Saimnieks LV / 2020.gads (Septembris.)

Lauksaimnieki šogad var atviegloti uzelpot – graudu raža ir laba! Kvalitāte atkarībā no reģioniem – dažāda, bet arī par to vairākumam nav iemesla žēloties. Ja laikapstākļi lutinās kā līdz šim, tad saimniekiem ietaupīsies līdzekļi par graudu pirmapstrādi un tie, kuriem pērn un aizpērn neveicās tik labi, varēs nokārtot parādsaistības par augu aizsardzības līdzekļiem un minerālmēsliem.

Sandris Bēča, LPKS Durbes grauds valdes priekšsēdētājs:
– Augusta vidū bija nokulta apmēram puse ražas (gandrīz visi ziemāji) un sākās vasarāju novākšana. Raža – vietām ļoti laba. Ir arī saimniecības, kurās droši vien cerēja uz labāku rezultātu. Graudu kvalitāte vidēja. Dažos laukos tik lielai ražai pietrūcis mēslojuma. Līdz ar to graudu kvalitāte nav tik augsta, kā būtu mazākai ražai. Toties to kompensē ražas apjoms. Par graudu pārdošanu šobrīd vēl daudz nedomājam. Tirgosimies, kad būs labākas cenas. Galvenais – labību laikus paspēt nokult.
Ilgstošajiem sadarbības partneriem, tāpat kā iepriekšējos gados, nodrošinām graudu pieņemšanas atlaides un mazākas cenas par graudu pirm­apstrādi. Graudu cenām šobrīd ir tendence mazliet krist uz leju, bet nevar teikt, ka cenas būtu ļoti sliktas. Tas tomēr ir diezgan subjektīvs jautājums. Vienam cena liekas maza, cits jūtas pateicīgs un apmierināts. Konkrētas summas saukt negribas, jo cipari katru dienu mainās. Ņemot vērā augsto ražību, prognozējam, ka šogad pieņemsim vairāk graudu nekā pērn.

Covid-19 ir ietekmējis pasaules graudu tirgu. Pircēji kļuvuši piesardzīgāki, tirdzniecība − mazliet kūtrāka. Taču Latvijas graudu audzētājiem pandēmija līdz šim ievērojamus sarežģījumus nav radījusi.

Durbes grauda pēdējā laika lielākais jaunums ir jauna filiāle Priekulē – ar pieņemšanas torņiem, graudu kalti un pirmapstrādes kompleksu. Tas ievērojami atvieglo jau esošā graudu pieņemšanas kompleksa pirmapstrādes jaudas.

Ar loģistikas jautājumiem tiekam galā labi. Zemnieki, kas savās saimniecībās beiguši kult, palīdz ar transportu tiem, kas vēl kuļ.

Lielākā daļa iepirkto graudu aiziet uz ostu. Vietējam tirgum atstājam ļoti maz. Tos šobrīd glabājam. Graudu pieņemšanas punktos lielu sastrēgumu nav. Ja saskrien uzreiz 50 mašīnas, tad, protams, kādas pāris stundas jāpagaida. Mazliet laikietilpīgāka šovasar bija rapšu pieņemšana, jo tos nācās pamatīgi tīrīt. Graudus kaltes augusta vidū strādāja diennakts režīmā. Darba laiks graudu pieņemšanas punktos – no plkst. 8 līdz 23. Taču precīzāk būtu teikt – līdz pēdējai kravai. Nevienu, kurš atbraucis, mājās ar pilnu kravu nesūtām un arī gaidīt līdz rītam neliekam.

Ričards Riepšs, Otaņķu dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs:
– Covid-19 līdz šim mūsu biznesā lielas izmaiņas nav ieviesis. Otaņķu dzirnavnieka ražotne nav liela, tāpēc vairāk par 5000 t nepirksim. Iepērkam tikai vasaras miežus. Līdz augusta vidum bijām iegādājušies apmēram 10 % no cerētā apjoma. Pirmos pieņemam saimniekus, ar kuriem noslēgti līgumi par fiksēto summu. Pieprasījums ir tik liels, ka pagaidām tiem, ar kuriem iepriekš nebija noslēgti līgumi, nevaram nodrošināt transportu.

