Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Precīzā laukkopība ir agronomijas procesu sakārtošana nogabalu sistēmā. Katram lauka nogabalam ir savs resurss ar auga augšanai nepieciešamajiem faktoriem, kā arī savs optimālais potenciāls jeb griesti, saglabājot ilgtspēju. Lai lauksaimnieks varētu sasniegt augstāko ražas potenciālu, jāpanāk labākais no katra nogabala. Bez mērījumiem, ko var sniegt precīzās tehnoloģijas, nav iespējams to sasniegt. Par augsnes analīžu un slāpekļa sensoru iespējām stāsta SIA AgriCon Precision Farming vadītājs Gatis Bērziņš.

– Kāpēc jāveic augsnes analīzes?
– Augsnes analīzes ir pamats augsnes auglības sakārtošanai. Ja lauksaimnieks veic mēslošanu, nezinot augsnes resursu, tad viņam nav pilnīgi nekādas kontroles, vai augi saņems sabalansētu vielu kopumu. Ar augsnes analīzēm jāpanāk pH, P, K un Mg makroelementu balanss. Augs, kuram nodrošināts barības vielu balanss, ir ražīgāks, noturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem, bet to iespējams panākt, tikai zinot – vai, kas un cik augsnē pietrūkst. Piemēram, kalcija nodrošinājums ne tikai atbloķē barības elementu skābās augsnēs, bet arī uzlabo šūnapvalka stiprību, līdz ar to sēņu formas un mikroorganismi nevar vairs tik viegli pārvarēt šo barjeru un iekļūt augā. Tikai optimāli nodrošināts fosfors parūpēsies par veiksmīgu graudaugu cerošanu, rapša zarošanos un augšanas enerģiju visā veģetācijas periodā.

– Cik aktīvi augsnes analīžu veikšanā ir Latvijas lauksaimnieki? Kādas, pēc taviem novērojumiem, ir lielākās problēmas mūsu lauksaimniecības zemēs?
– Lauksaimnieku aktivitāte šajā virzienā ir ļoti atšķirīga. Vēl liela daļa lauksaimnieku to neveic. Tomēr paplašinās to saimniecību skaits, kuras piesaka augsnes analīzes. Lauksaimnieku ieinteresētība un pieprasījums tieši pēc AgriCon piedāvātajām analīzēm pašlaik aug. Vidējais pieaugums ir 20 % gadā.

Augsnes analīzēs vērtējam augsnes pH, fosfora, kālija un magnija saturu. Mūsu uzņēmums Latvijā veicis analīzes un sniedzis mēslošanas rekomendācijas par 170 tūkst. ha lauksaimniecības zemes.

Visdārgākā problēma lauksaimniekam augsnes auglības jautājumos ir pH – aptuveni 27 % manu analizēto platību ir skābas augsnes ar zemu pH. Ja augsnes reakcija ir zem 5 pH (CaCl₂), zemnieks var zaudēt pusi vai pat lielāko daļu ražas tajā lauka nogabalā.

Tiesa, zemnieki labi apzinās, kāda problēma ir skāba augsne, un pēdējos desmit gados aizvien biežāk izvēlas kaļķošanu.

Otra nopietnākā problēma ir fosfora deficīts, kas divās trešdaļās Latvijas platību ir zem optimuma un vienā trešdaļā pat ļoti kritisks. Šī iemesla dēļ var zaudēt aptuveni 20 % kviešu ražas. Fosfora deficīts ierobežo ražu daudzās saimniecībās.

Kaļķošanas rezultāts – lauksaimnieka lauks pirms 5 gadiem un šodien tajā pašā vietā.

– Kā tiek veiktas augsnes analīzes?
– Pirms paraugu ņemšanas mēs veicam augsnes īpašību novērtējumu, jo agroķīmiski nav jāpanāk, lai lauks visā platībā būtu pilnīgi vienāds – mālainākai augsnei ir savs optimums, kurā tā atdod barības elementus augiem, smilšainā augsnē – savs.

Tad dodamies uz saimniecību vākt paraugus. Parasti saimniecības vēlas, lai pa vienam paraugam tiktu ņemts ik no 3 ha. Katrs paraugs tiek savākts ar vairāk nekā 10 dūrieniem un reģistrēts ar konkrētu ģeolokāciju, ko izmanto, veidojot mainīgo devu kartes.

Lai saimnieks saņemtu recepti, tiek savākti, reģistrēti un ar algoritma palīdzību analizēti septiņi dažādi rādītāji. Rekomendācijās jeb lauku kartēs aprēķinātā deva paredz augsnes ielabošanas un ražas izneses apjomu, ņemot vērā saimnieka prognozēto ražu.

