Saimnieks LV / 2017.gads (Marts.)

Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas dāsni atrodama vietējos purvos un izmantota lauksaimniecībā jau gadu simtiem. Pašlaik 95 % šī derīgā izrakteņa tiek eksportēts uz ārzemēm, galvenokārt dažādu dārzkopībai noderīgu substrātu veidā. Iepriekš kūdra daudz izmantota arī kā kurināmais materiāls, taču pēdējos gados šis apjoms sarucis līdz nullei. Katru gadu nozares apgrozījums pieaug – par šo un citām tendencēm stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere un padomes priekšsēdētājs, viena no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem Latvijā SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

– Cik lielas pašlaik ir kūdras ieguves platības valstī?
Ingrīda Krīgere: – 10 % no Latvijas teritorijas aizņem purvi, taču no tiem kūdra tiek iegūta tikai 4 %, puse no purvu teritorijām ir neskarti dabīgi purvi un 20 % no visiem purviem ir Natura 2000 liegumā. Kopumā valstī uz 2017. gada sākumu kūdras ieguvei ir saņemtas licences 26 tūkst. ha platībā.

Lai varētu darboties nozarē un domāt par tālāku attīstību, būtu svarīgi veikt purvu platību rūpīgu izpēti. Pašlaik nav veikta purvu inventarizācija dabā un apzināti, cik lieli ir kūdras resursi, nav veikta arī biotopu kartēšana. Ja būtu šāda informācija, varētu saprast, cik lielās platībās saimnieciskā darbība vēl ir iespējama. Daudzās platībās kūdras ieguve sākusies padomju laikā, bet tagad tur nekas nenotiek, platības ir degradētas. Tajās ir izveidotas nosusināšanas sistēmas, vairs nav dabīgās veģetācijas. Tās vajadzētu izstrādāt un rekultivēt jeb atdot atpakaļ dabai renaturalizējot, lai netiktu emitēts CO₂. Izpēte sniegtu priekšstatu, kurās no degradētajām platībām varētu atsākt ieguvi.

Ir arī tādas platības, kur ir palikusi tikai tumšā kūdra, ko var izmantot apkurē, enerģētikā. Pašlaik enerģētiskās kūdras ieguve valstī nenotiek, mūsdienās pamatā Latvijā tiek iegūta un izmantota tikai gaišā kūdra, kas ir paredzēta dārzkopībai, lauksaimniecībai.

Ingrīda Krīgere

Uldis Ameriks: – Gaišo kūdru jeb augstā tipa sūnu kūdru izmanto kūdras substrātos, tā ir maz sadalījusies kūdra, dabiskā stāvoklī mitrums tajā var būt līdz 96 % , pārējais ir sadalījušās augu atliekas. Gaišā kūdra ir skāba (pH 2.5–4.5), to var neitralizēt ar kaļķi un panākt dažādus pH līmeņus – atkarībā no tā, kāds augam ir vajadzīgs. Substrāta ražošanas procesā, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas, arī mēslojumu, var izveidot konkrētam augam piemērotu substrātu.

Uldis Ameriks

I. Krīgere: – Savukārt tumšā ir labi sadalījusies kūdra, kas atrodas zemākos purva slāņos.

– Kuros Latvijas reģionos ir vairāk kūdras?
I. Krīgere: – Latgales reģionā un Augšvidzemē.

U. Ameriks: – Var novērot korelāciju – jo lielāks bezdarbs, jo vairāk kūdras. Tas gan ir joks, taču jāsaprot – kūdras ieguve prasa resursus! Skatoties pasaules mērogā, visvairāk kūdras iegūst Kanādā.

– Vai tiesa, ka lielākā daļa nozares uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu?
I. Krīgere: – Jā, aptuveni 60 %. Ārvalstu kapitāls lielā mērā ienāca nozarē tad, kad mainījās tās struktūra un tumšo kūdru vairs neizmantoja enerģētikā, bija jāpārorientējas. Kūdru sāka izmantot gandrīz tikai lauksaimniecības vajadzībām, bija jāmeklē jauni noieta tirgi. Ārvalstu uzņēmumiem šajā jomā bija daudz lielāka pieredze, pieejamas arī investīcijas, sadarbība ar pasaules tirgiem.

