Saimnieks LV / 2018.gads (Jūnijs.)

Pārgaujas novadā netālu no Cēsīm, Raiskuma pagastā savu mājvietu ir radusi Raiskuma labumu darītava. Uzņēmuma valdes loceklis Gints Čudorāns, dzimis un audzis raiskumietis, stāsta, ka šī ir gleznaina vieta, kur cilvēki labprāt pavada brīvo laiku, tāpēc ražotni izdomājuši būvēt tieši šeit, arī nosaukumā ieliekot Raiskuma vārdu. Uzņēmums nav liels, bet ražo vairākus produktus – alu, kūpinājumus, maizi un nedaudz konditorejas.

Daudzkrāsainais miestiņš
„Alus mums ir klasisks, lielākajai sabiedrības daļai pazīstams kā lāgertipa alus. Ražojam gaišo, tumšo, arī ķiršu alu. Šosezon esam saražojuši nelielā daudzumā šokolādes alu, kas tapis no šokolādes iesala, jauns ir arī sarkanais alus šampanieša pudelēs, kas veltīts Raiskumieša jubilejai – 2015. gada 1. maijā pirmais alus nonāca veikalu plauktos, lai gan vispār uzņēmums dibināts 2013. gadā.

Šokolādes alus ir klasisks, lāgertipa alus, mazliet blīvāks, tumšāks, saldāks, ar piesātinātāku dabīgu garšu. Arī gaišais alus raiskumiešiem ir nedaudz saldāks un ne tik rūgts kā citiem ražotājiem. „Esam paņēmuši arī to auditoriju, kuri ikdienā alu nelieto un nemīl rūgtumu. Mūsu ražojumu labprāt bauda sievietes, un mūsu pircēju pulks ir krietni vien plašāks.”

Šokolādes alus ir viens no uzņēmuma eksperimentiem, saražoti vien 1000 l – palaidīs tirdzniecībā un palūkos, kāda būs cilvēku reakcija. Pašiem jau ir zināms, ko mazliet uzlabot. „Ja cilvēkiem šis alus patiks, nākamgad iekļausim savā sortimentā. Arī sarkano alu šampanieša pudelēs. Produkts ir augstvērtīgs, bet pudeles vienkārši būs atšķirīgas. Cilvēki alu sāk baudīt svētkos, tas vairs nav tikai vasaras padzēriens,” pauž alus ražotājs un piebilst, ka jāpateicas Aigaram Ruņģim, Valmiermuižas saimniekam, kas šo kultūru pēdējos gados ir īpaši attīstījis.

„Esam mazs uzņēmums, nevaram savu produkciju eksportēt. Gadā saražojam apmēram 50 tūkst. l alus, tas ir ļoti neliels apjoms. Salīdzinājumam – Valmiermuižas alus darītava gadā saražo vidēji 2 milj. l. Mēs gan šogad plānojam sadarīt līdz 60–70 tūkst. l alus,” lēš ražotnes vadītājs.

Gints piebilst, ka alu pārsvarā dzer tad, kad laukā ir saule un silts. Ja paveicas, tad tādi laikapstākļi ir no aprīļa līdz septembrim. Un šajā īsajā periodā ražotājiem maksimāli jāsaražo miestiņš un jāpiegādā tirgotājiem: „Mūsu pļaujas laiks ir ļoti īss. Saražoto var iegādāties novada veikalos, Cēsīs, Rīgā daudzviet ir Raiskuma alus – lielākais tīkls ir Rimi un Top.

