Saimnieks LV / 2021.gads (Decembris.)

Uzņēmuma BASF tirdzniecības vadītāja un agronome Dagnija Hincenberga šoruden savam titulu klāstam ir pievienojusi vēl vienu – novembra sākumā viņa ir ievēlēta par Latvijas Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju. Sarunā skaidrojām gan jaunā amata izaicinājumus, gan aizejošā gada situāciju lauksaimniecībā.

– Kāds bijis aizejošais 2021. gads agronoma skatījumā?
– Raibs. Lauksaimniecībā neviens gads nav tāds kā iepriekšējais – kaut kas ir bijis vieglāk, kaut kas savādāk, ir bijušas vilšanās un arī gandarījums. Gads sākās ar lielām cerībām, jo ziemāji bija izcili pārziemojuši. Taču klimatiskie apstākļi, temperatūras svārstības, nokrišņu nevienmērīgais sadalījums ieviesa savas korekcijas. Ir sarežģīti spriest par situāciju visā Latvijā vienādi, jo katru gadu arvien vairāk palielinās reģionālās atšķirības. Šosezon to varēja izteikti novērot, piemēram, vienā pagastā līst, bet blakus neparko. Tāpēc ir grūti salīdzināt un teikt, ka šim, lūk, sanācis labāk, jo viņš bijis gudrāks vai izdarījis visu pareizāk. Bieži noteicošā bija šī laika apstākļu veiksme. Lauksaimniekiem jārēķinās, ka visi gadi nebūs perfekti, kad sakritīs gan labi klimatiskie apstākļi, gan augstas produkcijas cenas – kā tas ir šogad. Tāpēc riski ir jādiversificē.

– Vai jūsu zemnieku saimniecībai Lazdiņi šis bija veiksmīgs gads?
– Rapša ražība šogad bija viduvēja, mazliet virs 3.3 t/ha, gluži kā pērn, kuru uzskatījām par neveiksmīgu gadu. Savukārt ziemas kviešiem bija pat pēdējos sešos gados sliktākā raža – 6.3 t/ha, jo Emburgas pusē smilšainajās augsnēs cietām no sausuma. Audzējam arī kartupeļus, bet arī šī kultūra ir ūdens prasīga, un kartupeļu pagrabs ir tukšāks kā citus gadus. Tomēr nav iemesla sūdzēties, jo ražas kritumi ir kompensēti ar augstākām produkcijas cenām. Vienlaikus lielais nezināmais ir skats nākotnē, jo ikvienam, apskatot minerālmēslu cenas, īsti labas sajūtas nav, tāpēc daudzi atliek to iegādi līdz pavasarim cerībā, ka kaut kas mainīsies. Tomēr domāju, ka daudzi agronomi un saimniecības pārskatīs tehnoloģijas un veidus, kā efektīvāk un racionālāk izmantot mēslojumu.

– Vai ir kāds padoms, kā to izdarīt?
– Mums priekšā ir visa ziema, lai izpētītu pieejamos pētījumu rezultātus un saskatītu konsekvences attiecībā uz slāpekļa izmantošanu. Pēdējos pāris gados bija situācijas, kad atsevišķās saimniecībās summārais slāpeklis tika lietots pārspīlēti daudz. To varēja redzēt gan 2019., gan 2020. gadā veldrē sakritušajos laukos. Savukārt šogad nebija tik daudz no krišņu, tāpēc veldres bija ievērojami mazāk. Iepriekšējo sezonu veldres lika domāt, ka pie vainas nav vienīgi dabas stihija, bet ir pieļautas tehnoloģiskas kļūdas, ko vajadzētu izanalizēt un labot. Ir zinātniski pamatots aprēķins, ka ziemas kviešiem pietiek ar 150 kg/ha slāpekļa tīrvielā. Daudzi profesionāli agronomi gan iebilst pret šo, pamatojot, ka ražu var iegūt, bet nepietiek proteīnam. Latvijā vēsturiski ir izveidojies paradums, ka saimnieki vēlas izaudzēt A vai Elites klases kviešus ar augstu proteīna saturu. Lai gan bieži vien ekonomiski izdevīgāk būtu iegūt augstāku lopbarības kvalitātes graudu ražu. Protams, būtu nepieciešams radīt zinātnisku, Latvijas izmēģinājumos balstītu algoritmu, ko varētu izmantot ekonomiski pamatota lēmuma pieņemšanai. Ir zināma korelācija starp vairākiem faktoriem: slāpekļa cenu, tā devu, graudu ražu un to kvalitāti un jāveic aprēķini, kas dod augtāko atdevi. Atkarībā no attiecības starp slāpekļa un graudu cenu saimnieks var izlemt, vai šogad atmaksājas dzīt augšā proteīnu, vai arī slāpeklis ir tik dārgs, ka tas neatmaksājas. Sākot jau no 120 kg/ha slāpekļa, tā atdeve samazinās. Tālāk ir filigrāna balansēšana starp ražu, kvalitāti un izmaksām. Rezumējot, manuprāt, pašreizējā situācijā galvenais ir sinhronizēt izdevumu/ieņēmumu sadaļas – ja šobrīd pērkam dārgo slāpekli, tad šobrīd arī fiksējam atbilstošu apjomu graudu pie pašlaik augtās kviešu cenas. Mani aptuvenie aprēķini ir optimistiski, jo prognozējamais izmaksu pieaugums uz 1 ha ir mazāks par potenciālo ienākumu pieaugumu.

