Dārzs un Drava / 2019.gads (Ziema.)

Vēl nav sākusies īsta ziema, bet vairums dārziņu saimnieku apcer pavasara darbus un kādus stādus gādāt, savukārt stādu audzētāji jau skaidri zina, ko sēs un stādīs, lai jaunās sezonas piedāvājums būtu bagātīgs un interesants, − izejmateriāls jau ir pasūtīts. Savukārt sēklu, sējeņu un apsakņotu spraudeņu gādātājiem pašlaik aktuāli rūpēties par pasūtījumu izpildi noteiktajos termiņos. Decembrī Dārzs un Drava ciemojās zemnieku saimniecībā Bites, kas ir viens no sēklu un jaunstādu vairumtirgotājiem un tikās ar tās vadītāju un īpašnieci Agitu Biti.

Zemnieku saimniecība Bites
• Dibināta 1993. gadā.
• Kopš 2003. gada kopā ar sadarbības partneriem Holandē piegādā Latvijas profesionālajiem puķu audzētājiem puķu sēklas, sējeņus un apsakņotus spraudeņus.
• Organizē puķkopjiem seminārus un pieredzes apmaiņas braucienus. Katru vasaru rīko Puķu dienu ar jaunāko šķirņu demonstrējumiem.
• Konsultē augu aizsardzības un mēslošanas jautājumos, kā arī sagatavo mēslošanas plānus, balstoties uz ūdens analīzi.

− Kāds ir jūsu stāsts, kā radās Bites un kādēļ tās pievērsās jaunstādu tidzniecībai?
− Tā kā mantojām desmit hektārus zemes, 1993. gadā tika izveidota zem­nieku saimniecība Bites. Sākumā bija tikai dārzeņi – burkāni, bietes, puravi, kāposti, selerijas, kartupeļi. Milzīgi lauki, liels darba ieguldījums, vajadzē­ja iesaistīt daudz darbaspēka. Kļuva skaidrs – ja turpināt audzēt dārzeņus, saimniecībai ir jāpaplašinās, vajag vairāk zemes, tehniku. Un tad 2000. gadā viss kaut kā pats atrisinājās. Mana kursabiedrene, kas strādāja Syngenta Latvija, pajautāja, vai nevēlos strādāt šajā uzņēmumā, tas meklējot cilvēku puķu sēklu tirdzniecībai. Ar Syngentu jau sadarbojās uzņēmums IR, kas pār­deva dārzeņu sēklas, un IR saimnieki nolēma, ka varētu tirgot arī puķu sēk­las. Tiku pieņemta darbā IR. Vēlāk IR īpašnieki nolēma turpināt attīstīt dār­zeņu sēklu piedāvājumu, un puķu sēklu tirdzniecību pārņēma Bites.

Tā sāku strādāt ar puķēm – vispirms ar sēklām, vēlāk arī ar jaunstādiem. 19 gadu laikā saimniecība salīdzinoši diez­gan plaši attīstījusies. Pamatā ilgu laiku sadarbojāmies tikai ar Syngenta. Tirgojām puķu sēklas un jaunstādus – dažādas podu puķes, divgadīgās puķu kultūras, vasaras puķes dobēm un balkonu kastēm. Sadar­bība ar vēl citiem partneriem – Holandes puķu firmu Florensis un franču Graines Voltz, kas piedāvā puķu un dārzeņu sēklas profesionāļiem un mazākus iepakojumus amatieriem, sākās tikai pirms pieciem gadiem. Sākumā pārsvarā tirgojām puķu sēklas. Jaunstādi parādījās vēlāk un mak­sāja samērā dārgi, vērtējot tā laika cenās. Cilvēki bija ļoti piesardzīgi ar jaunstādiem, jo ar tiem pieredzes Latvijā nebija. Ne­viens nejutās drošs – augs vai neaugs, kā iedzīvosies klimatā, bet vēlāk sāka saprast, ka, jaunstādus izmantojot, var ietaupīt laiku un līdzekļus – jaunstādus var paņemt martā, līdz ar to atkrīt sēšana, gaismas un siltuma nodrošināšana februārī. Ar laiku jaunstādi sāka sēklas no mūsu biznesa izspiest. Tagad Bitēm sēklu tirdzniecība ir vairs tikai kādi septiņi procenti. Ņemot vērā Latvijas apstākļus un to, cik sezona mums ir īsa, jāatzīst, ka jaunstādi mums ir ļoti piemēroti, turklāt tos var iegādāties atbilstoša izmēra, sākot no sējenīšiem.

