Saimnieks LV / 2018.gads (Maijs.)

Privātmāju saimnieki var paši izlemt, vai vēlas labākai ugunsdrošībai uzstādīt zibensnovedējus, taču komercobjektiem, pie kuriem pieskaitāmas arī lauksaimniecības būves, tas ir obligāts pasākums. To nosaka Latvijas likumdošanas akti. Kas jāzina saistībā ar zibens aizsardzību – par to sarunā ar sertificētu elektrospeciālistu Valteru Stādi, kuram šajā jomā ir gan plašas zināšanas, gan 15 gadu prakse zibens aizsardzības ierīkošanā.

– Ko saistībā ar zibens aizsardzību paredz likumdošanas akti?
Valters Stāde: – Būvnormatīvi paredz obligātu zibens aizsardzības izbūvi komercceltnēm un sabiedriskām celtnēm. Visām lauksaimniecības būvēm – vai tās būtu lopu kūtis, vai tehnikas novietnes – ir nepieciešams ierīkot zibens aizsardzību. Bez tās šīs būves nav iespējams nodot ekspluatācijā. Privātmājas paliek pašu īpašnieku ziņā.

Ļoti svarīgs ir ēkas projektēšanas posms, jo zibens aizsardzībai jābūt paredzētai jau projektā. Projektētājam ir arī attiecīgas zināšanas, kā tas darāms atbilstoši normatīviem, to apliecina attiecīgs būvprakses sertifikāts. Tāpat sertificētam jābūt būvniekam un būvdarbu vadītājam. Projektētājs zibens aizsardzību uzprojektē, būvnieks izbūvē un būvdarbu vadītājs uzrauga, lai būvēšanas process noritētu pareizi.

Zibens aizsardzība sastāv no vairākām daļām – uztverošās, kas uztver zibens lādiņu, novadītāja vai vairākiem novadītājiem, kas lādiņu novada uz zemējumu, un zemējuma, kas lādiņu izkliedē zemē. Ja kaut viena no daļām ir izveidota nepareizi vai kaut kādu iemeslu dēļ nefunkcionē, zibens aizsardzība nedarbojas. Zemējumu bieži vien izbūvē nekvalitatīvi. Tā ir nezināšana, negribēšana vai materiālā ziņā savtīga darbība, cenšoties iztērēt mazāk līdzekļu, jo, kas ir zemē, tas nav redzams, līdz ar to var blēdīties.

Zemējuma iekārtai ir konkrētas prasības – ja zemējuma pretestība pārsniedz 10 Ω (omus), tā nespēj visu zibens lādiņu uzņemt zemē. Tas savukārt nozīmē, ka daļa lādiņa meklēs iespēju izlādēties citur – ēkas sienā vai iekšpusē. Tas var radīt lielas problēmas. Uz šo bieži iekrīt privātpersonas, ja tām nav būvdarbu uzraudzītāja.

– Tad saimniekam, izvēloties šos speciālistus, jāpārliecinās, vai viņi ir sertificēti zibens aizsardzības ierīkošanas jomā?
– Tieši tā! Salīdzinoši bieži novērojams, ka elektrību ēkā ierīko elektriķi, kas ir sertificēti šajā jomā, bet kam nav sertifikāta par zibens aizsardzību. Šī sertificēšanas programma ir atšķirīga. Sertifikātu zibens aizsardzībā iegūst uz pieciem gadiem. Pēc tam tas ir jākārto no jauna. Tāpat visiem zemējuma pretestības noteikšanai izmatotajiem mērinstrumentiem ir jābūt kalibrētiem, un tas jādara reizi divos gados. To nosaka Ministru Kabineta noteikumi.

– Vai katrai ēkai saimniecībā ir vajadzīgs izbūvēt savu zibens aizsardzību vai arī var uzstādīt ko vienu visām? Protams, runa var būt par ēkām, kas izvietotas vienkopus.
– Jā, ir iespējams ar vienu zibens aizsardzību aizsargāt vairākas ēkas. Manā darba pieredzē ir lauku saimniecība, kurā astoņas vai deviņas ēkas ir aizsargātas ar vienu aktīvo zibens uztvērēju. Jaudīgākie aizsargā teritoriju līdz pat simts metriem rādiusā.