– Kādi bija šogad pieprasītākie BASF produkti un par ko tas liecina?
– Būtiskas atšķirības no citiem gadiem nenovērojām. Lauksaimnieki bieži pieņem lēmumus, balstoties uz iepriekšējā gada pieredzi. Tāpēc šogad saimnieki izmantoja spēcīgas augu augšanas regulatoru programmas, jo divos iepriekšējos gados bija saskārušies ar veldri. Fungicīdi gan rapsim, gan graudaugiem bija ļoti pieprasīti. Rapsim tas bija saistīts ar slimībām labvēlīgiem apstākļiem, jo rapsis bija blīvs un nosedza augsni ar lapām. Tāpēc apakšā veidojās ideāls mikroklimats, lai sadīgtu baltās puves ierosinātāja sklerociji. Ņemot vērā labās rapšu cenu prognozes, saimnieki nevēlējās riskēt un apstrādāja rapša laukus ar fungicīdiem Cantus Gold, Efilor vai Pictor Active. Savukārt graudaugu slimību segmentā fungicīdu patēriņu veicina izmaiņas augsnes apstrādes tehnoloģijā. Arvien vairāk lauksaimnieku praktizē minimālo augsnes apstrādi. Situācijās, kad, piemēram, kvieši seko kviešiem, dabiski, ka ir vairāk slimības ierosinātāju augsnes virspusē un tie viegli pārvietojas pa lapām uz augšu, uzturot slimību risku visas sezonas garumā. Mūsu izmēģinājumu dati par kviešiem rāda, ka sezona sākās ar dzeltenplankumainību, bet sezonas nobeigumā nozīmīgākā bija septorioze. Acsveida plankumainības izplatība bija zemāka kā 2020. gadā. Pieprasītākie BASF graudaugu risinājumi bija Revytrex, Balaya un Priaxor/Curbatur.

– Kas ir biežākie jautājumi, ko zemnieki uzdod?
– Agronoma darbs ir lielisks ar to, ka gada griezumā tas visu laiku mainās. Piemēram, gada sākumā agronomi ar zemniekiem sadarbojas plānošanā – pārzinot savu lauku augsnes sastāvu vai kādu specifisku problēmu, var plānot atbilstošu agronomisko tehnoloģiju. Bieži uzsveram, ka pēdējā laikā, samazinoties augu aizsardzības līdzekļu klāstam, ir atsevišķas slimības vai nezāļu sugas, kuras netiek efektīvi nosegtas. Tā var būt, piemēram, virza, rudzupuķe, maura skarene vai vijolītes, līdz ar to ir iepriekš paredzamas problēmas konkrētajā tīrumā. Tādēļ saimnieks var plānot, kurā augu maiņas etapā visefektīvāk var tās ierobežot. Uz problēmu jāskatās kompleksi un ilgtermiņā – analizējot, kas ir priekšaugs un ko plānots sēt pēc tam. Ziemas periods ļauj mierīgi visu saplānot.

