Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

VAKS Gulbenes struktūrvienības vadītāju un agronomi Vitu Jonasi satieku brīdī, kad viņa atgriezusies no vizītes pa tīrumiem.

– Kas pašlaik notiek laukos?
– Pašlaik vērtējam rapša sējumus: vai būs nepieciešams augšanas regulators, kāda ir augu biezība, mikroelementu trūkums un sārņaugu klātbūtne. Izvērtējam izvēlēto augsnes apstrādes veidu – kurā gadījumā kultūraugi ir labāk un vienmērīgāk sadīguši. Apsekojam arī ziemas miežus, ziemas kviešus un rudzus. Vēl turpinās sējas darbi.

– Kā kļuvāt par agronomi?
– Pabeidzu Bulduru dārzkopības vidusskolu, tad iestājos LLU. Mācoties un dzīvojot šajā vidē, tagad neko citu arī nevarētu iedomāties darīt, neesmu rutīnas un biroja cilvēks. Tomēr man vajadzīga komunikācija ar cilvēkiem, jo esmu no daudzbērnu ģimenes un augusi starp brāļiem un māsām.

– Kādi ir jūsu darba pienākumi?
– Mans darbs ir uzraudzīt visas struktūrvienības darbību, nodrošināt darba plūsmu un organizāciju gan agronomiem, gan tehniskajiem, gan biroja darbiniekiem. Strādāju arī kā agronoms – kopā ar biedriem plānojam sējumu struktūru, nepieciešamās izejvielas un visas sezonas garumā apsekojam apsētās platības, lai izvērtētu nepieciešamās darbības uz lauka.

– Cik liela nodaļa ir Gulbenē?
– Gulbenes struktūrvienībā ir 135 biedri, visā VAKS kopā ir vairāk nekā 500 biedru. Šī man ir sestā darba sezona VAKS. Pirms tam strādāju par agronomi uzņēmumā Dimdiņi Agro, kur bija cita darba specifika, jo pildīju tikai agronoma pienākumus. Dimdiņi Agro arī ir VAKS biedrs, tāpēc šis uzņēmums man nebija svešs.

Šeit ir vairāk jāsniedz konsultācijas zemniekiem. Bija daudz jāmācās, ka nav tikai viena pareizā pieeja. Darba specifika ir atkarīga no konkrētā reģiona, piemēram, Gulbene un Balvi, Alūksne, Ape – katrā vietā ir savs reljefs, cita augsnes struktūra, atšķirīgas šķirnes un sējas termiņi. Sākumā pat mācījos no zemniekiem viņu darba un sezonalitātes specifiku. Ir viegli strādāt, kur viss ir pareizi kā grāmatā – sējas dziļumi, augsnes struktūra u.tml. Ja tā nav, tad vairs nav tik vienkārši un ir jāmācās. Tagad jau esmu izpratusi viņu darba stilu un varam abpusēji dalīties pieredzē.

– Kā vērtējat šo veģetācijas gadu?
– Šis gads mūsu reģionā ir bijis dramatisks. Ziemā zemi klāja 30–40 cm bieza sniega kārta, bet augsne nebija sasalusi. Līdz ar to pavasarī bija vērojams spēcīgs sniega pelējums. Visvairāk tas skāra tos laukus, kur zemnieki visu bija izdarījuši pareizajos termiņos un augi bija aizgājuši ziemot spēcīgi un attīstījušies. Pavasarī daudz braukājām un vērtējām – pārsēt vai nepārsēt. Par laimi, pavasaris bija mērens, papildmēslojums tika iedots laikā, tāpēc augi labi saceroja. Taču sniega pelējumam bija negatīvas sekas – augu skaits uz kvadrātmetru bija mazāks, un tas, protams, ietekmēja ražas apjomu. Jūnija vidū iestājās ilgstošs karstums un kultūraugi praktiski izdega. Ja svelme nebūtu bijusi ilgāk par desmit dienām, augus vēl varētu glābt, dodot mikroelementus. Bet karstums bija vairāk nekā mēnesi, un tas atstāja ietekmi uz augiem – graudi bija ar mazāku tilpummasu un ražas apjoms mazāks par plānoto. Augusts atnāca rudenīgs. Bija krasas temperatūras svārstības, un katru dienu lija. Iekavējās ne tikai kulšanas darbi, bet arī sēja. Arī patlaban gaisa temperatūra mūs nelutina un augu attīstība norit lēnāk.

– Kādas jūsu pusē šogad bija ražas?
– Dažādas – atkarībā no laika apstākļiem, šķirnes un tehnoloģijas 2.5–7 t/ha. Vasarājiem gan pārsvarā bija zemas ražas – miežus pat kūla 1 t/ha, savukārt vēlos ziemas kviešus 6.5–7 t/ha. Vasarāju ražu ietekmēja aukstā un mitrā laika dēļ novēlotie sējas termiņi. Vēlāk augi nespēja sacerot, jo iestājās karstums un sausums. Šis gads nebija labvēlīga vasarājiem.