Ir divu veidu zibens aizsardzība – klasiskā un aktīvā. Katrai no tām ir savs standarts, pēc kura tā jāizbūvē. Tā ir stingra prasība, kas jāievēro. Klasiskajā zibens aizsardzībā zibens uztverošā daļa ir apaļstieple, kas tiek stiprināta pa visu ēkas jumtu, veidojot tā dēvēto sietu, un vertikāli stieņi, kas aizsargā visas izbūves uz jumta. No uztverošās daļas zibens lādiņš tiek novadīts līdz zemei, kur ap ēku pa perimetru tiek būvēts zemējuma kontūrs. Sietam uz jumta pēc standarta ir noteikts acs lielums atbilstoši katram zibens aizsardzības līmenim – jo augstāka aizsardzības klase, jo mazāka sieta acs. Tātad augstākai aizsardzības klasei uz jumta būs jāizliek vairāk stieples, un tas saimniekam arī vairāk izmaksās.

Aktīvajā zibens aizsardzībā tiek ierīkoti viens vai vairāki zibens uztvērēji, kas darbojas pēc cita principa. Katram aktīvajam uztvērējam ir savs aizsardzības rādiuss, un visas būves, kas šajā rādiusā ir attiecīgajā augstumā, būs no zibens aizsargātas. Zemējuma princips būs tāds pats kā klasiskajā aizsardzībā, tikai tas šajā gadījumā tiek izbūvēts nevis pa ēkas perimetru, bet gan turpat zemē, kur lādiņš tiek novadīts lejup. Galvenā prasība, ierīkojot zemējumu, – zemējuma iekārtas pretestība nedrīkst pārsniegt 10 Ω. Tas nozīmē, ja pretestība pārsniedz šos 10 Ω, zemējuma iekārta zibens izlādi nespēs paņemt pretī. Daļa lādiņa ieies sienā vai kur citur un izraisīs ugunsgrēku. Praktiski tas nozīmē, ka iekārta savu funkciju neveiks un objektu neaizsargās.

– Kas notiek pērkona laikā?
– Zibens uztvērēja funkcija ir lejupejošu zibens strēli, kas ir no mākoņa lejupvērsta negatīvi lādētu daļiņu plūsma, pārtvert ar augšupejošu pozitīvi lādētu daļiņu plūsmu. Šos pozitīvi un negatīvi lādēto daļiņu kopumus sauc par līderiem. Kur šie divi līderi –
pozitīvi un negatīvi lādētais – savienojas, notiek galvenā zibens izlāde.

Tuvojoties negaisa mākonim un zibens izlādes laikā, pozitīvi lādētās daļiņas krājas uz visām konstrukcijām, kas ir saistīts ar zemi, arī uz dzīvām būtnēm, tajā skaitā uz cilvēka. Visvairāk daļiņu sakrājas asos punktos – skursteņos, jumta korēs, televīzijas antenās. Tur izveidojas lielākā pozitīvi lādēto daļiņu koncentrācija. Tādēļ zibens visbiežāk iesper tieši šajos punktos. Tuvojoties negaisam, pieaug elektromagnētiskais lauks, pieaug mākoņu apakšējās daļas negatīvi lādētā enerģija, līdz ar to palielinās arī pozitīvi lādēto daļiņu koncentrācija uz kokiem, ēkām, stabiem, cilvēkiem vai uz zemes. Ne tikai augstākās vietās, bet arī zemē dažkārt iesper zibens, ja tur kādu ģeoloģisku īpatnību dēļ izveidojusies lielāka pozitīvo daļiņu koncentrācija. Zibens aizsardzības ierīkotāji tādēļ dzen zemē dzelžus, lai pozitīvo lādiņu no zemes varētu aizvest līdz zibens uztverošajai konstrukcijai. Jebkurš zibens uztvērējs pārtver lejupejošu negatīvo plūsmu, pirms tā ir savienojusies ar kādu citu vietu, kas ir aizsardzības zonā. Savukārt aktīvais zibens uztvērējs, salīdzinot ar parastu klasiskās zibens aizsardzības stieni, mākslīgi palielina pozitīvo daļiņu koncentrāciju, lai no mākoņa nākošo zibeni uztvertu.