Sākoties veģetācijas sezonai, aktualizējas jautājumi, kad uzsākt slāpekļa mēslošanu, vai un kad ziemas kviešos dot augšanas regulatoru. BASF agronomiem ir liela pieredze, tāpēc varam palīdzēt saimniecībām izstrādāt piemērotu tehnoloģiju, kas notur labību vai rapšus kājās. Nākamais etaps ir nezāļu ierobežošana un slimību monitorēšana. BASF agronomu ikdienas darbs ir tīrumu apsekošana, informācijas ievākšana un dalīšanās ar ziņām no lauka www.agro.basf.lv mājas lapā. Agronomi savā starpā sadala atbildību, kurš noteiktajā nedēļā un no attiecīgā reģiona ziņos par situāciju kviešos, rapšos, pupās vai citās kultūrās. Ziņa, ka blakus reģionā vai novadā ir kāda problēma, ļauj zemniekiem laikus sagatavoties un reaģēt.

– Kas ir BASF galvenie vaļi?
– BASF mēdz saukt par fungicīdu kompāniju, kas ir tās lielākais spēks un priekšrocība – moderni, efektīvi un mūsdienīgi risinājumi graudaugiem, rapšiem, tauriņziežiem.

BASF liels izaicinājums bija pāreja no epoksinozola uz produktiem, kas satur Revysolu. Tas bija pārbaudījums gan lauksaimniekiem, gan konsultantiem. Epoksikanozols pāris gados bija jāaizvieto, jo to izslēdza no ES atļauto vielu saraksta. Tā kā BASF lielu daļu ienākumu (900 milj. EUR gadā) investē inovācijās, tad savlaicīgi tika atrasta jauna viela – Revysol (ķīmiskais nosaukums mefentriflukonazols). Bija vajadzīgs laiks, lai izpētītu, ar kādām devām un kādos maisījumos ar citiem komponentiem varam panākt visplašāko spektru un efektivitāti ar jauno darbīgo vielu. To satur produkti Revytrex un Balaya.

Liels segments ir rapšu herbicīdi, kuru pozīcijas ir vājinājušās, jo mainījušās audzēšanas tehnoloģijas. Rapsi arvien biežāk sēj tiešajā sējā vai ar minimālo augsnes apstrādi. Rezultātā tradicionālās Butizānu tehnoloģijas ir gājušas mazumā. Piedāvājam Clearfield tehnoloģiju, kas ar katru gadu kļūst populārāka. Turpinām pētījumus jaunu darbīgo vielu maisījumu meklēšanā, lai saglabātu tirgus daļu rapša herbicīdu segmentā. Tomēr mūsu trumpis ir viendīgļlapju lapu nezāles rapsī – rudzu smilga un maura skarene; no divdīgļlapjiem jāuzsver virza, kas kļūst arvien lielāka problēma. Iespējams, pirms tam audzētāji nenovērtēja, ka metazahlora produktu lietošana samazināja rapša kultūrā šo nezāļu populāciju. Līdzko esam samazinājuši tā devu vai vispār pārtraukuši tā lietošanu, alternatīvie produkti nav efektīvi. Rapšos šīs nezāļu sugas parasti nepamanām, bet problēma neizzūd un parādās kā lielāks izaicinājums nākamajā gadā graudaugu kultūrās.

Vēl noteikti jāpiemin kodnes. Mūsu risinājumu klāstā ir izcila graudaugu kodne Kinto Plus. Un 2022. gadā beidzot miežu audzētājiem piedāvāsim pilnīgi jaunu pieeju – fungicīdu Systiva, ko pievieno kodnei. Galvenais ieguvums – ilgstoša aizsardzība pret tīklplankumainību, netiek nokavēta T1 apstrāde, nav atkarības no smidzināšanai piemērotiem laika apstākļiem.

1. attēls. CO₂ un siltumnīcefekta gāzu emisijas ražotājvalstis (Ritchie, H. 2019. Who emits the most CO2 today? - Our World in Data, https://ourworldindata.org/annual-co2-emissions)

– Kā uzņēmuma darbu ietekmē ES Zaļais kurss?
– Gan nozare kopumā, gan BASF atbalsta šo Zaļo kursu uz ilgtspēju un racionālu resursu izmantošanu. Pretrunas rodas, izvēloties ceļu šo mērķu sasniegšanai. Ir nepareizi ignorēt zinātni, pētījumus, datus un atstāt tikai politiķu vai populistu lemšanai šo mērķu īstenošanas metodes. Pāris piemēri.