'Dekko Deep Lavander'

− Kad Bites pieņem sēklu un jaunstādu pasūtījumus?
− Rudenī no septembra sākuma līdz novembrim, un viss, ko mums vēlāk pie­gādā, ir saskaņā ar pasūtījumu sarakstiem. Lielie audzētāji, mūsu klienti, to zina un, izskatot katalogus, jau laikus izdomā, ko gribēs audzēt nākamajā sezonā. Protams, ka iespēju robežās cenšamies palīdzēt arī tiem, kuri vēlāk attapuši, kas viņiem vēl pasūtāms, bet tas jau ir bez garantijas. Tā dažreiz mēdz gadīties pilsētu apzaļumotā­jiem, kam iepirkumu procedūras beidzas jau pēc jaunstādu pasūtīšanas termiņa.
No novembra sākuma līdz janvāra beigām sašķirojam un apkopojam pasūtījumus, gā­dājam par sēklu piegādi. Februārī jau sākam saņemt jaunstādus. Tie mums pienāk ik pēc divām nedēļām. Pasūtījumus mums atved īsā laikā – pirmdien pēcpusdienā firmas Nī­derlandē uzkrauj jaunstādus un jau otrdien naktī vai trešdien no rīta tie ir Rīgā.

Daudzi klienti sadala savus pasūtījumus, lai tos saņemtu dažādos laikos. Tas ir tādēļ, lai audzētāji varētu atvestos jaunstādus raiti sastādīt, augi netiktu ilgi turēti kasetēs un nezaudētu kvalitāti. Arī kultūrām ir dažādas prasības. Tās, kam vajag vairāk gaismas un siltuma, var pasūtīt uz vēlāku laiku. Audzē­tājiem tas viss rūpīgi jāsaplāno.

'Lanai Up True Blue'

− Cik daudzskaitlīgs ir dažādību piedāvājums, no kura iespējams izvēlēties?
− Ļoti plašs, katrai firmai, ar ko sadarbojamies, katalogos ir no trim līdz pieciem tūkstošiem dažādību. Un katru gadu sortimentā ienāk kaut kas pavisam jauns. Ar Francijas Graines Voltz šogad sākām jaunu projektu – vedīsim šurp dārzeņu jaunstādus. Būs potēti tomāti, gurķi, paprikas, arī dārzeņu sējeņi. Un būs arī dažādi ogulāji – avenes, kazenes, dzērvenes balkoniem, zemas formas ogulāju krūmi. Tādas eksotiskas lietas, kas kļūst arvien pieprasītākas. Cilvēkiem gribas arī garšaugus balkonkastē.

'Lanai Twi Star Purple'

− Vai esat novērojusi, ko klienti tagad vairāk izvēlas?
− Pašlaik jūtams, ka vairāk izvēlas spraudeņus. Tie ir izturīgāki un zied visu vasaru. Tam, kas ir izaudzēts no sēklas, ir tendence ziedēt viļņveidīgi. Piemēram, lauvmutīte nozied, tai nogriež noziedējušo daļu, un tad sāk augt sānu dzinumi, kas atkal ziedēs,
bet kādu brīdi puķe nebūs dekoratīva. Spraudenis ziedēs visu laiku, protams, ja par augu rūpējas un atbilstoši mēslo.