Bieži vien mums jautā, vai mobilo sakaru tornis vai elektrolīnija mājas tuvumā palielina drošību, jo zibens taču iespers šajās konstrukcijās. Atbilde ir – zibens uztvērēja aizsardzības rādiuss uz zemes ir vienāds ar uztvērēja augstumu. Tātad, ja mums ir 20 m augsts stabs, tas aizsargās 20 m rādiusā ap sevi, bet – uz zemes. Mājas jumts būs ārpus šīs zonas, jo aizsardzība veidosies 45 grādu leņķī.

Pērkona laikā ir droši turpināt darbu traktorā, kombainā, automašīnā. Metāla karkasā cilvēkam būs visdrošākā vieta.

– Tad, ja šo aizsardzības zonu mēs iztēlotos iekrāsotu, vizuāli tā izskatītos kā konuss?
– Jā. Savukārt aktīvā uztvērēja aizsardzības sfēra izskatās kā cilindrs, jo šiem uztvērējiem ir cits darbības princips un aizsardzības sfēra atkarībā no uztvērēja jaudas ir 50–100 m rādiusā. Svarīgs ir arī optimālais uzstādīšanas augstums. Piemēram, lai mazākās jaudas uztvērējs aizsargātu tam maksimāli iespējamā rādiusā, tas jāuzstāda 6 m augstumā.

– Zinu gadījumu, kad, zibenim iesperot zemē, aizgāja bojā govs, kas netālu ganījās. Kas tajā brīdī notika?
– Ir tāds jēdziens soļa spriegums. Tas kļūst aktuāli tad, ja zibens iesper zibens uztvērējā vai kokā, kā tas bieži notiek, vai zemē un kaut kur turpat ganās lopi, staigā cilvēki. Soļa sprieguma risks ir arī tad, ja ir zemē nokritis plīsis augstsprieguma līnijas vads.

– Ko nozīmē soļa spriegums?
– Kad speram soli, mums ir abas kājas uz zemes. Strāvas noplūdes zonā starp tām rodas potenciāla starpība un no vienas kājas uz otru sāk plūst strāva (jo lielāks solis, jo bīstamāk, tāpēc drošāk būtu pārvietoties maziem solīšiem). Cilvēkam tas ir bīstami, bet mājlopiem vēl bīstamāk, jo viņiem attālums starp priekškājām un pakaļkājām ir lielāks, līdz ar to arī soļa spriegums ir lielāks. Tādēļ govis un zirgi tik ļoti cieš, ja zibens iesper laukā, kur šie dzīvnieki ganās. Zibens lādiņš atkarībā no grunts īpatnībām izlādējas 200–500 m rādiusā. Tāpēc ir svarīgi ierīkot zibens aizsardzību arī nojumēs, kur dzīvnieki uzturas tikai vasaras sezonā.

Vēl gribu izstāstīt par kādu raksturīgu kļūdu, ko saimnieki pieļauj, izbūvējot lauksaimniecības ēkas lopu turēšanai. Lopi var aiziet bojā arī tad, ja ir izbūvēts zibens uztvērējs uz jumta, bet nav padomāts par iespējamo soļa sprieguma ietekmi uz dzīvniekiem. Kad notiek zibens izlāde, iekārta to notver un novada uz zemējumu, kur lādiņš tiek izkliedēts zemē. Taču tas nonāk arī tajā zemē, kas ir lopiem zem kājām, un viņi iet bojā. Būvējot kūti, obligāti lopiem zem kājām ir jāizbūvē arī zemējuma siets, ko izvieto gruntī zem betona grīdas. To projektētājs paredz jau projektā. Siets lādiņa potenciālu izlīdzina, un lopiņi necieš. Diemžēl nereti zibens aizsardzība it kā ir izveidota, taču trūkst šī zemējuma sieta tur, kur stāv dzīvnieki.

– Ko darīt, ja negaiss tuvojas, kad lopi ir ganībās?
– Es ieteiktu dzīt mājās uz kūti, kur ir izbūvēta aizsardzība.

