Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Salaspils novada Saulesdārzos, kas atrodami Doles salā, saimnieko Aldis un Krista, viņu meita Beāte un kaķe vārdā Kaķis. Aldis Apšenieks ir arhitekts, Krista – mūzikas skolotāja. Šo māju teritorijā nepilnā hektārā zemes izveidots neparasts bonsai priežu dārzs – tajā aug teju 70 dažāda auguma un formas Latvijas priedes. Jūlijā Saulesdārzos viesosies Puķu draugu saieta dalībnieki no visas Latvijas, Dārzs un Drava turp devās marta sākumā, kad zemi vēl klāja bieza sniega kārta. Pārliecinājāmies, ka japāniskie bonsai priežu mākonīši uz sniega fona izskatās vēl spilgtāk un neparastāk nekā vasaras ainavā.

Uz Japānu pēc pie pieredzes
Viss sācies ar to, ka 2003. gadā kāds Alda klients gribējis pushektāru lielu dārzu Rīgā veidot japāņu stilā. „Tolaik biju par japāņu dārziem lasījis, bet kā to dabūt gatavu? Un kā panākt, lai tajā būtu tā īpašā sajūta! Par to man nebija īstas skaidrības. Tad es aizbraucu uz Japānu. Izstaigāju dārzus un ainaviskās vietas Kioto, Tokio, Narā un vēl citur. Tur tādu ir bezgala daudz. Tad guvu priekšstatu par to, kā japāņi veido dārzus.

Pārbraucis mājās, sapratu, ka man vēl nav īstas skaidrības, kas jādara, tomēr savā dārzā pāris priedes apgriezu, kā nu mācēju. Kad priedes ir izveidotas vajadzīgajā formā, tad jau nekas liels vairs nav jādara, bet sākumā, kad priede izskatās pēc Ziemassvētku eglītes, pirmajā brīdī pārņem mulsums – no kuras vietas sākt… Nodomāju – griezīšu tik nost, kas izskatās lieks. Pagāja gadi pieci, līdz koki izveidojās tādi, kā bija iecerēts. Tā, kamēr veidojām klienta dārzu, strādājot ar savām priedēm, nonācu pie izpratnes, kas ar tām jādara, lai iegūtu vajadzīgās formas.

Pirms astoņiem gadiem klientam Hamburgā nopirkām trīs Vācijā izveidotas bonsai priedes, viena bija Eiropas melnā priede un divas japāņu baltās. Tie trīs koki bija jau gatavi japāņu dārzam. Daudz tādu nenopirksi, tie ir ļoti dārgi – tolaik pārdevējs prasīja vairāk nekā desmit tūkstošus eiro. Šie gan bija vāciešu gaumē veidoti un ne gluži tādi kā Japānā. Japāņiem nedaudz atšķirīgi apgriešanas principi.”

Latvijas priedi ir viegli veidot
Aldis Apšenieks savā dārzā stāda parastās Latvijas priedes un pats tām izveido bonsai formas. Viņam dārzā tādas ir aptuveni 70. Iestādītas trīs veidu priedes – ar blīvām skujām, ar retākām un ar īsākām skujām. Stādiņi ņemti tepat savā dārzā, kur tie paši sasējušies. Japānā bonsai izmanto pārsvarā japāņu melnās priedes, taču tās nav tās pašas Eiropas melnās, kurām ir garākas skujas un ko kā pinus nigra piedāvā Eiropas tirgū. Vienu eiropieti Aldis ir arī sev iegādājies un pārliecinājies, ka Latvijas priedi vieglāk izveidot. Mūsējās esot vairāk līdzīgas japānietēm nekā Eiropas melnā. Pēc Alda pieredzes, Latvijas priedes ir ļoti piemērotas apgriešanai. Turklāt mūsu priedēm apgrieztās skujas nebrūnē un nenokalst. Piemēram, japāņu baltajām priedēm nevar atļauties skujas līdz pusei apgriezt, jo tās kļūst rūsganas, brūnas.

Divas pavasara nedēļas – priedēm
Jautāts, kā iespējams arhitekta darbā gana aizņemtam cilvēkam atlicināt laiku tik daudz priežu apgriešanai, turklāt tieši tajā sezonas brīdī, kad to vajag darīt. Aldis attrauc: „Toties mums mājās nav televizora!” Neesot nemaz tik traki, varot tīri labi tikt galā, jo viņš priedes apgriež tikai vienu reizi gadā – pavasarī. „Ja ir laiks, var griezt arī rudenī, bet reizi gadā tas jādara noteikti, citādi priedes jau izveidoto formu var ātri pazaudēt. Uzmanīgi jāskatās, kad tieši griezt. Ja dzinumi tiek griezti, kad tie ir pārāk mazi, tad vēlāk šo darbu nākas darīt vēlreiz.” Aldis savā priežu dārzā ir ielāgojis, kad jāķeras pie katras konkrētās priedes griešanas, jo vieni kociņi mostas agrāk, citi vēlāk, citi pavisam vēlu. Saulesdārzos priedes griež maija beigās, jūnija sākumā. Ar visu priežu apgriešanu varot tikt galā divu nedēļu laikā, dienā apstrādājot piecus, septiņus kociņus. Griežot jāņem vērā, ka zālienā saķērušos zariņus un skujas ir ļoti grūti no tā iztīrīt. Tāpēc, pirms priedi sāk apgriezt, zem tās jāpaklāj plēve vai kāds cits materiāls, uz kura sakritīs skujas. Savākto var izmantot kompostam.

Priedes un vīnogas
„Viss mūsu dārzs patiesībā ir kā uz smilšu kāpas, kur pirmsākumos auga tikai reta zāle un priedes. Mēģinājām stādīt dažādus tradicionālos dārza augus – upenes un ābeles, bet, pat ielabojot zemi, nekādus komfortablus augšanas apstākļus tām nespējām sagādāt. Laikam ritot, viss, kas īsti neauga, tika izrakts, priekšroku dodot kultūrām, kurām patīk sausas smiltis – priedēm un vīnogām.

Arhitektūras studiju laikā mana diplomdarba tēma bija vīna darītava. Varbūt tāpēc vīnogu dārza ierīkošana vairs nebija nejaušība. Te gan jāpiebilst, ka vīnogām atšķirībā no priedēm zeme pirms stādīšanas tika ielabota, un katru gadu tās tiek arī mēslotas. Galvenā kopējā iezīme abām kultūrām ir tāda, ka gan priedes, gan vīnogas ir apgriežamas.’’

Priedes – ainavas skaistumam un vīnogulāji – saimnieciskām vajadzībām. Par to Aldis Apšenieks ir gatavs rūpēties, bet ar puķēm un citiem augiem vis neņemtos darboties. Apstādījumi ap māju veidoti minimāli.

Puķu patiesi Saulesdārzos ir ļoti maz. Uzziedēs pļavā pienenes, vēlāk pelašķi, magones, laimiņi, par pļavas puķēm kļuvušās rudbekijas, kas pašas izsējušās no tā laika, kad bijušas iestādītas gar žoga malu. Beidzot dārzā labi justies sākušas lavandas, vasarā būs manāms arī to košums. Taču tā īsti šis ir priežu un, jā, arī vīnogu dārzs, cītīgi kopts un lolots. Vīnogu stādījumiem, kas izveidoti teritorijas dienvidu nogāzē, Aldis izvēlējies Kanādas, Ziemeļamerikas šķirnes, Latvijas šķirnes neesot iepatikušās. Vīnogas tiek izmantotas savam patēriņam – no tām spiež sulu un gatavo ļoti garšīgu sīrupu.