Raža ir ļoti laba. Visas graudaugu kultūras nogatavojušās vienlaicīgi. Nav kā agrāk – vispirms kuļ ziemas rapšus, tad – mazliet pārtraukums un sākas kvieši. Pēc tam atkal var mazliet atvilkt elpu un seko nākamā kultūra. Graudu kvalitāte ir dažāda. Agrāk sētajai labībai, īpaši smilšainajos laukos augušajai, ir sīkāki graudi – tās ir sausuma perioda sekas. Vasarāji, kas dabūja lietu, ir labāki.

Graudu pieņemšanas punktos ir nedaudz jāpagaida. Ostā – četras piecas stundas. Vakar Ventspils ostā iebraucām trijos pēcpusdienā un turpat stāvējām vēl šodien... Mūsu iepirktie graudi nonāk gandrīz visās pasaules valstīs. Cenas ir līdzīgas iepriekšējā gada cenām. Klienti ir apmierināti.

Otaņķu dzirnavnieks ražo grūbas, pērļu grūbas un putraimus, kas lielākoties nonāk Baltijas tirgū. Taču mums ir arī sadarbības partneri ārzemēs.

Uzņēmumā pēdējā gada laikā radikālu pārmaiņu nav. Attīstām un pilnveidojam jau esošo materiālo bāzi. Patiess prieks par to, ka pēc 12 gadu pārtraukuma izdevies pievērst Latvijas lauksaimniekus cukurbiešu audzēšanai. Esam noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Nordic Sugar. Piedāvājam saimniekiem gan cukurbiešu novākšanu, gan kraušanu un transportēšanu. Cukurbiešu bizness iet plašumā. Šobrīd varam lepni teikt, ka nodrošinām 30 % rūpnīcas jaudas.

Vidis Armalis, SIA Linas Agro graudu iepirkumu vadītājs:
– Līdz augusta vidum bijām iepirkuši 80 % no plānotā graudu apjoma. Kviešu un rapšu raža ir krietni virs vidējās. Graudu kvalitāte mainās atkarībā no reģioniem. Latgales pusē, kā katru gadu, vairāk ir lopbarības graudu. Kurzemē, Zemgalē – sākot no ekstra pārtikas grupas un beidzot ar trešo pārtikas grupu.

Graudu cenas pēdējās dienās krītas. Tie, kas pārdeva par fiksēto summu, ir apmierināti. Taču arī pārējiem nav iemesla pārlieku satraukties. Situācija  ir paredzama, kontrolējama. Karstajās stundās graudu pieņemšanas punktos ir rindas. Reizēm jāpagaida pāris stundas. Ostās – arī vidēji divas stundas. Ja gadās kāda aizķeršanās, tad ilgāk. Strādājam līdz pēdējam klientam, no septiņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Ja vajag, arī līdz vieniem diviem naktī. Dienā elevatoros katru dienu pieņemam līdz 100 transporta vienībām. Iepirktos graudus eksportējam.

Šobrīd Latvijas graudu tirgū lielākais izaicinājums ir lielā raža. Arī lauksaimniekiem tilpņu ir tik, cik ir. Taču par ražu jau tikai jāpriecājas!

Zinta Jansone, LPKS VAKS komercdirektore:  
– Plāni vienmēr ir lielāki, nekā tos varam izpildīt. Domājam iepirkt kādas 300 000 t. Vairāk nekā pusi no iecerētā esam jau īstenojuši. Laikapstākļi līdz šim bijuši un joprojām ir labvēlīgi. Līdz augusta vidum Vidzemē un lielākajā daļā Latgales apmēram puse graudu bija nokulti.

Graudu kvalitāte dažāda. Saimniekiem, kas mērķtiecīgi audzēja pārtikas graudus, arī ir pārtikas kvalitātes graudi. Taču netrūkst arī lopbarības graudu. Kur raža lielāka par sešām tonnām no hektāra, tur graudiem lielākoties zems proteīna saturs.

Vairākums lauksaimnieku ar ražu un peļņu ir apmierināti. Protams, vienmēr var gribēt vairāk. Laikapstākļi ir labi, nav papildu izdevumu par graudu pirmapstrādi. Domāju, ka saimnieki laikus paspēs pabeigt visus darbus, arī iesēt ziemas rapšus nākamajai ražai. 25–30 % saimnieku noslēguši līgumus par fiksēto summu. To, vai viņi būs vinnētāji, uzzināsim vēlāk, jo piemaksas tiek izmaksātas tikai pēc graudu realizācijas. To vēl nevar zināt, kā graudu tirgus attīstīsies gada otrajā pusē.