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļi ir pilni biedējošu saukļu par klimata pārmaiņu izraisīto tuvojošos katastrofu. Latvijā ekohistēriķi gaidāmajās problēmās vaino moderno lauksaimniecību, kas radot CO₂ izmešus, piesārņojot vidi, un uzstāj, ka nav jādzenas pēc rekordražām. Tā vietā jāražo ekstensīvi, pārtika jālieto taupīgi – jāēd mazāk, vislabāk vegāniski, tad paši sevi Latvijā pabarosim. Tātad globālai problēmai lokāli atrasts vietējais grēkāzis – modernā lauksaimniecība.

Ja analizē faktus par pasaules klimata izmaiņām, piemēram, CO₂ emisijām, dati pierāda, ka lielākās emisijas uz zemeslodes rada Ķīna, ASV, Indija, Krievija un Japāna. ES28 valstis kopā atbildīgas par 9.8 % globālo CO₂ emisiju (skat. 1. attēlu), no kurām lauvas tiesa attiecināma uz Vāciju. Latvijas grēks CO₂ emisijās ir ļoti niecīgs.

Analizējot CO₂ emisiju struktūru, lielāko īpatsvaru sastāda izmeši transporta jomā1. Viens no risinājumiem ir atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana. Latvijā jau pašlaik 52 % no patērētās elektrības ražo no atjaunīgajiem resursiem1, mēs jau tagad izpildām ES prasības.

Vēl viens Eiropas politiskais priekšlikums ir palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru. Arī šajā parametrā Latvija ir pirmrindniekos, salīdzinot ar ES vidējo līmeni. Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes platība Latvijā 2019. gadā pārsniedza 15 % (11 % 2017. gadā), bet saražotās produkcijas īpatsvars kopējā ražā 2017. gadā bija 2.5 % graudaugiem, 4.8 % pākšaugiem, 7.5 % sakņaugiem².

Otrs Zaļā kursa mērķis – samazināt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un minerālmēslu lietošanu. Eiropas Savienībā ir spēkā visstingrākās drošības prasības un tiek veikta ilggadēja vielu pārbaude laboratorijās un lauka apstākļos pirms vielu apstiprināšanas lietošanai lauksaimniecībā. Turklāt AAL patēriņš Latvijā ir tikai 0.84 kg/ha lauksaimniecības zemes, kas ir daudz mazāk kā vidēji ES, kur izmanto 2.05 kg/ha (Eurostat dati). (2. attēls.) Ja ES noteiktu visām valstīm vienādu prasību – divreiz mazāk lietot AAL, tas būtu negodīgi pret Latvijas lauksaimniekiem, jo mēs jau tagad lietojam mazāk nekā vidēji ES. Kādas no tā būs konsekvences? – Ja mēs vajadzības gadījumā nevarēsim izmantot AAL un minerālmēslus, viennozīmīgi kritīsies ražība. Pētījumi jau ir veikti, un situācija modelēta, ir zināms, par cik procentiem kritīsies ražība, apgrozījums, nodokļi un eksports. Ja nav eksporta, krītas labklājība, kuru var uzlabot, ne jau atņemot kādam vai pārdalot, bet vairāk saražojot produktus ar pievienoto vērtību un eksportējot. Certus pētījums² parāda, ka Latvijas lauksaimniecība ir eksportspējīga nozare. Lauksaimniecības devums kopējā eksportā ir pieaugošs. Analizējot pēdējo desmit gadu ES lauksaimniecības produktivitātes izaugsmi, redzam, ka Latvija apsteidz vidējo ES līmeni. Tāpēc mūsu aicinājums ir – ļaujiet Latvijas lauksaimniekiem strādāt profesionāli ar modernām un mūsdienīgām tehnoloģijām! Latvijas lauksaimniecība ir efektīva, moderna un stiprina valsts ekonomiku.

2. attēls. Augu aizsardzības līdzekļu lietojums Eiropas Savienības valstīs, kg/ha. Avots: Eurostat.