– Ar ko jūsu reģions ir raksturīgs?
– Pie mums pavasaris atnāk visvēlāk un ziema iestājas visagrāk. Tāpēc, lai iekļautos termiņos, lauku darbi ir jāsasteidz, īpaši pavasaros, kad zemās temperatūras pie mums kavējas visilgāk, un rudeņos, jo salnas arī pie mums iegriežas agrāk. Arī reljefs mūsu reģionā ir kalnaināks. Tāpēc darbs augkopībā šeit zemniekiem ir liels izaicinājums.

– Agronomiski ieteikumi, knifiņi – kā paveikt darbus ātrāk?
– Tehnoloģijas attīstās, un tas ļauj darbus paveikt ātrāk. Tādēļ zemniekiem, kuriem jāapsaimnieko lielākas platības, noderēs moderni, jaudīgāki agregāti. Savukārt mēs veicam augsnes analīzes, lai lauksaimniekiem precīzāk pateiktu, kādas barības vielas nepieciešamas konkrētajā tīrumā un kas jāiekļauj mēslošanas plānā. Kooperatīvs piedāvā biedriem VAKS Agro pieeju, kur ievadīt nepieciešamos lauku vēstures datus, lai visi dati būtu vienuviet un nepieciešamie aprēķini veidotos automātiski. Tad dokumentācija ir pārskatāma, kas arī nav mazsvarīgi.

– Minimālā augsnes apstrāde un tiešā sēja – vai iespēja paveikt darbus īsākos termiņos?
– Laikam jāiet līdzi, un tās ir vienas no pašreizējām lauksaimniecības attīstības tendencēm. Kaut gan man sākotnēji bija grūti psiholoģiski to pieņemt, jo aparts un apsēts lauks izskatās pavisam citādi. Strādājot ar minimālo augsnes apstrādi, sākumā bija daudz nezināmo, piemēram, kā minimāli apstrādāt mālainu augsni, kā augi izdīgs, kāda būs augu aizsardzības līdzekļu lietošana u.tml. Tagad, kad ir pagājuši vairāki gadi, kopā ar zemniekiem praksē esam atklājuši vairākas metodes – kā labāk pievelt pēc tiešās sējas, kā labāk salmus sastrādāt utt. Pērn, kad bija ražas gads un salmu masa iespaidīga, kulšanas darbi negāja tik raiti, bet tuvojās arī sējas termiņi, mūsu pusē minimālā augsnes apstrāde tika izmantota izteikti daudz, iepriekš tā nebija tik populāra. Protams, bija bažas, kā augi pārziemos, bet rudens ieilga, un augi paspēja attīstīties un sagatavoties ziemai. Minimālo augsnes apstrādi praktizējam, bet lietot tiešo sējas tehnoloģiju gan vēl mācāmies, sējam demo variantos. Jāpazīst savas augsnes, bez laba agrofona var iegūt pretēju efektu. Pašlaik minimālajā augsnes apstrādē sēj rapsi un citas kultūras. Šeit vairāk nekā puse zemnieku jau daļēji izmanto minimālo augsnes apstrādi, kā arī iegādājušies atbilstošu tehniku vai izmanto demo tehnikas iespējas.

– Kas veicinājis minimālās augsnes apstrādes attīstību – termiņi, ekonomika vai tehnika?
– Viss minētais kopā – ja ir iespēja pamēģināt un pārliecināties, ka tas strādā – darbi rit ātrāk, degvielas patēriņš samazinās un ražas saglabājas, tad papildu reklāmu tam vairs nevajag.

– Ar kādiem jautājumiem pie jums vēršas zemnieki?
– Jautājumi ir dažādi, reizēm tikai jāsaprot, kā atbildēt, lai ieteiktu īsto risinājumu. Visbiežāk neskaidrības ir saistībā ar ziemāju sējumiem, mēslošanas plāna sastādīšanu, cik izejvielu būs nepieciešams, lai tehniski apstrādātu visas piegādes. Reizēm saistībā ar miglošanu ir jautājumi par ūdens temperatūru un vēja ātrumu. Zemniekus interesē arī augu aizsardzības līdzekļu lietošana – termiņi un kultūras, kā arī atbilstošās devas. Biedri mums uzticas un nepieciešamos lauku darbus dara, kad esam apskatījuši viņu laukus vai snieguši ieteikumus elektroniski un sms formātā. Uzticība mums agronomiem, protams, priecē, bet tā ir arī liela atbildība. Mēs iesakām, bet galīgais lēmums jāpieņem zemniekam pašam, jo viņš redz savas saimniecības kopskatu un attīstības plānu.

– Kādas kļūdas zemnieki visbiežāk pieļauj?
– Kļūdas pieļauj visi – nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Visbiežāk drīzāk ir nezināšana un likumsakarību neievērošana. Piemēram, nokavēts vai par agru veikts pirmais minerālmēslu kaisījums pavasarī vai miglots pārāk karstā temperatūrā vai stiprā vējā. Lietojot augu aizsardzības līdzekļus, ļoti svarīgi ir izlasīt lietošanas instrukciju.

