Saimnieks LV / 2020.gads (Novembris.)

Droši vien daudzi lasītāji ir saņēmuši Valsts meža dienesta (VMD) mežziņa atgādinājuma vēstuli ar aicinājumu nodrošināt meža inventarizāciju. Tāpēc šajā rakstā noskaidrosim, kas īsti ir meža inventarizācija un kas ar to saistīts.

Meža inventarizācijas veikšana
Meža inventarizācija ir informācijas ieguve par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm un šīs informācijas dokumentēšana. Meža inventarizācijas derīguma termiņš ir 20 gadi. Šobrīd tas jau ir beidzies tām meža inventarizācijām, kas VMD apstiprinātas līdz 2000. gadam. Pēc šī datuma apstiprinātās meža inventarizācijas ir spēkā līdz šī gada beigām. Savukārt 2001. gadā VMD apstiprinātās meža inventarizācijas ir derīgas līdz 2021. gada 31. decembrim, bet 2002. gadā apstiprinātās – līdz 2022. gada 31. decembrim utt.

Ja meža inventarizācija nav veikta, meža īpašniekam draud ne vien administratīvā atbildība, bet arī dažādi ierobežojumi. Piemēram, var tikt liegta iespēja savā mežā cirst veselos kokus vai pretendēt uz Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, piemēram, par jaunaudžu retināšanu. Meža inventarizācija nav tikai informācijas iegūšana un apstrāde, tā ietver ļoti atbildīgu posmu – zemes robežu atjaunošanu. Daudziem tā ir liela problēma.

Meža inventarizāciju veic sertificēti speciālisti. Latvijā ir divi sertifikācijas uzņēmumi – Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība un SIA Silvasert. To interneta mājas lapās pieejami meža inventarizācijas veicēju saraksti ar papildinformāciju par sertificēto personu sertifikāta derīguma termiņu, kontaktiem un darbības reģionu. Pirms vienoties par darbu sākšanu, meža īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai inventarizācijas veicējam nav beidzies sertifikāta derīguma termiņš un tas nebeigsies tuvākajā laikā. Lai gan Latvijā ir 515 personas, kurām ir meža inventarizācijas veicēja sertifikāts, ne visas sniedz pakalpojumus privātpersonām.

Meža nogabalu inventarizāciju sertificētā persona veic, balstoties uz Valsts zemes dienestā (VZD) pieejamo informāciju. Tāpat tiek izmantota informācija no novada teritorijas plānošanas dokumentiem un meliorācijas kadastra datiem. Lai meža
inventarizācija būtu derīga un uz tās pamata varētu plānot koku ciršanu, dabas aizsardzību un citas darbības, tai jābūt apstiprinātai Valsts meža dienestā. Meža īpašnieks parasti divos, retāk trijos eksemplāros saņem meža inventarizācijas lietu papīra formātā,kuras vienu eksemplāru paraksta un iesniedz VMD. Meža inventarizācijas veicējs nodrošina datu iesniegšanu VMD digitālā formātā. Normatīvi paredz, ka meža inventarizācija VMD jāiesniedz sešu mēnešu laikā kopš izgatavošanas. Otrs meža inventarizācijas lietas eksemplārs papīra formātā glabājas pie meža īpašnieka. Atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt nepieciešams arī trešais eksemplārs.

Ko darīt, ja taksācija noklīdusi?
Mēdz gadīties, ka meža īpašniekam inventarizācijas lieta jeb taksācija ir pazudusi. Visa aktuālā un vēsturiskā informācija par meža īpašumu kā īpašniekam vai pilnvarotajai personai vienmēr ir pieejama VMD mežniecībā, precīzāk – Mežu valsts reģistrā. Saziņai ar mežniecību visērtāk izmantot mūsdienu sakaru iespējas – elektronisko pastu un elektronisko parakstu.

Tāpat ieteicams noslēgt līgumu ar VMD par piekļuvi Mežu valsts reģistram internetā. Tad tur, līdzīgi kā internetbankā, varēs pārbaudīt sava meža kontu. Ja neizmanto šo iespēju, tad vienu reizi gadā Meža valsts reģistra datus bez maksas var saņemt mežniecībā.

