Saimnieks LV / 2020.gads (Jūlijs.)

Ģirts Krūmiņš Lauku atbalsta dienesta direktora amatā ir kopš 2019. gada novembra, pirms tam 12 gadus strādājis iestādē kā direktora vietnieks. Tā sakrita, ka teju lielāko daļu laika jaunajā amatā lielākie izaicinājumi bijuši saistīti ar vīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī. Par tiem, kā arī citām aktualitātēm, kas svarīgas lauksaimniekiem šogad un turpmāk, – mūsu saruna.

– Esat jaunajā amatā aptuveni pusgadu, kādas ir pirmāsatziņas pēc šī laika?
Ģirts Krūmiņš: – Jāteic, ka visvairāk mana darba specifiku šajā laikā ietekmēja pandēmija un vīrusa izraisītā ārkārtas situācija, kas iestājās tikai pāris mēnešus pēc manas stāšanās amatā. Līdz ar to nācās ātri rasts risinājumus un pieņemt daudzus lēmumus. Domāju, ka tas mums dienestā izdevās labi, jo jau pirms tam bija iestrādes par attālinātu darbu, taču ārkārtas situācija visu paātrināja. Iestādē iekšēji ļoti noderēja tas, ka bija izveidotas efektīvas IT sistēmas mūsu pašu darbam un visu varējām paveikt arī attālināti, strādājot no mājām, nekas neapstājās, un nebija jāuztraucas, ka kaut ko neredzam vai nezinām. Tas attīstīja arī savstarpējo uzticēšanos, saprotot, ka darbus var paveikt, arī neesot tiešā vadītāja uzraudzībā. Līdz šim mēs bijām par attālināto darbu sprieduši, pat veikuši nelielu pilotprojektu ar IT jomas darbiniekiem. Tāpēc tehniski bijām gatavi, ārkārtas situācijas laikā atlika vien to ātrā tempā īstenot attiecībā uz visiem iestādes darbiniekiem. Plānojam, ka arī turpmāk daļu laika darbinieki varētu strādāt attālināti, jo tas ir efektīvi, darba rezultāti ir teicami.

Vēlreiz pārliecinājos, cik mums ir laba komanda! Guvu apstiprinājumu tam, cik daudz varam izdarīt, ja vajag, un ka mākam viens otru atbalstīt. Visas konsultācijas ar klientiem varējām veikt telefoniski un elektroniski, kā arī daudz izmantojām tiešsaistes platformas semināru rīkošanu ar klientiem vai partneriem, kas bija ļoti pieprasītas. Piemēram, jūnija sākumā atvērās atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, tāpēc rīkojām online vebināru Zoom platformā, kas bija tik pieprasīts, ka interesentus nācās pat dalīt divās daļās un organizēt papildu vebināru. Klienti aicina mūs šādus pasākumus organizēt par dažādām tēmām, jo tas ļauj ērtāk uzzināt aktuālo.

Šos kanālus domājam paturēt arī turpmāk, lai informāciju varētu nodot lielākam cilvēku skaitam vienā reizē, bet, protams, klātienes kontaktam ir jābūt, un tas ir neatsverams. Darbā palīdz arī tas, ka jau līdz šim esam izveidojuši izcilu un ērtu IT rīku mūsu klientiem – Elektronisko pieteikšanās sistēmu, ko arvien turpinām attīstīt.

Arī lauksaimnieki jau pēdējos gados ir pieraduši pie komunikācijas un informācijas nodošanas elektroniskā vidē, tāpēc šī situācija neradīja lielus sarežģījumus. Vienmēr gan ir bijis arī neliels skaits klientu, kuriem palīdzējām aizpildīt pieteikumus platību maksājumiem uz vietas LAD klientu apkalpošanas centros vai īpašu izbraukumu laikā dažādās vietās Latvijā. Tā kā liela daļa no šiem cilvēkiem ir gados, ārkārtas situācijā mainījām likuma nosacījumus un guvām atļauju šo komunikāciju un palīdzību veikt arī telefoniski. Izņēmuma gadījumos, ja platību maksājuma pieteikums bija ļoti sarežģīts, notika arī klātienes tikšanās, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības noteikumus.