– Kā notiek kūdras ieguve – cik daudz laika paiet no brīža, kad tiek pieņemts lēmums izstrādāt kādu purvu līdz kūdras nonākšanai pārstrādē?
U. Ameriks: – Tas, pirmkārt, ir atkarīgs no tā, vai platība ir pilnīgi jauna vai izstrāde tur notikusi jau agrāk, pašlaik uzņēmēji Latvijā pārsvarā strādā platībās, kur kūdru ieguva jau padomju laikos. Galvenais ir saprast, vai purvs neatrodas kādā dabas liegumā un vai tur vispār varēs veikt ieguvi. Ir normatīvais rāmis – likumdošana, kas regulē kūdras ieguvi. Tāpat jāsaprot, kam pieder konkrētā zeme – valstij, pašvaldībai, privātpersonai. Ja ir iespējams vienoties, tad ir runa par zemes pirkšanu, nomāšanu. Taču pirms tam tiek veikta ietekmes uz vidi novērtēšana, jo nekad nevar zināt, kādas dabas bagātības purvā atklāsies un vai ieguve vispār tiks atļauta. Paiet aptuveni pieci gadi no brīža, kad purvs tiek iznomāts līdz brīdim, kad var sākt kūdras ieguvi, ir sakārtota dokumentācija, veikta nosusināšana, noņemta virskārta, izbūvēti ceļi, izveidota infrastruktūra.

I. Krīgere: – Tieši tāpēc investīcijas atmaksājas ļoti lēni. Tāpat kūdras ieguvi katru gadu ietekmē laikapstākļi, jo vairāk ir nokrišņu, jo kūdras ieguve ir mazāka.

– Kad ir vērts kūdras ieguvi vispār sākt?
U. Ameriks: – Lai kūdras ieguve būtu kaut cik interesanta, vajag, lai kūdras dziļums purvā būtu ap diviem metriem un platība vismaz 25 ha. Katrs solis kūdras ieguves nozarē ir ļoti sarežģīts, tāpat arī pārstrāde – līdz nonākam pie tā konkrētā podiņa, kur iestādīt puķi.

Katrā ziņā, ja zemes īpašniekam liekas, ka viņa zemēs varētu būt kūdra, tas sākumā ir jāizpēta un jānoskaidro, kādā kvalitātē un cik daudz. Palīdzēt var arī Latvijas valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kur vēl ir saglabājušies padomju laika dati par kūdras fondu.

– Vai lielāka daļa kūdras aiziet eksportam?
I. Krīgere: – Aptuveni 95 %, un absolūti lielākā daļa ir dārzkopības vajadzībām. Galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande. No kūdras, kas tiek Eiropā izmantota profesionālajā dārzkopībā, Latvija eksportē trešo daļu. Baltijas valstu vidū Latvija ir viena no lielākajiem substrātu ražotājiem, tā kā lielākā daļa no iegūtās kūdras tiek eksportēta pārstrādātā veidā. Tas ir apsveicami, jo pievienoto vērtību radām te uz vietas. Protams, tiek eksportēta arī tīra kūdra, pusfabrikāti, kas tālāk tiek pārstrādāti rūpnīcās citās valstīs.

Igaunijā ir lielas kūdras atradnes, un tur situācija ir sakārtotāka, notikusi biotopu kartēšana un purvu inventarizācija, ir jau noteiktas purvu platības, kuras nākotnē varēs izstrādāt. Bizness ir prognozējams. Lietuvā purvu ir mazāk, tur vairāk ir tumšā kūdra, taču savas stratēģijas vēl nav.

U. Ameriks: – Mēs Latvijā ražojam daudz dažādu substrātu, tāpēc katrs pasūtītājs var pasūtīt tieši savai vajadzībai nepieciešamo. Agrāk pietika tikai ar kūdru, turpretī tagad substrātu veidošana ir milzīgs un daudzveidīgs bizness.

Vēl lauksaimniekiem pēdējā laikā ir parādījusies interese par pakaišu kūdru. Tā ir sterila un droša. Zviedrijā ir kompānija, kas pat fasē pakaišu kūdru zirgiem. Par to interesējušies arī Latvijas zirgaudzētāji. Skaidām pēc izmantošanas īsti vairs nav pielietojuma, bet pakaiši var kalpot kā organisks augsnes mēslojums. Vecās tradīcijas atkal atgriežas!

