Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Septembra sākumā Vācijā, Štutgardes reģionā notika 65. Pasaules čempionāts aršanā, kurā pēc 11 gadu pārtraukuma piedalījās ar Latvijas pārstāvis Kristers Krauze. Lai arī šoreiz panākumi neiepriecināja, Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs un Pasaules arāju organizācijas valdes loceklis Aigars Laurinovičs uzskata, ka tā ir iespēja atkal uzkrāt pieredzi un zināšanas turpmākajiem startiem, jo iegūts pirmšķirīgs tehniskais nodrošinājums.

Nonākšana uz starptautiskās skatuves
Latvija aršanas čempionātos piedalās kopš 1992. gada, kad pēc valsts neatkarības atgūšanas nonācām starptautiskajā apritē. Arī padomju laikā aršanas sacensības bija ļoti populāras, notika rajona un republikas mači, kā arī sacīkstes visas savienības līmenī. Latvieši un igauņi tajās vienmēr startēja ļoti labi. 1983. gadā sacensībās visas Padomju Savienības līmenī pat uzvarēja pārstāvis no Kandavas tehnikuma un skola ieguva īpašumā jaunu eksporta Belarus traktoru, kas tiem laikiem bija liela vērtība.

Latvijā sākotnēji pastāvēja Nacionālā arāju asociācija, ko dibināja Aldis Zaikovskis, šobrīd ar arāju konkursu rīkošanu nodarbojas Latvijas Arāju organizācija, ko vadu es. 90. gadu sākumā, kad strādāju Dobele Agra uzņēmumā, mūs pirmo reizi uzaicināja piedalīties Latvijas arāju sacensībās, kur startējām ar maiņvērsēju (reverso) arklu. Toreiz uzaicinājām arī vairākus Kandavas tehnikuma pasniedzējus, kas mums palīdzēja sagatavoties. Bijām vairāki arāji, potenciālie kandidāti dalībai sacensībās, bet sanāca, ka es piedalījos kā mehāniķis. Ar viena punkta pārsvaru uzvarējām un kļuvām par Latvijas čempioniem. A. Zaikovskis mani uzaicināja piedalīties pasaules čempionātā, tam noderēja arī angļu valodas zināšanas. Manas pirmās Pasaules aršanas sacensības norisinājās Kenijā. Pēc tam vairākus gadus braucu līdzi uz starptautiskajām sacensībām kā tehniskais menedžeris.

Līdz 2008. gadam, krīzes laikam, Latvijas aršanas sacensības notika ikgadējo lauksaimniecības izstāžu ietvaros, kas notika secīgi vienu gadu Vecaucē, Priekuļos un Viļānos. Latvijā katru gadu vietējās sacensībās izvēlamies savas valsts pārstāvi dalībai starptautiskā līmenī. Augstākais rezultāts, ko pasaules čempionātā esam sasnieguši, bija 2002. gadā Šveicē, kad ieguvām 9. vietu. Tas ir īpašs stāsts, jo uzrādītais rezultāts bija ļoti labs, taču tiesneši, mūsuprāt, to nenovērtēja gana objektīvi. Pēdējo reizi Latvijas izlase pasaules čempionātā piedalījās 2007. gadā Lietuvā. Pēc tam vietējās sacensības notika, taču starptautiskā līmenī vairs nepiedalījāmies.

 Mūsu valsti čempionātā pārstāvēja Kristers Krauze, divkārtējs Latvijas čempions aršanā.

Arāju konkursi bauda skatītāju interesi
Tajā valstī, kur pasaules aršanas čempionāts notiek, tas ir viens no gada lielākajiem notikumiem lauksaimniecībā, ko atklāj valsts pirmās personas. Šogad piedalījās 27 valstis, parasti dalībnieku skaits ir ap 30. Sacensības tiek atklātas ar parādi un parasti ir plaši apmeklētas. Paralēli moderno arklu sacensībām notiek arī veco laiku arklu sacenšanās – ko velk zirgi. Tā kā traktori plašāk lauksaimniecībā ienāca pagājušā gadsimta 50.–60. gados, prasmes daudzviet ir pārmantotas. Tāpat sacensību laikā notiek dažādi demonstrējumi, seno traktoru apskate, amatnieku tirdziņš un kultūras programma – tiešām ir, ko redzēt!

Spēcīgi pārstāvji bieži ir no Kanādas, ASV, Anglijas, Īrijas. Atšķirība ir tajā, ka mēs modernajā lauksaimniecībā pašlaik atgriežamies tikai ar otro paaudzi, kamēr citās valstīs tā bijusi jau gadsimtiem, bez karu iejaukšanās. Lauksaimniecība šajās valstīs ir milzīga industrija, nozīmīga tautsaimniecības daļa, nu jau arī pie mums to sāk saprast. Īrijā nacionālajās arāju sacensībās piedalās ap 3000 dalībnieku, tas ir ļoti populārs sports! Citām komandām līdzi brauc arī dedzīgu līdzjutēju komanda. Atmosfēra parasti ir draudzīga, nejūtamies kā konkurenti. Bieži turamies kopā ar lietuviešiem, čehiem, igauņiem, vakarā apspriežam paveikto un dalāmies pieredzē.

ASV šogad bija izcils rezultāts – 16 gadus veca meitene ieguva sesto vietu parasto arklu grupā! Amerikāniete bija sacensību jaunākā dalībniece, savukārt vecākajam bija 74. Tātad vecumi un pieredzes līmeņi var būt visdažādākie.

Lietuviešiem un igauņiem nav bijis pārtraukums sacensību dalībā. Lietuviešiem augstākais sasniegums ir bijis 2008. gadā – bronza. Arī igauņi pēdējos gados ielaužas desmitniekā.

