Saimnieks LV / 2020.gads (Decembris.)

Vēl aizvien Latvijas piensaimniekiem galvassāpes sagādā tesmeņa iekaisums jeb mastīts. Kādi ir mastīta galvenie ierosinātāji un ar kādām metodēm tos noteikt?

Zināms, ka vieni no svarīgākajiem mastīta izraisītājiem ir Staphylococcus aureus (S. aureus), kas ir kā ierosinātājs vidēji 58.6 % visu mastīta gadījumu valstī1. S. aureus izraisa gan klīnisku, gan subklīnisku mastītu. Pierādīts, ka minēto stafilokoku ļoti viegli ir pārnest uz veseliem dzīvniekiem ar slaukšanas iekārtām un tas ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai, tāpēc būtiska ir slimības profilakse un slaukšanas procesa higiēna, jo, kā zināms, S. aureus var atrast uz tesmeņa ādas arī klīniski veselām govīm. S. aureus ir vairāki virulences faktori, kas to padara par bīstamu ierosinātāju, piemēram, toksiskā šoka sindroma toksīns¹, eksfoliatīvie toksīni (A un B) un superantigēns².

Kā otrs nozīmīgākais mastīta izraisītājs tiek minēts Streptococcus (Strep.) agalactiae, kas konstatējams vidēji ir 10.1 % gadījumu1.. Strep. agalactiae galvenokārt izraisa subklīnisku mastītu, kas galējā gadījumā var rezultēties ar ceturkšņa vai tesmeņa atrofiju. Šo slēpto ierosinātāju var konstatēt, tikai regulāri veicot pārbaudes testus, un tā pirmā pazīme ir palielinātais somatisko šūnu skaits³. Ja dzīvniekam konstatēta Strep. agalactiae, tad vairumā gadījumu tas ir jābrāķē.

Trešais mastīta ierosinātājs, kura pētniecībai arī pievērsušies pētnieki Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā, ir Mycoplasma bovis (M. bovis), kuras diagnostika ar klasiskām bakterioloģijas metodēm ir ļoti laikietilpīga. Mycoplasma bovis ir niecīga izmēra baktērija, taču var izraisīt gan klīniskās, gan subklīniskās formas mastītu. Klīniskās formas M. bovis gadījumā ka tesmeņa sekrēts ir dzeltenbrūni ūdeņains vai serozs šķidrums ar pārslām. Subklīniska mastīta gadījumā parasti ir ļoti augsts somatisko šūnu skaits, taču normālas konsistences piens. M. bovis bez mastīta var izraisīt arī citu orgānu un orgānu sistēmu patoloģijas (artrītu, abortu, ausu un acu infekcijas, kā arī respiratorās saslimšanas)⁴. Nesenā Itālijas pētnieku publikācijā minēts, ka regulārs ganāmpulka veselības skrīnings fermeriem ļauj iegūt pat 18 tūkst. EUR gadā, samazinot somatisko šūnu skaitu no 200 tūkstošiem uz 100 tūkstošiem⁵.

Savlaicīga mastīta izraisītāju diagnostika ļautu ievērojami samazināt dzīvnieku ārstēšanas laiku un izdevumus, tādēļ mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot ar reālā laika PCR metodi veiktā HP3 testa izmantošanas iespējas mastīta ierosinātāju noteikšanai piena paraugos.

LLU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā, sadarbojoties ar Francijas un Vācijas zinātniekiem, ar reālā laika PCR metodi tika pārbaudīts izstrādātais diagnostikas tests (Mastitis HP3) un rezultāts salīdzināts ar to, kas iegūts ar klasiskās mikrobioloģijas metodēm. Pētījumā kopumā piedalījās 29 piena ražošanas saimniecības ar dažādu dzīvnieku skaitu novietnēs. Kopējais analizēto piena paraugu skaits bija 645, ko veidoja no katras saimniecības iegūtais koppiena paraugs un 15 % individuālo koppiena paraugu no saimniecībā esošo slaucamo govju skaita. Tika izraudzīti ar mastītu potenciāli aizdomīgi dzīvnieki, t.i., ilgstoši palielināts somatisko šūnu skaits, bieži atkārtojas mastīta klīniskās pazīmes, pēkšņi pēdējā kontrolē straujš somatisko šūnu skaita pieaugums.

Pozitīvo piena paraugu skaits atkarībā no ierosinātāja

Pētījuma rezultāti parādīja, ka no visiem analizētajiem piena paraugiem 167 jeb 26 % uzrādīja PCR pozitīvu rezultātu. M. bovis klātbūtni konstatējām 1 % (2 no 167) paraugos, Strep. agalactiae 28 % (47 no 167), bet S. aureus – lielākajā daļā visu paraugu, t.i., 63 % (105 no 167). Jāatzīmē, ka gan S. aureus, gan Strep. agalactiae vienlaicīgi bija 8 % (13 no 167) piena paraugu.

Lai ar RL-PCR metodi pielietotā diagnostikas testa HP3 rezultātus salīdzinātu ar klasiskās mikrobioloģijas metožu rezultātiem, pētījumā 45 no 167 paraugiem tika analizēti ar abām iepriekš minētajām metodēm, t.i., klasisko bakterioloģiju un PCR. Rezultāti parādīja, ka abos gadījumos rezultāts ir viens un tas pats, tikai laika patēriņš dažāds. Lai noteiktu jebkuru no nozīmīgākajiem mastīta ierosinātājiem (M. bovis, Strep. agalactiae, S. aureus), izmantojot RT-PCR metodi, patērētais laiks atkarībā no testēto paraugu skaita svārstās no 6 līdz 8 h, taču, izmantojot klasisko metodi, tas ir vairākas dienas.

Ņemot vērā pētījumā iegūtos datus, testēšanas laiku un Mastitis HP3 testa jutību, LLU Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorija ir izstrādājusi piedāvājumu veikt piena ražošanas saimniecību interesentiem govju ganāmpulka skrīninga testēšanu uz trīs būtiskāko mastīta ierosinātāju klātbūtni.

Izmantotā literatūra
1. Konošonoka, I.H. (2012) Govju mastīts – joprojām aktuāla problēma. Agro Tops 8 (186), 12–14.
2. Momtaz, H., Rahimi, E., Tajbakhsh, E. (2010). Detection of some virulence factors in Staphylococcus aureus isolated from clinical and subclinical bovine mastitis in Iran. African Journal of Biotechnology. 925. 3753–3758.
3. Petersson-Wolf, S. C., Currin, J. (2012). Streptococcus agalactiae: A Practical Summary for Controlling Mastitis. Virginia Cooperative extension publication DASC-6P.
4. Otter, A., Wright, T., Leonard, D., Richardson, M., Ayling, R. (2015) Mycoplasma bovis mastitis in dry dairy cows. Veterinary Record 177, 601–602.
5. Miculla, L., Beretta, M., (2018). How we deal with mastitis management in Italy. M 2 -magazine 21, 12–15.

Pārpublicēts no izdevuma Veterinārais Žurnāls ar Latvijas Veterinārārstu biedrības administrācijas atļauju.