Kūdras un pārstrādes produkcijas eksports aug ar katru gadu. Lai arī ieguves apjoms ir aptuveni līdzīgs, peļņa pieaug, tas nozīmē, ka tiek ražoti produkti, kam tiek pievienota arvien lielāka vērtība. Šis ir tīrs eksports, no mūsu pašu zemes un pārstrādes, kas nodrošina arī pietiekami daudz darba vietu. Kūdras ieguve notiek pārsvarā reģionos, kur nemaz nav tik viegli atrast darbu. Mūsu uzņēmumiem dažkārt pat ir tāda kā sociālā funkcija, jo varam nodrošināt algu tiem, kas neko vairāk par fizisku darbu dzīvē nekad nedarīs. Tāpat mūsu nozare ir saistīta ar daudzām citām nozarēm, nodrošinot tām darbu, – loģistika, palešu ražošana u.c. Dažkārt kādā reģionā mūsu uzņēmums ir kā oāze, ap kuru grozās visa dzīvība.

I. Krīgere: – Kūdras nozare darbojas pēc veselīga tirgus principiem. Mūsu nozare nav sabojāta ar ES subsīdijām, tai nav nekādu atbalsta maksājumu. Tas ir veselīgs tirgus, kur mēs varam strādāt ar visu pasauli, atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam.

•    Latvijas Kūdras asociācijā  ir 22 biedri no pavisam aptuveni 50 uzņēmu­miem, kas nodarbojas ar kūdras ieguvi. Asociācijas biedri iegūst aptuveni 80 %no visas Latvijā iegūstamās kūdras.
•    Nodarbināto skaits nozarē: vidēji 2038, vasaras sezonā – virs 3000.
•    2015. gadā samaksāti nodokļi valsts budžetā no kūdras ieguves nozares: 19.5 milj. EUR.

– Vai kūdra, ko iegūst Latvijā, atšķiras no tām, ko iegūst Eiropā un citur pasaulē?
U. Ameriks: – Es teikšu vēl vairāk – katrā purvā ir sava kūdra. Tā ir dzīvā daba, un pat katrā kūdras laukā var būt savs botāniskais sastāvs. Latvijā ir salīdzinoši ļoti daudz augsto purvu, kūdras ieguve pie mums pārsvarā notiek tieši tur, un kūdras kvalitāte ir ļoti laba. Tā ir mūsu bagātība.

Kūdra veidojas, sadaloties augiem. Piemēram, Vācijā sfagni ir lielāki, mums tie ir mazāki, taču vāciešiem mūsu kūdra šķiet labāka. Tieši tāpat ir svarīga tehnoloģija, kā kūdru iegūst, – to var izgriezt no zemes tādu, kāda tā ir, var iegūt kā frēzkūdru, to samaļot un safrēzējot pirms ieguves. Pirmajā variantā kūdrā būs vairāk gaisa, labāka uzsūkšanas spēja, tomēr ne tik laba noturība.

Pašlaik mēs mudinām pētniekus meklēt risinājumus, kā izmantot tumšo kūdru, kam piemīt savādākas īpašības un ir lielāka sadalīšanās pakāpe, lai to varētu izmantot substrātu ražošanai.

– Kūdras resursi atjaunojas, tāpēc pašlaik taču nav pamata uztraukumam, ka tie varētu tikt izsmelti?
I. Krīgere: – Pat ja piepildītos pesimistiskākais scenārijs – ka kūdras pieaugums ir tikai 1 mm gadā, vienalga mēs izlietojam tikpat daudz kūdras, cik tā atjaunojas. Taču jaunākie zinātnieku pētījumi jau stāsta par 2– 3 mm pieaugumu gadā, tātad kūdras resursi atjaunojas lielākā mērā nekā tiek izstrādāti.

U. Ameriks: – Jāsaprot, ka kūdras atjaunošanās nenotiek tajā pašā purvā, no kura tā tiek iegūta. Šie purvi tiek nosusināti, izstrādāti un rekultivēti, atbilstoši reģionālajam plānojumam un īpašnieka vēlmēm. Taču kūdras apjomi pieaug citos dabīgajos purvos, tāpēc pašlaik kūdras ieguves un atjaunošanās bilance ir līdzsvarā un pat ar rezervi.