Kā noskaidrot, vai meža inventarizācija ir apstiprināta?
To, vai meža inventarizācija ir apstiprināta, meža īpašnieks var pārbaudīt VMD mājas lapas www.vmd.gov.lv sadaļas Meža inventarizācija apakšsadaļā Lēmumi par meža inventarizāciju reģistrēšanu Meža valsts reģistrā. Apakšsadaļai pievienota Excel datne, kurā pa mēnešiem apkopota informācija par apstiprinātajām meža inventarizācijām. Ja iesniegtie meža inventarizācijas dati vai, visbiežāk, zemes īpašuma robežu stāvoklis neatbilst normatīvu prasībām, meža īpašnieks saņem rakstisku atteikumu, kurā VMD amatpersona atklāj negatīvā lēmuma iemeslus.

Ja īpašnieks lēmumam nepiekrīt, viņam ir iespēja ar rakstisku iesniegumu lēmumu apstrīdēt. Meža īpašniekam, pašam atklājot trūkumus, ir iespēja ar rakstisku iesniegumu arī atsaukt meža inventarizāciju tās izskatīšanas laikā. Pēc kļūdu novēršanas to var iesniegt atkārtoti.

Cik maksā meža inventarizācija?
Meža inventarizāciju cenu nosaka brīvais tirgus, tomēr orientējoši līdz 7 ha liela meža inventarizācija izmaksās aptuveni 100−150 EUR. Ja meža zemju platība pārsniedz 7 ha, tad inventarizācija izmaksās vidēji 14–15 EUR/ha. Vislabāk, ja meža īpašnieks gala izdevumus noskaidro pirms darbu veikšanas.

Īpašumu robežas joprojām grūti atrodamas
Kā savā interneta lapā norāda Valsts meža dienests, galvenais meža inventarizāciju atteikuma iemesls ir nesakārtotas robežas. Korekti meža inventarizācijas dati nenozīmē, ka mežziņa lēmums būs pozitīvs. Vienkāršākās situācijās robežkupicas ir atrodamas.

Atliek attīrīt no apauguma vienu metru platu joslu vai uz kokiem veikt atzīmes ar ūdensnoturīgu krāsu, un robežas starp zemes vienībām kļūst skaidri redzamas. Risks nocirst kokus svešā īpašumā strauji samazinās.

Sarežģītākās situācijās, kad kupicas nav bijušas vai arī ir iznīcinātas, var nākties piesaistīt sertificētu mērnieku, kas ir vienīgā persona, kam ir tiesības noteikt kupicu atrašanās vietu dabā. Šis ir maksas pakalpojums.

Kupicas un robežstigas skaidri nodala īpašumus dabā.

Paredzēta administratīvā atbildība
Meža inventarizācijas dati ir informācija. Par tās neiesniegšanu Valsts meža dienestā likumdevējs saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu ir paredzējis pietiekami bargu sodu. Par prasības neievērošanu fiziskajām personām var piemērot administratīvo atbildību – brīdinājumu vai naudas sodu līdz pat 700 EUR. Savukārt juridiskajām personām paredzētais sods var būt daudz bargāks – līdz pat 14 000 EUR. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu meža inventarizācijas datu neveikšana ir ilgstošs pārkāpums un par to var sodīt atkārtoti. Meža īpašniekam izdevīgāk ir nodrošināt meža inventarizācijas veikšanu un datu iesniegšanu VMD.

Kādas prasības ir inventarizējamam meža īpašumam?
Lai varētu veikt meža inventarizāciju un izgatavotu meža apsaimniekošanas plānu, nepieciešams:
1) zemes robežu plāns, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais zemes vienības situācijas plāns vai apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns vai zemes robežu plāns, ja tajā attēlotas zemes lietošanas veidu kontūras;
2) meža inventarizācijas datu izdruka, ko izsniedz Valsts meža dienests gadījumā, ja tiek veikta atkārtota meža inventarizācija;
3) zemesgrāmatas kopija;
4) Valsts zemes dienesta aktuālais Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra teksts un kadastra kartes dati (šos datus var pieprasīt meža taksators);
5) lai varētu veikt meža taksāciju, mežā ir jābūt identificējamām īpašuma robežām un robežu zīmēm (MK noteikumi Nr. 384).

Meža inventarizāciju veic, ja zemes vienības robežstigas un robežzīmes meža zemē ir identificējamas apvidū. Robežzīmju (kupicu) jautājums parasti ir visaktuālākais. Vairumā gadījumu īpašnieks pie kupicām bijis ierādīšanas laikā. Tas parasti gan noticis pirms gadiem divdesmit. Atsevišķos gadījumos pat ir bijusi nepieciešamība pēc sertificēta mērniecības uzņēmuma pakalpojumiem, lai dabā atjaunotu robežzīmes.