− Kuras puķes tagad ir populārākās?
− Gaumes pa gadiem mainās. Kad bija pirmais jaunstādu un sēklu piedāvājums, petūnijas bija populārākās, bet vēlāk po­pularitāte kritās, jo šīm puķēm bija jākni­bina nost vecie ziedi. Tagad selekcionāri radījuši daudz šķirņu, kurām ziediņš sa­kalst un nokrīt. Tendence ir izvēlēties au­gus, kas prasa mazāk darba. Te nu lieliska ir pelargonija – ja arī kādu brīdi piemirsti aplaistīt, tā pēc tam aplieta atkal saņemsies un turpinās ziedēd. Pelargonijas labāk pa­cieš, ja netiek aplietas, nevis pārlietas. Ra­dītas gan jaunas zonālās šķirnes, kas veido apaļu ziedu buķeti, gan nokarenās. Pati jaunākā forma ir interspecific, kas ir zonālās un nokarenās pelargonijas krustojums. Tā ir pusnokarena – augs veido lielu, skaistu ziedu mākonīti. Krāsu piedāvājums ir ļoti bagātīgs.

− Jūs rīkojat puķkopjiem seminārus. Par ko tajos izglītojat?
− Organizējam seminārus par jaunu­miem, kas papildinājuši sortimentu, mā­cām, kas jauns audzēšanas tehnoloģijās, kopšanas metodikā. Daudz runājam par mēslošanu. Tas arī ir viens no saimniecī­bas pakalpojumiem – veidot mēslošanas plānus. Taisām ūdens analīzi, balstoties uz rezultātiem, izrēķinām, kurus elementus augiem ir nepieciešams iedot.
Rīkojam arī Puķu dienas, kur rādām puķu jaunumus, kā tie auguši mūsu klima­tā. Dažreiz seminārs un Puķu diena ir vien­laikus, citreiz tie ir divi dažādi pasākumi.
Veicam izmēģinājuma stādījumus, pārbaudām jaunās šķirnes, ko saņemam no sadarbības partneriem, pārbaudām, kā augi iejūtas mūsu klimatā. Mūsu pie­dāvājumā  ir arī ziemciešu jaunstādi, un cenšamies pārliecināties, kā tie pie mums pārziemo. Dažkārt izmēģinājumos konsta­tējam, ka konkrētā ziemciete mūsu ziemas neiztur. Piemēram, daudzas no nīderlan­diešu selekcionāru piedāvātām brūnacti­ņām pie mums neziemo. Pārliecinājāmies, ka ne visas no  lavandām Latvijā spēj zie­mot. Noskaidrojām arī to, ka, piemēram, kalnu arenārija, kas audzēta no sēklas, ziemo Latvijā, bet no spraudeņa audzēta neziemo. Toties spraudeņa arenārija zied visu sezonu un uzzied jau pirmajā gadā. Arenārijas citās klimata zonās ir ziemciešu kategorijā, bet mēs to varam audzēt kā vasaras puķi. Ir augi, kas divas trīs zie­mas iztur un tad izčākst. Vasaras puķes savukārt ietekmē gaismas daudzums, kas ziemas periodā un agrā pavasarī mums ir mazāks nekā augiem Holandē, Vācijā. Tur daudz izmanto augšanas regulatorus, kas neļauj augam pārāk izstiepties augumā. Mums tādi nav jālieto, jo augs zemo tem­peratūru dēļ nemaz tā nestiepjas un varam to regulēt ar mēslojumu.

Pirmos desmit gadus Puķu dienas rī­kojām Cēsu pusē pie sadarbības partne­riem zemnieku saimniecībā Kliģēni, kur jaunumus stādījām dobēs un balkonu kastēs.

Nu jau daudzus gadus Puķu dienas rīkojam dažādos Latvijas reģionos. Puķu dienas bijušas Veselavas muižā, Dobelē, Kalnciema kvartālā Rīgā, Straupes Zirgu Pastā, Bīriņu pilī. Parasti pēc Puķu die­nām ar vietas īpašniekiem vienojamies, ka podi ar izaudzētajiem jaunumiem vēl paliek pie viņiem plašākai apskatei.

