksaimniecības tehnikas ražošanu no Eiropas ir pārcēlis uz Latviju. Tagad Ziegler lauksaimniecības tehnikas ražošana notiek Daugavpilī, kur atjaunotā, modernā rūpnīca ne grama neatpaliek no lielajām Eiropas ražotnēm. Arī lauksaimniecības tehnikas līnijas vācu konstruktoru biroja speciālisti pašlaik dzīvo un strādā Daugavpilī. Bez lauksaimniecības tehnikas ražotājiem un tirgotājiem mūsu biedri ir arī profesionālās izglītības iestādes – Ogres tehnikums un Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Cieši sadarbojamies arī ar pārējām profesionālajām skolām.

– Kādi ir asociācijas nākotnes mērķi?
– No vienas puses, visi lauksaimniecības tehnikas jomā strādājošie esam konkurenti, no otras – mums problēmas ir vienas. Mūsu izvirzītais galvenais uzdevums ir būt klāt Latvijas lauksaimniecības politikas veidošanā, lai aizstāvētu lauksaimniecības tehnikas ražotāju, tirgotāju nozares profesionālās izglītības un lauksaimnieku intereses. Pašlaik viens no mūsu mērķiem ir lauksaimniecības profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošana, jo nav noslēpums, ka lauksaimniecībā, tāpat kā visās pārējās nozarēs, visos līmeņos trūkst profesionālu darbinieku. Otrs mērķis, pie kā pašlaik nopietni strādājam kopā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu, ir tehnikas kataloga ieviešana, kas aizstātu esošo iepirkumu uzraudzības biroja birokrātisko procesu. Šāda sistēma jau darbojas Igaunijā, un Eiropas Komisija to ir akceptējusi. Plānojam, ka šāda sistēma tiks ieviesta jau uz nākamo projektu kārtu...

– Kāds ir jūsu viedoklis par profesionālo izglītību Latvijā?
– Apmeklējot ne tikai lauksaimniecības tehnikumus, bet arī pārējās profesionālās skolas, varu secināt, ka situācija ir diezgan skarba. Daudzos tehnikumos ir nenokomplektētas grupas un trūkst finansējuma, ir novecojusi pasniegtā mācību viela, ir nepieciešams to atjaunot. Tāpēc, manuprāt, speciālajos priekšmetos ir plašāk jāiesaista lauksaimniecības tehnikas tirgotāji, lai jaunos speciālistus sasniegtu pareiza informācija par jaunākajām tehnoloģijām.

Mēs kā lauksaimniecības tehnikas tirgotāji servisā sastopamies ar to, ka 90 % tehnikas avārijas lūzumu rodas nepareizas tehnikas ekspluatācijas rezultātā. Tāpēc LTRTA nāca ar iniciatīvu izveidot jaunu mācību programmu lauksaimniecības profesionālajās skolās, kur audzēkņi ne tikai teorētiski mācītos par lauksaimniecības tehniku, bet arī praktiski apgūtu tehnikas vadību un saprastu tās pareizas lietošanas principus. Tas samazinās gan saimniecības izdevumus, gan pēkšņus papildu izsaukumus lauksaimniecības tehnikas servisiem.

Ļoti pietrūkst arī profesionālās izglītības metodiskā centra, kur tiktu apkopotas visas tehnikas ražotāju un pārdevēju zināšanas un tālāk nodotas profesionālajām skolām. Nav noslēpums, ka jaunākās tehnoloģijas rada rūpnīcas un Latvijā tās vislabāk pārzina LTRTA pārstāvētās organizācijas, kas var sniegt šo informāciju un piedalīties mācību vielas veidošanā.

– Kas ir šī jaunā izglītības programma?
– No pagājušā gada vasaras līdz šī gada jūnija vidum kopā ar uzņēmumiem un tehnikumiem notika ļoti intensīvs darbs, lai izstrādātu profesijas standartu un pēc tam jaunu izglītības programmu, kas saucas Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis. Šajā mācību gadā šo profesiju sāk mācīt lauksaimniecības tehnikumos.

Par lielu pārsteigumu tehnikumiem, ir nokomplektējušās lauksaimniecības mehanizācijas tehniķu grupas Kandavas lauksaimniecības tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikuma Višķu filiālē, Malnavas koledžā un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā. Pirmo reizi pēc ilga laika pat bija vairāk mācīties gribētāju nekā bija iespējams uzņemt.

Pašlaik top izglītības iestāžu tehniskā nodrošinājuma īstenošanas programma, tad plānojam attīstīt metodisko darbu un veikt pasniedzēju izglītošanu.