– Cik bieži gadā zibens iesper ēkās?
– Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas, Latvijā gadā tiek bojātas apmēram 50 ēkas. Biežāk tie ir šķūņi, kas vientuļi stāv laukā, un citas nedzīvojamās ēkas.

– Vai tiek veikta uzskaite zibens izlādēm?
– Zibens izlādes tiek uzskaitītas – cik tādu ir uz kvadrātkilometru gadā. Piemēram, Vācijā to dara Siemens, kas šos datus apkopo un pārdod. Latvijas meteoroloģijas centrs arī izmanto iekārtas, kas reģistrē izlādes. Tas veido arī izlāžu karti, kur var redzēt izlāžu ģeogrāfiju tiešsaistē.

– Cik lielas ir zibens aizsardzības izmaksas?
– Privātmājai tās būs aptuveni 1000–1200 EUR, ja nav kādu specifisku apstākļu, piemēram, niedru, dakstiņu jumts, kas sadārdzina izmaksas. Ja vēlas aizsargāt vairākas ēkas, izmantojot aktīvo aizsardzību ar lielu darbības rādiusu, tad jārēķinās ar 2000–2500 EUR. Lielām lauksaimniecības ēkām, piemēram, biogāzes stacijām, kas ir diezgan komplicēti objekti (jo uz lielajiem kupoliem nav iespējams nostiprināt zibens uztvērējus), izmaksas var sasniegt kādus 20 000–25 000 EUR. Savukārt fermai tās ir aptuveni 4500–8000 EUR.

– Vai izmaksas aktīvajai un pasīvajai aizsardzībai atšķiras?
– Privātmājai tās ir aptuveni vienādas, bet, ja jāaizsargā ne tikai māja, bet arī pirtiņa un šķūnītis turpat tuvumā, tad aktīvā sanāks lētāk. Savukārt lauksaimniecībā – jo lielāka ēka, jo lētāka aktīvā zibens aizsardzība. Klasiskajā aizsardzībā izmaksas palielina tas, ka siets ir uz jumta un zemējums jāliek lielā teritorijā.

– Bet vai nebūs tā, ka tas aktīvais zibens ķērājs zibeni tieši ēkai pievilks, neļaus paiet garām?
– Šīs bažas dzirdu visbiežāk. Aktīvā zibens uztvērēja būtība ir savā darbības zonā uz augšu vai uz sāniem pārtvert zibens izlādes. Tas nespēj izlādi izprovocēt, tikai notvert to, kas jau pati notiek. Tas nozīmē, ka pārtvertais zibens būtu tajā rādiusā spēris neatkarīgi no tā, vai tur ir aktīvais vai klasiskais uztvērējs vai nav nekāda.

– Vai zibens uztvērēji spēj ēku aizsargāt par visiem 100 procentiem?
– Es kādā seminārā klausījos vācu lektoru, kuram uzdeva šādu jautājumu. Viņš atbildēja, ka 100 % aizsardzību nodrošinās tikai metāla kaste. Ja kastē izveidojam logus un durvis, tad arī tajā vairs nebūs garantētā 100 % aizsardzība. Saskaņā ar standartiem atbilstoši augstākajam (pirmajam) līmenim izbūvēta zibensaizsardzības nodrošina 98 % aizsardzību.

– Vai izbūvētā zibensaizsardzība ir pēc kāda laika jāpārbauda?
– Ministru kabineta noteikumi (Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi, spēkā no 2016. gada 1. septembra) paredz, cik gados reizi katram objektam atkarībā no aizsardzības klases ir jāpārbauda zibensaizsardzības iekārtas. Jāuzaicina speciālists, kuram ir sertifikāts par zibensaizsardzības pārbaudes un zemējumu iekārtas mērījumu veikšanu. Pēc desmit gadiem parasti ir jāveic pirmā mērīšana, ja nav agresīva vide vai kādi īpaši nosacījumi. Taču katru gadu pirms negaisa sezonas sākšanās personai, kas ir atbildīga par ēku, vizuāli jāpārbauda, vai zibensaizsardzības iekārtai nav redzamu bojājumu.