Semināri notikuši Tērvetē, Ķemeru nacionālajā parkā, Valguma pasaulē Smārdē, Labajos kokos Pinķos u.c vietās.

'Calliope L Dark Red'

− Vai, jūsuprāt, puķu audzētāji pašiem gadiem ir kļuvuši izglītotāki?
− Ja salīdzinu gadus, kopš strādājam ar puķēm, audzētāji ir ļoti daudz ko iemā­cījušies. Mums ir tādi, kuri audzē daudz skaistākas puķes nekā holandieši, kas ir pasaulē slaveni ar saviem ziediem. Sāku­mā audzētāji daudz ko darīja pēc izjūtas, tagad jau darbs ir pamatots uz zināšanām.
Mainījies arī tas, ka pirms 15 gadiem mēs Latvijā visu ko gribējām pārziemināt, sagla­bāt. Tagad jau domā citādi – ne visu ir vērts ziemināt, turklāt uz augiem saglabājas arī iepriekšējās sezonas slimības un kaitēkļi.
Rīkojam saviem klientiem mācību braucienus uz izstādēm Eiropā, uz saim­niecībām. Eiropa ir apceļota krustu šķērsu. Aizvadītajā vasarā bijām Francijā, apmeklējām Nantes botānisko dārzu, Ter-ra Botanica parku, sadarbības partnerus – viņi arī katru gadu rīko sava sortimenta augu demonstrējumus. Cenšamies sekot līdzi visam, kas jauns un interesants.
 

'Dekko Blue Imp'

Ieteikumi puķu cienītājiem
• Klientiem iesakām jaunstādus mēslot jau kasetītēs, jo pāris dienās, kamēr jaunstādiņš nonāk līdz stādīšanai, tas jau visu līdzi iedoto ir patērējis.
• Netaupiet uz substrātu, kurā audzēsiet savas puķes! Rūpīgi izlasiet norādes, kādām kultūrām tas paredzēts. Universālie substrāti der visiem un tā īsti nevienam.
• Izmatojiet rupjākas frakcijas substrātu, jo tas nesablīvēsies un auga saknēm tiks gaiss. Smalkas frakcijas substrāts sablīvēsies un neļaus saknēm elpot. Turklāt tas būs biežāk jālaista, jo mitrums ātri iztvaikos. Rupjajam būs klāt māla daļiņas, kas palīdz noturēt mitrumu.
• Puķes vienmēr vajag labi pabarot. Pareizi mēslotām būs mazāk slimību un kaitēkļu.
• Kastēs un podos augs ir jābaro biežāk nekā dobēs. No substrāta tam barības vielas pietiks labi, ja divām nedēļām.
• Nepārspīlējiet ar slāpekli, tas var lieki pieaudzēt zaļo masu. Ziedēšanai vajadzīgs kālijs. Pumpuriem nepieciešams fosfors.
• Puķēm var izmatot mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem, bet vislabāk izvēlēties tādu, kuram pievienots arī kalcijs. Nevajadzētu aizmirst, ka augiem vajadzīgi arī mikroelementi.
• Ja nav laika ikreiz laistāmajam ūdenim pievienot mēslošanas līdzekli, var izmantot kādu no lēni šķīstošajiem, kas augu baros vairākus mēnešus (plantacote, osmocote), tad pietiks tikai ar laistīšanu.
• Vajadzētu noskaidrot ūdens skābumu. Ja tas ir par sārmainu vai par skābu, augs nespēj barības vielas izmantot. Gan dziļurbumos, gan centralizētajās ūdensapgādes sistēmās parasti ūdens ir pārāk sārmains. To nepieciešams paskābināt. Lielās dārzniecības izmanto slāpekļskābi. Mājās audzējot, var izmantot citronskābi vai piepilināt citrona sulu. Vislabākais laistīšanai ir lietus ūdens.