– Kas jāprot lauksaimniecības mehanizācijas tehniķim?
– Būtībā tas ir augstas klases mehanizators, kurš saprot gan agronomisko, gan tehnisko lauksaimniecības daļu. Bez vispārizglītojošiem priekšmetiem aptuveni 40 % no mācību vielas ir agronomija un 60 % ir tehniskā puse. Tas nozīmē, ka šis speciālists zina, kāpēc traktors rūc, kā tam pievienot iekārtas, prot ieregulēt lauksaimniecības mašīnas, piemēram, sējmašīnu vai minerālmēslu kliedētāju, kā arī pareizi veikt augsnes apstrādi. Aizbraucot uz lauka, viņam jāsaprot, vai šodien var darīt to darbu, kas ieplānots, vai tajā brīdī tam nav par sausu vai par slapju, noteikt, vai augu atliekas pilnībā tiek iestrādātas augsnē un, piemēram, minerālmēslu kliedētājs darbojas pareizi. Viņam jāparedz un jāspēj noteikt, kāds ir iekārtu darbīgo daļu nodilums, cik ilgi tās kalpos, laikus jāatpazīst iekārtas problēmas un nepieciešamība pēc remonta. Īsumā – jāsaprot konsekvence un sekas konkrētajā situācijā!

– Kāds ir tehnikas nodrošinājums tehnikumos?
– Mēs esam sapratuši, ka programma, ko kopīgiem spēkiem esam izveidojuši, ir arī kvalitatīvi jāmāca, kas, manuprāt, ir lielākais izaicinājums tehnikumiem, jo trūkst metodisko norādījumu, pasniedzēju, kas pārzina jaunākās tehnoloģijas, un materiāli tehniskās bāzes.

Dažos tehnikumos, kuros uzsākta jaunās profesijas apguve, ir augstāks jau esošais materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums, citos zemāks. Piemēram, Malnavas koledža uz šo brīdi ir ļoti labi apgādāta, jo tur nesen veikti iepirkumi un koledžā mācību vajadzībām pieejama laba, tikai divus gadus veca tehnika. Tomēr arī šeit ir savas vajadzības, lai kvalitatīvi pasniegtu lauksaimniecības mehanizācijas tehniķu programmu.

Tāpēc LTRTA ir uzsākusi līgumu slēgšanu ar lauksaimniecības tehnikumiem par materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu profesijas apguvei. Tehnikumiem tiks iznomāta un regulāri atjaunota moderna un labi aprīkota tehnika no LTRTA asociācijas biedriem.

Neliela daļa tehnikas tirgotāju noliktavās paliek vienmēr. Uzskatām, ka labāk, lai tā atrodas profesionālajā izglītības iestādē, kur ar to var iepazīties jaunie speciālisti. Tehnikas tirgotāji arī veic pasniedzēju apmācību, veidojot mazus laboratorijas darbus un patstāvīgos darbus par to, ko un kā mācīt.

Pirmais līgums tika parakstīts ar Kandavas lauksaimniecības tehnikumu. Jauno traktoru New Holland piegādā SIA Stokker Agritech, savukārt minerālmēslu kliedētāju Amazone un pļaujmašīnu Krone piegādā SIA Amazone.

– Kādi ir projekta nākamie soļi?
– Šogad mācības uzsāk pirmais kurss, kurā tiks mācīti lauksaimniecības tehnikas pamati. Nākamais izaicinājums un pamatīgs darbs kopā ar tehnikumiem ir saskaņot mācību programmas modeļus laika griezumā ar attiecīgās iekārtas piegādi. Piemēram, lai uz augsnes apstrādes apgūšanu tiktu piegādāts augsnes apstrādes agregāts, ko audzēkņi var izmēģināt uz lauka praksē. Ja mēs gribam uzlabot lauksaimniecības pamatizglītību, ir nedaudz jāmainās arī mācību procesam.

– Kāds lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem bijis 2020. gads?
– Runājot par jauno tehniku – traktoru un kombainu, kā arī piekabju reģistrācija uz šo brīdi ir samazinājusies par 25–30 %. Pavasarī bija rūpnīcas, kas uz laiku pārtrauca darbu, radās piegādes traucējumi un aizkavēšanās. Tomēr jūtamu grūdienu tehnikas tirgotājiem deva augustā lauksaimniekiem papildus pieejamais finansējums, kas nu jau gandrīz iztukšojis lielāko daļu tehnikas tirgotāju noliktavu. Uzņēmumi ziņo, ka ir pieaudzis pieprasījums arī pēc lietotās tehnikas, kam līdz šim noliktavās palikušas lielākas rezerves.

Mēs, tehnikas tirgotāji, esam ļoti atkarīgi no lauksaimnieku veiksmes. Šis gads pamatā lauksaimniekiem bija labs. Lai gan daudzviet bija veldre, ražu varēja novākt. Šobrīd pie mums valda piesardzīgs optimisms. Tāpēc es teiktu, ka uz gada beigām rādītājos sagaidāms uzlabojums. Ņemot vērā esošo situāciju, nevar teikt, ka situācija lauksaimniecības tehnikas nozarē ir katastrofāla. Ņemot vērā, ka nākamajā gadā lauksaimniekiem atkal būs iespēja pieteikties uz ES fondu finansējumu tehnikas modernizācijai, uzskatu, ka viss būs labi!