Gaļa ir ekskluzīva
Uzņēmums ražo arī kūpinātu gaļu, bet diemžēl ir sarežģījumi, iepērkot gaļu no zemniekiem, – prasība ir, lai katru reizi kvalitāte būtu konstanta. „Te nav runas, lai būtu ļoti liesa vai trekna gaļa. Taču zemniekiem kvalitāte staigā – vienā reizē ir ļoti daudz speķa, otrā – liesuma. Cilvēki, kuri pērk mūsu produkciju, ir pieraduši pie kādas noteiktas garšas un to arī katru reizi sagaida. Tā, protams, ir Latvijā ražotā gaļa, kuru kūpinām, iepērkam no partneriem Latvijas miesniekā un Kurzemes gaļsaimniekā. Ražojam klasisko kūpināto cūkas cauraudzi – gaļai ir tikai viens veids un tā ir pieprasīta. Visa ražošana notiek ar malku kurināmās iekārtās – tas ir ekskluzīvi. Kūpinām ar alksni, bet nedaudz pikantumam pieliekam klāt ābeles malku. Kūpinot zaudējam ap vienu trešdaļu no kopējā svara un rezultātā produkts sadārdzinās. Process ir sarežģīts, dabīgs, ilgāks. Aizvedam gaļu Rīgā pie tirgotāja, kur vēl uzliek uzcenojumu, – pārdošanas cena ir ļoti augsta. Novada veikalos maksā ap 7 EUR/kg, Rīgā jau būs 10 EUR/kg. Cilvēki ne labprāt pērk,” lēš raiskumietis. „Tomēr cilvēki jau pieraduši, ka piektdienās mūsu novada veikaliņos būs svaiga, smaržīga, silta, tikko no krāsns izņemta gaļa. Pieraduši un brauc tieši pēc mūsu ražojuma. Pamatā kūpinām sava novada uzņēmuma veikaliem,” pauž ražotnes vadītājs.

Raiskuma labumu darītavas valdes loceklis Gints Čudorāns pie alus tvertnēm.

Visu izšķir nianses
Gints atzīst, ka uzņēmuma pamatprodukts ir alus, pārējie produkti ir kā pielikums. „Pirmā doma, kad sākām, bija ražot alu, bet projektējām un sapratām, ka mums būs arī maizes krāsns un gaļas kūpinātava. Katra sīkā nianse, protams, ietekmē galarezultātu. Arī tas, kādā garastāvoklī darbinieks atnāk uz darbu,” vērtē ražotnes vadītājs. Raiskumieši cep klasisko rudzu rupjmaizi no rudzu miltiem, saldskābmaizi, saldskābmaizi ar sēklām, rudzu rupjmaizi ar sēklām, augļu maizi. Mēnesī sacep ap 500 kg maizes. Maizīti var iegadāties Pārgaujas novada veikalos, Straupes piensaimnieku veikalā, Siguldā, Valmierā, vairākos Rīgas veikalos.

Maizei ir dabiskas izejvielas, krāsnis tiek kurinātas ar alkšņa malku, bet temperatūras paaugstināšanai tiek izmantoti skujkoki. Viss ir roku darbs, produkti ir nedaudz saldāki par to, kādus cilvēki pieraduši baudīt. „Ražojam arī sāļos cepumus un saldos – auzu pārslu klasiskos un ar dzērvenēm. Cepumi domāti baudīšanai pie mūsu alus. Cenšamies piekopt latviskās tradīcijas – tādēļ arī izvēlējāmies dzērvenes. Pie sāļajiem cepumiem ir pievienotas dilles. Itālis Roberto Meloni savulaik komentēja, ka viņa dzimtenē dilles ēd tikai aitas. Taču Latvijā ēd visi! Dilles manā ģimenē ļoti iecienītas – kāpēc neizmantot cepumos?” vaicā raiskumietis un aicina ikvienu nobaudīt nelielā pagasta savdabību, kur ir skaista ainava un reljefs, arī interesanta vēsture un muižnieki cēluši savas pilis.

Vasarā jācīnās par katru pudeli
„Visiem aldariem atskaites punkts ir Līgo svētki. Jau no februāra sākuma ražojam, cik vien maksimāli varam, un krājam noliktavā – zinām, ka jūnijā nespēsim saražot tik daudz, cik būs pieprasījums. Jāņos pērk alu visi – kas dzer un kas nedzer. Katru gadu mēs desmit pudeles sadalām uz desmit darbiniekiem, jo visas pārējās ir pārdotas un pašiem gandrīz vai neiznāk. Pat loterija jāorganizē,” pasmej raiskumietis. Viņš stāsta, ka Raiskuma labumu darītava no citiem alus ražotājiem atšķiras arī ar to, ka dzēriens ir pildīts pudelē ar vēzējamo korķi, kuru pēc tam var aiztaisīt ciet. Pudele pati ir gruntīga un atšķiras no citu alus ražotāju pildījumiem. Ļoti daudzi to izvēlas kā dāvanu Līgai vai Jānim. Iekšā labs, dabīgs alus – lieliska dāvana.