Iesakām izmantot mainīgās devas kartes, jo lauki barības vielu nodrošinājuma ziņā ir ļoti nevienmērīgi – kādā vietā fosfora ir trīs, četras reizes mazāk kā citur, bet ar kāliju, iespējams, ir pilnīgi pretēji. Ar kaļķošanu ir tieši tas pats – nereti kādā stūrī uz lauka nepieciešams dot 1 t, citā – 12 t kaļķa. Taču, ja saimnieks visu lauku apstrādā vienādi, piemēram, dodot 7 t kaļķa, lauks būtībā netiks sakārtots un nebūs arī izmantota iespēja ietaupīt kaļķojamo materiālu. Tāpēc precīzā laukkopība nav ekstra, bet gan korekta saimniekošana.

Augsnes paraugu noņemšana.

– Kad iespējams redzēt pirmos uzlabojumus, ieviešot uz augsnes analīzēm un slāpekļa sensoriem balstītu saimniekošanas metodi?
– Veicot analīzes pavasarī un uz to pamata ielabojot augsnes sastāvu rudenī, ražas uzlabojums sāksies nākamajā gadā. Tieši pirmajos gados ir lielākais ražas pieaugums, ap 35 %, jo lauku mēslošanas kartes risina pašu sāpīgāko problēmu, kas ierobežo ražu. Runājot par N-sensoru, kas iegādāts pavasarī, tas sniedz maksimumu tajā pašā gadā, var iegūt augstāku, vienmērīgāku un stabilāku ražu. Augsnes analīzes un slāpekļa sensors viens otru papildina.

Sākot ar fosfora un pH analīzēm un optimizējot to līmeni augsnē, palielinās slāpekļa un citu barības elementu uzņemšanas efektivitāte. Laukos, kur augsne ir sakārtota/sabalansēta, sensors redz, ka slāpeklis dabīgi atbrīvojas no augsnes, un automātiski samazina devu, kas nepieciešama slāpekļa kompensācijai.

Strādājot ar vienu devu visā laukā, tiek izlietotas dārgas izejvielas bez lietderības kontroles mainīgos lauka apstākļos.

– Kādai tehnikai var pielāgot slāpekļa sensorus?
– Gandrīz visu tehniku, kas saražota pēdējo piecu gadu laikā, ir iespējams savienot ar slāpekļa sensoru. Lielākajai daļai saimniecību jau ir moderni kaisītāji, ar ko iespējams veidot mainīgās devas. Saimniecībā, kur tiek mēslots ar granulētu slāpekli, lai pievienotu sensoru, izkliedētājam primāri ir nepieciešams dators, bet lielākajai daļai izkliedētāju tas jau ir. Smidzinātājiem vēl dažreiz ir problēmas ar savienojamību, ja netiek izmantota tā ražotāja oriģinālā pults. Ja saimniecībā ir Isobus smidzinātāji, tad piedāvājam sensoru kopā ar Isobus sistēmu, līdz ar to oriģinālā pults nav vajadzīga.

– Cik lielai saimniecībai ir izdevīgi iegādāties slāpekļa sensoru?
– Lielākajai daļai saimniecību pat bez ES atbalstiem sensors atmaksājas jau pirmajā gadā, mazākām saimniecībām (zem 200 ha) – otrajā gadā. Pa 100 % izmantojot sensoru un īstenojot pareizu slāpekļa mēslošanas stratēģiju, ar sensoru lauksaimnieks iegūst vidēji 100–120 EUR/ha. YARA N-sensors paredzēts dalītai mēslošanas metodei, un gaidītais rezultāts būs mazāks, ja slāpekli papildmēslos nepareizos periodos.

N-sensoru arī var izmantot augšanas regulatoru un fungicīdu izstrādē, kas lauksaimniekam vēl papildina kabatu par 85 EUR/ha.

Patiesa informācija un pilnvērtīgas zināšanas vienmēr ir bijusi rentablākā investīcija. N-sensors ietver agronomisko inteliģenci, un pareizi iestatīts sensors nostrādās katra lauka nogabalā labāk nekā jebkurš agronoms.

Ja nepieciešams iegādāties jaunu tehniku, iesaku sākt ar slāpekļa sensoru un augsnes analīzēm, jo tas var palīdzēt nopelnīt arī pārējās tehnikas iegādei. Saimnieki, kas iegādājušies sensoru, novēro, ka raža ir vienmērīgāka, uzlabota vietās, kur iepriekš bijusi zema, un pat vēl paaugstināta un nostabilizēta vietās, kur tā bijusi augsta.

YARA N­sensors.