80 % no iepirktajiem graudiem eksportējam uz arābu zemēm, Izraēlu, Somiju, Vāciju un Maroku. Taču aktīvā tirdzniecība vēl tikai priekšā. Līdz augusta vidum ar mūsu produkciju aizbraukuši tikai kādi četri kuģi.

Līdz šim Covid-19 graudu tirgu nav ietekmējis. Pagaidām neizjūtam kādas īpašas prasības vai mazāku pieprasījumu pēc graudiem.

Romāns Barmins, SIA Elagro Trade graudu tirdzniecības vadītājs:
– Graudu raža ir liela, bet kvalitāte svārstās. Saimniekiem problēmas sagādā graudu tilpummasa. Daudzviet bija veldre... Lielā ražas apjoma dēļ daudzviet, īpaši Latgalē, graudiem novērojams zems proteīna saturs. Latgales graudiem bieži ir arī zema tilpummasa. Līdz ar to liela ražas daļa kvalificējas lopbarības grupā. No Zemgales laukiem nākušajiem graudiem visbiežāk ir augsts proteīna saturs, bet zema tilpummasa. Savukārt Kurzemē otrādi.

Laikapstākļi ražas novākšanai bija labi, tāpēc salīdzinoši īsā laikā nokults ļoti daudz. Elevatoru noslogojums bija ļoti liels. Plānojam pieņemt iespējami vairāk. Iepirkto graudu apjoms noteikti būs lielāks nekā pērn. Taču sākušās nelielas problēmas ar graudu izvešanu. Trūkst vagonu. Elevatori drīz būs pilni. Līdz augusta vidum Zemgalē nokults vairāk par pusi graudaugu, Vidzemē – apmēram puse. Tas pats arī Kurzemē un Latgalē.

Covid-19 graudu biznesā lielas izmaiņas vai specifiskus izaicinājumus nav radījis. Tomēr finanšu pieejamība ir apgrūtināta. Ierobežojumus vairāk izjūtam, kad ostā ienāk kuģi. Saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības prasībām apkalpe drīkst iznākt krastā tikai ar sejas maskām utt.

Zemniekiem galvenais ir izdzīvot. Dažiem, kuriem pērn un aizpērn bija ļoti slikta raža, vēl ir parādi no aizpagājušā gada par minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Šogad, cerams, parādus izdosies dzēst. Graudu bizness jau vienmēr bijis ļoti atkarīgs no dabas, kas ievieš savas korekcijas gan kvalitātes, gan daudzuma ziņā. Tāpēc tas ir arī ļoti interesants bizness, kurā nekad nav garlaicīgi, jo nemēdz būt divu vienādu gadu.

Graudu pieņemšanas punktos īpašu rindu nav. Strādājam no septiņiem, astoņiem rītā līdz pēdējam klientam. Ja vajag, – arī visu diennakti.

Uzņēmums attīstās, lielāko peļņas daļu ieguldām attīstībā. Konkurence ir sīva. Lai neatpaliktu, visu laiku jādomā ne tikai par finansiālo ieguvumu, bet arī to, kā saimniekiem maksimāli atvieglot graudu pārdošanu. Darām visu iespējamo, lai klienti mājās aizbrauktu apmierināti, lai par sadarbību būtu abpusējs prieks. Labi saprotam, ka visi grib savus graudus iespējami ātri nokult un nodot. Jāraujas ne pa jokam, bet labi apzināmies, ka šīs dažas nedēļas mūs pēc tam baros visu gadu. Iepirktos graudus pārsvarā eksportējam.

Līga Ruža, LPKS LATRAPS Austrumlatvijas reģiona un iepirkumu vadītāja:
– Nevaru teikt, ka ir rekordraža, bet raža ir laba. Zemgalē tā noteikti ir lielāka nekā pērn. Kurzemē un Latgalē – apmēram tāda pati kā pagājušajā gadā.

Graudu kvalitāte – ļoti dažāda un atšķirīga atkarībā no šķirnēm un audzēšanas tehnoloģijām. Ir graudi ar viszemāko proteīna saturu un ir arī graudi ar ļoti augstu proteīna saturu.
Pasaules mērogā Covid-19 noteikti ietekmējis arī graudu biznesu. Latvijas lauksaimniekus un graudu ražu pandēmija nav īpaši skārusi. Taču nezinām, kā viss turpmāk notiks saistībā ar banku sektoru, kas kļūst aizvien prasīgāks. Noteikti zināmas sekas izjutīsim visi.