Pašlaik visus LAD pakalpojumus klātienē sniedzam jau ierastā režīmā, tomēr aicinām klientus klātienes konsultācijai pieteikties iepriekš, lai izvairītos no drūzmēšanās pie klientu centru durvīm. Protams, arī bez iepriekšējās pieteikšanās atrodam laiku un vietu, lai konsultētu lauksaimniekus apkalpošanas centros, bet tad var nākties uzgaidīt.

– Lai mazinātu krīzes ietekmi, vēl līdz 15. augustam varpieteikties īstermiņa aizdevumam no vienotā platības maksājuma. Cik tas lauksaimniekiem ir aktuāli?
– Šo iespēju mūsu klienti vērtē pozitīvi. Kad tikko sākās Covid izraisītā krīze, kritās piena cenas, lielu daļu preču un pakalpojumu lauksaimnieki vairs nevarēja nopirkt uz pēcapmaksu, šāda pieeja arī pašlaik daudzviet turpinās. Esam saņēmuši ap tūkstoš pieteikumu īstermiņa aizdevumam, kopumā zemnieki vēlas saņemt vairāk nekā 8 milj. EUR. Īstermiņa aizdevuma pieteikumus izvērtējam vidēji 2–3 dienās, un pozitīvas atbildes gadījumā saimnieks uzreiz arī saņem aizdevumu. Vairāk šis atbalsts ir būtisks lopkopības un dārzeņkopības nozarei.

Šogad pirmo reizi arī marķēto (iezīmēto) dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi 2020./2021. saimnieciskajam gadam izsniedzām avansā – daudz ātrāk nekā citus gadus, šogad jau no 1.maija. Parasti mēs ar 1. jūliju piešķīrām degvielu, ko vajadzējaizmantot līdz nākamā gada 30. jūnijam, turpretī šogad jau pieiepriekšējā gada limita pielikām 50 % – tiem, kas bija pieteikušies uz vienoto platību maksājumu. Tajā brīdī, kad cena bija zemāka,tā bija laba iespēja iegādāties degvielu.

Tāpat jau pirms ārkārtas situācijas izmainījām klientu tālruņa darba laiku – tas strādā no 7 rītā līdz 20 vakarā. Šis laiks ir daudz piemērotāks, lai lauksaimnieki mūs varētu sasniegt, sazvanīt sev ērtākā laikā. Sākumā interese nebija tik liela, bet tagad saņemam jau 30–50 zvanus tieši vakarā.

Gan ne saistībā ar vīrusu, bet jau februāra beigās devām iespēju aizpildīt informāciju pieteikumos platību maksājumiem, tos varēja iesniegt no 8. aprīļa. Nākamajai sezonai mēs plānojam pieteikšanos atvērt jau šajā rudenī, kad būs pabeigta ziemāju sēja. Tā lauksaimnieki pakāpeniski var plānot un rēķināt sējumu platības, zaļināšanas prasības u.tml.

– Cerams, lauksaimniekiem šīs izmaiņas noder?
–Pārsvarā esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes par šiem jauninājumiem. Tāpat pirms šādu izmaiņu ieviešanas izrunājam to ar klientiem, lai saprastu, kā to vēlas izmantot. Lai nav tā, ka mēs izdomājam kaut ko, kas lauksaimniekiem nemaz nav nepieciešams. Reizi ceturksnī tiekamies ar lauksaimnieku organizācijām, piedalos arī nevalstisko organizāciju pasākumos, piemēram, mani uzrunā piedalīties LOSP valdes sēdē. Sadarbojamies arī ar mežsaimniekiem, zivsaimniekiem. Tāpat pie manis vai departamentu vadītājiem vēršas individuāli ar savām idejām. Un, ja tas tiešām ir noderīgi kādai lielākai klientu grupai, izmaiņas arī īstenojam.

Ģirts Krūmiņš: "Man pašam šķiet, ka vairāk jāatbalsta tās saimniecības, kas kaut ko ražo ar  pievienoto vērtību un tirgo Eiropā un arī ārpus tās."