– Ļoti aktuāls temats ir zaļā domāšana, augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu apjoma samazināšana. Agricon piedāvātās metodes un tehnoloģijas var palīdzēt arī šajā jomā.
– Daļā sabiedrības valda satraukums attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu pārpalikumiem pārtikā. Tomēr Latvija ir starp tām valstīm, kurās AAL tiek lietoti vismazāk. Latvijas lauksaimnieks nav ieinteresēts veikt lieku darbību un sagādāt sev izdevumus, pērkot dārgus AAL. Uzskatu, ka 99 % Latvijā saražotās produkcijas nekā kaitīga nav un pastiprināti kultivēt šo tēmu var citās valstīs, nevis šeit. Vēl jo vairāk, Latvijā jau desmit saimniecības izmanto sensoru tehnoloģijas, lai nodrošinātos, ka maksimālās AAL devas realizējas tikai galējās situācijās un lauka nogabalos.

Neredzu potenciālo rezultātu brutālā AAL devu ierobežošanā, kas tiek piedāvāts kontekstā ar zaļo kursu. Nepietiekama augu aizsardzības līdzekļu lietošana var novest pie nezāļu, insektu un slimību eskalācijas. Bez tam ir svarīgi nepieļaut rezistences veidošanos. Tāpēc lauksaimnieks iespēju robežās rūpējas, lai rezistence neveidotos, un lieto attiecīgu devu.

Mūsu sensoru tehnoloģija palīdz šo preparāta devu kopā ar darba šķidrumu samazināt nogabalos, kur augu virsma un biomasa ir mazāka. Līdzekļa iedarbības kvalitāte uzlabojas, un, pēc mūsu aprēķiniem, saimnieks var ietaupīt vairāk nekā 15 % no augu augšanas regulatoru un fungicīdu produkta. Šādi strādājot, fungicīdiem neveidosies rezistence un preparāts būs izmantojams ilgāk. Savukārt augšanas regulatoru efektivitāte uzlabojas.

– Vai arī bioloģiskajām saimniecībām ieteicams strādāt ar precīzās laukkopības metodēm?
– Katram augkopim, arī bioloģiskajās saimniecībās, ir jārūpējas par augsnes auglību. Augsnes auglība balstās uz trim savstarpēji sabalansētiem faktoriem – augsnes fizikālajām, bioloģiskajām un agroķīmiskajām īpašībām, t.i., augsnes auglība balstās uz trim kājām. Fizikālās īpašības ietver augsnes apstrādi – ūdens pietiekamību, gaisa kvalitāti, temperatūru. Bioloģiskās īpašības iespējams veicināt ar augu maiņu, tādējādi nodrošinot mikroorganismu aktivitāti augsnē. Agroķīmiskās īpašības ietver optimālu barības vielu nodrošinājumu.

Bieži vien bioloģiskajās saimniecībās agroķīmiskais nodrošinājums ir vēl bēdīgāks nekā konvenciālajās saimniecībās, jo mēslošanas līdzekļi lietoti maz un tikai ar bioloģisko aktivitāti nav iespējams noturēt optimālu augsnes auglību. Koncentrējoties uz augsnes bioloģiskajām un fizikālajām īpašībām, nav iespējams atrisināt trešās kājas neesamību. Šādi tiek izpumpēts augsnes resurss, kas nav bezgalīgs (šad tad nākas dzirdēt stāstus, ka augsnē viss ir). Lielākais risks barības vielu neatgriešanai augsnē ir tās noplicināšana.

Latvijā ir vairākas bioloģiskās saimniecības, kuras izmanto augsnes mēslošanas kartes. Mūsdienās bioloģiskajām saimniecībām ir dažādas augsnes ielabošanas iespējas un to ar katru dienu ir arvien vairāk. Mēs palīdzam arī bioloģiskajām saimniecībām kļūt ražīgākām. Augsnes analīzes iedod recepti, kā to izdarīt vislētāk, jo līdzeklis tiek izlietots tur, kur tas tiešām nepieciešams.

– Kādas aktualitātes sagaidāmas šogad?
– Joma, kurā mēs neapstājamies, ir jaudas palielināšana tieši saistībā ar augšņu analīzēm. Saimniecības izvēlas augsnes analīzes ne tikai sava ekonomiskā labuma dēļ, bet arī lai nodrošinātu LAD un VAAD prasības.

Interese par slāpekļa sensoriem palielinās, arī tuvojoties jaunajam ES projektu periodam, kad saskaņā ar zaļo kursu arvien vairāk tiek atbalstītas investīcijas precīzās lauksaimniecības instrumentos. Vairāk nekā 15 saimniecības ir iegādājušās slāpekļa sensorus, piesaistot ES finansējumu, kas parasti ir ap 50 %. Domāju, ka šajā plānošanas periodā arī šo iespēju izmantos daudz saimniecību.