– Vai konsultējat sēklu izvēlē?
– VAKSAM ir sēklu sagatavošanas rūpnīca Valmierā. Mums ir arī ir biedri sēklaudzētāji, no kuriem iepērkam sēklas materiālu, to sagatavojam, sertificējam un piedāvājam saviem biedriem. Rapsi, rudzus, hibrīdos miežus iepērkam no citiem piegādātājiem. Līnijšķirnēm paši veicam pirmapstrādi, kodināšanu un fasēšanu. Zemnieki uzticas mūsu piedāvājumam un iegādājas no mums sēklas materiālu. Sagādājam arī šķirnes pēc zemnieku pieprasījuma. Tāpēc darbus un piegādes plānojam savlaicīgi, lai spētu apmierināt lauksaimnieku vēlmes.

– Cik zinoši zemnieki ir augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jautājumos?
– Lai atgādinātu un atsvaidzinātu zināšanas, pavasaros pirms sezonas sākuma organizējam seminārus zemniekiem, kur augu aizsardzības līdzekļu piegādātāju pārstāvji stāsta par saviem produkcijas veidiem un jaunumiem, kā arī informē, kas izņemts no augu aizsardzības līdzeļu reģistra, kādiem līdzekļiem samazinātas devas. Pirms ķīmiskā produkta iegādes arī mēs to vēl atgādinām, lai cilvēki nekļūdītos, izvēloties devas un maisījumus. Apsekojot laukus, pastāstu saimniekam variantus – kuri augu aizsardzības līdzekļi būtu piemēroti konkrētajā situācijā. Kopā izvērtējam, cik tas izmaksā, jo tie ir dārgi un katram lietojumam ir nozīme, tad pieņemam lēmumu. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka mūsu zemnieki ir labi informēti.

– Vai kooperatīva pārraudzībā ir bioloģiskie zemnieki un vai to konsultēšana ir atšķirīga?
– Kooperatīvā ir vairākas pieredzes bagātas bioloģiskās saimniecības, kas ir ilggadējie biedri. Vairākas saimniecības tikai sadarbojas ar mums, lai iegādātos vai realizētu produkciju, jo iepērkam arī bioloģiski audzētus graudus. Atšķirības ir, jo sadarbību ar bioloģiskajām saimniecībām reglamentē citi noteikumi un likumdošana. Saimniekojot bioloģiski, esi vēl vairāk atkarīgs no laika apstākļiem un dabas parādībām, bet, kur tiek ievērota augu seka un nodarbojas arī ar lopkopību, rezultāti ir labi. Mūsu pusē bioloģiskie zemnieki pārsvarā audzē rudzus, auzas, kviešus, griķus, ir pamēģinājuši arī ripsi.

– Kāds ir jūsu viedoklis par augu seku?
– Protams, jo vairāk kultūru aug saimniecībā, jo vieglāk ievērot cikliskumu. Iesakām, kā ir labāk, bet izlemj zemnieki paši. Piemēram, pēc ziemas miežiem ir labi sēt rapsi, jo tas iznīcina ziemas miežu piejaukumu kā sārņaugus. Ļoti liela nozīme ir tauriņziežu kultūrām saimniecībā. Zemniekiem izpratne par to ir, un lielākā daļa audzē vairākus kultūraugus. Minimālā augsnes apstrāde mūsu pusē lielajās saimniecībās tiek praktizēta jau 3–4 gadus. Mazākās saimniecības arī pamēģina kādā tīrumā. Ir gan jāatceras, ka iedarbība uz augsni vienmēr ir ilgtermiņa process. Augu maiņa ir viens no būtiskākajiem jautājumiem arī semināros – kā tā ietekmē slimības, kaitēkļus u.c., arī konvencionālajās saimniecībās.

– Vai ir bijuši kādi interesanti izmēģinājumi?
– Jā. Viens no tādiem bija par augsnes herbicīdu efektivitāti rapša sējumos, kādos termiņos vislabāk lietot – uzreiz pēc sējas, 2, 3 dienas pēc sējas. Atziņa – jo laicīgāk to izdara, jo efekts ir labāks. Tiesa, augsnes virskārtai jābūt pietiekami mitrai.

– Ko agronomi dara ziemā?
– Ja laukos nenotiek aktīva veģetācija, tas nenozīmē, ka agronomi atdusas uz lauriem un neko nedara. Notiek plānošana, iepriekšējā gada izvērtēšana, skatāmies jaunumus, lasām likumdošanu, lai varētu zemniekus informēt par izmaiņām, piedalāmies un organizējam seminārus. Gatavojamies Lauku dienām. Darbu ir daudz, bet kādu brīdi arī atpūšamies, jo vasarā un pavasarī tam neatliek laika.