– Kāds ir viedoklis par minimālo augsnes apstrādi?
– Bezaršanas tehnoloģija veicina kopējo AAL patēriņu. Turklāt saskarsimies ar problēmu, ko pārmetīs vides draugi, proti, ar pieaugošu glifosātu patēriņu. Tiešajā sējā ir vairāk salmu atlieku augsnes virspusē. Tas nozīmē vairāk slimību un vairāk fungicīdu. Ir svarīgi atrast zelta vidusceļu, un mūsdienu augu aizsardzības nozare spēj piedāvāt risinājumus.

Savā saimniecībā izmantojam minimālo augsnes apstrādi, jo mums ir gan kartupeļi, gan rapsis – tās ir kultūras, pēc kurām zemi nearam. Savukārt pēc kviešiem parasti veicam aršanu. Mūsu saimniecībā ar pilnīgu no-till nestrādā, jo mums ir salīdzinoši nelielas platības – sējplatība 160 ha. Tāpēc nav ekonomiska pamatojuma tik jaudīgas traktortehnikas iegādei, kāda nepieciešama, lai darbinātu tiešās sējas agregātus. Latvijā pirmais aicinājums pārejai uz bezaršanu nāca no lielajām saimniecībām, kuras nevarēja ar aršanu iekļauties optimālos sējas termiņos. Tad vēl jāņem vērā augšņu mehāniskais sastāvs – ir augsnes, kurās zināmos laika apstākļos nevar sagatavot optimālu sēklu gultni limitētos termiņos. Domāju, ka arī turpmāk pastāvēs gan klasiskā augsnes apstrāde, gan minimālā un tās būs vairāk pielāgotas augsnes tipam, nevis vēlmēm vai uzskatiem.

– Kādas problēmas un jautājumus nāksies risināt jaunajā amatā?
– Galvenais uzdevums ir nozares interešu aizstāvēšana – argumentēt sabiedrībai un normatīvo aktu izstrādātājiem savu darbību ilgtermiņa lietderību. Viens no risināmajiem jautājumiem asociācijā ir augu aizsardzības līdzekļu aprites uzraudzība. Svarīgi ir laikus fiksēt nelegālo ķimikāliju kustību, kas ir reāls drauds sabiedrībai. Sadarbībā ar Eiropas (Crop Life Europe) organizāciju risinām jautājumu par tukšā iepakojuma apriti, lai varētu izsekot katras izlietotās kannas ceļam. Vēl svarīga joma ir lietotāju izglītošana attiecībā uz punktveida piesārņojumu. To ir svarīgi apzināties un novērst. Piemēram, ja saimniecībā miglotāju uzpilda vienmēr vienā un tajā pašā vietā, tur var uzkrāties piesārņojums. Ir metodes un padomi, kā no tā var izvairīties. Uzpilde ir kritiskākais brīdis, kad var notikt vides vai cilvēka saindēšanās, jo ir saskare ar koncentrētu līdzekli. Par to ir jāliek aizdomāties, tāpat arī par ekipējuma izmantošanu operatoriem.

Aktualitāte pašlaik ir pesticīdu nodoklis. Asociācija skaidro, kādas tam varētu būt sekas. Ja to ieviesīs tikai Latvijā, tad varam iedomāties, kāda būs legālā vai nelegālā AAL plūsma no kaimiņvalstīm. Kā to varēs izkontrolēt un kas būs ieguvējs? Darba tuvāko divu gadu laikā pietiks.

– Novēlējums Latvijas zemniekiem jaunajā gadā.
– Pirmkārt, novēlu ikvienam stipru veselību. Otrkārt, nosvērtību un rāmu pārliecību, pieņemot lēmumus. Treškārt, lai lietās, kas ir ārpus mūsu ietekmes, pavada veiksme! Paldies BASF klientiem par lojalitāti! Manuprāt, uzticības aspekts bieži vien ir par zemu novērtēts. Lai Saulgriežu laiks ļauj mums par to filozofiski aizdomāties.

Izmantotie informācijas avoti:
1. Zīle, R. 2021. Kādas sekas var izraisīt Eiropas zaļais kurss? https://www.delfi.lv/news/versijas/roberts-zile-kadas-sekas-var-izraisit-eiropas-zalais-kurss.d?id=53730287
2. Domnīca Certus | No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze | Rīga, 2021. gada oktobris