– LAD atsevišķu projektu kontrolēs piekopj arī paškontroles pasākumus – kad klients pats var atsūtīt informāciju, fotogrāfijas par realizētajām mācībām, pirkumu u.tml. Vai šo pakalpojumu ir paredzēts attīstīt?
– Pagājušā gada beigās mēs izveidojām mobilo aplikāciju, kur klienti varēja sekot līdzi maksājumiem, redzēt visu saraksti ar dienestu, varēja ziņot par kādām problēmām, kā arī atsūtīt fotogrāfijas ar koordinātēm un laika zīmogu. Iestājoties ārkārtas situācijai, kad tikšanās klātienē kļuva daudz ierobežotākas, mēs šo aplikāciju nedaudz papildinājām, lai lauksaimnieks pats var atsūtīt fotogrāfiju, piemēram, ja ir iegādājies jaunu tehnikas vienību, ielicis būvei pamatus vai sakopis jaunu lauku. Tas mums kalpo kā pierādījums, jo fotogrāfijas ir uzņemtas no vairākām pusēm, ir uzlikts laika zīmogs, redzams virziens – kurā ir fotografēts, tā varam pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Aicinu lauksaimniekus izmantot dienesta mobilo lietotni, jo tā ir noderīga, ērta un viegli lietojama. Protams, vienreiz projekta realizācijas laikā, tuvojoties gala maksājumiem, noteikti notiek kontrole klātienē.

Zināms risks pastāv, jo visās nozarēs ir pa kādam negodīgam cilvēkam, bet mums ir arī citi rīki, ko varam izmantot, piemēram, Sentinel satelītu dati, kas katru sesto dienu fotografē zemi vienā un tajā pašā vietā, tāpat citu iestāžu datubāzes, kas mums sniedz gana pamatotus faktus lēmuma pieņemšanai.

– Vai vispār kaut kāda veida krāpšanās LAD administrētajos projektos ir novērojama?
– Šādu gadījumu skaits noteikti nepieaug, ik pa laikam kaut kas atgadās, bet katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Piemēram, veicot kādus rekonstrukcijas darbus vai būvējot objektus, notiek izmaiņas tehniskajā projektā un tiek ielikts mazāk durvju vai logu  nekā plānots. Tā nav gluži klaja krāpniecība, bet novirzes no normas būvniecības realizācijas gaitā. Kādreiz esam saņēmuši jautājumus par kāda klienta projektiem no tiesībsargājošām iestādēm, bet katrā ziņā lielā mērogā un bieži negodīgas situācijas nenotiek, lai mēs par to ļoti raizētos.

Arī novērtējot platību maksājumus, mūsu speciālisti prot analizēt Sentinel attēlus, kur pēc krāsu toņiem var noteikt, kādas kultūras ir sasētas, vai veikta zemes apstrāde, pļauta zāle. No 15 Latvijā biežāk sētajām kultūrām tās spējam atpazīt ar 95–98 % ticamību. Šogad vēl vairāk kontrolēm izmantosim šo metodi, taču pagaidām nekādas sankcijas nepiemērosim, ņemot par pamatu tikai šos attēlus, to varam darīt tikai tad, ja būsim reālā pārbaudē uz vietas.

– Cik bieži pašlaik projekti, īpaši tādi, kas saistīti ar apjomīgāku būvniecību, tiek pagarināti vai netiek īstenoti finanšu trūkuma dēļ?
– Saistībā ar ārkārtas situāciju daži projekti tiešām ir jāpagarina, īpaši, ja ir bijušas plānotas piegādes, piemēram, no Itālijas, un iekārtas vai kaltes detaļas pat vēl joprojām nav nonākušas līdz Latvijai, tad projekts ir jāpagarina uz nākamo sezonu. Nevaram saviem klientiem teikt – pēc šī datuma ārkārtas situācija beidzās, septembrī kaltei vai citai būvei jābūt gatavai, lai gan bijušas problēmas ar piegādēm. Katru gadījumu vērtēsim individuāli.

Ir arī situācijas, kad projekta īstenotājs nolemj, ka konkrētajos apstākļos projektu vairs nevarēs īstenot tā, kā nolemts sākumā, bet gan mazākā mērogā. Ir gadījumi, kad klients grib pamainīt investīciju avotu, sakot, ka kaut kādu daļu tomēr īstenos paši, jo tā kļūst efektīvāki, strādās ar mazāku pašizmaksu, piemēram, lopbarību vai atsevišķas sastāvdaļas gatavos paši, nevis iepirks. Kāds izlemj, ka tehnikas nojumes uzstādīšanu neīstenos šoreiz, bet pēc gadiem diviem, jo saprot, ka šobrīd tas nav tik aktuāli. Saimniekiem pašlaik ir lielāka vēlme rūpēties par finansiālo drošību. Ja tiek veiktas šādas izmaiņas, mūsu uzdevums ir izvērtēt, vai projekts joprojām sasniedz noteiktos mērķus un rādītājus. Ja ir izmaiņas šajos mērķos, tad veicam arī izmaiņas projekta finansēs.