Īpašs arkls no Gregoire Besson
Sacensības vienmēr notiek divās grupās – ar maiņvērsējarkliem un parastajiem arkliem. Ir iespējams, ka arklu nodrošina sacensību rīkotāji – visiem tiek piedāvāti Kverneland arkli, sacensību arkls, bet ļoti vienkāršs. Tāpat var sarunāt, lai arī traktors ir tur uz vietas. Tomēr visi tie, kas cer uz kādiem panākumiem, brauc ar savu aprīkojumu. Pat no Jaunzēlandes atbrauca ar savu traktoru konteinerā!

Aršanas sacensības ir tehnisks sporta veids, daudzas rūpnīcas seko līdzi tur izmantotajām inovācijām. Strādājot LATRAPS, man ir izveidojusies laba sadarbība ar Gregoire Besson uzņēmumu un tā īpašnieku, kas arī ir ieinteresēts reklamēt savus ražojumus. Latvijas pārstāvis tika pie speciāla sacensībām izgatavota arkla, kādi pasaulē ir vien daži. Pēc sacensībām redzu, ka šis arkls ir pasaules klases līmenī, viens no labākajiem, kāds ir pieejams. Novērtējām arī, ko arkla konstrukcijā papildināt. Visi, kas sacensībās piedalās, ir kaut kādā veidā arklus uzlabojuši. Savukārt mūsu traktors bija no Deutz Fahr, kam rūpnīca iedeva 50 procentu atlaidi, jo piedalāmies pasaules čempionātā.

Meistarsacīkstēs piedalās arī zirgu vilkti arkli.

Sacensību norise
Pirmajā sacensību dienā dalībnieki ar rugaini, otrajā dienā – zālāju lauku. Sacensības notiek 100 m garā un 20 m platā laukā parastajiem arkliem, savukārt maiņvērsējarkliem laukums ir trapeces formā – 16 x 24 metri. Laukus izlozē iepriekšējā dienā, tie ir jau sagatavoti. Pirms tam ir dotas četras dienas, lai varētu trenēties. Latvijas komandā bez manis bija arī LATRAPS pēcpārdošanas nodaļas vadītājs Arvis Zučiks, kurš piedalījās arī sacensību tiesāšanā.

Konkursanti visi vienlaicīgi sāk art – dzen gultni, ko pēc tam tiesneši novērtē. Tā nedrīkst būt aizbirusi ar zālēm un zemēm, tai jābūt tīrai un taisnai – šim uzdevumam ir dotas 20 minūtes. Pēc tam jāapar viss pārējais lauks 2 stundās un 40 minūtēs. Godīgi sakot, tas nav daudz, lai izdarītu visu kārtīgi un neizveidotos ķīļi. Sacensību laikā var kāpt ārā, regulēt arklu, bet līdzbraucēji gan vairs padomus sniegt nedrīkst. Kādā ātrumā to darīt, katram jāsaprot pašam. Tiesneši apartos laukus novērtē abos tā galos. Vērtēšanai ir 12 kritēriji – tie paši, ko pielietojam arī Latvijā, lielākajā daļā no tiem maksimālais punktu skaits ir 10, kopā var iegūt 240 punktus. Pēc šī tiesnešu vērtējuma arī tiek sadalītas vietas. Kritēriji ir dažādi, piemēram, ja aruma sliedē ir novirze viens centimetrs, – mīnus viens punkts, ja vairāk, – vēl vairāk punktu nost. Ja arums ir pilnīgi greizs, ir vēl papildu soda punkti. Tāpat tiek doti punkti par aruma tīrību. Var teikt, ka uzvar tas, kas pieļauj mazāk kļūdu.

Savas valsts pārstāvi tiesneši nevērtē. Parasti tiesnešu grupā ir trīs cilvēki un katrs vērtē savu uzdevuma elementu.

Sacīkstes maiņvērsējarkliem rugainē.

Latvijas rezultāti
Šī gada čempionāta dalībnieks Kristers Krauze (21) ir divkārtējs Latvijas čempions aršanā, vienu gadu ieguvis otro vietu. Kristers ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma absolvents, strādā savā no vecākiem pārņemtajā ZS Ērgļi Talsu novadā. Pirms čempionāta Kristeru trenēja nozares veterāni – Ilgonis Ešenbergs un Arvīds Kristāls no Kandavas lauksaimniecības tehnikuma.

Pasaules aršanas čempionātā Kristers ieguva pēdējo jeb 27. vietu maiņvērsēju arklu grupā, acīmredzot pievīla jaunība, arī satraukums darīja savu. Kristeram neizdevās nobraukt taisni pirmajā braucienā, kas līdz ar to ietekmēja visu pārējo sniegumu. Biju jau cerējis uz labākiem rezultātiem, bet nu ir vieta izaugsmei! Neesot kādu laiku sacensību apritē, dažas lietas darījām citādāk. Taču tagad – tikai uz priekšu!

Plānojam pasaules čempionātā piedalīties arī turpmāk un regulāri. Arkls mums ir izcils, tagad tikai jāstrādā ar arājiem. Mēs esam arāju tauta, tāpēc gribas, lai savas prasmes arvien pilnveidojam. Latvijā arāju sacensības rīkojam ik gadu, arī apmeklētāju un dalībnieku interese aug. Šogad sacensības notiks 25. oktobrī z/s Valneri Jelgavas pusē. Pieteikties var katrs, kam padodas aršana! Paralēli sacensībām ir arī mācības un semināri par aršanu. Šī gada sacīkšu uzvarētājs dosies uz pasaules čempionātu ASV.

Paldies nodibinājumam Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai par atbalstu dalībai 65. Pasaules čempionāts aršanā!