„Mums ir dzīvais, dabīgais, nefiltrētais alus ar realizācijas termiņu 60 dienas. 8–9 nedēļās alus ir gatavs, to uzglabājam tvertnē, tad sapildām pudelēs. Kā maziem ražotājiem pašizmaksa mums ir ļoti augsta, bet tā katru mēnesi mainās. Ietekmē izejvielu cenas, cik ražojam noteiktā mēnesī, cik darbinieki ir noslogoti – vai ražošana strādā uz pilnu jaudu vai pusjaudu,” vērtē alus ražotājs un piebilst, ka viņu produkts sanāk krietni dārgāks nekā lielām rūpnīcām. Un pircējs jau bieži skatās uz cenu. „Ne visi to var atļauties, ne visi to grib atļauties. Vasaras sezonā gan nevaram saražot tik daudz, kāds ir pieprasījums, jo sievietēm arī vajag alu. Mūsu gaišo ir iecienījušas arī daiļā dzimuma pārstāves,” izsecinājis ražotājs un atgādina, ka nevienam raiskumiešu produktam nav pievienoti stabilizētāji, bet produktiem – E vielas.

„Cilvēkiem jāsaprot, ka šie ir dabīgi produkti, un ieteicamais lietošanas termiņš ir īsāks, salīdzinot ar citiem rūpnieciski ražotiem miestiņiem. Tas ir viens no mūsu izaicinājumiem, kā nodrošināt labo kvalitāti dabīgam produktam. Neliekam klāt ne palmu eļļu, ne stabilizatorus. Esam pateikuši, ka mūsu produkti būs tikai no dabīgām izejvielām, pie tā mēs paliksim un nekad nemainīsimies,” ražotnes vadītājs ir nelokāms.

Alus, maize un cepumi, ražoti latviskās tradīcijās.

Lai svētkos būtu raiskumiešu produkti!
Pēc Ginta Čudorāna teiktā, sezonas laikā uzņēmumā strādājot tikai astoņi darbinieki – no Pārgaujas un Cēsu novada. Darba devējs priecājas, ka var nodarbināt vietējos: „Lielākā daļa darbinieku ir no pašas uzņēmuma sākotnes, un pamazām pilnveidojam ražotni – visi strādājam nākotnes vārdā. Lēnām uzlabojam savu kvalifikāciju, ir jaunas iekārtas, uzņēmums aug un attīstās. Darbinieki to jūt un novērtē: ir gatavi pagaidīt, ka pēc diviem trijiem gadiem būs vēl labāk, lielāks atalgojums, labākas iekārtas, jaunas apmācības. Ar lielu motivāciju visi strādājam un uzņēmumu attīstām – pēc pieciem gadiem tas izskatīsies citādāk,” nākotnes prognozes izsaka Gints.

„Līdz šim Līgo svētkus mūsu kolektīvam nav izdevies kopīgi atzīmēt, bet mēs cenšamies starpsezonās pabūt kopā, jo svētkos ir īstais darba laiks un mēs tad aktīvi strādājam. Ģimeņu lokā baudām svētkus,” teic raiskumietis.

Cilvēki ir iecienījuši šī uzņēmuma ražojumus, saņemtas labas atsauksmes. „Ko lai novēlu Jāņos un Līgo svētkos? Baudīt tos labā kompānijā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem gribas būt kopā! Lai būtu latvisks svētku galds ar pašu labumiem. Lai bauda arī mūsu alu, saražotos gardumus un lai labi garšo!” novēl Gints Čudorāns.