– Cik bieži LAD lēmumi tiek pārsūdzēti un par ko klienti biežāk ir neapmierināti?
– Pēdējā laikā vairāk sūdzību ir saistībā ar Natura teritorijām, dabas liegumiem, kad īpašnieki ir neapmierināti ar saņemto maksājumu lielumu, taču saimnieciskās darbības ierobežojumi ir pamatīgi. Tika veikta arī dabas skaitīšana, vairāk uzlikti mikroliegumi, ar ko īpašnieki nav mierā un vēlas lielākas kompensācijas. Piemēram, Natura 2000 maksājums par meža teritorijām ir no 45 līdz 160 EUR.

Vēl bija sūdzības par zosu, migrējošo putnu izdarītajiem postījumiem, taču pašlaik tam ir nepietiekošs finansējums. Ir pat saimniecības, kas vēl šogad nav saņēmušas līdzekļus par pērn nodarītajiem postījumiem.

Var teikt, ka cilvēki, salīdzinot ar laiku pirms 15 gadiem, ir kļuvuši zinošāki, labāk zina savas tiesības, tāpēc sūdzību skaits ir lielāks, taču tas vienalga ir mazs (zem 1 %), salīdzinot ar to pakalpojumu klāstu, ko mēs nodrošinām. Uz tiesu šādas pārsūdzības aiziet vēl mazāk un, ja tas notiek, 99 % gadījumu tiesas pieņemtie lēmumi ir bijuši dienestam labvēlīgi. Ir dienesta lēmumi, kas atcelti daļēji, bet tie vairāk saistīti ar MK noteikumu normu interpretāciju.

– Vai ir jau kāda skaidrība par nākamajā ES plānošanas periodā Latvijas lauksaimniecībai atvēlētajiem līdzekļiem un to sadalījumu?
– Pirmkārt, ir skaidrs, ka būs pārejasperiods – 2021. gadā, kad būs spēkā vecie nosacījumi, bet lietoti līdzekļi no jaunā perioda. Vai 2022. gadā jau būs spēkā jaunie nosacījumi – par to tiek diskutēts Briselē. Tāpat Zemkopības ministrija rīko pārrunas ar visām lauksaimnieku organizācijām, tiek organizētas nākotnes lauksaimniecības politikas darba grupas – par investīcijām, platību maksājumiem u.c. Taču, runājot par lielajiem blokiem,finansējums investīciju programmāmbūs mazāks, lai arī visas programmas irparedzēts saglabāt. Teikt, ka kādam sektoram vai atbalsta pasākumam vispārnebūs naudas vai tā tiks izbeigta, nevar. Ir skaidrs, ka vides prasības arvien pieaugs,tāpat vēlme samazināt minerālmēslu,augu aizsardzības līdzekļu lietojumu.Lielāks uzsvars būs uz zināšanu apguvi,paredzams, ka vairāk līdzekļu atvēlēsLeader pasākumiem, lai vietējās rīcībasgrupas var lemt, kas tieši uz vietas ir vairāk vajadzīgs. Tāpat ZM diskutējām, kair plānots atjaunot ienākumus stabilizējošu pasākumu, līdzīgi kā bija MLA (parnelabvēlīgiem dabas apstākļiem) – vai nu tas būtu nosakāms novadu, vai pagastu līmenī.

Taču ES lauksaimniecības garantiju fonds, kur lielāko daļu veido platību maksājumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, mums būs lielāks. Pašlaik, abas šīs finansējuma daļas saliekot kopā, varētu būt tā, ka Latvijas lauksaimnieki saņems vairāk līdzekļu, bet šobrīd jau vēl nekas nav zināms pilnīgi konkrēti, jo ES budžets vēl ir jāpieņem.

– Vai LAD tuvākajos gados arī ir plānotas kādas izmaiņas jūsu pakalpojumu sniegšanas formātā?
– Attīstība ir iespējama vienmēr, neviena sistēma nav perfekta, jo mainās tehnoloģijas un lietotāju paradumi. Noteikti iesim uz vēl lielāku elektronizāciju. Gribam mazāk informācijas prasīt no saviem klientiem, lai viņi paši varētu pēc iespējas pilnīgāk aizpildīt visus pieteikumus. Uz jauno periodu gribam ieviest lauksaimniecības tehnikas cenu katalogu, lai zemniekam obligāti nav jāveic iepirkums. Tas ietaupītu gan lauksaimnieka, gan dienesta laiku. Domāju, ka nākamajā plānošanas periodā šāds katalogs jau varētu darboties.