– Vai tumšās kūdras izmantošanai enerģētikā ir kādas perspektīvas?
I. Krīgere: – Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka kūdra Latvijas likumdošanā ir definēta kā fosilais resurss, lai gan tas ir pretrunā ar zinātni – kūdra atjaunojas un kūdras resurss pieaug. Kūdra veidojas, augu atliekām sadaloties, tātad tā ir biomasa. Taču Latvijā ir pieņemts, ka tas ir fosilais resurss, tāpēc to pašlaik nedrīkst izmantot katlu mājas, kas uzbūvētas par ES fondu resursiem. Mūsu kā asociācijas mērķis ir mainīt šo situāciju, vispirms jau mainot definīciju, kas ļautu kūdru izmantot daudz plašāk. Kūdras izmantošana ir aktuāla ES kopumā attiecībā uz SEG emisijām.

Vēl 2000. gadu sākumā kūdru izmantoja Rīgas TEC–1 kā kurināmo, vienu brīdi kurināmo kūdru veda izmantošanai uz Igauniju. Latvijā kopējie kurināmās kūdras krājumi ir aptuveni 1.1 mljrd. t. Kurināšanai izmantojamie krājumi ir ap 230 milj. t kūdras vai 663 milj. MWh enerģijas. Turklāt 30 milj. t no šiem krājumiem atrodas kūdras ieguvei jau sagatavotās platībās.

Šobrīd kūdras ieguvei ir izsniegtas licences uz aptuveni 26 000 ha, no kuriem 4000 ha būtu piemēroti kurināmās kūdras ieguvei. Ja tikai no šīm platībām vien, bez lauksaimniecībā izmantojamās kūdras, tiktu iegūts arī dziļākais slānis – enerģētiskā  kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700 000 t kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi varētu iegūt enerģiju līdz 2.1 milj. MWh. Mainītos eksporta – importa bilance, kas patlaban Latvijā ir ar milzīgu importa pārsvaru, kā arī tiktu radītas papildus ~ 450 darba vietas.

Daudzi kūdras ieguvēji strādā pietiekami ilgi un ir jau nonākuši līdz dziļākajiem slāņiem, kur ir tumšā kūdra, un to visu nevar realizēt substrātos. Tie kūdras lauki, kas pašlaik nav līdz galam izstrādāti, izdala CO₂ emisijas, tajā pat laikā valstī importē gāzi un citus materiālus, par ko mēs arī maksājam, bet mūsu resurss paliek neizmantots, un emisijas turpina izdalīties. Mēs ceram, ka līdz ar Kūdras stratēģijas tapšanu šogad, kā arī biotopu kartēšanu Latvijā būs skaidrs, kā nozari varēsim attīstīt. Līdz ar to palielināsies investīciju drošums un nozares perspektīva būs daudz skaidrāka. VARAM šī stratēģija jāizstrādā līdz 1. jūnijam.

U. Ameriks: – Tāpat kā jebkurai citai nozarei, mums ir svarīga ilgtspēja – lai nav pēkšņu pārsteigumu attiecībā uz nodokļiem, normatīvo regulējumu un vides jomu, lai varam strādāt un plānot savu attīstību tālākā nākotnē.

Latvijā atrodas ap 0.4 % no pasaules kūdras krājumiem. Attēlos – SIA Laflora kūdras lauki.

– Jūsu asociācija sadarbojas arī ar zinātniekiem, jo šajā jomā vēl ir daudz neizpētītā.
I. Krīgere: – Mēs ilgstoši sadarbojamies ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, gribam uzsākt sadarbību arī ar citām universitātēm. SEG emisiju un CO₂ sakarā vienīgā pētniecības iestāde ir mežzinātnes institūts Silava. Mūs interesē tādas tēmas kā purvu izstrādes tehnoloģijas, izstrādāto kūdras ieguves platību rekultivācija, kūdras īpašību izpēte, jaunu produktu radīšana u.c. Esam iesaistījušies arī LIFE REstore projektā, lai saprastu, cik lielas ir emisijas no dažādām purvu platībām un kūdrājiem, kā tās mainās atkarībā no rekultivācijas veida. Latvijā tiek izmantoti vispārēji pieņemti skaitļi, taču gribam zināt mūsējos. Tāpat noderīgi noskaidrot nosusināto platību ietekmi uz apkārtējo vidi – lauksaimniecības zemi, mežiem, purviem.

U. Ameriks: – Ļoti svarīgi ir veicināt sabiedrības izpratni par mūsu darbu. Reizēm var tikai pabrīnīties, cik maz cilvēki ir par to informēti! Gan asociācijā, gan savā uzņēmumā pievēršam uzmanību sabiedrības izglītošanai, sevišķi skolu jaunatnei un studentiem.