Ja situācija pasaulē atkal saasināsies, tas var ietekmēt arī graudu eksportu. Taču zemniekus laikapstākļi šogad lutinājuši. Ražas novākšana norit strauji un sekmīgi. Zemniekiem nevajag graudus kaltēt, līdz ar to veidojas ietaupījumi. Arī graudu pieņemšanas punktos viss norit raiti. Zemnieki aizbrauc mājās apmierināti, jo raža šogad patiešām ir skaista.

Dmitrijs Ryndia, a/s Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis:
– Rīgas Dzirnavnieks graudaugu pieņemšanu sāka jau jūlija beigās. Jaunā vīrusa ietekmi uzņēmums tiešā veidā neizjūt. Iespējams, to vairāk izjūt audzētāji, kas līdz šim eksportēja graudus.

Uzņēmums jaunajā sezonā plāno iepirkt līdz 150 000 t graudu – kviešus, rudzus un auzas, ko izmantos uzņēmuma produkcijas ražošanā. Papildu uzmanību veltām bioloģisko graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas audzēti bez augšanas regulatoriem un ievērojot striktas Rīgas Dzirnavnieka graudu audzēšanas prasības.

Kopumā par pirmo graudu kvalitāti vēl pāragri runāt, bet esam noskaņoti cerīgi un sagaidām labas kvalitātes graudus, kas atbilst augstākajiem pārtikas kvalitātes standartiem, lai tos varam izmantot mūsu produktu ražošanā. Tomēr graudkopība ir joma, kurā nedrīkst sapriecāties par ātru – viena laikapstākļu ziņā slikta nedēļa var ievērojami sabojāt ražu. Arī šobrīd redzam, ka jūlijs viesis izmaiņas optimistiskajās prognozēs un pēkšņā krusa un spēcīgās lietusgāzes radījušas problēmas lauksaimniekiem. Tomēr mūsu novērojumi rāda, ka postījumi lielākoties ir lokāli, atsevišķās saimniecībās.

A/S Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsāka sadarbību ar 11 zemnieku saimniecībām par īpašas auzu šķirnes ‘Herkuless Baltic’ audzēšanu. Pirmie graudi jau pieņemti, un ar to kvalitāti pēc pirmajiem apsekojumiem esam apmierināti. Lai tiktu pie izvērstākiem secinājumiem, jaunos graudus vedīs uz padziļinātām analīzēm. Par rezultātu ir patiess gandarījums, jo jau pirmajā gadā ar ierobežotu sēklu daudzumu uzsākta sadarbība ar zemnieku saimniecībām par graudiem 500 ha platībā dažādos Latvijas reģionos. Ar nepacietību gaidām rudeni, kad varēsim iepriecināt mūsu pircējus ar pirmajiem produktiem, kas saražoti no jaunās auzu šķirnes. Mūsu mērķis ir nākotnē ražot produkciju no šiem graudiem. Tādēļ arī pie ‘Herkuless Baltic’ izveides strādāja labākie somu augkopības speciālisti, kas radījuši vairākas ziemeļu klimatam atbilstošas auzu šķirnes.

Lai veicinātu zemnieku interesi audzēt tādas auzas pārtikas ražošanai, kurām būtu augsti kvalitātes rādītāji, Rīgas Dzirnavnieks pirms vairākiem gadiem uzsāka speciālu auzu audzēšanas programmu Latvijā. Jaunā šķirne ir daļa no pro­­grammas. Tās izstrādes darbs uzsākts jau 2008. gadā, bet pirmie graudi sēklai dabiskā vidē tika iesēti desmit gadus vēlāk.

Kviešu cenas ir dažādas, kopumā – mazliet zemākas kā iepriekšējās sezonas sākumā. Prognozēt cenu tālāku dinamiku vēl pāragri. Lai arī šī brīža situācija rosina domāt par lejupslīdošu tendenci. Daļējs cenu kritums jūtams arī rudziem. To var skaidrot ar lielākām šogad apsētajām platībām. Samazinājusies cena arī bioloģiskajām auzām, kaut gan standarta pārtikas auzām cena saglabājas pagājušā gada līmenī. Aktuālās iepirkumu cenas lauksaimnieku ērtībām tiek publicētas un regulāri atjaunotas mūsu mājas lapā.