Strādāšu pie tā, lai arī turpmāk LAD būtu atvērta, kompetenta un uz klientu orientēta iestāde. To var panākt, tikai strādājot visiem kopā – gan iestādē, gan ar nozares pārstāvjiem, jo viens jau nav karotājs.

– Cik bieži jums pašam sanāk apmeklēt zemnieku saimniecības un apskatīt īstenotos projektus?
–Man ļoti patīk runāt gan ar zemniekiem, gan mežsaimniekiem un zivsaimniekiem, tāpēc pēc iespējas cenšos pie viņiem doties un redzēt, ko un kādus projektus viņi realizē. Protams, šopavasar apmeklēt klientus klātienē nav bijis iespējams bieži, bet parasti es 2–3 saimniecības mēnesī noteikti apmeklēju. Katrā no tām ir kas unikāls un īpašs, bet man pašam šķiet, ka vairāk jāatbalsta tās saimniecības, kas kaut ko ražo ar pievienoto vērtību un tirgo Eiropā un arī ārpus tās. Ir vērtīgi, ja mūsu vietēji ražotāji var savu preci pielāgot ārvalstu tirgiem – nevis censties mūsu produktu tirgot mazam pircēju skaitam, bet saražot kādas citas valsts vēlmēm un paradumiem atbilstošu un vajadzīgu produktu, kam tur ir pircēji. Tas savā ziņā ir racionālāks ceļš nekā mēģināt ārzemniekus pieradināt ēst mums raksturīgu pārtiku. Šie uzņēmumi arī augstu novērtē valsts un ES finansētu dalību starptautiskās izstādēs, kur notiek ļoti mērķtiecīgs un ilgstošs darbs.

Mani priecē visas saimniecības, kas izdomā visdažādākos veidus, kā realizēt savu izaudzēto – piemēram, dažu simtu kvadrātmetru lielā siltumnīcā audzē garšaugus, ko piegādā veikaliem un restorāniem gan kā pārtiku, gan kā dekorāciju. Ir ābolu audzētāji, kas visu savu produkciju realizē un pārstrādā līdz pēdējam – vieni āboli ir skolām, citi – lielveikalu ķēdēm, mazie tiek izspiesti sulā, kas tiek realizēta gan svaiga, gan pasterizēta. No izspiedām gatavo džemus, konfektes u.tml. un vēl domā, kā pārstrādāt ābolumizas. Mēs mākam daudz ko saražot, unkatrā nozarē vēl arvien ir ļoti labas iespējas attīstībai!

– Uz kādām aktuālām programmāmvēl šogad lauksaimnieki var pieteikties?
– Šobrīd ļoti pieprasīta ir bijusi jauminētā programma mazajiem lauksaimniekiem, kas pašlaik ir atvērta, tajā var iegūt līdz 15 tūkst. EUR savas saimniecības attīstībai, tāpēc aicinām visus pieteikties. Tāpat atvērta ir Leader programma vietējai attīstībai, kur vēl ir iespējams pieteikties. Mežsaimniecībā tikko beidzās kārtas meža ieaudzēšanai un dabas katastrofu seku likvidēšanai – abās pieprasīts lielāks finansējums nekā izsludināts, tomēr ceru, ka aiz svītras paliks maz projektu un kopumā beigās naudas pietiks visiem. Tāpat zivsaimniecībā ir izsludinātas vairākas pieteikuma kārtas uz dažādiem pasākumiem, arī atbalsti saistībā ar ārkārtas situāciju. Pašlaik vēl notiek izmaiņas MK noteikumos par papildu atbalstu piensaimniekiem saistībā ar piena cenu kritumu; tas vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Tāpat valdība, lai sildītu ekonomiku, ir radusi iespēju piešķirt papildu naudu modernizācijas un pārstrādes projektiem (tie ir augstas gatavības projekti), kas tika iesniegti pērn un finansējumu neieguva. Pašlaik plānojam, ka līdz kulšanas sezonas sākumam varēsim dot iesniedzējiem galīgo atbildi par projektu apstiprināšanu, lai saimnieki jau var plānot saimniecības attīstību šim un nākamajam gadam.